JAUNSGADS.

I. Jauna gada ēdieni un citādas jaungada ierašas.
II. Vispārīgā zīlēšana.
III. Ražas zīlēšana.
IV. Precinieku zīlēšana.
V. Nāves zīlēšana.
VI. Jaungada sakars ar velniem, raganām un spokiem.
VII. Jaungads laika zīlēšanā.
VIII. dažādi brīnumi.

I. Jauna gada ēdieni un citādas jaungada ierašas.

10680. Lai nākošā gadā būtu daudz naudas, tad jāēd zivis
ar visām zvīņām, zvīņa jāberž ar rokām un jāliek
naudas makā - tad naudas būs kā zvīņu. Jāēd arī
zirņi un pupas, lai būtu daudz naudas. Tādā pašā
nolūkā jauna gada rītā mazgājoties, bļodā liek
naudu. Jauna gada vakarā stāv arī uz krustceļiem,
lai nauda būtu. Apakštasē ieber rupjus miltus, uz
galda uzliek naudu un miltus uzgāž virsū. Ja nu ar
muti var uzmeklēt to naudu, tad nākamā gadā būs
daudz naudas. /B. Z. II. pielikums, 1935, II./

10681. Veca gada vakarā jāēd skābi kāposti, lai skābums,
kas radies pagājušā gadā, tiktu apēsts; jaunā gadā
turpretim nedrīkst ēst skābus kāpostus, jo tad vi-
sa dzīve nākamā gadā būs skāba.
/A. Bundža, Ķieģeļi./

10682. Jaunam gadam iestāvoties jāēd zivis, lai nākošā
gadā būtu tikpat daudz naudas, kā zivīm zvīņas.
/A. Bundža, Ķieģeļi./

10683. Jaunā gadā jāēd zivis, kas vārītas ar visām zvīņām,
tad būs daudz naudas. /A. Mūrniece, Cēsis./

10684. Jaunā gadā ir jāēd zivis, tad visu gadu būs nauda.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./

10685. Veca gada vakarā jāizzvejo liela zivs, kurai ir
lielas zvīņas. Zivs jānotīra un zvīņas jānovieto
traukā un jātur uz galda visu nakti. Jauna gada
rītā zvīņas jāizdala starp mājas ļaudīm. Zvīņas
jāglabā visu gadu naudas makā. Tad visu gadu daudz
naudas, kā zivju zvīņu. /A. Brāka, Meirāni./

10686. Veca gada vakarā jātīra zivis un zvīņas vienmēr
jānēsā naudas makā, tad visu gadu naudas netrūks.
/L. Reiteris./

10687. Jaungadā jāliek makā zivju zvīņas, tad būs nauda.
/J. A. Jansons, Rīga./

10688. Jaungadā jāliek makā zivs zvīņas, lai visu gadu
naudas maks būtu pilns ar naudu. /J. A. Jansons./

10689. Jaungada vakarā jāēd zivs un zvīņi jāliek makā,
tad visu gadu būs nauda. /E. Rotmane, Jaunauce./

10690. Pirmā jauna gada dienā jānēsā kabatā zivju zvīņas,
tad tajā gadā ieņemot daudz naudas.
/K. Briežkalns, Dole./

10691. Ja jaungada naktī ēd zivis, tad būs nauda kā zvī-
ņas. /J. A. Jansons, Piņķi./

10692. Jaungada vakarā jāēd zivis, un zvīņas jāsaliek
makā, tad to gadu būs daudz naudas.
/K. Corbiks, Jelgava./

10693. Jaunā gadā vajaga sabērt kabatās labi daudz zivju
zvīņu, tad visu nākamo gadu būs daudz naudas.
/V. Rimpele, Rīga. V. Priedīte, Rīga./

10694. Jaunā gadā vajagot ielikt naudas makā zivju zvīņas,
tad visu gadu būšot daudz naudas.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

10695. Jaunā gadā makā jāliek zvīņas, tad visu gadu nau-
das netrūks.
/H. Jankovska, Rīga. A. Aizsils, Lubāna./

10696. Veca gada vakarā vajag likt makā zivju zvīņas, tad
visu gadu būs daudz naudas.
/A. Ozoliņa, Lubāna. V. Greble, Kalnamuiža, Valkas
apr./

10697. Jaunā gadā jāēd zivis, lai būtu naudas tikpat
daudz, cik zivīm zvīņu. /E. Medene, Meirāni./

10698. Veca gada dienā jātīra zivis; zvīņas jāuzglabā un
visu jauno gadu jānēsā naudas makā, tad naudas ne-
kad netrūks. /A. Zālīte, Bērzpils./

10699. Jauna gada naktī jāliek uz galda visādi ēdieni, lai
nākošā gadā nekā netrūktu. Ja uz galda liek zivi
ar braunām, tad nākamā gadā būs daudz naudas.
/P. Š., Rauna./

10700. Jauna gada dienā vajaga labi paēst, tad visu gadu
būs labi ko ēst. /L. Reiteris, Lubāna./

10701. Jaunu gadu gaidot vajaga 9 reizes ēst vakariņas,
jo tad nākošais gads bagāts. /E. Jēpe, Palsmane./

10702. Veca gada vakarā vajaga divpadsmit reiz ēst, lai
jaunā gadā būtu arvien bagātīgs galds.
/E. Zommere, Rauna./

10703. Veca gada vakarā vajagot līdz pulksten divpadsmi-
tiem dzīvot augšā un divpadsmit reizes ēst, tad
nākošais gads būšot bagāts. [Sal. Ziemas svētki.]
/J. Ozola, Smiltene./

10704. Jauna gada vakaru jāēd sausi zirņi ar siļķi, tad
ir veselīgs cilvēks un būs daudz naudas.
/M. Koškina, Elēja./

10705. Jaungada vakarā vajagot ēst zirņus un zivis, tad
visu gadu būs daudz naudas.
/K. Corbiks, Jaunsvirlauka./

10706. Jaungada vakarā vajag apēst siļķi ar visām iekšām,
zvīņām un žaunām, tad nākošā gadā naudas netrūks.
/M. Kalniņa, Vandzene./

10707. Jaungada nakti jāēd zirņi un zivju zvīņas jāliek
makā, lai būtu daudz naudas. /K. Corbiks, Reņģe./

10708. Jauna gada vakarā vajaga dzert, dziedāt un dancot,
tad visu gadu klājas labi. Lai nebūtu jāraud, tad
jaunā gadā nevāra zirņus; tie jāapēd vecā gadā līdz
pusnaktij, un kas paliek pāri, tie jāsadedzina; ja
to nedara, tad nākošais gads būs asaru gads. Zirņi
tad ir jāēd tikai pa deviņiem. Tāpat vecā gada va-
karā jāapēd visi izvārītie skābie kāposti, bet
jaunā gadā tos vairs nevar ēst, jo tad vairs kā-
posti neaug. Jaunā gadā saimniekam pašam vajaga
iesākt maizes kukuli un apgādāt visai saimei. Visā
jaunā gadā galds nedrīkst būt tukšs no ēdieniem.
Par visām lietām uz galda jāliek sāls un maize,
tad Laime tur apmetas uz dzīvi.
/B. Z. II. pielikums, 1935, 11./

10709. Vecgada vakarā vajaga zirņus vai pupas vārīt, tad
jaunā gadā daudz naudas būs.
/M. Ciekurs, Vijciems./

10710. Jaunā gadā jāēd zirņi: cik zirņu apēdīs, tik tūks-
tošu (arī simtu) naudas gadā iegūs.
/A. Upmane, Jaungulbene./

10711. Veca gada vakarā esot jāēdot vārīti zirņi un pu-
pas, tad visu jauno gadu esot pulka naudas.
/K. Skujiņš, Smiltene./

10712. Ja jaungada naktī ieliks naudas makā trīs vārītus
zirņus, tad naudas netrūks visu gadu.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

10713. Veca gada vakarā jāēdot sausi zirņi, tad jaunā ga-
dā daudz naudas. /A. Lāce, Lubāna./

10714. Vecā gada vakarā jāēd daudz zirņu, tad jaunā gadā
būs daudz naudas. /H. Jankovska, Rīga./

10715. Jaunā gadā jāēd sausi zirņi un pupas, tad tanī ga-
dā būs daudz naudas. /Z. Prauliņš, Aumeisteri.
/V. Greble, Kalnamuiža./

10716. Ka jauna gada vakarā vāra zirņus, tajā gadā būs
daudz naudas. /V. Liepiņa, Penkule./

10717. Veca gada vakarā jāēd zirņi, tad nākošā gadā ieņems
naudu kā zirņus. /E. Zommere, Rauna./

10718. Jauna gada naktī jāēd zirņi, lai visu gadu netrūk-
tu naudas. /K. Jansons, Plāņi./

10719. Jaunu gadu gaidot jāēd zirņi, tad jaunā gadā nebūs
jāraud. /V. Kalniņa, Burtnieki./

10720. Veca gada vakarā vajaga daudz zirņu ēst, lai nāka-
mā gadā nebūtu jāraud.
/J. A. Jansons. A. Zandere, Dole./

10721. Vecā gada vakarā jāēd zirņi, lai būtu it kā noēs-
tas visas pagājušā gada asaras.
/K. Briežkalns, Dole./

10722. Veca gada vakarā jāēd sausi novārīti zirņi, lai
asaras tiktu apēstas. /A. Bundža, Ķieģeļi./

10723. Ja jauna gada vakarā ēd zirņus, tad apēd asaras.
/P. Š., Rauna./

10724. Jaungada vakarā nedrīkst zirņus ēst, jo tad dabon
visu gadu raudāt. /M. Veidenberga, Vecmokas./

10725. Veca gada vakarā ir jāēd zirņi, tad apēd visas ve-
cās asaras.
/Z. Akmentiņa, Lubāna. V. Grīva, Lubāna./

10726. Vecgada vakarā nevajaga zirņus ēst, tad būs daudz
jāraud. /V. Saulīte, Mālpils./

10727. Jaunā gadā nedrīkst zirņus ēst, jo savādāk visu
gadu būs jāraud. /K. Strautiņš, Mēdzūla./

10728. Jauna gada naktī nevajag zirņus ēst, tad daudz asa-
ru jaunā gadā. /M. Auziņa, Rīga./

10729. Jaungadā nevajaga vārīt sausu zirņu, ja vārīs, tad
visu jauno gadu būs jāraud.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

10730. Jaunā gadā nevajaga vārīt zirņus, tad būs asaras
visu gadu. /A. Mednis, Rīga./

10731. Jauna gada naktī vajaga pašiem ēst zirņus un arī
zirgus barot ar zirņiem, tad būs visu gadu brangi
zirgi. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

10732. Jauna gada (priekš)vakarā arī ēd kūķi kā Ziemas-
svētku vakarā. /S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

10733. Jauna gada vakarā, arī metenī un Ziemas svētkos,
vārīja zīdeni ar gaļu. Šo gaļu un maizi deva arī
suņam: ja suns maizi ēd papriekšu, tad maize būs
dārga, ja gaļu, tad tā būs dārga. [Sal. metenis.]
/J. Rubenis, Ērgļi./

10734. Jaungada nakti jāvāra pupas un jāliek galdā, lai
nāk mieloties mirušo dvēseles.
/K. Lielozols, Nīca./

10735. Jauna gada naktī atstāj uz galda ēdienus, dzērie-
nus un sveci degot, tad mirušie radi vai paziņas
nāk viesos. /M. Auziņa, Rīga./

10736. Jauna gada naktī [? K. Gr.] jānoliek pirtī uz lā-
vas brandavīns, alus, gaļa maize un aizdedzināta
svece, jo tad gari nāk mieloties.
/A. L.-Puškaitis./

10737. Jaungada naktī visu laiku jābūt uz galda ēdienam,
tad viss nākošais gads būs sātīgs.
/E. Vēvere, Zeltiņi./

10738. Jauna gada vakarā gulēt ejot sakrauj galdā dažādus
ēdienus (klāj galdu), jo naktī nāk Laimiņa viesos.
/H. Siliņa, Dobele./

10739. Jaungada naktī pulksten divpadsmitos uzliek uz
galda kukuli maizes, galvas pusi un pupu bļodu,
lai Dieviņš ēd, visu nakti dedzina arī uguni. Ja
no rīta rodas pupu bļoda izēsta, tad teic, ka Die-
viņš bijis un izēdis. /K. Lielozols, Nīca./

10740. Kad jaungada vakaru izcep raušus un ēdot runā, tad
paliek mēms. /K. Jaunzeme, Nīca./

10741. Jaungada vakarā iet arī ķekatas. Viens jāj uz koka
zirga, otris uz koka āža. Viens pārģērbjas par žī-
du, otris par čigānu. Tā viņi palaidņojas visu
nakti. /A. Bīlenšteina rokraksts, Puze./

10742. Dažs aptinas ar zirnājiem un iztaisās par lāci,
otris iztaisās par lāča dīdītāju un vadā to lāci
apkārt. /A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

10743. Jaungada vakarā iztaisa no salmiem un koka divus
cilvēka tēlus, apģērbj tos drēbēs un rāda kā tie
plūcas. /A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

10744. Jaungadu sagaidot mazgājuši un tīrījuši vasas ma-
las. Tas bijis arī vajadzīgs, jo sincēs (priekšna-
mā) turējuši cūkas. Ļaudis runājuši: "Jāiet uz
pirti un jānomazgā vecā gada dubļi, lai jaunā gadā
būtu labāka dzīve, un lai nebūtu jāiet vecie ceļi
un jānēsā vecie dubļi." Vakarā lējuši laimes un
šīm laimēm arī nopietni ticējuši. Jaunam gadam
darījuši alu un ciemojušies viens pie otra. Jauno
gadu ļaudis uzlūkojuši par puisi, veco gadu par
veci. Jaunsgads izpildot cilvēka vēlēšanās, jo tas
nezinot nekā ļauna. Zīlēdamas meitas metušas arī
kurpi pār pleciem, lūkojušas sētas zediņus pa pā-
riem saķert un klausījušās suņu riešanā. Ap pulks-
ten 12, kad gaiļi dzied, visi klusot kādu brīdi,
tad vēlējot laimes un notiekot atkal priecāšanās.
Jaungada dienā braukuši uz baznīcu, bet vakarā
taisījuši dažādus jokus, pekstiņus, jeb gājuši či-
gānos. Čigānos iešana turpinājusies no jaungada
līdz triju ķēniņu dienai. Daži čigāni tēlojuši
dzērvi, lāci, dzirnavnieku, dakteri un citus. Vi-
ņus saukuši par kuitu vedējiem.
/B. Eriņa, Latgale./

10745. Arī mūsu tautā diezgan ērmi ronas, ar ko jaunu
gadu iesāk... Pavisam grēcīgs ir tas ieradums arī
jauna gada nakti ar piedzērušu prātu tāpat pavadīt,
Ziemas svētkus. /Latviešu draugs, Piel., 1839, 50./

II. Vispārīgā zīlēšana.

10746. Ja kāds cilvēks atnāk jaunā gadā, tad tas nāks
visu gadu. Jaunā gadā jāstrādā, tad visu gadu būs
čakls; nedrīkst ilgi gulēt, lai visu gadu nebūtu
jāguļ. Jaungada rītā jāmazgā mute, lai nav visu
gadu ar melnu muti jāstaigā.
/B. Z. II. pielikums, 1935, 10./

10747. Jaunā gadā, tāpat kā arī citos svētkos, izpušķo
visas istabas. /Brīvā Zeme, 1933, 5. janv./

10748. Ja jaunā gadā iet labi, tad arī visu nākošo gadu
būšot labi; turpretī ja notiek kāda nelaime, tad
tā notikšot visu gadu. /L. Daugaviete, Smiltene./

10749. Jaungadā jāslauka skurstenis, tad jaunais gads ir
svētīgs. /K. Lielozols, Nīca./

10750. Ko jaungada naktī redz sapnī, tas nākošā gadā pie-
pildās. /M. Ķimene, Mazsalaca./

10751. Jauna gada sapnis piepildoties.
/A. Klause, Jaunpiebalga./

10752. Ko jaungada naktī sapņo, tas piepildās.
/A. Miglava, Rūjiena. R. Gailīte, Rīga./

10753. Ko Jaungada naktī redz sapnī, tas piepildīsies.
/K. Corbiks, Jelgava./

10754. Ko jaunā gadā sapņo, tas piepildās.
/A. Bīlenšteina rokraksts./

10755. Jaungada naktī jāskatās uz mēnesi, tad ko pa nakti
sapņos, tas piepildīsies. /A. Rulle, Ciecere./

10756. Ja žīds jaunā gada dienā prasa ceļu, tad nevajaga
rādīt, citādi viņš paņem laimi.
/A. Zandere, Rīga./

10757. Kas jauna gada naktī var pliks uz mežu aizskriet
un atkal atskriet atpakaļ, tas nodzīvos deviņu
cilvēku mūžu. /B. Z. II. pielikums, 1935, 11.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

10758. Kas notiek jaunā gadā, tas notiks visu gadu. [Sal.
janvaris.] /O. Darbiņš, Birži./

10759. Kad jauna gada rītā izkāpjot ar labo kāju no
gultas, tad visu gadu ejot labi.
/K. Streidiņš, Veļķi./

10760. Ja jaungada dienā kaut ko dara, tad tas jādara
visu gadu. /A. Miglava, Rīga./

10761. Veca gada vakarā nevajaga daudz strādāt, tad nākošā
gadā neies labi. /L. Liepa, Dzērbene./

10762. Veca gada vakarā bez saules nedrīkst strādāt, jo
tad visu gadu pa nakti vien jāstrādā.
/E. Laime, Tirza./

10763. Ja iesāktos darbus vecā gadā nenobeidz, tad jaunā
gadā nav miera. /Šķila, Nīca./

10764. Jaungadā nedrīkst būt slinks, tad tāds būs visu
gadu. /K. Lielozols, Nīca./

10765. Uz jaunu gadu ja raudāsi, tad raudāsi visu gadu.
/A. Aizsils, Zilupe./

10766. Ja jauna gada naktī raudot, tad visu gadu esot
bieži jāraud. /T. Java, Palsmane./

10767. Kā iet jauna gada dienā, tā ies visu gadu. Tādēļ
vajag jaunā gadā izturēties nopietni, ar cienīgu
seju. /V. Greble, Kalnamuiža./

10768. Nevajaga daudz ēst, lai visu gadu nav daudz jāēd;
nevar arī neēdis no mājām iet, jo tad visu gadu
būs neēdušam jāstaigā.
/B. Z. II. pielikums, 1935, 10./

10769. Jaungada dienā vajaga bagātīgi ēst, priecāties,
naudu skaitīt, tad visu gadu tāpat ies kā pirmo
dienu. /A. Zandere, Rīga./

10770. Ja Jaungada dienā kaut ko ēd pirmo reizi un kaut
ko vēlas, tad šī vēlēšanās arī piepildās.
/B. Brikmans, Skrunda./

10771. Jaunajā gadā uz galda jāliek mantas, kas nepiecie-
šamas visā dzīvē, jo tad gadā būs visa papilnam.
/K. Deķis, Blīdiene./

10772. Jaungada rītā jāpiesargās no visādām bēdām un
sliktumiem, citādi visu gadu labi neies.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

10773. Jaungada dienā no mājas nevar neko izdot, jo tad
visu gadu būs jāizdod.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

10774. Jaunā gada dienā katrs mēģina naudu ieņemt, ne
izdot. Tad visā nākošajā gadā naudas netrūks.
/A. Zālīte, Bērzpils./

10775. Jaunā gadā nevajag izdot naudu, tad visu gadu būs
jāizdod. /V. Greble, Kalnamuiža./

10776. Jaungada vakarā nedrīkst bez naudas būt, jo tad
visu gadu būs bez naudas jāstaigā.
/L. Bulīts, Krape./

10777. Jauna gada rītā nevajaga naudu skaitīt, jo tādā
gadījumā būs visu gadu rūpes par naudu.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

10778. Ja grib daudz naudas, tad spaļus vajaga jauna gada
vakarā piekaisīt durvju priekšā.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

10779. Ja jaunā gadā baras, tad būs jābaras visu gadu.
/K. Strautiņš, Mēdzūla./

10780. Kad jaungada rītā baras, tad visu gadu jābaras.
/J. Cinovskis, Snēpele./

10781. Jauna gada dienā nevajaga bārties, tad visu gadu
nevajadzēs bārties. /L. Reiteris, Lubāna./

10782. Kad karoti jaunā gadā sit gar katla malu, tad to
gadu jākaujas. /K. Lielozols, Nīca./
10783. Ja veca gada vakarā gulēt aiziet, tad būs miegains
visu jauno gadu. /S. Ozoliņa, Valmiera./

10784. Ja jaunā gada nesagaida, bet aiziet gulēt, tad tas
visu gadu gulēs. /M. Šķipsna, Gulbene./

10785. Kad jaungada dienā guļ, tad visu gadu nāk miegs.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

10786. Ja veca gada vakarā aiziet gulēt, tad jaunais gads
būs nelaimīgs. /S. Ozoliņa, Valmiera./

10787. Jaungadā nevajaga apkārt staigāt, tad visu gadu
būs jāstaigā. /V. Saulīte, Mālpils./

10788. Jaunā gadā nevajaga sarīkot bēres, tad visu gadu
būs pa bērēm jābraukā. /V. Greble, Kalnamuiža./

10789. Kas jaungada rītā pirmais uzceļas, tas visu gadu
mudīgs, bet kas beidzamais, tas slinks.
/L. Strute, Šķibe./

10790. Kas jaunā gadā pirmais piecelsies, tas celsies
visu gadu pirmais. /St. Kokins, Eglūna./

10791. Jaungada rītā agri jāceļas, citādi visu gadu ilgi
gulēs. /O. Darbiņš, Birži./

10792. Kas pirmais jauna gada rītu uzcelsies, būs visu
gadu mudīgs, bet kas pēdējais, tas būs visu gadu
slinks. /J. Cinovskis, Snēpele./

10793. Jaungada dienā nevajaga gulēt, tad visu gadu būs
jāguļ. /V. Saulīte, Mālpils./

10794. Ja jaunu gadu sagaida guļot, tad visu gadu būs
miegains. /A. Kondrāte, Lenči./

10795. Veca gada vakarā nedrīkst gulēt: kas veca gada va-
karā guļ, tas visu jauno gadu nevar izgulēties.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

10796. Ja veca gada vakarā nemazgā muti, visu nākošo gadu
jāstaigā melnu muti. /A. Šķēre, Skaistkalne./

10797. Jaungada sestdienā ir visiem jānomazgājas, citādi
visu gadu jāstaigā ar veciem melnumiem.
/K. Lielozols, Nīca./

10798. Jaungada vakarā vajaga priecāties, tad visu gadu
būs jautri. /K. Corbiks, Jelgava./

10799. Ja jaunā gadā slimo, slimos visu gadu, tāpat ja
baras vai raud, tas jādara visu gadu.
/B. Z. II. pielikums, 1935, 10./

10800. Ja jaunā gadā slimo, tad jāslimo visu gadu.
/A. Miglava, Rīga./

10801. Bērns, kas jaunā gadā piedzimst, būs nelaimīgs.
/B. Z. II. pielikums, 1935, 11./

10802. Kas uz jauno godu rauduos, vai sasakaus ar sovu
draugu, tys vysu godu rauduos un kausīs.
/I. Armaņs, Vārkava./

10803. Kas jaungada vakarā sper kreiso kāju pār slieksni,
tam visu gadu neveicoties. /I. Šāberts, Jaunauce./

10804. Jaunā gadā trīs reizes jākāpj turpu un atpakaļ par
mājas slieksni, tad tai mājā nebūs ugunsgrēka.
/B. Z. II. pielikums, 1935, 11./

10805. Ja jaungada vakarā, maizi cepot, paliek pāri mīkla,
tad būs visu gadu ko cept. /K. Corbiks, Jelgava./
10806. Jaungadā nevajaga daudz dzert, lai nav daudz jā-
dzer visu gadu. /K. Lielozols, Nīca./

10807. Ja jaungada pirmajā dienā plīst trauki, tad būs
laimīgs gads. /H. Dravniece, Alūksne./

10808. Jaungada vakarā jāsargās kādu trauku saplēst, pre-
tējā gadījumā plēsīs visu gadu.
/K. Corbiks, Lielsesava./

10809. Jaungada vakarā jāuzber uz galda pelni un tur jā-
uzliek glāze ar ūdeni, tad pelnos caur glāzi varot
redzēt nākamā gada laimi. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

10810. Citi ņem dziesmu grāmatu, uzliek virs galvas un
tad iet, pātarus skaitīdami, apkārt istabai. Ja
uzšķiras tās dziesmas par kristīgu dzīvošanu, tad
cerē to gadu dzīvot. Ja gadās miršanas dziesma,
tad esot jāmirst. Ja uzšķiroties kristības dzies-
mas, tad būšot kristības. Pavisam priecīga esot tā
ziņa, kad jaunām meitām gadoties laulības dziesma.
/Latv. draugs, 1839, 50./

10811. Jauna gada vakarā šķir grāmatas. Viens, piemēram,
saka: "Pa labai rokai no augšas trešais pants."
To dziesmas pantiņu uzšķir un rauga iztulkot.
/R. Bērziņš, Džūkste./

10812. Pusnaktī jaunam gadam sākoties var nākotni zīlēt,
bāžot adatu aiztaisītā dziesmu grāmatā. Pret kādu
pantu iedomātā pusē gadās, tas ir nākotnes pareģo-
tājs. /F. Rozenbacha, Nīgranda./

10813. Jauna gada naktī jāsēd uz pudeles kakla un jāver
adatā diegs. Citi atkal visādi sēdētāju baida, lai
tas apgāztos. Ja nu tomēr izdodas nosēdēt un
ievērt adatā diegu, tad tas šajā gadā piedzīvo
lielu laimi. /K. Briežkalns, Dole./

10814. Kad jauna gada naktī plkst. divpadsmitos ieejot
cilvēks savā mājā visbailīgākajā istabā, tad lai
uzdedz uguni un lai skatoties spieģelī, tad tur
redzot visu, kas nākošā gadā notikšot.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./

10815. Vecgada naktī jāiet uz riju un jāskatās spogulī.
Ko redzēs, tas notiks arī dzīvē: ja redz vīrieti
melnās drēbēs, tad būs jāprecas, ja zārku - jā-
mirst. /V. Slaidiņa, Drusti./

10816. Veca gada naktī plkst. 12-tos jāsēd tukšā istabā
pret spoguli (citi saka, ka spoguļam jābūt maizes
cepamā krāsnī) un jāskatās viņā, ko tad viņā varēs
redzēt, tas nākošā gadā notiks. (Pēc dažiem nostās-
tiem pret spoguli jāsēd gluži kailam.)
/J. Vilnītis, Jumurda./

10817. Jaunam gadam sākoties, naktī pulkstens divpadsmi-
tos vajagot ielikt spieģeli krāsns dibenā un katrā
pusē spieģelim vienu sveci, un labi ilgi skatīties
spieģelī, tad redzēšot savu brūtgānu.
/J. Daizis, Nīca./

10818. Jaungada vakarā jāieliek spieģelis rijas krāsns
dibenā un jāskatās tajā iekšā. Tur tad var redzēt
visus nākamā gada notikumus. /M. Bērziņa, Vaidava./

10819. Jauna gada naktī ap pašu pusnakti esot jāskatoties
spieģelī; ko tajā ieraugot, tad tāda esot skatītā-
ja laime nākošā gadā. /O. Freimane, Bērzaune./

10820. Jauna gada naktī jāskatās spieģelī, ko redzēs, tas
nākošā gadā piepildīsies. /L. Strute, Šķibe./

10821. Jaungada naktī pulksten divpadsmitos jāskatās caur
pogu caurumu spieģelī, tad redzēs mirušos paziņas.
/K. Corbiks, Jelgava./

10822. Jaungada naktī jāņem divi spieģeļi un starp viņiem
jānoliek ķieģelis. Jāskatās vienā no spieģeļiem un
jāsauc tā cilvēka vārds, kuru grib redzēt, tad viņš
spieģelī parādīsies. /K. Lielozols, Nīca./

10823. Jauna gada naktī jānosēžas ar muguru uz krāsni un
jāskatās spieģelī; kas tad parādās krāsns dibenā,
tas notiks uz priekšu. /V. Spandegs, Pociems./

10824. Veca gada naktī jānosēstas vienam pie spoguļa, jā-
noliek katrā pusē svece un jāgaida, kamēr kāds pa-
rādīsies spogulī. Tas tad būs nākamais vai nākamā.
/H. Berķe, Mētriena./

10825. Jauna gada naktī meitas paņem spoguli, divas sve-
ces un iet uz riju. Spogulis jānostāda rijas krāsns
speltē un katrā pusē tam aizdedzina sveci. Tad jā-
novelkas kailai un caur kājstarpi jāskatās spogulī.
Pusnakts stundā spogulī parādīsies nākamais vīrs.
/J. Grīva, Koknese./

10826. Jauna gada vakarā spieģeļa priekšā pie trim svecēm,
lasot bībelē Zālamāna gudrības grāmatā, jāsēd tā,
lai aiz muguras būtu trīs durvis cita pret citu,
tad ko spieģelī redz ienākam pa durvīm, tas tanī
gadā atgadās. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

10827. Jauna gada naktī plkst. divpadsmitos vajagot sēdēt
spieģeļa priekšā, lasīt bībeli un skatīties pastā-
vīgi spieģelī, aiz sevis vajagot būt trīs durvīm
atvērtām, pie kam visām vajagot būt rindā, lai
spieģelī visas trijas varētu redzēt atvērtas. Pie
tam drīkstot būt tikai viens cilvēks istabā. Tad
ap plkst. divpadsmitiem naktī viņam parādīšoties
spieģelī viņa nākotne; ja mirs, tad gar muguru no-
iet zārks, ja apprecas, tad redz sevi brūtgāna ap-
ģērbā un t. t. /E. Ābole, Vijciems./

10828. Jauna gada vakarā paņem spieģeli un noliek to sev
priekšā, tad skatās krāsns atspoguļojumā caur kā-
jām. Krāsns dibenā parādīsies brūtgāns.
/Z. Pūtele, Sabile. K. Corbiks, Lielsesava./

10829. Jauna gada naktī plkst. 12 vajag nolikt cepļa
krāsnī divas sveces un starp svecēm spieģeli, tad
jānostājas atmuguriski pie krāsns mutes un jāska-
tās otrā spieģelī, tā ka var redzēt krāsnī esošo
spieģeli; tad jāskstās, kas krāsnī esošā spieģelī
parādīsies, tad tas viss piepildīšoties tanī gadā.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

10830. Jaungada naktī plkst. divpadsmitos vajaga ņemt
spieģeli un nolikt divas sveces katrā pusē, tad
skatīties pa gaismas līniju, vai kāds neparādīsies.
Kad redz tuvojamies nāvi, tad miršana neizbēgama,
ja ierauga vīrieti, tad to apprecēs.
/K. Corbiks, Reņģe./

10831. Lai dabūtu zināt par savu nākotni, vai tā būs la-
bāka, vai sliktāka, tad veca gada naktī ap pulksten
divpadsmitiem jāaizdedzot divas sveces un vidū
starp svecēm jānoliek spogulis. Spogulī jāskato-
ties piecpadsmit minūtes, tad tur parādoties nā-
kotne kaut kādā veidā. /Aizpurve, Lubāna./

10832. Jauna gada vakarā taisni pulkstens divpadsmitos,
ja gribot izzināt savu nākotni, tad vajagot nolikt
vienu spieģeli priekš un otru aiz sevis, pieliekot
pie katra divas aizdedzinātas sveces. Ja skatītājs
drīzumā apprecēšoties, tad viņš redzēšot to sie-
vieti (vīrieti); bet ja viņam jāmirst, tad aiz mu-
guras parādoties zārks. Pēc tam, kad visu to re-
dzot, lai apgāžot ātri spieģeļus uz mutes un nosa-
kot trijas reizes āmen. Pretējā gadījumā pašu ska-
tītāju nožņaudzot redzētais, kurš pēc āmen teikša-
nas pazūstot. /A. Skuja, Mālupe./

10833. veca gada vakarā pulksten divpadsmitos jāsēd pli-
kam pret spieģeli, jāskatās spieģelī un dziesmu
grāmata trīs reiz virs galvas jāapgriež apkārt un
tad jāuzšķir uz galvas. Kāda dziesma uzšķiras,
tāda jālasa. Ja lasītājs pirmais bērns, pirmā lap-
puse jālasa visa no augšas līdz lejai, ja otrs
bērns, tad tāpat otra lappuse jālasa. Lasot jāska-
tās arī spieģelī. Kas mirs, to ar zārku ienesīs,
tik nav jābīstas un nav jāskatās atpakaļ, tad pašam
jāmirst. Ja būs kāzas, tad ar brūtgānu abi ienāks
laulājamās drēbēs. Viss tas jādara aiz aizslēgtām
durvīm un aizsegtiem logiem.
/A. Elksnītis, Prauliņi./

10834. Veca gada vakarā pulksten divpadsmitos jānoģērbjas
gluži kailam un jāieslēdzas vienam pašam atsevišķā
istabā. Šinī istabā jānosēstas pie galda, uz kura
atrodas liels spieģelis. Labā pusē jānoliek bībele
un kreisā pusē aizdegta svece. Spieģelī jāskatās,
acis nenolaižot. Pēc kāda brīža spieģelī kaut kas
parādīsies. Ja spieģelim nones zārku garām, tad
nākošā gadā jāmirst; ja spieģelim noiet kareivis
garām, tad nākošā gadā jāiet kara dienestā; ja
spieģelim noiet jauneklis vai jaunava garām, tad
nākošā gadā jāprecējas. /K. Corbiks, Dzelzava./

10835. Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos vajaga
nolikt divus spieģeļus - vienu sev priekšā, otru
aiz sevis. Priekšējam abās pusēs aizdedzina sveces,
pēc tam skatās priekšējā spieģelī, kur atspoguļojas
divas sveču rindas; vēro sveču rindu starpas otru
galu, kur parādīsies vai nu zārks vai altārs. Zārks
nozīmē, ka tanī gadā būs jāmirst, altārs, ka
jāprecas. /K. Corbiks, Lielsesava./

10836. Jaungada naktī pulkstens divpadsmitos jāskatās
spieģelī, kam katrā pusē pa svecei. Ko pulksten
divpadsmitos tur redz, tas jaunajā gadā piepildī-
šoties. /G. Pols, Baldone./

10837. Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos jāskatās
spieģelī, tad var redzēt sevi zārkā jeb sev kādu
blakus. Ja redz zārkā, tad jāmirst, ja kādu blakus
stāvot, tad būs kāzas. /A. Skuja, Vestiena./

10838. Jauna gada vakarā jāsēd vienai pie spieģeļa un jā-
lasa bībele, tad visu redz, kas tajā gadā notiks.
/E. Gailis, Trikāta, Rūjiena./

10839. Jaunā gadā, plkst. 12, vajaga vienam aiziet uz
riju un lasīt bībeli, tad nāk mirons un izstāsta
nākošā gada gaitas. /E. Jēpe, Palsmane./

10840. Veca gada vakarā jāiet uz riju, jāņem spieģelis,
dziesmu grāmata un divas sveces. Jānosēžas pret
durvīm ar muguru, jānoliek spieģelis un tam abi
pusēs sveces sev priekšā, jālasa grāmata un jāska-
tās spieģelī, tad redzēs to, kas tai gadā notiks.
Bet ja nāk kāds cilvēks, tad ātri jāgāž spieģelis
apkārt, jānopūš sveces un jāaizsit grāmata cieti.
Ja to ātri neizdarot, tad tas cilvēks zīlētāju
nožņaudzot. Nedrīkstot arī atpakaļ skatīties, tad
galvu nevarot atgriezt, paliekot kā pagriezta.
/Ir. Preiss, Galgauska./

10841. Ja grib uzzināt, kas apprecēs, tad veca gada vakarā
jānosēstas starp trīs durvīm un trīs spieģeļiem un
jālasa bībele. Kad līgavainis ienāk, tad divi rei-
zes jālaiž garām, bet kad trešo reizi nāk, tad
jātaisa bībele ciet. Tad apprecēs.
/K. Preiss, Auguliena./

10842. Jaungada naktī caur sakām jāskatās krāsnī. Ko redz
tur, tas piepildās. Sakām pie tam vajag būt ačgārni
pakārtām. /M. Eglīte, Vijciems./

10843. Jaungada vakarā ieliek maizes krāsns dibenā lampi-
ņu; skatās caur kājām krāsnī un redz mīļāko.
/A. Rudīte, Rīga./

10844. Jaungada naktī pulkst. 12-os, nevienam nezinot,
jāpaņem divas svētītas sveces, kuras jāaizdedzina
un jānoliek katrpus maizes cepamās krāsns un jāska-
tās caur kājām krāsnī. Ja redz zārku - tad jāmirst,
ja vīrieti, tad būs kāzas u. t. t.
/M. Macpāne, Alsunga./

10845. Jaungada naktī jāielien cepļa krāsnī un jāgaida.
Kas pirmais nāks skatīties, ar to dabūs precēties.
/A. Zebergs, Vandzene./

10846. Ja jaunava grib zināt, kāda svarīga pārmaiņa no-
tiks viņas dzīvē nākamajā gadā, tad viņa gadu
maiņas laikā izģērbjas kaila, uzdedzina sveci un
ieliek maizes krāsnī. Pati nostājas ar muguru pret
krāsns caurumu un caur kājstarpu skatās tajā. Ja
redz vīrieti - tautās izies, ja nāvi - mirs, ja
jaunavu - paliks mājās. /A. Plaudis, Kosa./

10847. Jaungada naktī jāskatās maizes cepamā krāsnī, ar
pirts slotu kājstarpī, tad redz savu mīļāko.
/E. Kušķe, Sigulda./

10848. Jaungada naktī jāizģērbjas vienos kreklos un jāiz-
slauka istaba. Mēsli jāsaslauka krāsns priekšā.
Tad jānovelk arī krekls un jāuzklāj mēslu čupiņai
virsū. Tad jāskatās krāsnī caur kājstarpi. Ko tur
redz, tas nākamā gadā piepildīsies.
/A. Balodis, Sesava./

10849. Vecgada vakarā vai Ziemas svētku vakarā jāiedur
sietiņa sānos šķēres vai dzirkles un jātura tikmēr,
līdz sietiņš sāk griezties. Kad sāk griezties, ir
jāsaka, lai sietiņš griežas tik un tik reizes; tad
tas, ko domā, piepildās, ja sietiņš tik daudz reiz
griežas. /M. Eglīte, Vijciems./

10850. Vecam gadam beidzoties, plkst. divpadsmitos jāap-
klājas ar baltu palagu, jāiet pagalmā un jāskatās
uz rijas jumtu, tad redzēs to, kas jaunā gadā no-
tiks. /K. Preiss, Galgauska./

10851. Veca gada vakarā jāapskrien trīs reizes ap māju un
jānostājas pret durvīm un jāskatās uz jumta; ja uz
jumta redz ērgli, tad tai mājā gaidāmas kāzas, bet
ja zārku, tad bēres. /H. Oše, Lubāna./

10852. Ja jaungada naktī redz zārku uz jumta, tad tanī
mājā kāds mirs. /Lagzdiņa, Sabile./

10853. Ja saimnieks grib zināt savas mājas likteni, tad
tam veca gada vakarā jāiet ap visām ēkām. Ja tas
aiz kādas ēkas redzēs sarkanu gaili, tad tā ēka
nodegs tai pašā gadā.
/K. Preiss, no 80 g. v. M. Pušķes, Auguliena./

10854. Kad jauna gada naktī no pulksten 11 līdz 12 stai-
gājot pa āru, dzirdot spēlējam, tad tanī mājā
dzimstot kāds bērns. /Z. Lancmanis, Gaujiena./

10855. Kas vēlas zināt, kā klāsies jaunā gadā, tam jaun-
gada naktī jānogulstas stallī, zirga pasilē, un
kad pusnaktī zirgs nopūšas, tad jāvaicā: "Ko tu
(bērīti jeb melnīti u. t. pr.) tā nopūties?" Tad
zirgs, kas tanī brīdī spēj runāt, cilvēkam paslu-
dinās viņa likteni. Ja minētā naktī zirgs nenopū-
šoties, tad gulētājam būs laimīgs gads. /RKr. 6./

10856. Veca gada vakarā ap plkst. 12 visi dzīvnieki saru-
nājas; kas to noklausās, ātri mirst.
/V. Liepiņa, Penkule./

10857. Jaungada naktī taisni pulksten divpadsmitos zirgi
runājot. Kas gribot dzirdēt nākamas lietas, tam
jāpalienot pasilē un jāgaidot. Kad kāds zirgs
nopūšoties, tad tam tūliņ vajagot prasīt: "Nu, bē-
rīti, ko tu tā pūt?" Tad zirgs sākšot stāstīt, kas
prasītājam nākošā gadā notikšot. Ja zirgs to nakti
nenopūšoties, tas esot klausītāja laime.
/H. Skujiņš, Smiltene./

10858. Jauna gada vakarā iet stallī klausīties, ko zirgi
runā ap pulksten 12. Viņi runā par visiem svarīgiem
gadījieniem, kas tanī gadā notiks.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

10859. Vecgada vakarā pulkst. 12 zirgi sarunājas par
nākošā gada dzīvi. /V. Vintere, Matīši./

10860. Jaungada naktī pulkstens 12 visi lopi runā.
/J. Fleišers, Skrunda./

10861. Ja jaungada naktī iet uz kūti, tad var dzirdēt
zirgus runājam. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

10862. Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos zirgi runā.
[Sal. Ziemas sv.] /V. Spandegs, Pociems./

10863. Jaungada naktī iet klausīties, ko zirgi runā, tad
tas piepildoties. /K. Corbiks, Tukums./

10864. Jauna gada naktī zirgi runā. Zirgu stallī tad var
noklausīties, ko viņi saka, kuru nākamgad uz kap-
sētu vadīs. /J. A. Jansons, Jelgava./

10865. Jaungada naktī zirgi runā; bet kas viņu runā
noklausās, tas drīz nomirst. /A. Korsaks, Ezere./

10866. Jaungada naktī ieved zirgu istabā. Ja zirgs atstāj
mēslu čupu, tad būs bagāts gads.
/J. Cinovskis, Snēpele./

10867. Ja jauna gada naktī visi lopi ir rāmi un klusi,
tad būs laimīgs gads.
/B. Z. II. pielikums, 1935, 11./

10868. Jaungada naktī pulksten divpadsmitos zirgi jeb arī
govis saimniekam sakot, vai viņš labs vai slikts
saimnieks. /K. Lielozols, Nīca./

10869. Jaungada naktī visi lopi runā
. /A. L.-Puškaitis./

10870. Jaunagada naktī pusnakts laikā iet meitas stallī
un klausās, ka govis runā, kā meitas tās ir kopu-
šas, tad dabūs tai gadā precēties.
/M. Ķaupelis, Nīca./

10871. Ja jauna gada naktī kāds aitas apcērp, tad tur
aitas sāk nīkt, bet cirpējam aitas vairojas.
/K. Pavasare, Āraiši./

10872. Jauna gada vakarā cūkām jādod zirņi, tad tās ir
vaislīgas un treknas. /L. Strute, Šķibe./

10873. Ja jauna gada naktī, kamēr pulkstens sit 12, uz-
raksta trīs vēlēšanās un to rakstu sadedzina uz
uguns, tad tās vēlēšanās piepildās.
/V. Spandegs, Pociems./

10874. Jaungada naktī priekš divpadsmitiem jāuzraksta
kāda vēlēšanās uz papīra gabaliņa un, kamēr pulk-
stens sit, papīrītim ir jāsadeg. Ja sadegs, tad
vēlēšanās piepildīsies, ja nesadegs - nepiepildī-
sies. /K. Corbiks, Reņģe./

10875. Ja jaungada naktī, kamēr pulkstens sit divpadsmit,
uzraksta uz papīrīša to, ko nākotnē vēlas, un sa-
dedzina, tad tas nākotnē piepildīsies.
/F. Rozentāle, Talsi./

10876. Veca gada vakarā, kamēr pulkstens sit divpadsmit,
vajag uz balta papīra uzrakstīt trīs vēlēšanās,
tad sadedzināt un apēst, tad vēlēšanās piepildo-
ties. /V. Grīva, Lubāna./

10877. Kas grib redzēt nākamas lietas, lai vecā gada
vakarā dedzina papīrus. No degošu papīru dūmiem uz
sienas rādās ēnas. Šās ēnas rāda nākošā gada sva-
rīgākos notikumus. /A. Zālīte, Bērzpils./

10878. Ja grib, lai kāda vēlēšanās piepildās, tad jaungada
naktī trīs reizes jāapskrien ap pirtiņu, bet nav
brīv runāt, tad jāieiet pirtiņā un jāizsaka kāda
vēlēšanās, tad tā piepildīsies.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

10879. Ja jaungadā pirmais apsveic vīrietis, tad būs tai
gadā laime. /M. Bērziņš, Rīga./

10880. Ja jaungada dienā pirmo satiek vīrieti, tad visu
to gadu būs laimīgs, bet ja sievieti, tad nelaimīgs.
/E. Puriņš, Skujene./

10881. Ja jaunā gadā pirmais viesis ir vīrietis, tad tai
gadā būs laime; ja sieviete, tad nelaime.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

10882. Jaungada dienā ja pirmais atnāk vīrietis - būs
laime, ja atnāk sieviete pirmā, tad nelaime.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

10883. Ja jaunā gadā pirmais apciemo vīrietis, tad būs
draudzīga dzīvošana, ja sieviete, tad visu gadu
jānaidojas. /K. Strautiņš, Mēdzūla./

10884. Ja jauna gada rītā pirmo sastop vīrieti, tad tanī
gadā apprecēsies. /M. Šķipsna, Gulbene./

10885. Ja jaungada rītā pirmā ienāk sieviete, tad nāka-
mais gads ir nelaimīgs. /K. Corbiks, Valgunde./

10886. Kad jauna gada dienā sieviete pirmā ieejot citu
istabā, tad tam saimniekam būs neauglīgs gads; ja
vīrietis, tad būs bagāts gads.
/M. Siliņš, Kurzeme./

10887. Ja jaunā gadā pirmais laimi novēl vīrietis, tad
būs labs gads. /V. Duka, Maliena./

10888. Ja jauna gada rītā pirmais nāk pretī suns, būs
laimīgs gads; ja vīrietis, var apmierināties; ja
sieviete, gads būs nelaimīgs.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

10889. Veca gada vakarā trīs reiz jāskrien ap riju, ikreiz
sakot: "Kas būs mans īstais sirds draugs, tas lai
nāk man pretim un sauc pie vārda!" Kad vārdus no-
saka, jāapstājas un jāklausās, vai sauc kāds pie
vārda, un jāskatās arī, vai redzēs kādu. Tas viss
jādara bez saules vakarā, un jauna gada rītā bez
saules jāiet uz riju skatīties, vai krāsns apraks-
tīta: ja kāzas būs, tad būs brūtgāna jeb brūtes
vārds, ja bēres, tad būs zārks. Ja sieviete ar
bērnu, jāskatās viņai uz krāsns priekšas, ja jauna,
uz krāsns dibena. To visu var ir sievietes ir
vīrieši darīt. /A. Elksnītis, Prauliņi./

10890. Jaungada vakarā, iekams aizdedz uguni, jāapskrien
3 reizes ap māju, un tajā brīdī, kad aizdegas
uguns, jāskatās, ko redzēs, ar to būs saistīta
dzīve. /K. Corbiks, Jelgava./

10891. Jauna gada rītā iekurina krāsni. Ja uguns gaiši
deg, būs gaiša dzīve.
/B. Z. II. pielikums, 1935. 11./

10892. Ja jauna gada rītā priekš gaismas aizkurina krāsni
un tā labi deg, tad tai gadā būs gaiša dzīve.
/Brīvā Zeme, 1933. 5. janv./

10893. Kas atradumos grib būt laimīgs, tam vajag jaungada
naktī malkas placī salasīt skaidiņas, pa vienai
mest kurošā krāsnī un pie katras skaidiņas saukt
tādus lietu vārdus, ko labprāt vēlētos atrast.
/RKr. 6./

10894. Jaungada naktī saliek uz galda trīs krāsas: baltu,
sarkanu un melnu un aiztaisot acis velk. Ja izvelk
baltu, tad būs viss gads laimīgs, ja sarkanu, tad
vidējs, ja melnu, tad drūms. /A. Smilga, Gaiķi./

10895. Jauna gada vakarā dara tāpat [kā Ziemas svētkos],
tik vien, ka tos krustus melnus ar ogli uzvelk, jo
to velns nepazīstot, tāpēc ka tas [krusts] uzvilkts
no jauna un savāds. Svece deg cauru nakti uz galda,
un kas neguļ, tie kārtēm un laimes liešanas to
svētu nakti pavada. No rīta mēs vispirmāk upurējam
savām ēkām, lopiem un laukiem, lai tie mums jaunu
svētību atnestu, un ir pašai jūrai brandvīnu iele-
jam, lai tā mūs tanī gadā neaizmirst; to pats ar
savām acīm esmu redzējis.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva
valstības lietām." 1852. IV. Aizliegts izd./

10896. Jaungada naktī jānoliekot gredzens, zeme un nauda
vienā vietā un ar aizmiegtām acīm jāpieskaras pie
vienas no tām lietām. Ja pieskaroties pie gredzena,
drīzumā būšot kāzas, ja pie naudas, tikšot bagāts,
ja pie zemes, drīzumā nomiršot.
/L. Vīgante, Jelgava./

10897. Kab jauni un vaci ļauds vysu godu byutu vasaly un
stypri kai zyrgi, tod uz naktis jauna goda lai
divpadsmit stunžu, kod vacījis gods īt prūjuom,
pajam treis spaiņi snīga, īnas ustobā un rozavyl-
kas plyks, un labi ar tū snīgu lai rozlaiž yudini
un tū yudini saleij buteļā un kotru dīnu pa lizei-
ku lai īlej bļūdā, kurā mozguojis, tod vysod byusi
vasals un stypris kai zyrgs, nikod tevis nikaida
slimeiba nasatvers vysu godu. /V. Podis, Rēzekne./

10898. Zam jauna goda tū nakti, kod vacījis gods īt prū-
juom, a jaunais atīt, kai reizja divpadsmit stunžu
naktī, lai meita pīcap bļinus un treis bļinus lai
pajam ar sevim un īt nakti, kai reizja divpadsmit
stunžu uorā. Ar kū jei pyrmū uz ceļa sazatops, tam
atdūs itūs bļinus. Ka byus sīvītja pyrmā, tod pī-
zīmēj, ka juos veirs byus kai buoba un ar buoba
pruotu. A ka puisis, tod byus veirs cīši gudris.
A ka suns, tod veirs byus kai suns un dzeivja juos
byus kai suņa dzeivja. A ka cyuka pyrmū sazatops,
tod dzeivja byus kai cyukys nateira. Ka pyrmūs sa-
zatops cyuku, suni vai buobu, tod tū godu lobuok
sēd pi tāva un muotis. /V. Podis, Rēzekne./

10899. Ikviens grib paredzēt savu nākamo likteni. Diezgan
ērmošanās ar laimes liešanu, kur izkausētam vaskam
jeb alvai piemēro praviešu spēkus.
/Latviešu draugs, 1839. 49./

10900. Diezgan ērmošanās notiek ar laimes liešanu, kur
izkausētam vaskam jeb alvai piemēro praviešu spē-
kus. Vīri un sievas iet vakarā pie durvīm klausī-
ties, vai nedzird attālu kur kādu troksni. Kur
kādu nomana, tai pusē esot līķis tai gadā.
/Latviešu draugs, 1839. 50./

10901. Jauna gada vakarā ikkatrs pareģo savu likteni ar
laimes liešanu. To izdara ļoti vienkārši. Jāņem
kāds mazs trauciņš un jālaidina alva vai vaska un
tad kausējums jālej ūdenī vai arī uz smiltīm. Kas
iznāk, pēc tā pareģo likteni.
/J. Čudars, Rēzekne./

10902. Jaungada naktī kādu darba rīku izlej no alvas jeb
vaska, tad tādā amatā būs jāstrādā.
/K. Kristape, Olaine./

10903. Jaungada naktī lej laimes. Atdzisušās laimes liek
pret uguni un skatās ēnā: ja redzams krusts, tad
attiecīgajam cilvēkam, kam laime lieta, jāmirst.
Citādas ēnu zīmes norāda uz citu ko.
/J. Cinovskis, Snēpele./

10904. Jaunā gadā lej laimes gan ar svinu, gan arī ar
vaskiem. /P. Š., Rauna./

10905. Ja jaungada naktī, laimes lejot, izlejas kas
šķirstveidīgs, tad to gadu jāmirstot.
/M. Raņķis, Nīca./

10906. Veca gada vakarā vajagot ielikt karotē alvu un uz
uguni izkausēt. Kad alva izkususi, tad vajaga kaut
kur izliet, un ja izlejot zārku, tad būšot to gadu
jāmirst. /J. Daizis, Nīca./

10907. Jaungada naktī lejot laimes, ja izlej zārku, tad
lējējam būs to gadu jāmirst. /K. Jaunzeme, Nīca./

10908. Jaungada vakarā jālej no alvas laime. Alvu sakarsē
šķidru un tad ielej aukstā ūdenī. Alva sasaldama
pieņems kādu veidu, piem., naudas, atslēgas, zārka
u. t. t. /K. Corbiks, Jelgava./

10909. Jaungada vakaru lej laimes: ja izlej zārku vai
krustu, tad ir jāmirst. /J. Cinovskis, Snēpele./

10910. Jauna gada naktī vajaga liet laimes no svina, vai
izdedzināt no papīra. kāds veids katram iznāk, tas
katram jaunā gadā būs. Piem.: ja izlietais veids
atgādina zārku, tad būs jāmirst, ja ratus, tad ce-
ļos u. t. t. /K. Corbiks, Valgunde./

10911. Jauna gada naktī izlietā laime jāliek pret uguni,
lai redzētu tās ēnu, jo tikai no tās var saprast,
kas ir iznācis. /K. Jansons, Plāņi./

10912. Jauna gada vakarā lej izkausētus vaskus ūdenī; ja
no vaskiem iznāk kronis, tad meita lējēja to gadu
tiks izprecēta. /A. Vanags, Mērdzene./

10913. Jauna gada naktī vajaga jemt mazu papīrīti, uzrak-
stīt uz tā kādu vēlēšanos un sadedzināt uz sveces
liesmas. Tas jādara, kamēr pulkstens sit divpads-
mit. /V. Loze, Drusti./

10914. Jaungada vakarā uz šķīvja jāsadedzina saņurcīts
papīris un pie sveces gaismas jāskatās, kāds veids
būs palikušo pelnu ēnai. Ar to būs sakarā nākotne.
/K. Corbiks, Jelgava./

10915. Jauna gada vakarā liek apakš šķīvjiem dažādas lie-
tas. Kas uzceļ atslēgas, būs saimnieks, kas koka
gabalu, tas mirs, kas kroni, tas precēsies, kas
bērza zaru tas dabūs pērienu, u. t. t. [Sal. Zie-
mas svētki.] /R. Bērziņš, Džūkste./

10916. Jaungada naktī uz galda uzliek piecus šķīvjus. Zem
viena paliek atslēgu, zem otra gredzenu, zem trešā
krustu, zem ceturtā mirtes zaru un zem piektā
vēstuli. Ja uzceļ atslēgu, tad būs saimniece. Ja
uzceļ gredzenu, tad drīz precēsies. Ja uzceļ krus-
tu, tad mirs. Bet ja uzceļ mirtes zaru, tad būs
brūte. Ja gadās vēstule, tad zīlētāja paliks veca
meita. /J. Cinovskis, Snēpele./

10917. Jaungada naktī paliek zem šķīvja maizi un salmus.
kāds velk nu uz labu laimi vienu no šīm lietām no
šķīvja apakšas. Ja izvelk salmus, tad nākamu gadu
gaidāms bads, bet ja maizi, tad bagātība.
/J. Cinovskis, Snēpele./

10918. Jaungada vakarā uz galda zem apgāztiem šķīvjiem
saliek dažādus priekšmetus, kā atslēgu, maizi,
gaļu, drēbes gabalus, zemi u. t. t. Tad katrs no
mājniekiem iet un paceļ vienu šķīvi. Ja kāds uzceļ
atslēgu, tas būs saimnieks, ja maizi, būs bagāts,
ja zemi, tad mirs. /K. Corbiks, Jelgava./

10919. Jaungada naktī zem viena šķīvja jāpaliek laulības
gredzens, zem otra ogle, zem trešā zeme, zem ce-
turtā nauda. Kas grib uzzināt savu likteni, tam
divpadsmitos naktī viens no tiem šķīvjiem jāpaceļ.
Ja zem tā ir nauda - tad būs bagātība, ja laulības
gredzens - precības. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

10920. Ņem trīs trauciņus, apgāž un zem viena paliek
atslēgu, zem otra maizi, zem trešā mālu piciņu.
Kas grib savu nākamību zināt, tas nu izvēlas vienu
trauciņu. Kas atrod mālus, tam jāmirst, kas atrod
atslēgu, tas apprecēsies, kas atrod maizi, tas
paliks bagāts. /A. Bīlenšteina rokraksts./

10921. Jauna gada naktī pareģo nākotni šādi: ņem četrus
šķīvjus, zem tiem paliek maizi, kas nozīmē Dieva
svētība, gredzenu - līgava vai līgavainis, atslēgu
- saimnieks un skaliņu - zārks. Katram dalībniekam
jāceļ trīs reiz, ko uzceļ, tas piepildās.
/K. Briežkalns, Dole./

10922. Jauna gada vakarā zem šķīvjiem uz gultas saliek
dažādus priekšmetus, kā: gredzenu, krustus, naudas
gabalus, sviesta piciņas, maizes drumstalas un ci-
tus. Tad minētāji uzceļ katrs pa šķīvim un pēc
apakšā paliktām lietām spriež par nākošo gadu.
/K. Corbiks, Jaunsvirlauka./

10923. Jauna gada vakarā jāņem divpadsmit tasītes un apakš
katras tasītes jāuzraksta viens vārds ar nozīmi,
un tad jāvelk; ko izvelk, tas tanī gadā notiek. Tā,
p. p., ja izvelk papīri ar uzrakstu: atslēga, tad
būs saimniecība jāvada, ja zārks, tad nāve un t. t.
/L. Strute, Šķibe./

10924. Jaunā gadā jānoliek 4 tasītes. Zem pirmās noliek
smiltis, zem otras maizi, zem trešās naudu un zem
ceturtās gredzenu. Pēc tam viens iet celt šķīvīti
augšā. Ja uzceļ pirmo šķīvīti, tad viņš mirs, ja
otru, tad būs laba raža, ja trešo, tad paliks ba-
gāts, bet ja ceturto, tad apprecēsies.
/I. Ābele, Valle./

10925. Jaungada naktī uz neliela dēlīša apgāž trīs
vienādas krūzītes. Zem tām apliek atslēgu, gredze-
nu vai pelnu čupiņu, citiem neredzot. Ja izvelk
atslēgu, tad izvilcēja nākošā gadā būs saimniece,
ja gredzenu, tad precēsies, ja pelnu čupiņu, tad
mirs. /E. Žalutka, Panemune./

10926. Jauna gada vakarā bļodā saliek maizi, atslēgu,
gredzenu u. t. p. un to apsedz. Tad tumsā velk iz
bļodas: ko izvelk, tā vilcēja laime.
/O. Freimane, Bērzaune./

10927. Jaungada naktī vajaga deviņas reizes slaucīt ista-
bu, mēslus nobērt pagalmā un pašam stāvēt uz mēs-
liem, tad var dzirdēt, ko citās mājās dara. Kur
spēlē, tur būs kāzas, kur cērt, tur kāds mirs, un
t. p. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

10928. Jaungada vakarā jāizslauka istaba un mēsli jānes
uz krustceļu un jāklausās. Ja dzird zāģējam, tad
būs jāmirst, ja suņus rejam, tad nāks precinieki.
/M. Bērziņa, Vaidava./

10929. Veca gada vakarā jāizslauka istaba. Mēsli jāiznes
laukā un jāizber aiz klēts. Pašam jāuzkāpj mēsliem
virsū un jāklausās, uz kuru pusi suņi ries - uz to
pusi būs jāpāriet dzīvot. /A. Aizsils, Lubāna./

10930. Jauna gada vakarā ielaiž ūdens bļodā divus degošus
sveču galiņus, kurus apzīmē vienu par sievieti,
otru par vīrieti. Tad ūdeni sakustina, ja galiņi
sapeld kopā, tad no abiem iznāk pāris, ja viena
svece nodziest, tad tas mirs.
/J. Treimans, Bērze./

10931. Jaungada vakarā bļodā ar ūdeni ielaiž laiviņas no
riekstu čaumalas. Katrā laiviņā ieliek degošu sve-
ces galiņu. Vienu laiviņu iedomājas par kādu puisi,
otru par meitu. Ūdeni sagriež ar pirkstu un nu
skatās: ja abas laiviņas sapeldēs kopā, tad tie
apprecēsies, ja ne, tad ne. Kura svecīte ātrāk no-
dzisīs, tas pirmais mirs. /K. Corbiks, Jelgava./

10932. Jaungada nakti jāņem bļoda ar ūdeni un tanī jāliek
divas rieksta čaumalas. Katrā čaumalā jāliek sve-
cīte. Viena svecīte jāiedomājas par vīrieti, otra
par sievieti. Pēc tam jāsakustina ūdens. Ja svecī-
tes saiet kopā, tad apprecēsies, pretējā gadījumā
- ne. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

10933. Jauna gada vakarā visiem jāsapulcējas vienā istabā,
jāņem katram viena puse rieksta čaumalas, jāuzrak-
sta uz maza papīrīša kāds no klātesošo vārdiem,
jāsatin, un katrs to ieliek savā rieksta čaumalā.
Tad visi iesviež čaumalas kādā traukā ar ūdeni.
Nu jāņem šis trauks ar ūdeni un jāpakustina, un
ja kāda čaumala sasitīsies kopā ar otru čaumalu,
tad tie katrā ziņā nākošu gadu apprecēsies, kuru
vārdi bija minētās čaulās. /K. Corbiks, Jelgava./

10934. Ņem div' degošus sveces galiņus, ieliek ūdens
bļodā un dod vienam jauna puiša, otram jaunas mei-
tas vārdu. Ja abas svecītes sapeld kopā, tad jau-
nie cilvēki apprecēsies; bet ja tie izšķiras, tad
nesaprecēsies.
/Špīss, Zemīte. A. Bīlenšteina rokr./

10935. Jauna gada naktī ieliekot mazu sveci sīpola mizā,
to aizdedzinot un laižot ūdenī, lai peld. Ja sve-
cīte nogrimstot, tad laidējam esot drīz jāmirstot,
bet ja tā peldot virs ūdens, tad vēl ilgi jādzīvo-
jot. /T. Ziemele, Smiltene./

10936. Veca gada vakarā jāņem liela bļoda, tanī jāielej
ūdens, pēc tam ūdenī ieliek divus puļķīšus, vienu
no tiem garāku, tad stipri ūdens jāmaisa; puļķīši
griežas līdz ar ūdeni, bet kad ūdens apstāsies,
tie arī paliks uz vietas. Ja puļķīši tad stāvēs
tālu viens otra, tad domātais pāris nesaies kopā,
bet ja tie stāvēs tuvu, tad būs kāzas.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

10937. Jāieliek bļodā jaungada vakarā divas skaidiņas un
jāuzlej ūdens. Tad sāk ar pirkstu ūdeni griezt ar
visām skaidiņām. Kad skaidiņas viena otru noķer,
tad dabūs precēties. /K. Jaunzeme, Nīca./

10938. Jaungada naktī jāņem trauks ar ūdeni un tanī jāie-
met divas oglītes. Ja oglītes saiet kopā, tad tanī
gadā apprecēsies, ja ne, tad neapprecēsies.
/M. Veinberga, Vecmokas./

10939. Jaungada vakarā istabā ienes bļodu ar ūdeni, kuru
sakustina. Ūdenī iemet divas ogles, kas tiek iedo-
mātas par brūti ar brūtgānu. Ja ogles saies kopā,
tad tas pārs apprecēsies, ja nesaies, tad neappre-
cēsies. /K. Corbiks, Sesile./

10940. Vecgada vakarā jem bļodu ar ūdeni un divas ogles.
Bļodā ūdeni sagriež un iemet tur abas oglītes. Ja
ogles saķeras un neizšķiras, tad apprecēsies.
/J. Aužele, Panemune./

10941. Jaungada naktī jāiesmeļ bļodā ūdens un ūdenī jāie-
met divas ogles: viena puiša, otra meitas. Tad
ūdens jāsagriež un jāskatās, ja puiša ogle dzīsies
meitas oglei pakaļ, tad arī puisis dzīsies meitai
pakaļ; ja meitas ogle dzīsies puiša oglei pakaļ,
tad arī meita dzīsies puisim pakaļ.
/K. Lielozols. Nīca./

10942. Jaungada naktī pulkst. 12-os jāpeldina ogles pa
šķīvi, kur viena ir lielāka, otra mazāka. Lielākā
ir vīrietis un mazākā sieviete. Apvelkot ar pirkstu
pa ūdeni 3 reizes riņķī, ogles sāks viena otru
dzīties. Ja peldinātāja ir sieviete, tad lielai
oglei jāķer mazā, ja nenoķer, tad šogad precības
neiznāk. /M. Macpāne, Alsunga./

10943. Jauna gada vakarā jāpeldina ūdenī oglītes, pie kam
katra oglīte jāapzīmē ar kādu cilvēka vārdu. Ja
oglītes peldot saies kopā, tad zināmais pāris tanī
gadā apprecēsies, ja nesaies, tad neapprecēsies.
/K. Corbiks, Lielsesava./

10944. Jauna gada naktī jāmet bļodā trīs reizes divas
oglītes. Ja trešo reiz oglītes saiet kopā, tad tai
gadā metājs apprecēsies. /R. Vītiņa, Tukums./

10945. Jaungada vakarā ņem kādu lietu un, griežoties riņ-
ķī, laiž to vaļā. Uz kuru pusi lieta aizskrien, no
tās puses būs precinieks.
/M. Veinberga, Vecmokas./

10946. Ja Jauna gada vakarā suņi rej kādā mājā, tad tur
to gadu kāzas gaidāmas, kad gaudo, tad kāda nelai-
me vai bēres. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

10947. Ja suns jaungada naktī kauc, nav laba zīme. Ja
sunim purns uz augšu, tad togad izcelsies uguns-
grēks, ja uz zemi, tad kāds mirs.
/A. Zandere, Kandava./

10948. Ja suņi veca gada naktī gaudo, tad būs jaunā gadā
daudz nelaimes gadījumi. /Jaun. Ziņas, 1923, 292./

10949. Veca gada vakarā jāiet uz krustceļiem un pirmajam
pretim nācējam jāprasa vārds. Protams, sieviete
prasa pirmajam vīrietim un vīrietis - pirmajai
pretim nākošai sievietei vārdu: tā sauks nākošo
vīru vai sievu. /M. Poriete, Lubāna./

10950. Jauna gada naktī jāienes un jānoliek istabā ūdens
bļoda, kurā pašos divpadsmitos jāskatās iekšā, tad
dabūs visu zināt, kas notiks nākošā gadā.
/P. Zeltiņa, Jumprava./

10951. Ja jaunā gadā liek kurpes pie durvīm, tad būs
laime. /E. Reinbacha, Vecpiebalga./

10952. Jaunā gadā jāliek kurpes pie durvīm, tad laime
nāks pati no sevis iekšā. /A. Mūrniece, Cēsis./

10953. Jaungada vakarā jāsaliek kāju apavi viens pēc
otra, pēc tam beidzamo ņem atkal rindas priekšgalā,
u. t. t. Tad tas cilvēks, kura kājas apavs atradī-
sies uz sliekšņa, apprecēsies.
/B. Brikmanis, Durbe./

10954. Jauna gada vakarā sviež kreisās kājas pastalu pār
kreiso plecu uz durvju pusi, ja gadās purns uz
durvju pusi, tad nozīmē precības, ja papēdis, tad
būs palikšana. /J. Treimans, Bērze./

10955. Jauna gada naktī sviež kurpi pār plecu. Kad pirksta
gals uz durvju pusi, tad tas nozīmē kāzas, ja pa-
pēdis, tad gaidīšanu. /R. Bērziņš, Džūkste./

10956. Jauna gada vakarā sēd zemē ar muguru pret durvīm
un ar kāju pār kreiso plecu sviež tupeli; ja
tupele krīt uz mutes ar purnu uz durvju pusi, tad
sviedējam tanī gadā jāmirst. Ja krīt pareizi, ar
purnu uz durvju pusi, tad tanī gadā no tās mājas
jāiziet, ja krīt ar purnu uz iekšu, tad paliek.
[Sal. Ziemas sv.] /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

10957. Jaungada vakarā vajaga mest tupeli pār galvu. Ja
purns būs iekšpusē, tad paliks šai mājā, ja durvju
pusē, tad izies. /K. Corbiks, Valgunde./

10958. Veca gada vakarā jāmet tupele pāri galvai, tad ja
tupeles pirksta gals uz durvju pusi, tad mirst, ja
otrādi - dzimst vai arī ieprecē.
/Z. Grīnberga, Sigulda./

10959. Jauna gada vakarā jānosēžas plāna vidū, jāuzmauc
tupele kājā un tad ar kāju jāmet, ka tupele krīt
galvai pāri. Ja tupelei pie zemes nokritušais
pirksta gals stāv uz durvju pusi, tad būs no tām
mājām jābrauc prom, bet ja tupelei papēdis uz
durvju pusi, tad būs palikšana.
/B. Blumbachs, Lībagi./

10960. Veca gada naktī vajaga nosēsties uz grīdas ar
muguru pret durvīm un tad mest kurpes sev pār
galvu. Ja kurpju purna ir uz durvju pusi, tad
zīlētājs tur vairs nedzīvos, bet ja purna ir
kritusi uz iekšu, tad paliks.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

10961. Jauna gada naktī sēdus no kājas jāsviež kurpe; ja
viņa skatās uz durvju pusi, tad tai gadā vai nu
jāiet pie vīra, vai uz citu māju, vai uz kapsētu.
/V. Spandegs, Pociems. K. Pavasare, Āraiši./

10962. Jaungada vakaru sviež tupeli uz durvju pusi. Ja
tupelei purns ir uz durvīm, tad tais mājās
dzīvošana vairs nebūs.
/J. Cinovskis, Snēpele. A. L.-Puškaitis./

10963. Jaungada naktī jāmet koka tupele pret durvju pusi.
Ja tupeles purna gals būs pret durvīm, tad no tās
mājas vajadzēs to gadu iziet, ja purna gals būs uz
iekšu, tad būs palikšana.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

10964. Jaunā gadā vajaga ar kāju mest tupeli pār plecu.
Uz kuru pusi nokritīs purns, tur būs līgava
(-ainis). Ja nevar pārsviest, tad paliks togad
neprecējies (-usies). /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

10965. Jauna gada vakarā divi meitām jānostājas muguru
pret muguru un jāsviež vienai pār otru tupele no
kājas. Kuras tupelei nu būs purns pret durvīm, to
tanī gadā aizvedīs. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

10966. Jauna gada vakarā kurpe jāmēro pa istabu, grozot
no vienas puses uz otru. Ja pirksta gals iznāk pie
sliekšņa, tad dabūs precēties, ja papēdis, tad
nedabūs. /K. Corbiks, Lielsesava./

10967. Meitas met atmuguriski trīs reiz pa durvīm laukā
vienu kurpi. Ja kurpes spice krīt uz durvju pusi,
tad metējai būs jāaiziet; citādi jāpaliek tai pašā
mājā. /Latviešu Avīzes, 1866. 10./

10968. Jaungada vakarā meitām jāiet pie vārtiem un atmu-
guriski jāsviež gaisā kurpe. Ja kurpe nokritīs ar
purnu uz vārtu pusi, tad nākošu gadu tajās mājās
vairs nedzīvos, ja ar purnu uz māju pusi, tad tur
vēl paliks. /K. Corbiks, Jelgava./

10969. Jauna gada vakarā jauniem cilvēkiem jāsviež tupele
pret durvīm pār plecu; ja purns krīt pret durvīm,
tad to gadu apprecēsies, jeb būs jāaiziet uz citu
vietu dzīvot.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. K. Strautiņš, Mēdzūla./

10970. Jauna gada naktī jāsviež tupele pār plecu uz
durvju pusi; ja tupelei pirkstu gals nokrīt uz
durvju pusi, tad jāmirst, ja uz iekšu, tad jādzīvo.
/K. Briežkalns, Dole./

10971. Veca gada vakarā meitām tupele jāsviež pār galvu.
Ja purns uz durvju pusi, tad nākošo gadu būs tau-
tās jāaiziet.
/V. Rūnika, Skujene. A. Beņķe, Mētriene./

10972. Jaunā gadā pusnaktī vajag tupeli sviest pār plecu.
Ja tupele nokrīt ar purnu uz durvīm, tad jaunavai
tanī gadā jāapprecas, bet vecam zīlniekam - jā-
mirst. /V. Grūnbergs, Jaunpiebalga./

10973. Lai zinātu, no kuras puses brauks precinieki, tad
jauna gada naktī jāsviež zābaks pār istabas jumtu;
uz kuru pusi stāv purns (špice), no tās brauks
precinieki. /A. Pliens, Meirāni./

10974. Jauna gada vakarā mērī ar kurpi istabu no dibena
līdz durvīm. Ja nu kurpes spice iznāk pret slieks-
ni, tad tai gadā būs no tās mājas jāiziet, jeb arī
jāmirst. /A. Bīlenšteina rokr., Ķevele./

10975. Jauna gada vakarā jādedzina skals: ja skals gaiši
deg, tad to gadu būs laba dzīve, ja tumši, tad
slikta. /P. Zeltiņa, Lielvārde./

10976. Ūdenī apmērcē skalu un tad dedzina; ja skals labi
deg, tad būs priecīga dzīve, ja slikti deg, tad
slikta dzīve. /A. Vanags, Mērdzene./

10977. Meitas apmērcē skalus ūdenī un tad lūko aizdedzi-
nāt; kurai pirmai skals sāks degt, to pirmo izpre-
cēs. /A. Vanags, Mērdzene./

10978. Jauna gada naktī iesprauž degošus skaliņus grīdas
šķirbās. Katrs iezīmē savu skaliņu. Kura skaliņam
ogle krīt uz durvju pusi, tam jāmirst, kura uz
iekšu, - jādzīvo. /K. Briežkalns, Dole./

10979. Veca gada vakarā jāpaņem divas spičkas, divi ska-
liņi vai divas sveces un jāaizdedzina abi reizē.
Tad nosaka divus cilvēkus, kuriem šie skaliņi pie-
der, katram savs. Kurš skaliņš pirmais sadeg, tam
pirmam jāmirst. /A. Berķe, Mētriene./

10980. Veca gada vakarā dedzina nomaļu skalu un iesprauž
krāsns caurumos. Ja izdeg viss, tad ilgs mūžs jā-
dzīvo, ja puse - tad pusmūžā jāmirst.
/A. Suta, Lazdona./

10981. Vecā gada vakarā vecai slotai jāiesprauž divi ska-
liņi, abi galos jāiešķeļ, un abiem šķērsām jāie-
liek trešais un jāaizdedzina. Uz kuru pusi sprakšķ,
tur izprecēs. /Fr. Vāvere, Koknese./

10982. Jauna gada naktī ap pulksten 12-tiem nopietni
jāskatās gredzenā, kas ielikts ūdenī uz baltas
drānas uzliktā glāzē, tad redz, kas tanī gadā
notiks. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

10983. Jauna gada naktī gredzens jāmet ūdens glāzē, tad
tai gredzenā varot redzēt nākamā gada notikumus.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

10984. Uz galda jāuzliek četras sveces, vidū jāuzber
pelni, tur jāuzliek glāze ar ūdeni. Ja nu glāzē
ieliek laulājamo gredzenu un skatās tā vidū, tad
var redzēt, kas uz priekšu notiks.
/P. Zeltiņa, Rīga./

10985. Vecgada naktī jāieliek laulājamais gredzens ūdens
glāzē un jāskatās tur; ko tur redzēs, tas būs
nākamais. /A. Bulēne, Turaida./

10986. Jaungada naktī un Ziemas svētku naktī jāapslapē
papīrs un virs tā jāliek glāze. Glāzē jāieliek
laulājamais gredzens un jāuzlej ūdens tik daudz,
kamēr gredzens pārsegts ar ūdeni. Tad jāskatās
vienam tik ilgi, kamer gredzenā redz brūtgānu.
/M. Eglīte, Vijciems./

10987. Jaungada vakarā jāskatās glāzē. To dara tā: paņem
glāzi ar skaidru ūdeni, vidū ieliek laulājamo
gredzenu un katrā pusē sveci. Ko gredzena vidū
ieraudzīs, ar to būs saistīta nākošā dzīve.
/K. Corbiks, Jelgava./

10988. Kad vēlas redzēt kādu cilvēku, tad jaungada vakarā
ņem glāzi ar ūdeni, tanī iemet laulājamo gredzenu
un skatās glāzē. Tad minētais cilvēks parādīsies,
bet ja viņš būs miris, tad parādīsies viņa zārks.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

10989. Diedziņā piesien gredzenu un tur to pār glāzi. Cik
reiz gredzens piesitas pie glāzes malas, tik ilgi
zīlētājs vēl dzīvos.
/A. Leimane, Mārsnēni. Brīvā Zeme, 1932, 5. janv./

10990. Veca gada vakarā, ja grib zināt, cik gadus vēl
dzīvos, vajaga pakārt laulājamo gredzenu matā un
turēt glāzē līdz pusei, neatspiežot elkoni uz gal-
da. Cik reizes gredzens piesitas pie malas, tik
gadus dzīvos. /E. Jēpe, Palsmane./

10991. Jauna gada vakarā jāņem tējas glāze un gredzens un
jāskaita, cik reiz viņš piesitīs pie glāzes malas.
Ja būs pāru skaitlis, tad apprecēsies, bet ja
nepāra, tad neapprecēsies. /L. Strute, Šķibe./

10992. Jauna gada naktī jāiever laulājamais gredzens matā
un jātur ūdens glāzē. Cik reiz gredzens piesitīs
pie glāzes malām, pēc tik gadiem turētājs apprecē-
sies. /A. Jugana, Beļava./

10993. Vecgada vakarā jāņem glāze ar ūdeni, virs kuras ar
diviem pirkstiem uz mata uzvērts laulības gredzens.
Uzstādot jautājumus, gredzens atbild, piesitoties
pie glāzes malām. Ja jautājumi nepiepildīšoties,
tad gredzens nesitot. Tā varot uzzināt, cik gadu
vēl jādzīvo. /A. Gulbe, Burtnieki./

10994. Jaungada naktī ielej glāzē ūdeni un ielaiž viņā
matā iesietu zelta gredzenu. Ja gredzens piedauzās
pie malas, tad notiek tas, par ko domā.
/J. Cinovskis, Snēpele./

10995. Ja grib zināt, cik ilgi dzīvos, tad jaungada naktī
jāņem pusglāze ūdens, jāuzver uz paša mata laulā-
jams gredzens (bez zīles) un jātur līdz ar ūdens
līmeni, līdz gredzens sāks šūpoties, piesitoties
gan pie vienas, gan otras malas. Cik reizes gre-
dzens piesitīsies pie abām glāzes malām, tik ilgi
jādzīvo. Var prasīt arī citus jautājumus.
/M. Macpāne, Alsunga./

10996. Jauna gada vakarā pulksten divpadsmitos māja jāap-
gaismo un visiem jāiet ārā: iekšā neviens nedrīkst
palikt. Pašam jāskrien trīs reizes ap māju no
rītiem uz vakariem, pie kam vienmēr jāskatās pa
logiem iekšā. Skrienot pie katra loga jāsit kāja.
tad redz, kas nākošo gadu notiks.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

10997. Jauna gada vakarā jāiedomājas, vai no tām mājām
būs jāiziet vai ne, vai tanī gadā dabūs precēties
vai ne un tad jālaiž pakulu pūki (pūkas) gaisā. Ja
būs jāiziet, tad pūki ies uz durvju pusi, ja jāpa-
liek, tad stāvēs uz vietas. Ja apprecēsies, tad
pūki saies pa diviem kopā.
/K. Corbiks, Lielsesava./

10998. Par jaunu gadu paņem pakulu kušķīšus tik, cik mājās
cilvēku, un tad tos aizdedzina. Kura kušķītis
paceļas gaisā, tas iziet no mājas tai gadā.
/K. Lielozols, Nīca./

10999. Jauna gada vakarā jālaiž "puguļi". To dara tā:
uztaisa no liniem divus apaļus vieglus vīkšķīšus
un, gaisā ceļot, reizē aizdedzina. Pie aizdedzinā-
šanas sauc viena vīrieša un vienas sievietes vārdu.
Ja "puguļi" degdami saskrien kopā, tad tie precē-
sies. /R. Bērziņš, Džūkste./

11000. Satin no pakulām divus vīstokļus, apzīmē vienu ar
zināma vīrieša, otru ar sievietes vārdu un aizde-
dzina ar skalu; ja abi ceļas, tad saprecas; ja ne,
tad precības iznīkst. /J. Treimans, Bērze./

11001. Jaunagada naktī paņem divas mazas pakulu kodeliņas,
pielaiž uguni un palaiž gaisā. Ja viņas gaisā
saiet kopā, tad laidējs to gadu apprecēsies, bet
ja nesaiet, tad - ne. /J. Cinovskis, Snēpele./

11002. Jaungada vakarā vajaga paņemt pakulas, uztaisīt
divus vienādus kamoliņus un iedomāties kādu pāri,
kuram varētu būt kāzas. Pielaist abiem kamoliņiem
reizā uguni; ja abi gaisā saskries kopā, tad kāzas
notiks. /K. Corbiks, Līvbērze./

11003. Jaungada naktī pulkstens divpadsmitos jānoliek uz
klona divi pakulas kušķīši netālu viens no otra,
ieliek tievu skaliņu vidū un laiž uguni klāt. Ja
kušķīši celdamies uz augšu sasitas kopā, tad tas
cilvēks, kas licis uz savu laimi, apprecēsies, bet
ja nesasitas, tad neapprecēsies.
/G. Pols, Bauska./

11004. No pakulām sataisa divi kušķīšus, dod vienam kāda
jauna puiša un otram jaunas meitas vārdu, un tad
aizdedzina. Ja abi kušķīši degdami paceļas gaisā,
tad tas puisis ar to meitu apprecēsies. Ja viens
kušķītis nepaceļas jeb izdziest, tad tas nav gri-
bētājs. Tāpat zīlē arī ziemas svētkos.
/A. Bīlenšteina rokr., Saldus./

11005. Jauna gada vakarā saviļina divus pakulu kamoliņus,
nosauc katru zināmā vārdā, vienu sievietes, otru
vīriešu, un pielaiž uguni. Ja abi sadegot uzskrej
gaisā uz izzūd, tad tie, kam šie kamoliņi bija,
tanī gadā apprecēsies, ja tikai viens uzskrej, tad
viens domā, bet otrs negrib. /L. Strute, Šķibe./

11006. Ap jaunu godu vajag paņimt pokolas un smalči sa-
plyukuot, savelt opolā pykā un aizdadzynuot, jo
pokolys dagdamys ceļis uz augšu, tod tū godu dzei-
vuosi, bet jo uz vītys sadegs, tod miersi.
/A. Gari-Jone, Dricēni./

11007. Jauna gada naktī jāiet uz ceļiem, kas iziet no
mājas, un jāskaita, cik jaunas pēdas ir izgājušas
un cik ienākušas; tikpat jaunu dzīvotāju ienāks un
izies Jurģos. /J. Putns, Trapene./

III. Ražas zīlēšana.

11008. Kad jauna gada naktī pulksten 12 uziet uz rudzu
lauka un dzird no zemes saucam: "Spiežaties ciešā-
ki", tad būs laba rudzu raža.
/K. Pavasare, Āraiši./

11009. Jaunā gada rītā jābraucot uz dzirnavām malt, tad
būšot ko malt visu gadu. /E. Aizpurve, Lubāna./

11010. Redzot veca gada vakarā skaidras, zvaigžņotas
debesis un platu piena ceļu, var sagaidīt bagātu
gurķu, kartupeļu un citu sakņu ražu.
/Jaun. Ziņas, 1923, 292./

11011. Ja jaungada naktī zvaigžņota debess, - būs bagāts
gads. /J. A. Jansons./

11012. Simtā dienā pēc jauna gada ir zirņi jāsēj.
/B. Z. II. pielikums, 1935, 11./

11013. Ja jaunā gadā priekš gaismas aizkurināta krāsns
labi deg, tad augs gari lini.
/Brīvā Zeme, 1933, 5. janv./

11014. Ja priekš jauna gada sniegs ir lielās kupenēs, -
nākošā vasarā būs lielas graudu gubas; ja pēc
jauna gada, lielas pelavu gubas.
/J. Apsalons, Sērpils./

11015. Jauna gada vakarā jāvelk no jumta salms. Ja tajā
pagadās graudi, būs bagāts gads.
/A. Šķēre, Brukna./

11016. Jauna gada vakarā velk salmus no jumta, ja būs
grauds iekšā, būs laba raža.
/R. Bērziņš, Džūkste./

11017. Jaunā gadā lize krāsnī jāapgroza, lai maizes ne-
trūkst. /L. Auniņa, Ērģeme./

11018. Jauna gods vokorā vajag nupurinuot nu uobeļneicu
zorim snīgu, lai nuokūšā godā byutu daudzi uobūlu.
/A. Ancāns, Eglūna./

11019. Ja jaungada nakti debess nozvaigžņojusies, tad nā-
kamais gads auglīgs. /K. Lielozols, Nīca./

11020. Ja jauna gada naktī ir debesis skaidras un redza-
mas daudz zvaigznes, tad nākamā gadā būšot daudz
koku augļu. /A. Bīlenšteina rokr., Embūte./

11021. Ja jaungada naktī ir daudz zvaigznes pie debesīm,
tad vasaru kokiem būs daudz augļu.
/J. Atteka, Nīca./

11022. Kad jauna gada naktī ir nozvaigžņojusies debess,
tad tai gadā gaidāma bagāta ābolu raža.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11023. Kad jaungada vakarā daudz zvaigznes mirdz pie de-
besīm, tad labi padosies augļi.
/N. Freidenfelds, Talsi./

11024. Ja no jaungada uz Zvaigžņu dienu katru nakti ir
nozvaigžņojies, tad gaidāms bagāts meža ogu gads.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11025. Ja jauna gada naktī ir zvaigžņotas debesis, tad
tai gadā būs daudz ogu; ja zvaigžņu neredz, tad
ogu nebūs. /A. Bīlenšteina rokr., Piltene./

11026. Jaungada naktī jāiet laukā dārzā un jāsien sarkana
dzija ap ābelēm, tad rudenī būs daudz ābolu.
/S. Spriņģe, Rembate./

11027. Ja jaunā gadā uz kokiem ir daudz sarmas, tad vasa-
ru būs daudz ābolu. /A. Kondrāte, Lenči./

11028. Jauna gada vakarā sit ar nūju pie ābelēm, tad
būšot daudz ābolu. /A. Bīlenšteina rokr., Ķevele./

11029. Jauna gada vakarā jāpurina augļu koki, lai nākošā
gadā būtu daudz augļu. /B. Daņilovs, Kacēni./

11030. Ja jaungada naktī pie debesīm daudz zvaigžņu,
togad padosies daudz lopu. /A. Skujiņš, Vidriži./

11031. Kad jauna gada naktī daudz zvaigžņu, tad kustoņi
izdodoties. /E. Kampare, Piebalga./

11032. Ja debesīs jaungada naktī daudz zvaigžņu, tad māj-
lopi labi padodas. /P. Krievs, Lubāna./

11033. Ja lopi veca gada naktī nemierīgi, govis ēd un
zirgi bubina, būs sagaidāms ļauns gads; ja rāmi un
klusi, tad labs un laimīgs gads.
/Jaun. Ziņas, 1923, 292./

11034. Kad jauns gads sagaidīts, vajaga aiziet uz kūti un
pabarot lopus, jo tad tie turas trekni.
/E. Jēpe, Palsmane./

11035. Jauna gada vakarā jābaro suns ar visu to, ko pats
vakariņās ir ēdis; ko suns pirmo ņems, tas tanī
gadā būs visdārkākais. /A. Skuja, Vestiena./

11036. Jaungada vakarā saimniece nes suņiem ēst, vienā
rokā maizi, otrā gaļu: ja suns ķer papriekšu maizi,
tad būs maizes gads, ja gaļu, tad gaļas gads.
/J. Treimans, Bērze./

11037. Vecgada vakarā dod sunim trauku ar gaļas un maizes
gabaliņiem. Ko suns pirmo ņems, tas togad būs
dārgs. /V. Saulīte, Mālpils./

11038. Pēc vakariņām ņem vienā rokā gaļu un otrā maizi,
un dod suņam. Ko nu suns papriekšu ņem, tas tai
gadā būs dārgs.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

11039. Jaungad naktī jāiesauc suns un jātur vienā rokā
baltmaize, otrā gaļa; kuru suns paņems pirmo, tas
nākošā gadā labi izdosies. /E. Vēvere, Ļaudona./

11040. Jaungada naktī, pulksten divpadsmitos, vajaga iz-
iet laukā un izvilkt no žagaru strēķa vienu žagaru.
Ja tam ir daudz zaru klāt, tad būs bagāts gads.
/K. Corbiks, Līvbērze./

11041. Jaungada nakti pulksten 12-os jādod govīm siens un
zirgiem āboliņš, jo tad ir spēcīgi lopi.
/M. Veidenberga, Vecmokas./

11042. Jaungadā zirgiem jādod auzas, lai tie kļūst iztu-
rīgi un veseli. /K. Lielozols, Nīca./

11043. Jaungadā vajaga govīm ragus apgriezt, lai būtu
daudz krējuma. /K. Lielozols, Nīca./

11044. Lai govis vasarā nebizotu, tad tās jauna gada
naktī jāsapin ar zirnājiem.
/J. Cinovskis, Alsunga./

11045. Ja grib, lai govis pa vasaru nebizotu, tad jaunga-
da nakti tās vajag sapīt. /A. Korsaks, Ezere./

11046. Jaungada nakti, pulksten divpadsmitos, vajaga
aiziet uz kūti un tumsā izslaukt govis, tad izliet
pienu uz durvju sliekšņa un teikt: "Kaut citam ne-
vienam nebūtu tik daudz piena kā man!" tad esot
daudz piena. /K. Corbiks, Līvbērze./

11047. Jaunā gada naktī jāiet uz kūti govis skatīt: ja
govs guļ uz labiem sāniem, tad būs telīte, ja uz
kreisiem, tad vērsītis.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

11048. Kad vecā gada vakarā skalus lauž, tad jēri sprāgst.
/Lagzdiņa, Sabile./

11049. Kad veca gada vakarā skalus lauž, tad jēri sprāgst.
/A. Draviņa, Stende./

11050. Jaungada vakarā jānes uz aitu kūti un jāpakar cim-
du pāri, lai aitām būtu pa div jēriem. Jo vairāk
cimdu, jo vairāk jēru.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zvārde./

IV. Precinieka zīlēšana.

11051. Ja jaungada naktī suņi rej, tad tai mājā tai gadā
kāds precēsies. /M. Pelēce, Cirsti./

11052. Jaungada naktī ieliek suni un kaķi ķēķī. Tad viens
tos sauc; ja abi skrien ārā, tad saucējs dabūs
precēties. /J. Cinovskis, Snēpele./

11053. Par kuru puisi jaungada nakti sapņo, tas apprecēs.
/H. Dravniece, Alūksne./

11054. Ja veca gada vakarā rej stipri suns, tad nākošā
gadā tai mājā būs kāzas. /A. Āboliņa, Ļaudona./

11055. Kurās mājās jaungada naktī 12-os rej suņi, tur būs
kāzas. /H. Dravniece, Alūksne./

11056. Uz kuru pusi jaungada nakti dzird suņus rejam, tur
gaidāmas kāzas. /J. Cinovskis, Snēpele./

11057. Jaungada nakti jāklausās uz krustceļa, no kuras
puses suņi rej. Ja rej no kādām mājām, tad tur
dabūs ieprecēties, bet ja rej no kapu puses, tad
būs jāmirst. /A. Zebergs, Vandzene./

11058. Jauna gada vakarā jāklausās, no kuras puses suņi
rej, no tās puses brauks meitām precinieki. [Sal.
Ziemas sv.] /P. Zeltiņa, Ikšķile./

11059. Veca gada vakarā pulksten 12 jāiet laukā klausī-
ties, kur suņi rej: no tās puses brūtgāns nāks.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

11060. Kad jauna gada naktī iziet ārā un dzird suni
rejam, tad uz to pusi aizvedīs, kur suns rej.
/A. Bīlenšteina man. P. Zēvalds, Jelgava./

11061. Jaungada naktī meitas laiž ārā suni; uz kuru pusi
suns skrien un rej, no tās nāks precinieki.
/Ž. Bergmanis, Aizupe./

11062. Jaungada naktī kad meitas taisa kādu troksni, tad
uz kuru pusi suns ierejas, uz to pusi meita tiks
aizprecēta. /M. Ķaupelis, Nīca./

11063. Lai zinātu, uz kuru pusi meitu aizprecēs, tad jaun-
gada vakarā tai jāsaslauka visi gruži, jāizber
laukā un tūlīt jāklausās, kurā pusē suņi rej, uz
to pusi tad aizvedīs. Bet ja nekur nerej, tad meita
vēl tai gadā paliks neprecēta.
/G. Pols, Skaistkalne./

11064. Jaungada naktī, kad vecais gads jau savu varu
beidz, jauniem puišiem un meitām jāiet ārā, jāie-
stājas paša sūdu gubā un jāklausās: kurā pusē suns
rej, uz to pusi aizprecēs, vai no tās puses sievu
ņems. /J. Grīva, Koknese./

11065. Pusnaktī, kad vecais gads ar jauno rokas sniedzas,
jauni puiši un meitas iet ārā, nostājas uz sūdu
gubas un klausās; kurā pusē suns rej, uz to pusi
aizprecēs, vai no tās puses sievu ņems. /Koknese./

11066. Jauna gada vakarā jāizslaukot istaba un mēsli jā-
iznesot pagalmā un jāizberot zemē, tad jāklauso-
ties, no kuras puses suns ieriešoties, no tās
puses braukšot nākošo gadu precinieki.
/A. Pliens, Meirāni./

11067. Vecā gada naktī ap divpadsmitiem jāiet pagalmā
slaucīt. Ja slaukot redz kādu cilvēku, tad nākošā
gadā jāapprecējas ar to. /A. Leimane, Mārsnēni./

11068. Jauna gada rītā bez saules jāslauka istaba un uz
mēsliem uzkāpjot jākliedz trīs reizes; kurā pusē
atskanēs, tur tautas vedīs. /A. Aizpurve, Lubāna./

11069. Vecā gada vakarā, kamēr vīrieši pirtī, jāizslauka
istabas un mēsli jāber uz malcirkšņa (skaidienā).
Jāklausās: kurā pusē cērt, tur mirs, bet kurā pusē
zvani skan, tur būs kāzas.
/Fr. Vāvere, Stāmeriene./

11070. Jaungada rītā agri jāizslauka istaba un jāiznes
mēsli uz krustceļa. Mēsli jāizber un jāklausās: uz
kuru pusi rej suņi, tur aizvedīs.
/G. Troica, Dzelzava./

11071. Jauna gada sestdienā, kad vīrieši iet uz pirti,
jaunavām vajaga izslaucīt istabu, mēslus iznest
dārzā un pašai nostāties uz mēslu čupas. No kuras
puses ir dzirdams lielāks troksnis, uz to pusi tai
gadā jaunavu aizprecēs. /A. Salmāns, Balvi./

11072. Ja kaķis jaungada naktī noķer peli, tad tanī mājā
kāds puisis apprecēsies.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11073. Jaungada naktī meitas iet klausīties, uz kuru pusi
gaiļi dzied - uz to pusi aizvedīs.
/K. Corbiks, Tukums./

11074. Jauna gada vakarā jauni cilvēki var zīlēt par pre-
cēšanos. Katram jāsaber maza čupiņa miežu un jā-
ieliek gailis vidū. Kura miežus gailis papriekšu
sāk ēst, tas pirmais apprecēsies. [Sal. Ziemas sv.]
/P. Š., Rauna, Rīga. Z. Lancmanis, Lejasciems./

11075. Meitas lai uzzinātu, kuru pirmo precēs, tad jaun-
gada naktī tās nostājas riņķī, katra nober sev
priekšā sauju graudu, un ielaiž gaili vidū. No
kuriem graudiem gailis pirmo knābienu taisa, tā
meita pirmā izies pie vīra.
/K. Krastiņš, Dzērbene./

11076. Jaungada priekšvakarā saiet meitas pulciņā, gribē-
damas izzināt, kura no viņām tautās ies, saber
zirņus: ikkatra uz sava galdiņa. Tad atnes no lak-
tas gaili un liek to arī uz galdiņa. Pie kuras
gailis pirmāk kņābs, tad togad tā meita tautās ies.
/J. Čudars, Rēzekne./

11077. Jaungada vakaru meitas nober graudus uz plāna at-
sevišķās vietās. Ienes gaili, lai nāk graudus ēst.
No kuras meitas graudiem gailis ēd, tā to gadu
apprecas. /J. Cinovskis, Snēpele./

11078. Jaungada nakti jauniem cilvēkiem jāsasēžas riņķ-
veidīgi istabas vidū. Katram jāņem sauja miežu un
jānober uz grīdas, savā priekšā. Pulksten divpads-
mitos jāienes gailis un jāpalaiž tas istabas vidū.
No kuras čupiņas gailis sāks knābt graudus, tas
pirmais to gadu apprecēsies.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11079. Jaungada vakarā jaunavām jānober graudi katrai
sava čupiņa par sevi un jānoliek gailis vidū. Tā
jaunava, no kuras čupiņas gailis pirmāk ēd, pirmā
no visām precēsies. Gaili var visādi viļināt.
/A. L.-Puškaitis./

11080. Jaungada naktī gailis jānes istabā un jādod viņam
mieži. No miežiem katram klātesošam nodomāts savs
grauds. Ja gailis pārknābj kādu no graudiem pušu,
un pie tam pusi apēd un pusi atstāj, tad tas, kam
grauds novēlēts, apprecēsies un pēc nedēļas iz-
šķirsies. /M. Eglīte, Vecgulbene./

11081. Jaungada rītā jānosēstas vairākiem ļaudīm istabā
gar vienu sienu, un katram sēdētājam pie kājām jā-
nober čupiņā mieži. Tad ielaiž gaili istabā. Pie
kura čupiņas gailis piešmucēs, tad tas visilgāk
dzīvos. /J. Jansons, Rīga./

11082. Veca gada vakarā ienes gaili istabā un nober katrs
savu čupiņu miežu; kura čupiņu gailis pirmo sāks
knābt, tam jāmirst. /J. A. Jansons, Rāmuļi./

11083. Tamā dīnā prīks jauna gods vajag palikt zam cepļa
gaili. Jaunagods vokorā sasalosa kūpā jaunovas,
izņam gaili nu paceples, palaiž gaiļam golvu zam
spuorna un tū stypri sagrīž; cykam gaili grīž,
meitas nustuoj apliek un kotra sev prīkšā nūber
mīžu čupiņu, pēc tam nūlīk gaili zemē, pī kuras
čupiņas gails daīs un soks ēst mīžus, tei tamā pat
godā izīs pi veira. /A. Gari-Jone, Dricāni./

11084. Jaungada naktī izber auzas pagultē un palaiž tur
gaili ar vistām. Ja pirmais auzas knābās gailis,
tad nākamo gadu apprecēsies, bet ja vistas, tad ne.
/O. Grenševica, Vietalva./

11085. Jaungada naktī vajaga uzlikt gailim auzu kulīti uz
kaklu. Ja gailis auzas ēd, tad tai gadā dabū pre-
cēties. /I. Upenieks, Skrunda./

11086. Jauna gada vakarā jaunieši nober sev katrs miežu
čupiņu priekšā, tad ienes gaili. Pie kuras čupiņas
gailis iet pirmais knābt, tas ātrāk precējas.
/J. Treimans, Bērze. R. Bērziņš, Džūkste./

11087. Jauna gada vakarā uz galda jānoliek trīs čupiņas
miežu graudu, katra čupiņa jāapzīmē ar kādu cilvē-
ku un jādomā, vai tas dabūs tanī gadā precēties,
vai ne. Tad jāienes gailis un jālaiž, lai ēd no
čupiņām. No kuras čupiņas viņš pirmo graudu ņems,
tas tanī gadā pirmais apprecēsies.
/K. Corbiks, Lielsesava./

11088. Ja grib zināt, kurš būs īstais līgavainis (-va),
tad jaungada naktī vajaga nobērt 3 čupiņas graudu
un katrai čupiņai iedomāt kādu puisi (meitu): no
kuras čupiņas ēdīs gailis, tas būs tas īstais
(-stā). /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11089. Jauna gada naktī jādod vistai graudi ēst, kur pa-
slēpts laulājamais gredzens. Ja vista izsviež gre-
dzenu ārā, tad apprecēsies; ja ne, tad zīlētājs
mirs. /I. Irbe, Cēsis./

11090. Jauna gada vakarā jaunas meitas ieber miežus gre-
dzenā un baro gaili; ja tas miežus knābjot, ieknābj
gredzenā, tad būs kāzas. /L. Latkovskis, Latgale./

11091. Vecgada vakarā jāatnes vista no kūts, jāpakaisa
graudi, salikti čupiņās. Katra meita novēl sev
vienu čupiņu; kuras čupiņu vista pirmo knābs, tā
pirmā apprecēsies. /E. Poriete, Lubāna./

11092. Jaungada nakti iet pie vistu kūts un piesit trīs
reizes. Ja vista iekladzinās, tad klauvētājam būs
jāmirst, bet ja gailis iebrēcas, tad viņš precēsies
nākošā gadā. /J. Cinovskis, Snēpele./

11093. Ja jaungada naktī dzird gaili daudzreiz dziedam,
tad būs laime, bet ja tikai dažas reizes, tad no-
tiks kaut kas ļauns. /J. Cinovskis, Snēpele./

11094. Zosu tēviņam maukuši cimdu galvā - uz kuru pusi
tas iet, uz to pusi būs zīlētājam jāaiziet.
/B. Z. II. pielikums, 1935, 11./

11095. Jauna gada vakarā zosij uzbāž cimdu uz galvas un
laiž, lai iet. Uz kuru pusi zoss ies, no tās puses
nāks precinieks. /K. Corbiks, Lielsesava./

11096. Jauna gada naktī jāuzmauc zosij cimds uz galvas un
jāpalaiž pagalmā: pa kuriem vārtiem tā skries ārā,
pa tiem izvedīs tautiņās. Ja iet malkā, tad
jāmirst. /L. Strute, Šķibe./

11097. Jaungada vakarā meitām jādod reizē sunim vislabā-
kais ēdiens. No kuras meitas suns vispirms saņems
ēdienu, to tai gadā izprecēs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

11098. Lai meitas dabūtu zināt, kuru pirmo izprecēs, tad
jaunu gadu gaidot, divpadsmitos naktī jāsaliek vai
nu cūkas jeb teļa jeb jēra kāju kauliņi uz grīdas,
pie kam katrai meitai ir savs kauliņš. Tad laiž
iekšā suni; kuru kauliņu suns pirmo ņems, to
izprecēs pirmo. /A. Krūmiņa, Smiltene./

11099. Vecgada vakarā meitas noliek rindā kaula gabalus.
Kuras kaulu suns saņem, to meitu togad izprecēs.
/K. Biša, Rencēni./

11100. Jaungada naktī meitām sunim vajaga dot maizi; no
kuras tas paņems, tā apprecēsies to gadu.
/K. Kristape, Olaine./

11101. Noliek uz grīdas vecā gada vakarā rindā maizes ku-
mosus. Katrs jaungada gaidītājs nostājas pie sava
kumosa. Tad pasauc suni un laiž, lai tas maizes
kumosus apēd. Kura kumosu apēd pirmo, tas apprecē-
sies pirmais u. t. t. /A. Leimane, Mārsnēni./

11102. Meitas noliek maizes gabaliņus zemē un ielaiž suni
istabā; kuras meitas maizi suns papriekšu apēdīs,
to papriekšu izprecēs. /A. Vanags, Mērdzene./

11103. Vecgada vakarā jāiet pie staļļa durvīm, jāpiesit
ar dūri un jāklausās: ja zirgs bubina, tad tai
gadā mājā būs kāzas, bet ja kašā ar kāju, tad
bēres. /S. Skrastiņa, Vaive./

11104. Jauna meita grib zināt, vai tiks šogad izprecēta,
un iet tumsā uz avju kūti aitas ķert; ja aitu
noķer, tad slikta cerība, ja aunu, nu tad priecīgs
prāts. /Latviešu Draugs, 1839, 49./

11105. Jauna gada naktī meitas iet aitu kūtī un lūko
tumsā aunu aiz pautiem noķert; kurai tas izdodas,
tā togad dabūs vīru. [Sal. Ziemas sv.]
/A. Bīlenšteina man. P. Zēvalds, Jelgava./

11106. Jaungada nakti ieved aitu istabā; ja aita grib
skriet atpakaļ, tad drīz dabūs precēties.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11107. Jaungada nakti meitas tumšā kūtī ķer aunu. Kas to
noķer, tā apprecēsies, bet kas noķer aitu, tā ne.
/O. Grenševica, Vietalva./

11108. Jauna gada vakarā jāiet uz kūti auniņus ķert; ja
noķers aitiņu, tad tanī gadā neapprecēsies, ja au-
niņu, tad apprecēsies. /K. Corbiks, Lielsesava./

11109. Jaungada naktī māte jeb saimniece ieved meitu aitu
kūtī. Lukturim aizliek priekšā skoteli, lai paliek
tumšs. Ja meita noķer aitu, tad precības šogad ne-
iznāks, ja - aunu, tad apprecēsies.
/K. Corbiks, Reņģe./

11110. Jaungada vakarā iet kūtī aunu ķert; kura meita to
noķers, tā tai gadā apprecēsies.
/K. Corbiks, Valgunde./

11111. Jaungada naktī, kad iet aitās, kas trīs reizes
noķer tekuli, tas dabūs precēties; bet kas noķer
aitu, tas nedabūn precēties.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11112. Meita jaunā gadā zīlē precinieku, kūtī pa tumsu
aitas ķerot: ja noķer aunu, tad nākamā gadā izpre-
cēs; ja noķer aitu, tad vēl paliks meitā.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi.
J. Simbruks, Bauska./

11113. Jauna meita grib zināt, vai tiks šogad izprecēta,
un iet tumsā uz avju kūti aitas ķert; ja aitu no-
ķer, tad slikta cerība; bet ja aunu, nu tad prie-
cīgs prāts. /Latviešu Draugs, Pielik. 1839, 50./

11114. Meitām jāiet uz kūti jēru ķert; ja pa tumsu saķer
auniņu, tad togad izprecēs, ja saķer aitiņu, tad
vēl jāgaida. /E. Gaile, Trikāta arī Rūjiena./

11115. Kura maita tekošā gadā grib precēties, tai jaunga-
da naktī jāiet uz kūti un pa tumsu jāķer aitas. Ja
noķer aitu, tad meita vīru nadabūn, bet ja noķer
aunu, tad apprecas.
/K. Krastiņš, Dzērbene. P. Zeltiņa, Tome./

11116. Jaungada naktī meitām jāiet uz kūti aitas ķert,
kurai laimējas noķert aunu, tā precēsies tanī gadā.
/A. L.-Puškaitis. O. Freimane, Jaunrumbas muiža./

11117. Ja veca gada vakarā meita kūtī starp aitām noķer
aunu, - nākošgad apprecēsies.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./

11118. Ja jaungada naktī meita noķer aunu, tad viņa tajā
gadā apprecas, un ja puisis noķer aitu, arī appre-
cas. /A. Berķe, Mētriene. M. Eglīte, Vijciems.
E. Andersons, Sātiņi. V. Johansone, Jaunpiebalga./

11119. Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos vajaga iet
uz cūku kūti, pieklauvēt pie kūts durvīm un klau-
sīties, cik reizes cūka rukšķēs, pēc tik daudz
gadiem dabūs precēties. [Sal. Miķēļa diena.]
/T. Dzintarkalns, Talsi. A. Zebergs, Vandzene./

11120. Jaungada naktī jāiet pie cūku kūts un jāpiedauza.
Cik reiz cūka ierukšķas, pēc tik gadiem ir dauzī-
tājam kāzas. /J. Cinovskis, Snēpele./

11121. Ir paradums, ka jaungada naktī meitas iet pie cūku
staļļa un prasa: "Labvakar, cūku māte, cik vēl
ilgi meita būšu?" Cik reizas cūka ieurkstas, tik
gadus vēl meitās jādzīvo. /J. Cinovskis, Snēpele./

11122. Jaungada vakaru jāiet pie cūku staļļa un jāklauvē:
cik reizes cūka ierūksies, tik gadu būs vēl jādzī-
vo neprecējušamies. /J. Cinovskis, Snēpele./

11123. Jauna gada naktī jaunavām jājāj ar kruķi uz cūkkū-
ti un tur jāsaka: "Labvakar, lielmāte! Cik ilgi
dzīvošu vēl neprecējusies?" Cik reizes cūka
aturkst, tik gadu prasītājai vēl jāgaida.
/A. L.-Puškaitis./

11124. Jaungada naktī pulksten divpadsmitos ar krāsns
kruķi jājāj pie cūku kūts durvīm un jāprasa: "Cūku
māt', vai dabūšu šogad precēties?" Ja cūka vienu
reizi aturkš, tad to gadu dabūs aprecēties.
/K. Lielozols, Nīca./

11125. Jaungada naktī vajaga uz koka jāt pie cūku staļļa
durvīm un saukt: "Cūku māt, vai šogad dabūšu pre-
cēties?" Ja cūka rukst, tad iznāks precēties.
/K. Jaunzeme, Nīca./

11126. Jaungada naktī 12-os jāuzkāpj ačgārni slotas kātam
virsū un jājāj uz cūku stalli. Jāpieklauvē pie
durvīm un jāprasa: "Labvakar, vīra māte, cik gadi-
ņus vēl jāgaida?" Cik reizes cūka atrūcas, pēc tik
gadiem dabūs precēties. Ja nemaz neatrūcas, tad
jāpaliek vecmeitās. /M. Macpāne, Alsunga./

11127. Ja gribot uzzināt, vai nākošo gadu apprecēšoties,
vai ne, tad jaungada naktī vajagot aizjāt uz slo-
tas kāta uz cūku kūti un prasīt cūkām to. Ja at-
bildot vepris, tad apprecēšoties, ja cūka, tad ne.
/B. Vinkmane, Jaunpiebalga./

11128. Jauna gada naktī viena meita kāpj uz kruķa un otra
uz slotas kāta un tad jādamas sit ar priekšējo
galu kūts durvīs. Ja cūka sabijusies aizurkšas,
tad saka: "Dod man kuilēnu, kuiļa-māte!"
/A. Bīlenšteina man. P. Zēvalds, Jelgava./

11129. Jaungadam iestājoties, meita piedauza cūkkūtij; ja
cūka neaturkš, tad kāzas to pašu gadu, ja urkš,
tad jāskaita, cik reizes, - pēc tik gadiem būs kā-
zas. /V. Saulīte, Ādaži./

11130. Ja jaungada naktī meitas slaukot istabu bez brun-
čiem, tad zem galda redzot brūtgānu.
/J. Bitaks, Litene./

11131. Veca gada naktī meitai, kura grib redzēt savu
nākošo vīru, jāskatās caur savu kājstarpi maizes
krāsnī. [Sal. Ziemas sv.] /K. Jansons, Plāņi./

11132. Pašā pusnaktī jāskatās caur kājām krāsns dibinā:
ko tur redzēs, to apprecēs. /J. Treimans, Bērze./
11133. Jaungada nakti jāskatās krāsnī. Ko tur redz, to
apprecēs. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11134. Jaungada nakti jāskatās caur kājām krāsnī, ko tad
ierauga krāsnī, tas būs tas nākamais.
/L. Bumbiere, Talsi. J. A. Jansons, Rāmuļi./

11135. Pusnaktī jaunam gadam sākoties, puišiem jālien
krāsnī, krāsns ieejā nostādot sveci, un jāskatās
pa kāju starpu atpakaļ. Ko redzēs pie sveces
stāvam, tā būs līgava. /F. Rozenbacha, Nīgranda./

11136. Jauna gada naktī puisim vai meitai jāpārgriež
papardes sakne, kurā tad var redzēt sava nākamā
dzīves biedra vārda pirmo burtu. [Sal. Jāņa diena.]
/K. Jansons, Plāņi./

11137. Jaungada naktī meitas iet dzeguzes puķes rakt, un
ja izrok sakni, kas izskatās kā divas rokas, tad
būs jāprecas. /J. Cinovskis, Snēpele./

11138. Jauna gada naktī meita liek spieģeli zem spilvena,
tad sapņos precinieks nāks tajā skatīties. Ja liek
ķemmi vai susekli, tad tas nāks galvu sukāt. Ja
liek pirts slotu, tad viņš nāks tās prasīt. Kad
liek cimdus, tad viņš nāks pēc tiem, jo tam būs
rokas nosalušas. Ja paliek vārpu, tad precinieks
nāks labību pļaut. Ja paliek velējamo vāli, tad to
dabūs sapnī redzēt. Pie gultas sēj miežus, auzas
vai linu sēklas, tad pa sapņiem redzēs savu preci-
nieku pļaujam. Uz gultas gala meita uzliek zeķes,
lai redzētu, kas tās noņems. Viņa iet gulēt ar
jaunām zeķēm, tad īstais precinieks tās novilks.
Viņa atstāj brunčus zemē pie gultas, tad viņš nāks
un tos pacels. /B. Z. II. pielikums, 1935, 10./

11139. Ja meita grib zināt, kāds puisis viņu apprecēs,
tad tai jāiet uz riju un jānoliek spieģelis priek-
šā un aiz muguras un tā mierīgi jāsēd līdz pusnak-
tij; pulksten divpadsmitos parādās tas puisis, ar
kuru meitai būs kāzas. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

11140. Meitām jaungada naktī jāskatās spieģelī; ja
rādīsies jauneklis, tad būs kāzas, ja balts tēls,
tad būs jāmirst. /O. Ozoliņa, Ādaži./

11141. Jaungada vakarā ūdens glāzē jāiemet laulības gre-
dzens, tad tur jāiepilina kaut kādas asinis un
labi ilgi jāskatās. Tad varēšot redzēt savu nāka-
mību. /E. Zommere, Rauna./

11142. Ja jaunava grib zināt, vai viņa izies tautās vai
mirs, tad viņa jaungada naktī iemet ar ūdeni
pildītā traukā gredzenu. Aiz trauka tur spieģeli
un neatlaidīgi skatās tajā. Ja redz jaunekli -
tautās izies, ja sievieti - tad sagaidāma miršana.
Tas jādara gadu maiņā, pusnaktī.
/A. Plaudis, Kosa./

11143. Jaungada naktī jāielej glāzē ūdens un jāieliek
gredzens. Kāds amata rīks gredzena vidū parādīsies,
tāds amatnieks būs brūtgāns vai nākošais vīrs.
/K. Lielozols, Nīca./

11144. Jaungada naktī jānostājas pret spieģeli un jāmet
gredzens ūdenī, tad spieģelī būšot redzams mīļā-
kais. /J. Bitaks, Litene./

11145. Jaungadu gaidot, ap divpadsmitiem jāskatās ūdens-
glāzē. Ja tur ieraudzīs kāda cilvēka seju, tad ar
to jāapprecas. /A. Leimane, Mārsnēni./

11146. Pēc vakariņām jauni ļaudis nes klēpjiem malku
istabā un tad skaita, cik pagaļu. Ja iznāk pāriem,
būs kāzas, ja nepāriem - kāzu nebūs, un ja gadās
pagaļu starpā nodegulis, tad nesējam togad jāmirst.
/S. Novickis, RKr. 11./

11147. Veca gada vakarā jānes malkas klēpis, ja gadās pa
pārām, tad tanī gadā apprecēsies.
/A. Aizsils, Kārķi./

11148. Jauna gada vakarā vajaga iet malku nest; ja trīs
reizes ienes klēpjus un katru reizi ir pagales
pārā, tad to gadu izprecēs. Ņemot klēpī, nevajag
skaitīt. /K. Lielozols, Nīca./

11149. Jauna gada naktī jāienes viens klēpis malkas un
tad jāskaita, vai ir pa pārām, tad precēsies, kad
nav, tad ne. /K. Pavasare, Mujāni./

11150. Jaungada naktī meitas nes malku un skaita ienestās
pagales: ja ir pa pārim, tad to gadu apprecēsies,
bet ja ir nepāris, tad ne.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11151. Jaungada vakarā jāskrien uz malkas šķūni un bez
skaitīšanas jāsaķer malkas klēpis. Ja ir saķerts
pāra skaitlī, tad to gadu apprecēsies, ja nepārā,
tad ne.
/K. Corbiks, Jelgava. M. Priedīte, Meirāni./

11152. Jaungada nakti basām kājām jāaizskrien uz malkas
šķūni un jāsaņem malka, bet nedrīkst skaitīt.
Istabā ieejot jāsaskaita, cik pagales ir ienestas:
pēc tik gadiem apprecēsies.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11153. Ir paraša jaunā gadā kailām kājām izskriet laukā
un paņemt malkas klēpi. Ne vārda nerunājot, iet
gulēt un no rīta skaita pagales, ja būs pa pārām,
tad tanī gadā apprecēsies. /A. Bundža, Ķieģeļi./

11154. Jaungada vakarā jāsaķer pa tumsu kādu malkas
pagali. Ja pagale būs maza, tad vīrs būs nabags,
ja liela, tad bagāts, ja zaraina, tad dusmīgs, ja
ieplīsusi, tad šķirsies no vīra.
/K. Corbiks, Jelgava./

11155. Jaungada vakarā jāiet ārā un jāsaņem mieti, cik
plati var rokas izplēst; ja izskaitot būs pa pārām,
tad togad būs kāzas. /P. Zeltiņa, Tome./

11156. Jauna gada vakarā meitas skrien uz sētmali un abi
rokas izplētušas ķer daigas. Kad daigas iznāk pa
pārām, tad viņa iziet pie vīra; ja iznāk nepārs,
tad neapprecēsies. /J. Lazdāns, Kalupe./

11157. Jaungada naktī vajag iet sētas mietus skaitīt.
Jāskaita: "Jauns, vecs, atraitnis." Ja uz pēdējo
mietu iznāk jauns, tad dabūs jaunu vīru, ja vecs,
tad vecu, ja atraitnis, tad dabūs atraitni.
/A. Korsaks, Ezere./

11158. Jaungada vakarā jāskaita sētas mieti; ja iznāk pa
pārim, tad to gadu apprecēsies.
/K. Corbiks, Jelgava./

11159. Jaungada nakti divpadsmitos jāiet skaitīt sētas
mieti, sakot: "Tēvs, dēls, tēvs, dēls, tēvs, dēls
u. t. t." Ja iznāk beidzamajam stabiņam dēls, tad
apprecēsies to gadu, ja tēvs, neapprecēsies.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11160. Vecgada vakarā jāskrien gar sētu un jāskaita stabi
ar vārdiem: "Te puika, te ļeka, te puika, te ļeka."
Ja beidzamais vārds iznāk puika, tad apprecēsies
ar zēnu; ja ļeka, tad ar atraitni.
/E. Līkais, Panemune./

11161. Jauna gada naktī meitas skaita sētas mietiņus:
"Tēvs, dēls!" Kad, nonākot pie sētas staba, jāsaka:
"Dēls", tad tā ir zīme, ka šinī gadā meita dabūs
līgavaini, ja, turpretim, pie staba jāsaka: "Tēvs",
tad līgavainis meitai izput.
/K. Corbiks, Mežotne. K Briežkalns, Dole./

11162. Jaungada naktī pulksten divpadsmitos jāskaita
sētas mieti no viena staba līdz otram. Skaitot
vīrietim jāteic: "Tēvs, māte, meita", bet sievie-
tei: "Tēvs, māte, dēls." Ja vīrietim iznāk beidza-
mais miets meita un sievietei dēls, tad tie dabūs
precēties, bet ja tēvs vai māte, tad nedabūs.
/G. Pols, Bauska./

11163. Jaungada naktī jāķer stādaigi (zediņi) ar abām
rokām; kad saskaitot iznāk pa pāriem, tad tai gadā
apprecēsies. /J. Apsalons, Sērpils./

11164. Jauna gada vakarā jāskrien stādaigu sētiņā un
jāķer stādaigi; ja saķer pāru skaitu, tad apprecē-
sies, ja nepāru, tad ne. /O. Darbiņš, Birži./

11165. Veca gada naktī jāaiziet pie sētas un jāapņem ar
abām rokām nezināms daudzums zediņu. Ja apņemto
zediņu skaits ir pārskaitlis, tad šogad apprecē-
sies, ja nepārskaitlis, tad ne.
/A. Berķe, Mētriene./

11166. Vecā gada pēdējā brīdī (plkst. 12-os naktī) nepre-
cējušies ļaudis skrien zediņus ķert; tas kas saķer
zediņus pārskaitlī, nākošā gadā apprecēsies.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

11167. Veca gada vakarā no pirts nākot, pie sētas jānomet
pirts slota, jāuzkāpj tai virsū un jāapkampj sētas
mieti, pēc tam jāskaita. Ja pa pāriem būs sakampis,
tad apprecēsies, ja nepārī, tad tai gadā neappre-
cēsies. /K. Preiss, Galgauska./

11168. Veca gada vakarā jaunie ļaudis iet pie sētas,
sagrābj zediņus klēpī, un tad izskaita. Ja to ir
pa pārām, tad tam jaunietim nākošgad būs jāprecas.
/J. A. Jansons, Tirza./

11169. Jauna meita skaita vabiņas starp diviem stabiem,
vai iznāks pārs, vai nepārs. Ja iznāk pārs, tad
meita tai gadā tiks izprecēta.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

11170. Jaungada naktī jaunavām (pa vienai) jāiet vabiņas
lauzt. Uz kuru pusi, vabiņas laužot, suņi rej, uz
to pusi lauzēju aizprecēs. [Sal. Miķēļa diena.]
/A. L.-Puškaitis./

11171. Jaungada naktī meitas rauj vabas no kaimiņu sētām,
kurā sētā suņi sāk riet, no tās nāks precinieki.
/M. Valdmane, Zaļāmuiža./

11172. Jaungada vakarā jāiet ārā vabas skaitīt; skaita
pēc kārtas: tēvs, dēls, tēvs, dēls u. t. t. Kad
iznāk uz pēdējo tēvs, tad par vīru dabūs atraitni,
ja dēls - tad jaunu puisi. /K. Corbiks, Jelgava./

11173. Jaungada vakarā vajaga iet gar sētu un skaitīt
stāvkočus no viena staba līdz otram un runāt:
"Māte, meita!" Kad vārds "māte" beidzamais, tad
skaitītājs dabūs atraitni, ja "meita", tad meitu.
Meitas atkal skaita: "Tēvs, dēls!"
/R. Bērziņš, Džūkste./

11174. Jaungada naktī iet lauzt žoga riķus, uz kuru pusi
lūziens atbalsojas, uz to pusi būs jāaiziet tanī
gadā. /T. Dzintarkalns, Talsi./

11175. Jaungada nakti meitām jāiet riķi lauzt: uz kuru
pusi tad suns rej, no turienes brūtgāns gaidāms.
/E. Melnbārdis, Virbi./

11176. Jaungada vakarā iet riķus (zediņus) lauzt; uz kuru
pusi suns rej, uz to pusi precinieki aizvedīs.
/K. Corbiks, Valgunde. L. Druķe, Virbi./

11177. Jauna gada naktī velk no žagaru strēķa žagaru; ja
tas ir zarains - bagāts nākamais, ja bezzaris -
būs nabadzīgs nākamais gads. Ar tādu pašu nolūku
lauž arī, aizsietām acīm, kokam zarus.
/R. Bērziņš, Džūkste./

11178. Jaungada vakaru iet no gubas raut žagarus. Kad
izrauj kuplu, tad ir bagāts mūžs, bet ja izvelk
pliku, tad nabadzīgs mūžs.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11179. Jaungada vakarā pulksten divpadsmitos jāvelk no
žagaru gubas ārā kāds žagars. Ja žagaru izvelk ne-
aplauztu, tad būšot bagāts gads; bet ja aplauž,
tad būšot nabadzīgs gads. /G. Pols, Bauska./

11180. Jauna gada naktī jāiet žagari lauzt; ja nolauž bez
zariem, tad apprecēs nabagu, ja ar zariem, tad
bagātu. /L. Strute, Šķibe./

11181. Jaungada naktī jaunavām jāraun žagari no malkas
gubas. Tā, kura izraun smuidru kociņu, dabūs slaiku
vīru, bet tā, kura izrauj līku, dabūs kumpu.
/A. L.-Puškaitis./

11182. Jaungada naktī puišiem un meitām jāiet skaidas la-
sīt. Ja būs salasīts pāru skaits - tad apprecēsies,
ja nepāru, - tad ne. /L. Zvirbule, Jaunlaicene./

11183. Vecgada vakarā jāizvelk no jumta sauja salmu, ja
pāra skaitlis, tad nākošā gadā izies pie vīra.
/V. Vintere, Matīši./

11184. Jaungada vakarā puiši aiznes salmu kūli uz krust-
ceļiem, apsedz ar vilaini, iet klāt un saka: "Kur
tu spruksi, kad es tevi ķeršu?" Tā viņš paliek
cerībā, ka sev sievu noķers.
/T. Dzilna, Bērzgale./

11185. Jauna gada naktī meitai jāapskrien piecas reizes
ap kādu ēku ar salmu jumtu, tad jāizrauj šķipsna
salmu un jānāk uz istabu skaitīt. Ja salmi būs pa
pārām, tad meitu tai gadā izprecēs.
/P. Zeltiņa, Rīga./

11186. Jaungada naktī pulksten divpadsmitos puišiem un
meitām ir jākāpj uz salmu jumta un jāvelk no jumta
salms ārā. Ja izvelk salmu bez graudiem, jeb ar
nepāra graudiem, tad nekāda pārmaiņa dzīvē nebūs,
bet ja izvelk pāru graudu, tad dabūšot precēties.
/G. Pols, Bauska./

11187. No jumtiem jaungada naktī vilka salmus: katrs pa
trim salmiem. Kura salmos atradās vārpa ar grau-
diem, tas šai gādā apprecēsies.
/K. Pāvuliņa, Br. Zeme, 1934, 31. dec./

11188. Jaungada naktī jaunavām jāraun salmi no jumta;
kura izraun salmu ar rogu, tai būs bagāts brūtgāns.
/A. L.-Puškaitis./

11189. Veca gada vakarā jāizrauj salmu kušķis no salmu
jumta; ja salmi gadās pa pāram, tad tanī gadā
izprecēsies. /A. Aizsils, Kārķi./

11190. Jauna gada vakarā jaunām meitām jāgrābj ar kreiso
roku zirņi, jāuzber uz galda un jāskaita: ja zirņi
būs pa pāriem, tad to gadu apprecēsies. Puišiem
jāgrābj ar labo roku. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

11191. Veca gada vakarā vajagot grābt pupas; ja izgrābšot
pāriņu, tad dabūšot precēties; bet ja neizgrābšot
pāriņu, tad nedabūšot precēties.
/J. Daizis, Nīca./

11192. Veca gada vakarā sagrābj rokā miežu graudus. Ja
graudi ir pa pāriem, tad apprecēsies nākošā gadā.
/A. Leimane, Mārsnēni./

11193. Veca gada vakarā ēda sausus zirņus, tā bija seviš-
ķa ceremonija. Divas sievietes nostājās, viena pie
vienas, otra pie otras sienas un apmētājās ar
zirņu saujām. Ja meita uzķēra zirņus pāros, tas
nozīmēja, ka tā izies pie vīra; ja nepāros, tad
paliks neprecēta. /M. Siliņš, Kurzeme./

11194. Meitai jāliek jaungada vakarā spēļu kārtis zem
spilvena; kurš puisis nāks kārtīm pakaļ, tam meita
būs jāņem par sievu. /P. Zeltiņa, Tome./

11195. Jaungada naktī ar salmu mutē jāguļ; kurš pa sapņiem
salmu izņem, tas būs precinieks.
/A. Mencis, Puikule./

11196. Kad jauna meita pēc jauna gada ierauga pirmo reizi
jaunu mēnesi, tad tā paliek stāvot, noskaita tur
pātarus un tad paņem no tās vietas drusku zemes.
To zemi ieber lupatiņā, kuru tad, ne ar vienu
nerunājot, ieliek savā gultā zem spilvena. Tad viņa
naktī ieraudzīs sapnī savu nākošo brūtgānu.
/R. Prikne, Asūne./

11197. Jaunā gadā jaunavas apvelk vienā kājā zeķi un kur-
pi un aiziet gulēt. Kurš jauneklis pa sapņiem
viņai noauj kāju, tas arī viņu apprecēs.
/A. Salmāns, Balvi./

11198. Jaungada naktī jaunām meitām jāapmauc vīrieša zeķe
un jāiet gulēt. Kuru nu redz naktī zeķi novelkam,
tas būs brūtgāns. /L. Dragūne, Meirāni./

11199. Jauna gods naktī ap pušnaktim vajag nūviļkt zeči
nu kairuos kuojas un palikt zam golvas, tad veļ
palikt četri kartu kungi un sacēt: "Tīsuotājs,
dzemdētājs, pasaruodi man!" Pēc tam vajag gulēt
un vysu, ku viņ gribieji, īraudzeisi tūlaik sapynā.
/A. Gari-Jone, Dricēni./

11200. Meitas ņem četrus apsējus jeb prievītus un sasien
tos ar aiztaisītām acīm. Ja visi četri ir sasieti,
tad apprecēsies. Bet ja viens prievīts ir palicis
pāri, jeb ar citiem krustām sasējies, tad būs lie-
dzēji starpā.
/Špīss, Zemīte. A. Bīlenšteina rokraksts./

11201. Jauna gada naktī zem gultas jāpaliek bļoda ar
ūdeni, uz kuras jāuzliek skalu tiltiņš. Kas sapnī
ies par tiltu un sniegs roku, tas būs mīļākais.
/V. Spandegs, Pociems./

11202. Jaungada naktī paliek zem gultas bļodu ar ūdeni un
pāri pārliek skaliņus, kā mazu tiltiņu, un zem
spilvena vēl paliek dvieli. Ja sapnī redz, kurš
bļodai pāri iet, ūdenī mazgājas un dvielī slaukās,
tas ar zīlētāju apprecēsies. /A. Smilga, Gaiķi./

11203. Jaungada vakarā meitai zem pagalvja jāsaliek til-
tiņš no skaliem: kurš puisis tad sapnī nāks tiltu
jaukt, tas tad būs zīlētājas vīrs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

11204. Ja gribi, lai kāds puisis tevī iemīlas, tad jauna
gada naktī paliec zem viņa gultas bļodu ar ūdeni
un pārliec pāri divus salmus krustā, otrā rītā no
šīs pašas bļodas dod viņam nomazgāties, tad esi
droša, ka puisis tevī iemīlēsies.
/A. Sāvītis, Lubāna./

11205. Jaunām meitām vecgada vakarā jāienes bļodā ūdens,
jānoliek pie gultas un jāpārliek skali krustā pāri.
Dvielis jāuzliek uz gultas gala un ziepes pie
bļodas. Kurš sapnī bļodā mazgāšoties un dvielī
slaucīšoties, tas meitu apprecēšot. [Sal zīlēšana.]
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

11206. Jauna gada vakarā, gulēt ejot, jāpielej bļoda ar
ūdeni un pāri jāpārliek skali. Kas pirmais sapnī
ies par tiltu, tas būs nākamais brūtgāns.
/K. Corbiks, Lielsesava./

11207. Jaungada vakarā jāņem bļodiņa ar ūdeni un jāpaliek
zem gultas; no rīta pieceļoties gulētājam jāprasa:
"Ko nakti sapņoji?" Ja gulētājs redzējis kādu
ejam pār bļodiņu un ja gājējs pārgājis labi pāri,
tad viņš to gadu apprecēsies, bet ja saslapinājis
kājas, tad ne. /M. Neimans, Talsi./

11208. Kad kaida meita aizmyguse guļ jaunagods naktī, tod
jai nadzieržūt vajag zam gultas palikt gluozi ar
iudini un puori puorlikt skaidiņu; jei gulādama
redzēs sapynā, ka jai dūd rūku kaids puiss un vad
par tyltu, pi tuo jei izīs pī veira. Var taipat
puišam palikt gluozi ar iudini zam gultas un puor-
likt skaidiņu; jo jis redzēs kaidu meitu jam dūdūt
rūku, tad tei byus jam sīva.
/A. Gari-Jone, Dricēni./

11209. Jauna gada naktī noliek gultai blakām ūdeni, kuram
skali pāri. Uz skaliem uzliek dvieli. Tad sapnī
nāk brūtgāns mazgāties. /R. Bērziņš, Džūkste./

11210. Veca gada vakarā jaunām meitām mutes pienā jāno-
mazgā, citādi jaunā gadā puiši nemīlēs.
/S. Ozoliņa, Tome./

11211. Vakarā nomazgā muti, bet nenoslauka, un dvieli
paliek zem pagalvja: kas nāk sapnī muti slaucīt,
tas apprecēs.
/J. Treimans, Bērza. V. Greble, Kalnamuiža./

11212. Puisis jaungada vakaru nomazgājas un nenoslaucī-
jies iet gulēt: tā, kas nakti sapnī ies viņu slau-
cīt, būs viņa nākošā sieva.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11213. Ja jaungada nakti meitas nomazgā acis un ar slapju
seju aiziet gulēt, bet dvieli paliek pagalvī, tad
sapņos redz kādu nākam pēc tā dvieļa. Tas nācējs
ir meitas nākamais vīrs. /A. Zebergs, Vandzene./

11214. Jaungada naktī meita nomazgā muti, bet nenoslauka;
kurš nakti nāks slaucīt muti, tas arī apprecēs.
/H. Siliņa, Penkule. K. Steinbergs, Skrunda./

11215. Jaunam gadam sākoties, pa nakti meitām vajagot
ielikt dvieli savā pagalvī, kā to var redzēt, tad,
kas no rīta pirmais noslaucīs pie dvieļa muti, tas
būšot tās meitas brūtgāns. /J. Daizis, Nīca./

11216. Veca gada vakarā jāpaliek zem gultas kādam cilvēkam
ūdens bļoda, ziepes un dvielis. Tas jāizdara ne-
vienam nezinot. Cilvēks sapņos tad redz, ka kāds
pieiet un nomazgājas, un tas nu būs izredzētais
(-tā). /A. Berķe, Mētriene./

11217. Jauna gada naktī meitas piekar gultas galā dvieli:
kurš puisis pa sapņiem nāk dvielī slaucīties, tas
to meitu apprecēs. /J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

11218. Jauna gada vakarā priekš gulēt iešanas meita no-
mazgā muti, bet nenoslaukās. Kas nu pa sapņiem
pasniegs dvieli, tas būs brūtgāns.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Puze un Zemīte./

11219. Ja jaungada naktī jaunavas grib redzēt īsto, tad
tām jānomazgā mute, jāpaliek pagalvē skaidrs dvie-
lis, bet nedrīkst slaucīt. Kas pa sapņiem muti
slaucīs, tas būs nākamais vīrs.
/K. Corbiks, Jelgava. A. Korsaks, Ezere.
A. Bulēne, Rīga./

11220. Ja grib savu nākamo redzēt, tad jaungada nakti
vajaga apslapināt acis un palikt dvieli pagalvī.
Brūtgāns pa nakti nāks acis slaucīt.
/A. Zandere, Kandava./

11221. Pašu jauna gada vakaru, gulēt ejot, noliek pie
gultas bļodu ar ūdeni, ziepes un dvieli; ja tad
sapnī redz, ka kāds bļodā mazgājas, ar to tad
jādodas laulībā, bet ja sapņu tēls nemazgājas, ti-
kai parādās vien vai dara ko citu, tad laulībā ar
viņu laimes nebūs, un ja sapnī nekā neredzēja, tad
kāzu tanī gadā nebūs.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

11222. Veca gada vakarā meitām gulēt ejot jāmazgā mute un
jāatstāj neslaucīta, dvielis jāliek pagalvī. Kas
sapnī dvieli pados, tas būs nākamais.
/E. Skarnele, Kalncempji./

11223. Jauna gada nakti gulēt ejot pie gultas jānoliek
mutes bļoda, ziepes un dvielis. Ja sapņos muti nāks
mazgāt vīrietis, tad tanī gadā apprecēsies, ja
sieviete, tad neapprecēsies.
/K. Corbiks, Lielsesava./

11224. Jauna gada vakarā jānomazgā mute un jāatstāj neno-
susināta. Tad uz gultas gala jānoliek gluži jauns
dvielis. Kurš nakti nāks muti slaucīt, tas būs nā-
kamais brūtgāns.
/K. Corbiks, Lielsesava, arī Reņģe./

11225. Jauna gada naktī jaunavām jānoliek pagalvī ūdens
un dvielis, tad tas, kas sapnī nāk dvielī slaucī-
ties, ir sapņotājas brūtgāns.
/A. L.-Puškaitis. K. Corbiks, Līvbērze./

11226. Jauna meita noliek tādā istabā, kur nemēdz staigāt,
ūdens ķipi, ziepes un dvieli. Ja nu rītā vēro, ka
kāds būtu it kā mazgājies, tad zīlētāja tai gadā
tiks izprecēta.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

11227. Puiši veca gada vakarā nomazgā muti sālijā ūdenī,
bet nenoslauka, un apgulstas. Meita, kura dodot
sapnī dvieli, būšot viņa līgava.
/P. Kļaviņš, Jumurda./

11228. Jaungada rītā gulēt ejot jānomazgājas, pēc tam, ne
vārda nerunājot, jāiet gulēt un jāpaliek pagalvī
vīrieša krekls. Kas pirmais nakti vilks kreklu ārā,
tas būs šī krekla valkātājs.
/S. Skrastiņa, Vaive./

11229. Puišiem, kas grib precēties, jauna gada vakarā,
kad iet barot zirgus, jāsamērcē krekla piedurkne
ūdenī, pēc tam jāiet gulēt un jāliek slapjā roka
zem galvas, un jāapguļas. Ja rādās sapnī meita,
kas sniedz gulētājam sausu kreklu, tad tā ir viņa
izredzētā un tā viņam ir jāprecē.
/J. Jirgensons, Carnikava./

11230. Veca gada vakarā, gulēt ejot, jāsamērcē piedurkne;
kas sapnī to piedurkni nožāvēs, tas būs īstais
brūtgāns jeb brūte. /A. Oša, Lubāna./

11231. Veca gada vakarā gulēt ejot jāapslapē kreisā roka
līdz plecam ar aukstu ūdeni un jāatstāj virs ap-
segas. Kas pa sapņiem roku apsegs, tas būs īstais
precinieks. /L. Šmīdeberga, Zemgale./

11232. Veca gada vakarā paliek zem gultas krūzi ar ūdeni,
un kas sapnī no krūzes dzers, ar to apprecēsies.
/K. Preiss, no 80 g. v. M. Pušķes, Auguliena./

11233. Veca gada vakarā meitai jāēd siļķe un jāiesāk no
galvas ēst. Kurš vīrietis tad nu viņai pa sapņiem
dos dzert, tas viņu apprecēs. [Sal. Andreja d.,
Ziemas sv.] /K. Jansons, Plāņi./

11234. Jaungada vakarā meitas ēd ko sāļu un tad aiziet
gulēt. Pagultē paliek bļodu ar ūdeni un skalu pāri.
Kas nu sapņos ies par tiltu pāri un dos meitai
ūdeni, tas būs viņas brūtgāns.
/M. Bīlenšteine, Dobele./

11235. Meitai jāapēd jauna gada vakarā visa siļķe ar vi-
sām braunām un asakām un jāiet gulēt. Kurš puisis
nu tai dos par nakti ūdeni padzerties, tas būs
meitas nākamais vīrs. /P. Zeltiņa, Rīga./

11236. Jaungada naktī pasēj auzas zem gultas, kas nāk pa
sapņiem pļaut, tas patiesībā nāks precēt.
/A. Skreija, Talsi./

11237. Jauna gada vakarā miežus sēj, un tas, kas sapņos
pļauj, būs nākamais. /H. Siliņa, Dobele./

11238. Jaungada vakarā meitas zem savas gultas pasēj ka-
ņepes. Ko redzēs nakti kaņepes raujam, tas būs
viņas izredzētais vīrs. /A. Smagars, Ludza./

11239. Veca gada vakarā meitas ņem kaņepes, sēdamas iet
uz aku, tai trīs reizes apkārt, tad atpakaļ uz is-
tabu, trīs reizes ap gultu, un tad apgulstas ne
vārda nerunājot. Tad sapnī redzēs savu nākošo vīru.
/A. Zālīte, Bērzpils. L. Reiteris, Lubāna./

11240. Jauna gada vakarā trim meitām kaut kas savā starpā
jānorunā un tad jāvāra mēmā biezputra, pie kam
vārot nedrīkst runāt neviena vārda. Viena met sāli,
otra putraimus un trešā lej ūdeni. Ja kāda no vi-
ņām ēdot ierunāsies, tad norunātās domas neizpil-
dīsies. /K. Corbiks, Lielsesava./

11241. Veca gada vakarā lej laimes. Gulēt ejot meitas
vāra mēmo putru; ar uzpirksni nes putraimus, ar
uzpirkstni ūdeni, pienu u. t. t., pie kam vārot
nedrīkst ne vārda runāt. Paēdušam jāiet atmuguris-
ki gultā, tad sapnī redzēs to cilvēku, kuru appre-
cēs. /A. Bundža, Ķieģeļi./

11242. Meitas jaungada vakarā, kad pīrāgi jau izcepti,
cep mazu plācenīti, no viena peņģerota miltu, vie-
na peņģerota ūdens un viena peņģerota sāls. Šo
plācenīti cep aizkurā, krāsns kreisā pusē, un
vakarā gulēt ejot. Tad sapnī varot redzēt savu nā-
kamo precinieku. /Skolnieku pulciņš./

11243. Jauna gada vakarā deviņiem cilvēkiem jāvāra putra,
bet pie tam nedrīkst ne runāt, ne smieties, un tad
putra jānoliek; kas nu sapnī nāks, vai brūtgāns,
vai nāve, tas tad būs priekšā.
/K. Pavasare, Mujāni./

11244. Jaungada vakarā jāvāra mēmā putra jeb jācep mēmais
pīrāgs, kuriem jābūt ļoti sālītiem. Vārot jeb ce-
pot nedrīkst ne ar vienu ne vārdu runāt. Kurš pui-
sis tad nu meitai par nakti sapnī dos ūdeni dzert,
kad slāps, tas viņu apprecēs. /P. Zeltiņa, Tome./

11245. Jauna gada mēmo putru vāra deviņi cilvēki, kuri
katrs ar trīsiem pirkstiem cērt malku, aizkur ugu-
ni, ber miltus, un visi domā vienas domas.
/K. Jansons, Plāņi./

11246. Kad mēmo putru saēdas un nedzer vakarā, kurš nakti
dod dzert, tas nākamais vai nākamā.
/J. Treimans, Bērze./

11247. Veca gada vakarā jāēd mēmā putra, kura ir ļoti
sālīta, tad nakti nākamais nesīs dzert.
/M. Zālīte, Jumurda./

11248. Veca gada vakarā jāizcep kukulīts no 3 piņģeroti
sāls, 3 piņģeroti miltu un 3 piņģeroti ūdens. Šis
cepums jāapēd pirms gulēt iešanas un tad jāgaida,
kurš sapnī nāks dzert dod, tas būs izredzētais.
/J. Vilnītis, Jumurda./

11249. Veca gada vakarā meitas izzīlē, vai viņas dabūs
nākošā gadā vīru, jeb ne. Vairākas meitas vāra
nesarunājoties (ko katra met katlā) biezputru.
Putra parasti iznāk sālīta. Sapnī meitām slāpstot.
Tas puisis, kurš nesot ūdeni, esot īstais.
/P. Kļaviņš, Jumurda./

11250. Meitām veca gada vakarā, nevienam nezinot, jācep
kukulis no rudzu miltiem, sāls un ūdens. Izceptais
kukulis priekš gulēt iešanas jāapēd. Kurš sapnī
dodot dzert, tas būšot meitas vīrs.
/J. Nīders, Alūksne./

11251. Veca gada vakarā meitas viegli var uzzināt, kādu
vīru tās dabūs. Trīs jeb četras meitas vāra putru.
Bez iepriekšējas norunas katra met katlā sāli,
putraimus. Tā putra parasti iznāk sālija (sāļa).
Ēdējai nakti slāpst. Tas puisis, kurš nākošā naktī
sapnī dos dzert, būs viņas "izredzētais".
/J. A. Jansons. P. Kļaviņš, Jumurda./

11252. Pa jaunu gadu jāvāra putriņa un jāstrebj bez runā-
šanas, lai dabūn precēties. /A. L.-Puškaitis./

11253. Jaungada vakarā izceptais mēmais pīrāgs jānēsā
iepriekš trīs dienas padusē, arī pirtī mazgājoties,
tad jāapēd, un kurš tad sapnī nāks padot meitai
dzert, tam puisim viņa jāapņem par sievu.
/P. Zeltiņa, Tome./

11254. Jaungada vakarā sapulcējas vairākas jaunavas un
cep mēmos penkokus. Viss, kas cepšanai vajadzīgs,
jāzog. Penkoki jācep, cik tik sāļus var. Viss tai
jādara bez runāšanas. Kad labi saēdas, tad tūlīt
jāliekas gulēt. Kas pa sapņiem nāks dot dzert, tas
būs vīrs. /K. Corbiks, Jelgava./

11255. Meitām, kuras vēlas redzēt savu nākošo līgavaini,
jācep jaungada vakarā mēmie pankoki. Jāņem trīs
piņģeroti ūdens, trīs piņģeroti sāls un trīs piņ-
ģeroti miltu, viss jāsajonē [jāsajauc?] un jācep
krāsnī. Bet cepējai nav brīv ne runāt, ne smie-
ties. Tad tas, kurš nāks pirmais dot dzert, būs
īstais. /T. Dzintarkalns, Talsi./

11256. Jaungada vakarā vāra sāļo putru. Ne vārda nerunājot
katrs liek kaut ko podiņā un tāpat nerunājot apēd.
Kurš sapnī nes dzert, tas būs izredzētais.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

11257. Jaungada vakarā vajaga ņemt vienu piņģerotu ūdens,
vienu - sāls, vienu - miltu; to sajaukt kopā un
izcept rausīti. To visu dienu nedrīkst runāt un
nakti divpadsmitos rausi apēst. Kas sapnī pados
dzert, to apprecēs. /K. Corbiks, Reņģe./

11258. Veca gada vakarā jāuzkar svārki uz sētas mieta un
tad jāskrien trīs reizes ap māju, tad pie svārkiem
stāvēs nākamā. /M. Zālīte, Jumurda./

11259. Jauna gada vakarā jaunavas aizslēdz un atslēgu no-
glabā pie akas; kurš jauneklis nāks un slēgs viņu
vaļā, tas būs viņas izredzētais.
/A. Salmāns, Balvi./

11260. Ja meitas sapnī grib redzēt brūtgānu, tad veca
gada vakarā jāliek atslēga zem spilvena.
/R. Kalniņš, Lubāna./

11261. Ja grib savu nākamo sapnī redzēt, tad jaungada
naktī vajaga linsēklas matos iebērt, brūtgāns pa
nakti nāks lasīt laukā. /A. Zandere, Kandava./

11262. Jauna gada naktī ap pulkstens divpadsmitiem jāejot
gulēt un tad jāliekot zem spilvena ķemme. Naktī
sapnī tad redzēšot, kas ar to ķemmi sukās savu gal-
vu, tas būs tā cilvēka nākamais draugs.
/E. Aizpurve, Lubāna./

11263. Veca gada vakarā jāpaliek kādam cilvēkam zem spil-
vena ķemmes. Kas sapnī ar šām ķemmēm sukās matus,
tas būs izredzētais, -tā. /A. Berķe, Mētriene./

11264. Vecgada vakarā vajaga ar plikām kājām skriet ārā
un nolauzt ābeļu zaru; kurai būs gadījies kuplāks
zars, tā dabūs bagātāku brūtgānu.
/A. Bulēne, Zemgale./

11265. Jaungada naktī vajag iziet atmuguriski no istabas
dārzā un ar zobiem nolauzt vienu ābeles zariņu,
atpakaļ jānāk atkal atmuguriski. Un ja iziet un
atnāk atpakaļ, ka nav pakritis un atpakaļ atskatī-
jies, tad tas būs visu gadu laimīgs.
/A. Polikova, Saldus./

11266. Jaungada nakti jāiet ābeles zari lauzt; ja nolauž
apsūnojušu, tad dabūs vecu sievu, ja drusku apsū-
nojušu, tad pusmūža sievu, ja neapsūnojušu, tad
jaunu. /K. Lielozols, Nīca./

11267. Jauna gada naktī ar kreiso roku pār plecu jānolauž
ābeles zars un, ne vārda nerunājot, jāpaliek zem
gultas pagalvī. Kas sapnī nāks to zaru ņemt, tas
vēlāk būs jāapprecē. /M. Zariņš, Smārde./

11268. Jauna gada vakarā janoliek tējas glāze pagultē, un
kas pa sapņiem dos sukuru, tas būs nākošais brūt-
gāns. /K. Corbiks, Jaunsvirlauka./

11269. Jauna gada naktī jāsagrābj no dzirnavu apakšas
saujiņa miltu un jāmeklē kāds kukainis. Ja atrod,
tad tajā gadā izprecēs. /Fr. Vāvere, Rembate./

11270. Kad grib zināt, kas būs nākamais vīrs, tad jauna
gada vakarā vajaga ieiet vienai pašai istabā, uz-
likt uz galda ēdienus, attaisīt logu un gaidīt tik
ilgi, kamēr kāds kāps pa logu iekšā un sēdīsies
pie galda. Kas nāks ēst, tas būs nākamais.
/K. Corbiks, Mežotne./

11271. Jauna gada vakarā gulēt ejot drānas jānosviež zemē;
kas pacels, ar to būs kāzas. /L. Strute, Šķibe./

11272. Ja meita grib zināt, kurš viņu precēs, tad viņa
ieliek jauna gada naktī vienu cirvi savas gultas
pagalvī; kurš puisis nu nāks sapnī to cirvi ņemt,
tas ir viņas izredzētais.
/A. Bīlenšteina man., 1867.g./

11273. Jauna gada vakarā jāiet plikam ārā, kuru vīrieti
(sievieti) ieraudzīs, ar to būs kāzas.
/K. Corbiks, Ozoli./

11274. Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos jāskrej trīs
reiz kailam ap māju. Tad jānostājas pret mēnesi,
un tad parādīsies kāds cilvēks; tas būs nākamais
līgavainis vai līgava. /A. Aizpurve, Lubāna./

11275. Jaungada naktī sēj puķes un saka: "Es sēju puķes
un redzu savu mīļo Paradīzes dārzā." Kas sapnī
puķes noplūc, tas būs brūtgāns.
/R. Bērziņš, Džūkste./

11276. Lai uzzinātu, vai drīz apprecēsies, tad jauna gada
naktī jāskrien ap māju riņķī 3 reizes. Ja tai mei-
tai, kura grib apprecēties, būs kronis galvā, tad
to gad' apprecēsies, ja ne, tad jāgaida.
/E. Poriete, Lubāna./

11277. Jaungada nakti vajag nolikt kroni pie gultas; kas
to uzliek galvā, tas nākamais vīrs.
/K. Corbiks, Līvbērze./

11278. Jauna gada vakarā liek kroni galvā, kas Jāņos vīts.
Kas kroni sapnī noņem, tas būs brūtgāns.
/R. Bērziņš, Džūkste./

11279. Jauna meita, gulēt ejot, iebāž cimdu pāru azotē.
Kas naktī sapņos to izņems, tas būs brūtgāns.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

11280. Jaungada naktī zem pagalvja jāpaliek cimdi. Kas
nāks tos ņemt, tas būs nākamais vīrs.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11281. Jaunekļiem jaungada naktī jāpaliek zem spilvena
cimdi; kas tos paņems, tas būs izredzētais - izre-
dzētā. /A. Ozoliņa, Taurene./

11282. Jaunas meitas, gribēdamas izzināt, vai iet tauti-
ņās, izada raibus cimdus un jauna gada priekšvaka-
rā aiziet uz kūti un uzliek savai iemīļotai govij
uz ragiem. Rītā agri pieceļas un skatās: ja govs
rītā stāvēs ar galvu uz durvīm, tad tā zīme, ka
tautās ies kā likts. /J. Čudars, Rēzekne./

11283. Jauna gada vakarā jāiziet laukā un jānoklausās, ko
iekšā runā. Ja saka vārdu "jā", tad dabūs precē-
ties, ja "nē", tad precēties nedabūs.
/K. Corbiks, Lielsesava./

11284. Puišiem veca gada vakarā uz slotas kāta jālec ap
māju, pēc tam pie loga jāklausās, ko runā. Kādu
vārdu minēs, tāds būs sievas vārds.
/J. Nīders, Lāzberģe./

11285. Ja grib zināt nākamā vīra vārdu, tad jauna gada
vakarā jāiziet aiz loga, jāklausās, kādu vīrieša
vārdu pieminēs, tas būs nākamā vīra vārds.
/A. Pliens, Meirāni./

11286. Uz ceļa jaungada naktī pretim nākošam vīrietim
prasa, kāds tam vārds. Kādu vārdu tas pasaka, tāds
vārds būs nākamajam meitas preciniekam.
/K. Pāvuliņa, Br. Zeme, 1931, 31. dec./

11287. Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos meitām jā-
skrienot uz ielas un pirmam pretī nācējam vīriešam
jāprasot, kāds viņa vārds. Kāds viņam esot vārds,
tāds būšot nākamam vīram vārds.
/T. Ziemele, Smiltene./

11288. Jauna gada vakarā, gulēt ejot, uz papīrīšiem jāuz-
raksta pazīstamu vīriešu vārdi un papīrīši jāpaliek
zem pagalvja. Naktī, pirmo reizi atmostoties, jā-
ņem viens papīrītis laukā. Kura vārds tur būs, pie
tā arī tanī gadā izies par sievu.
/K. Corbiks, Lielsesava./

11289. Gulēt ejot, meitai jāuzraksta uz zīmītēm dažādu
puišu vārdi un līdz ar tukšām zīmītēm jāpaliek zem
spilvena. Naktī pamostoties, ir jāvelk viena zīmī-
te. Ja nu izvelk kādu puiša vārdu, tad tas būs
meitas precinieks; ja gadās tukša zīmīte, tad pre-
cība neiznāk. /P. Zeltiņa, Rīga./

11290. Jauna gada vakarā jāsaraksta puišu vārdi un jāliek
apakš spilvena, kur guļ, un pulksten divpadsmitos
jāiet vilkt; kura vārdu izvilks, tas būs brūtgāns.
/L. Strute, Šķibe./

11291. Ja grib zināt, kurš būs īstais līgavainis, tad
jaungada naktī vajaga iegriezt ābolā vairākus bur-
tus un katram burtam iedomāt kādu puisi, tad tumsā
kost ābolā: kura burts būs iekosts, tas būs tas
īstais. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11292. Jaungada naktī ja paberot auzas pagultē, tad varot
savu nākamo vīru redzēt, kas auzas uzlasot.
/L. Vīgante, Jaunpils./

11293. Veca gada vakarā paliek zem spilvena pirts slotu.
Kas sapnī slotu ņem, tas apprecēs.
/K. Preiss, no 80 g. v. pušķes, Auguliena./

11294. Vecā gada vakarā meitas salasa brusakus, nes uz
krustcelēm un skatās, uz kuru pusi lāpo - tur tau-
tās aizvedīs.
/A. Zālīte, Bērzpils. L. Reiteris, Lubāna./

V. Nāves zīlēšana.

11295. Jaungada nakti iet pie cūku kūts un trīs reiz pie-
klauvē; ja cūka neaturkst, tad klauvētājam drīz
jāmirst. /J. Cinovskis, Snēpele./

11296. Pusnaktī trīs reiz jāklauvē pie cūku kūts durvīm;
cik reiz cūkas rukšķ, tik gadu vēl jādzīvo.
/J. Treimans, Bērze./

11297. Ja kāds cilvēks gribēja zināt, vai vēl šogad dzī-
vos, tad jauna gada naktī pulksten divpadsmitos
jāiet pie cūku kūts un jāsit pa durvīm ar sētas
vabiņu. Ja cūkas atbild, tas ir ierūcas, tad šogad
dzīvos, bet ja neatbild - jāmirst.
/K. Corbiks, Sīpele./

11298. Ja vecgada vakarā stipri uzmācas miegs, tad jaunā
gadā būs darīšanas ar nāvi.
/Jaun. Ziņas, 1923, 292./

11299. Ja jauna gada naktī pulksten 12 dzird mežā kokus
cērtam un kā dēļus tēšam, tad tanī gadā daudz mirs.
/K. Pavasare, Āraiši./

11300. Vecgada vakarā, pirms saules rieta, jāizslauka is-
taba, un mēsli jāsaber uz krustceļa. Pusnaktī jāiet
jāstāv uz krustceļa un jāklausās: ja dzird dēļus
plēšam, tad jāmirst, ja zvanot, tad kāzas.
/S. Skrastiņa, Vaive./

11301. Kas jauna gada naktī dzird dēļus krītam, tam
jāmirst. /V. Spandegs, Pociems./

11302. Vīri un sievas iet vakarā priekš durvīm klausīties,
vai nedzird attālu kur kādu troksni, un kur tādu
nomana, tai pusē rados vai kaimiņos esot tai gadā
līķis. /Latviešu draugs, Piel. 1839, 50./

11303. Vīri un sievas iet vakarā priekš durvīm klausīties,
vai nedzird kur kādu troksni. Kur tādu nomana, tur
tai gadā rados jeb kaimiņos esot līķis.
/Latviešu draugs, 1839, 49./

11304. Jaunā gadā sit ar roku ūdens bļodā - kuru aplej,
tas ātrāki mirs. Dedzina skalu, noliek uz galda -
pret kuru apstāsies izdzisusī ogle, tam būs jā-
mirst. Saslien vairāk skaliņus kopā un aizdedzina,
uz kura pusi tie gāzīsies, tas mirs. Karotē nes
ūdeni laukā un skatās, kā aizsals - ja aizsalst ar
kalniņu, tad dzīvos ilgāki, ja aizsalst ar ielīku-
mu, tad drīz mirs. Saliek kaut kur mazas sāls ču-
piņas, kura čupiņa nu rītā ir mitra, tas mirs.
/B. Z. II. pielikums, 1935, 10./

11305. Jauna gada vakarā jāaizdedzina skals. Ja skals
izdeg līdz galam, tad dedzinātājs dzīvos vēl nāko-
šu gadu cauri; bet ja tas nodziest neizdedzis, tad
būs jāmirst. /J. Rubenis, Ērgļi./

11306. Jaungada naktī visi mājinieki izraudzījās vienādus
skalus un tos visus reizē aizdedzināja, pēc kam
sasprauda vienā slīpumā. Kura skals ātrāki izdega,
tam bija ātrāki jāmirst. /M. Siliņš, Kurzeme./

11307. Jauna gada vakarā vīrs ar sievu liek divi sāls-
graudiņus krāsns speltē. Kura graudiņš izkusīs,
tam tai gadā būs jāmirst.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Gramzda./


11308. Citi liek sāli uz galdu, kad sāls kūst, tad jā-
mirst, kad nekūst, tad ir cerība dzīvot.
/Latv. Avīzes, 1860, 26./

11309. Jauna gada vakarā jāņem tik daudz sāls graudiņu,
cik mājā cilvēku, katra cilvēka vārdā jāuzliek
viens graudiņš sāls un papīrs jānoliek sausā vietā.
Kura cilvēka sāls graudiņš nu rītā izrādīsies iz-
kusis, tas tai gadā mirs.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 207./

11310. Veca gada vakarā visiem mājas ļaudīm jānoliek
katram savs sāls gabals zināmā vietā. Ja kāds ga-
bals tiek slapjš, tad jaunajā gadā tam jāmirst.
/J. Bitaks, Litene./

11311. Jaungada naktī uz krāsns jāber sāls; ja sāls iz-
kūst, tad nākošā gadā jāmirstot.
/K. Lielozols, Nīca. M. Ķaupelis./

11312. Jaungada naktī vajagot nolikt sukuru uz sausu logu,
ja sukurs no rīta izkusis, tad licējam būs jāmirst.
/I. Upenieks, Skrunda./

11313. Ja jaungada vakarā skatās krāsnī un ierauga nāvi,
tad skatītājam būs jāmirst.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

11314. Vecā gada vakarā vaļējās pirts durvīs jāskatās
spieģelī: ja nākamā gadā būs jāmirst, tad redzēs
zārku u. t. t. /K. Jansons, Plāņi./

11315. Jaungada naktī iet sētas vabiņu skaitīt. Vabiņas
skaita, lai zinātu, vai šogad jādzīvo, vai jāmirst.
Ja skaitītājam beigās iznāk pāra skaitlis, tad
dzīvos, bet ja nepāra skaitlis, tad jāmirst.
/K. Corbiks, Sīpele./

11316. Ja jaungada naktī redz kādu krītošu zvaigzni,
tad togad kāds pazīstams nomirs.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11317. Ja jaungada dienā izlūst kādam mājniekam zobs, tad
kāds no mājniekiem mirst. /K. Corbiks, Rembate./

11318. Ikviens grib paredzēt savu nākamo likteni...
Diezgan ērmošanās ar laimes liešanām, kur izkausē-
tam vaskam jeb alvai piemēro pravieša spēkus...
Citi ņem dziesmu grāmatu, uzliek uz galvas, tad
iet, pātarus skaitīdami, apkārt istabai un tad
zīlē nākamību pēc uzšķirtas dziesmas vārdiem.
/Latviešu draugs, Piel. 1839, 50./

11319. Citi ņem dziesmu grāmatu, uzliek uz galvas un tad
iet pātarus skaitīdami apkārt istabai; ja nu uzšķi-
ras dziesmas par kristīgu dzīvošanu, tad cerē to
gadu vēl dzīvot, bet ja gadās miršanas dziesmas,
tad esot jāmirst u. t. t.
/Latviešu draugs, 1839, 49./

11320. Jaungada nakti grāmata jāuzsit trīs reizes, ja ir
miršanas dziesmas, tad jāmirst.
/K. Lielozols, Nīca./

11321. Kad jauna gada vakarā ēd ķūķes, tad trīs karotes
izstrēbušam jāskrien ārā aiz loga skatīties, kurš
ēdējs būs bez galvas. Tas tad mirs un nākamo gadu
vairs nesagaidīs. Kad tā aiz loga skatoties, tad
apkārt esot dzirdama visāda čaukstēšana, tā ka
skatītājs varot pārbīties. /V. Kancāns, Asare./

11322. Jauna gada vakarā jānes no akas uz istabu nelielā
trauciņā ūdens, neskatoties atpakaļ. Ja līdz pusei
vai vairāk nolaistās, tad nesējs tai gadā mirs; ja
drusku nolaistās, tad tikai slimos.
/V. Kancāns, Asare./

11323. Kad jauna gada vakarā ienes istabā uguni, kura
cilvēka ēnai nav galvas, tam tai gadā jāmirst.
/Latv. Avīzes, 1860, 26./

11324. Ja veca gada vakarā, kad citi ēd vakariņas, viens
nezinot iziet laukā un skatās pa logu, tad kuram
no ēdājiem nevar galvu redzēt, tas jaunā gadā mirs.
/A. Korne, Meirāni./

11325. Ja jaungada nakti, uz krustceļa stāvot, cilvēka
ēnai nav galvas, tad drīz jāmirst.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11326. Ja veca gada vakarā ejot pa ceļu gājējs redz savu
ēnu bez galvas, tad viņam jāmirst.
/A. Oše, Lubāna./

11327. Ja jaungada nakti mēnesnīcā redz sevi bez galvas,
tad tai gadā ir jāmirst. /J. Cinovskis, Snēpele./

11328. Kad jaungada vakarā redzot mēneša gaismā cilvēku
bez galvas, tad tas mirs. /K. Corbiks, Jelgava./

11329. Kam jaungada nakti mēnesnīcā ēna bez galvas, tam
tai gadā jāmirst. [Sal. ēna.] /A. Korsaks, Ezere.
V. Slaidiņa, Kuldīga. J. Treimans, Bērze.
I. Šāberts, Jaunauce. J. A. Jansons, Rāmuļi./

11330. Jaungada naktī vajaga ēnā skatīties; ja ēnai galva,
tad dzīvos, ja nē, tad mirs.
/K. Kristape, Olaine./

11331. Lai izzinātu, kurš no dzimtas pirmais mirs jaunā
gadā, tad jāiet ap pulksten divpadsmitiem trīs
reizes ap māju apkārt un tad jāskatās pa logu iek-
šā, tas, kurš redzams bez galvas vai atkal it kā
miglā, mirs. /E. Krēģere, Vandzene./

11332. Ja jaungadā 12-os aizejot pie loga un skatoties
istabā un kad redzot kādu cilvēku bez galvas, tad
tas mirs. /K. Corbiks, Jelgava./

11333. Ja grib zināt, kas to gadu mirs, tad vajag, citiem
nemanot, iziet ārā un skatīties, kurš būs bez gal-
vas, tas togad mirs, vai atkal aiziet pulksten
divpadsmitos uz baznīcu un skatīties pa logu, tad
tie, kas būs baznīcā, togad mirs.
/S. Andersone, Jelgava./

11334. Veca gada vakarā jāiet ārpusē pie loga un caur
sakām jāskatās istabā. - Sakas jāņem tā, lai rez-
galis uz augšu. - Kuru istabā redz bez galvas, tam
jāmirst. /Fr. Vāvere, Koknese./

11335. Jauna gada vakarā, kad visi mājnieki ēd vakariņas,
vajaga nevienam nemanot uzmaukt kaklā zirga sakas,
trīs reizes apskriet ap māju un tad lūkoties caur
logu. Kas tanī gadā mirs, tas sēdēs bez galvas.
/K. Atgāzis, Nītaure./

11336. Vecgada vakarā vajaga ārā iet un nostāties rindā;
kuram galvu redz, tas dzīvos, kuram ne - tas mirs.
/A. Bulēne, Zemgale./

11337. Vecā gada naktī jāiziet no istabas un jānostājas
ar muguru pret logu. Ja tad skatās caur kājstarpi
istabā, tad tādu cilvēku tur redzēs bez galvas,
kam tai gadā jāmirst. /A. Salmāns, Balvi./

11338. Jauna gada rītā brokastis ēdot vienam slepeni jā-
iziet ārā un jāskatās pa logu uz ēdājiem: kas
mirs, tas būs bez galvas, kas precēsies, tam būs
kronis galvā [Sal. Ziemas sv.]
/A. Ozoliņš, Barkava./

11339. Jauna gada vakarā saimei vakariņas ēdot, jāskatās
pa logu istabā, kam pie galda nav galvas, tam tai
gadā jāmirst. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

11340. Ja jaungada naktī skatās pa logu un redz divas
ēnas, tad tas drīz mirs. /A. Ramane, Brunava./

11341. Ja grib zināt, kam nākošā gadā jāmirst, tad trīs
reizes jāapskrien ap māju riņķī un jāskatās pa
logu istabā: kas bez galvas, tam jāmirst.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

11342. Jauna gada vakarā, kad saime tur vakara pātarus,
jāskatās ārā aiz loga, kuram no sēdētājiem nebūs
galvas klāt, tam to gadu jāmirst.
/P. Zeltiņa, Lielvārde./

11343. Jaungada naktī jāuzmauc sakas, jāskrien trīs reiz
ap istabu un jāskatās uz tiem, kuri ēd vakariņas,
tad kuru tur redz bez galvas, tas to gadu nomirs.
/A. Miglava, Jaungulbene./

11344. Ja veca gada vakarā apiet mājai 3 reizes riņķī un
tad skatās pa logu istabā, tad dažreiz tur var re-
dzēt cilvēku bez galvas. Ja tādu redz, tad tam
drīzi būs jāmirst. /J. A. Jansons, Tirza./

11345. Veca gada vakarā, kad citi ēd vakariņas, nemanot
jāiziet no istabas, jāuzmauc sakas kaklā un jāska-
tās pa logu istabā. Kuram no mājiniekiem nebūs
galvas, tas nākamā gadā mirs.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

11346. Jauna gada naktī jāiziet slepeni ārā un jāskatās
pa logu istabā. Ja tur redz kādu bez galvas, tad
tam tai gadā būs jāmirst.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Mežmuiža./

11347. Veca gada vakarā divpadsmitā stundā citiem nemanot
jāiziet no istabas un jāapiet trīs reiz ap māju.
Kad trešo reizi būs apiets, istabas priekšā redzēs
rindā sastājušos visus mājas ļaudis (miglas tēli,
bet pazīt var). Kas nākošā gadā mirs, tam nebūs
galvas. /A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

11348. Veca gada vakarā nevienam nezinot trīs reiz jāap-
skrien ap istabu un tad jāpaskatās pa logu istabā
uz mājiniekiem: kuram jaunā gadā būs jāmirst, tam
būs tanī brīdī balta cepure galvā.
/K. Jansons, Plāņi./

11349. Ja veca gada vakarā apiet trīs reizes mājai apkārt
un tad caur logu redz kādam cilvēkam krustu priek-
šā, tad tas mirs. /M. Šķipsna, Gulbene./

11350. Jauna gada vakarā jāiziet ārā un jāskatās caur
skala zara caurumu un caur logu istabā, tad redzēs,
kas tanī gadā mirs, kam būs tai gadā jāmirst, tas
stāvēs ačgārni. /J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 174./

11351. Veca gada vakarā vienam jāiet ap istabu un jāska-
tās pa logu istabā, kad citi ēd, kam tad būs ēdot
divas galvas, tas citu gadu mirs.
/K. Jansons, Plāņi./

11352. Veca gada vakarā, kad visi ēd vakariņas, vienam
jāskrien ap māju un jāskatās: kuram ierauga kaut
ko baltu aiz muguras, tas mirst.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

11353. Daži iet trīs reiz ap māju un skatās trīs reiz pa
logu istabā. Ja nu tur ierauga zārku, tad tai gadā
būs mājā kāds līķis.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

11354. Jauna gada vakarā basām kājām trīs reiz jāapskrej
ap istabu un jāskatās savas dzīvojamās istabas lo-
gā. Tad redzēs visu, kas notiks nākamā gadā.
/K. Corbiks, Lielsesava./

11355. Jauna gada vakarā mēnesim uzlēcot jāiet ārā un
jāskatās pašam uz savu ēnu. Ja ēnai galvas nebūs,
tad jāmirst. /K. Corbiks, Lielsesava./

11356. Jauna gada naktī, mēnesnīcā, jāiet skatīties kat-
ram savā ēnā. Kam ēna bez galvas, tam tanī gadā
jāmirst. /K. Corbiks, Jelgava. A. L.-Puškaitis./

11357. Jaungada nakti divpadsmitos jāskatās pa logu ārā.
Ja redz savu ēnu, tad dzīvos, ja ēnas neredz -
mirs. /K. Corbiks, Reņģe./

11358. Jauna gada vakarā jāskatās savā ēnā; kad ēnai nav
galvas, tad būs drīz jāmirst.
/B. Blumbachs, Lībagi./

11359. Ja jaungada vakarā suns gaudodams skrien no mājām
ārā, tad kāds dzīvnieks tur togad nobeigsies, bet
kad mājās gaudo, tad cilvēks mirs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

11360. Ja jaungada vakarā suns gaudodams purnu tura uz
zemi, tad šais mājās togad kaut kas mirs, ja uz
augšu - būs krustības. /V. Miķelāns, Slate./

11361. Jauna gada naktī vajag suni aiz kakla pār slieksni
vilkt. Ja suns kauc, tad nākošā gadā tai mājā kāds
mirs. /K. Pāvuliņa, Br. Zeme, 1934, 31. dec./

11362. Jaungada naktī sunim uz muguras uzliek nazi un suni
vadā pa istabu. Ja nazis nokrīt, tad vadātājam drīz
jāmirst. /J. Cinovskis, Snēpele./

11363. Jaungada nakti aizsien sunim acis un ieved istabas
vidū: pie kuŗa cilvēka suns skrej, tam drīz jā-
mirst. /J. Cinovskis, Snēpele./

11364. Jaungada nakti aizsien kaķim acis un griež riņķī.
Pēc tam palaiž vaļā. Pie kura kaķis pieskrej, tam
cilvēkam būs drīz jāmirst.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11365. Veca gada vakarā visa mājas saime saber istabas
vidū katrs savu graudu čupiņu. Pulksten divpadsmi-
tos ienes gaili un laiž pie graudiem; no kuras ču-
piņas gailis vispirms knābs, tam pirmam jāmirst.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

11366. Jaungadā vairāki cilvēki nosēstas gar vienu sienu
un katram pie kājām noliek kaut ko ēdamu, bet vi-
siem vienu un to pašu un vienāda daudzuma, un tad
ielaiž kaķi. Pie kura kājām kaķis pirmais ēd, tas
pirmais mirs. /A. Mūrniece, Cēsis./

11367. Veca gada vakarā jāiet laukā un jāklausās, kurā
pusē zvana, tur kādam jāmirst.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

11368. Jauna gada naktī 12-os jāiet uz krustceļiem. Ja
dzird zvanus - būs bēres, ja muziku - kāzas.
/R. Vītiņa, Tukums./

11369. Jaungada naktī iet pie baznīcas durvīm klausīties.
Ja dzird dziedot garīgas dziesmas, jāmirst; ja
laicīgas, sagaidāmas kāzas. /M. Baltiņa, Meņģele./

11370. Ja jauna gada vakarā krāsnī skatoties ierauga nāvi,
tad skatītājs mirs tanī gadā. /A. L.-Puškaitis./

11371. Jauna gada naktī jāliek pie krāsns mutes uz dēlīša
pelni. Ja no rīta pēda uz dēlīša būs gājusi krāsnī,
tad šinī gadā kāds šīs mājas iedzīvotājs mirs; bet
ja no krāsns ārā, tad kāds piedzims.
/M. Driņķe, Ranka./

11372. Veca gada vakarā jādedzina skals; ja skals gaiši
deg, tad laba dzīve, bet ja tumši, tad jāmirst.
/R. Kalniņš, Lubāna./

11373. Ja grib zināt, kurš nākošgad mirs, tad jaungada
naktī jānoliek uz galda spogulis un bībele; jārau-
gās spogulī, - kuru redz ienākam pa durvīm, tam
nākošgad jāmirst. /J. A. Jansons, Sigulda./

11374. Jaunā gadā meitas piesmeļ pilnas karotes ūdens un
iznes laukā, ja ar uzkalniņu nosals, tad to gadu
dzīvos, bet ja ar ieleju aizsals, tad to gadu mirs.
/J. Rupjais, Asūne./

11375. Veca gada naktī jāiet atmuguriski no istabas un
jāskatās uz skursteni. Ja redzēs skursteņa galā
krustu, tad mirs, ja baznīcu, tad apprecēsies.
/K. Preiss, no 80 g. v. M. Pušķes, Auguliena./

11376. Ja jauna gada pusnaktī dzird kādās mājās zāģējam,
tad tur drīz kāds mirs.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

11377. Kad jauna gada naktī redz zaķi uz jumta, tad kāds
mirstot. /R. Bērziņš, Džūkste./

11378. Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos vajaga
apiet 12 reizes mājai apkārt un ja uz jumta redz
zārku, tad gājējam tai gadā jāmirst.
/I. Upenieks, Skrunda./

11379. Veca gada vakarā jāiet (nevienam nezinot) atmugu-
riski laukā un jāskatās uz jumtu, ja redz uz jumta
zārku, tad tanī gadā jāmirst.
/A. Liepiņa, Lubāna./

11380. Jauna gada naktī ir jāiet atmuguriski caur deviņām
durvīm un jāskatās uz jumtu, tad redzēs, kas nāko-
šā gadā notiks. /A. Jugane, Beļava./

11381. Jauna gada naktī vajaga iziet ārā, satīties baltā
palagā un skatīties uz jumta. Ja redz zārku, tad
tajā gadā jāmirst. /V. Loze, Drusti./

11382. Jauna gada naktī iet ap istabu. Ja redz uz jumta
gaili, tad būs ugunsgrēks. /R. Bērziņš, Džūkste./

11383. Kas jaunā gadā mirst, tam dvēsele iziet pa logu.
/K. Jansons, Plāņi./

11384. Jaungada vakarā noķer mušu un atrauj tai vienu kā-
ju; ja muša skries, tad tas cilvēks dabūs mirt.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11385. Veca gada vakarā jāsprauž sniegā katram sava malkas
pagale. Kuram otrā rītā pagale apgāzusies, tam ta-
jā gadā jāmirst. /Fr. Vāvere, Koknese./

11386. Ja veca gada vakarā kādam gulētājam gulta čīkst,
tad tam nākamā gadā jāmirst.
/M. Priedīte, Meirāni./

11387. Ja jaungada naktī mājā sienas vai griesti aizbrik-
šķas, tad tanī mājā tanī gadā būs kādam jāmirst.
/A. Zeltkalns, Lubāna./

11388. Kad jauna gada naktī griesti brīkšķot, tad kāds
mirstot. /K. Streidiņš, Veļķi./

VI. Jaungada sakars ar velniem, raganām un spokiem.

11389. Jauna gada naktī nedrīkst skatīties spieģelī, jo
tad tur redz velnu. /J. Steglavs, Jelgava./

11390. Ja jaungadā matus izskaita, tad velns naudas maisu
atnes. /K. Lielozols, Nīca./

11391. Veca gada vakarā vajaga zirga nagu aiznest uz
avotu, jo velns to paņem un izlieto cepures širmja
pagatavošanai un atstās tai vietā naudu.
/E. Jēpe, Palsmane./

11392. Jauna gada vakarā velk krustus uz durvīm, tad
velns netiekot iekšā.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

11393. Jauna gada vakaru ieejot, citi uzvelkas krīta
krustus uz durvīm, tad velns nenākot mājā.
/A. Bīlenšteina rokraksts. K. Boivics, 1862. g.,
Lubāna./

11394. Jaungada naktī pulksten divpadsmitos jāskatās
krāsnī, tad var redzēt velnu.
/A. Skuja, Vestiena./

11395. Jaungada naktī pulksten divpadsmitos vajaga nostā-
ties pie durvīm un skatīties caur kājām, tad var
redzēt dažādus ērmus. /J. Atteka, Nīca./

11396. Jaungada pusnaktī krāsnī skatoties var velnu re-
dzēt. /K. Lielozols, Nīca./

11397. Jauna gada naktī nevar krāsns mutē skatīties, jo
tad tur redz velnu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

11398. Ja grib velnu redzēt, tad priekš jauna gada tai
rītā jāsaslauka istaba un mēsli pulkstens divpads-
mitos jāuzber uz sniega kupenas, tad velni danco-
jot pa jumtiem. /A. Suta, Lazdona./

11399. Jauna gada naktī vajaga iet pie baznīcas durvīm
klausīties, tad dzirdēs velna balsi.
/K. Corbiks, Valgunde./

11400. Pulksten divpadsmitos jaungada vakarā nevajaga
skatīties pa logu; kas skatās, to spoki mocīs.
/K. Corbiks, Mežotne./

11401. Jaungada naktī zemes virsū uznāk mazs vīriņš ar
sarkanu bārzdiņu. Kas šo vīriņu redz, tas mirst.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11402. Jauna gada naktī vajaga paņemt melnu kaķēnu un iet
uz krustceļu. Tur nāks velns, pārģērbies par smal-
ku kungu, un solīs par kaķi daudz naudas. Bet ne-
vajaga ņemt vairāk par vienu sudraba rubuli, tad
atdot kaķi un neskatīdamies atpakaļ iet uz mājām.
Sudraba rubulis, lai cik reiz to izdotu, vienmēr
būs kabatā. /K. Corbiks, Valgunde./

11403. Jaungada naktī parvisam melns kaķis jāiebāž maisā
un jāaizsien ar deviņdesmitdeviņiem mezgliem. Jā-
apnes baznīcai trīs reizes apkārt un pie baznīcas
durvīm jāgaida. Tad nāks velns un sāks tirgoties;
velnam jāiestāsta, ka tas zaķis, un vajag prasīt
sudraba rubuli. Ja velns sudraba rubuli iedevis,
vajag tūlīt steigties projām, kamēr velns nav at-
taisījis visus mezglus. Lai izbēgtu no velna, va-
jaga pārskriet krustceļam jeb ieskriet svētā vietā.
Rubulim piemīt atgriešanās spēja, ja par viņu pir-
kot neizdod visu. /M. Kalniņa, Vandzene./

11404. Jaungada naktī jādabū tīri melns kaķis, jāieliek
maisā un jāaizsien ar deviņiem mezgliem. Ar to
kaķi jāaiziet krustceļa tuvumā. Pēc kāda laika
nāks velns un prasīs, kas tai maisā ir. Jāatbild:
"Cūka." Velns to gribēs pirkt. Jāpārdod par vienu
rubli. Kad cūka pārdota, jābēg pārdevējam uz krust-
ceļa. Kad velns attaisa maisu un redz, ka tur ir
kaķis, tad viņš ķer pārdevēju cieši un grib to
saplosīt. Bet ja pārdevējs jau ticis uz krustce-
ļiem, tad velns vairs nevar neko darīt. Tad rublis
ir neizdodams. /P. Zeltiņa, Rīga./

11405. Kad jauna gada naktī ņem melnu kaķi jeb gaili un
sasien tam kājas deviņdesmit deviņos mezglos un to
iebāž maisā, kuru arī aizsien ar deviņdesmit devi-
ņiem mezgliem, pēc tam aiznes uz krustcelēm, tad
nāks pretī pulkstens divpadsmitos melns kungs un
prasīs: "Vai zaķis, vai kas cits?" Tad vajaga at-
bildēt, ka zaķis. Tad kungs prasīs, cik par to
gribot, tad vajaga atbildēt, ka vienu rubuli; ja
viņš sola mazāk, tad nevajaga atlaist, un par ru-
buli varot pirkt, ko grib, bet iztērēt drīkst ti-
kai deviņdesmit deviņas kapeikas, lai viena kapei-
ka paliek pāri, jo tad no tirgotavas izejot, rubu-
lis būs atkal kabatā. /Z. Lancmanis, Bormaņi./

11406. Jaungada naktī jāskrien trīs reiz ap baznīcu ar
melnu kaķi, kas ielikts maisā un maiss aizsiets ar
deviņdesmit deviņiem mezgliem. Katrreiz apskrienot,
jāpieklauvē pie baznīcas durvīm. Treišo reiz velns
nāks un prasīs, kas tur ir? Jāsaka, ka melns kaķis
pārdodams. Velns par viņu solīs daudz naudas, bet
to nevajaga ņemt, tik prasīt pēc neizdodama rubļa.
Velns pēc lielas cīnīšanās dos neizdodamo rubli.
To vajag paņemt un skriet atpakaļ neskatoties uz
krustceļu. Kamēr velns raisīs deviņdesmit deviņus
mezglus, tikmēr krustceļš būs sasniegts. Uz krust-
ceļa vajaga apstāties un apvilkt riņķi ap sevi un
priekšā krustu un jāstāv tur tik ilgi, kamēr gailis
dzied. Neizdodamo rubli nekad visu nevajaga izdot,
vajag atstāt kaut tik vienu kapeiku, jo tad no tās
kapeikas radīsies atkal neizdodamais rublis.
/M. Eglīte, Vijciems./

11407. Jauna gada vakarā jānokauj gluži melns suns, jā-
liek kamanās, jāapbrauc trīs reizes ap baznīcu,
jānostājas pie durvīm un jāsaka: "Kungi, nākat,
pirkat ērzeli!" Tūdaļ nākot velni un pieberot lie-
lu maisu naudas. Kad pārdevējs uz māju braucot,
tad tiekot pakaļā taisīti visādi trokšņi un sau-
cieni. Ja atpakaļ skatoties, tad nauda pazūdot un
galva paliekot kā apgriezta. /J. Bitaks, Litene./

11408. Kad jauna gada naktī šaujot, tad izšaujot raganām
acis. Tādēļ arī ir paradums tai laikā šaudīt.
/M. Siliņš, Kurzeme./

11409. Ja jauna gada naktī šauj, tad izšauj raganai acis.
/R. Bērziņš, Džūkste./

11410. Vecā gadā vienam vajaga aiziet uz mežu un kad
plkst. 12, tad vajaga izšaut un ātri skatīties
atpakaļ. Kas tad rādās, tas piepildās.
/E. Jēpe, Palsmane./

11411. Kad jauna gada naktī pulksten 12 izbāž rokas caur
kaplodziņu, tad var sajust, ka dažādi zvēri iet
gar rokām. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

11412. Veca gada vakarā jāiet stāvēt uz āra durvju sliek-
šņa, tad redzēs garām skrejam dažādus priekšmetus,
piem.: ja redz siena kaudzi - paliks ārprātīgs,
ja eņģeli- nomirs. /V. Johansone, Jaunpiebalga./

11413. Ja jaungada naktī, taisni divpadsmitos, apjāj trīs
reizes ar slotas kātu ap baznīcu riņķī, tad spoki
nekad nerādās. /T. Dzintarkalns, Talsi./

11414. Jaunā gadā uz visām durvīm velk lietuvēna krustu
jeb arī zīmē trīs parastos krustus pret lietuvēnu
un ļaunumu. Krustus taisa arī no sērmūkšļa koka un
noliek pie durvīm. Zem kūts sliekšņa noliek arī
sērmūkšļa kūju, uz kuras uzgriezti trīs lietuvēna
krusti. /B. Z. II. pielikums, 1935, 11./

11415. Jauna gada vakarā jāvelk lietuvēna krusti uz visām
durvīm, lai nākošu gadu lietuvēns neviena neaiz-
tiktu. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./

11416. Jaunā gadā uz sērmūkšļa kūjas uzgriež trīsreiz de-
viņus krustus un to kūju aizbāž kulītē aiz vērce-
les, tad lietuvēns nemoka lopus.
/K. Veinberga, Aumeisteri./

11417. Vecu gadu beidzot, jācep maize un beidzamajam ku-
kulim jāpārmet trīs krusti, bet jaungada rītā tas
jāatdod govīm, lai burvis nevar zintēt.
/K. Lielozols, Nīca./

11418. Jaungada naktī burvji staigā pa kūts augšām, at-
stājot tur beigtus teļus, sivēnus un citas nešļa-
vas, lai lopus vasarā, rudenī un ziemā nemocītu
lietuvēns. /P. Krievs, Lubāna./

11419. Jaungada vakarā pie durvīm jāvelk lietuvēna krusts,
lai nākošā gadā nenāktu lietuvēns.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

11420. Kad jaungada naktī pie naudas grib tikt, tad vajag
iet uz mežu un pieplēst balto sūnu un nest uz māju.
Aiz muguras gan spēlēšot, gan jāšot ar cūku, bet
atpakaļ nevajaga skatīties; kad aiziet mājā, tad
vajaga likt sūnas zem spilvena un gulēt tām virsū,
tad rītā būs naudas diezgan.
/Z. Lancmanis, Bormaņi./

VII. Jaunsgads laika zīlēšanā.

11421. Ja jauna gada dienā spīd saule, tad būs laba vasa-
ra. /Brīvā Zeme, 1933, 5. janv./

11422. Jauna gada laiks sakrīt ar Pēterdienas laiku.
/A. Bērziņa, Aloja./

11423. Ja jaungada naktī lausks sper, tad būs barga ziema.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11424. Dzirdot veca gada vakarā lauski speram, var sagai-
dīt nākošā vasarā daudz pērkoņus un zibeņus.
/Jaun. Ziņas, 1923, 292./

11425. Ja jauna gada rītā ir sarkana blāzma, tad vasarā
būs daudz pērkonu. /A. Āboliņa, Ļaudona./

11426. Ja jaungada rītā sarkana rīta blāzma, tad vasarā
būs daudz pērkonu. /A. Bērziņa, Aloja./

11427. Ja jaungadā sniegs snieg, tad togad būs nemierīgi
ļaudis, nemierīga dzīve. /V. Saulīte, Ādaži./

11428. Ja jaunā gada dienā sniegs snieg, tad būs jauna
bišu raža. /A. Bērziņa, Aloja./

11429. Ja jauna gada dienā saule spīd, tad būs jauka va-
sara. Ja salst deguns, būs karsta vasara. Ja jauna
gada naktī nāk sniegs, tad visu ziemu būs liels
sniegs. /B. Z. II. pielikums, 1935, 11./

11430. Sajust veca gada vakarā aukstumu pie deguna un
ausīm, var sagatavoties uz svīšanu nākamā vasarā.
/Jaun. Ziņas, 1923, 292./

11431. Jauna gada naktī vajaga uzmest uz augļu kokiem
vecas bikses jeb lindrakus, lai salna pavasarī ne-
nokostu ziedus. /T. Dzintarkalns, Talsi./

11432. Jauna gada vakarā jāpurina augļu koki, lai nākošā
gadā būtu daudz augļu.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

11433. Ja jauna gada dienā vējš ābeles purina, tad vasarā
būs labi augļi. /A. L.-Puškaitis./

11434. Jaungada dienā ja vējš pūš, tad būs daudz riekstu.
/O. Mucniece, Ventspils./

11435. Jauna gada rītā priekš saules jāizslauka istabas,
lai neieperinātos kukaiņi.
/F. Rozenbacha, Nīgrande./

VIII. Dažādi brīnumi.

11436. Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos vajaga iet
āliņģī ūdeni smelt, tas būs vīns. [Sal. Ziemas
svētki.] /K. Corbiks, Valgunde./

11437. Jaungada naktī pl. 12-tos iet uz aku smelt vīnu.
Iesmeļ un, atpakaļ neskatoties ātri skrien uz māju
un noliek trauku uz galda: ūdens tad ir kļuvis par
vīnu. /J. Cinovskis, Snēpele./

11438. Jaungada naktī pulksten divpadsmitos no akas smelts
ūdens paliekot par vīnu. Ja smēlēju pārsteidz
pulkstens sitot divpadsmit, tad viņš iekrītot akā
un noslīkstot. /K. Lielozols, Nīca./

11439. Ja jaungada naktī divpadsmitos iziet ārā, tad akā
ūdens vietā redz vīnu. /A. Smilga, Gaiķi./

11440. Jaungada naktī pulksten divpadsmitos naktī ūdens
visur uz laiku pārvēršas vīnā.
/A. Pētersons, Talsi./

11441. Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos esot pāri
minūtes visās akās vīns. /A. L.-Puškaitis./

11442. No vecā uz jauno gadu pārejas momentā akā esot
vīns. /V. Vintere, Matīši./

11443. Veca gada naktī taisni plkst. 24 jāsmeļ no akas
ūdens, jo tad ūdens ir kļuvis par vīnu.
/J. Andersons, Sātiņi./

11444. Jaungada naktī pulkstens divpadsmitos ūdens pār-
vēršoties par vīnu.
/G. Pols, Baldone. R. Bērziņš, Džūkste./

11445. Jaungada naktī pulksten divpadsmitos viss ūdens
vienu sekundi paliek par vīnu. Ja tad ūdeni iesmeļ
kādā traukā, tad viņš paliek par vīnu pastāvīgi.
/K. Corbiks, Annenieki./

11446. Jaungada naktī vajagot iet uz otrām mājām un smelt
tur no akas ūdeni, tad tās mājas akā, no kuras bi-
jis smēlējs, ūdens paliekot par vīnu.
/I. Ābele, Valle./

11447. Jaungada naktī vajag iet ūdeni smelt, tad akā tīrs
ūdens. /K. Kristape, Olaine./

11448. Kas jaungada naktī pulksten divpadsmitos smeļ no
akas ūdeni, tas drīz dabū precēties.
/K. Lielozols, Nīca./

11449. Ja ap jauna gada dienu ir upes uzplūdušas, tad ap
Jāņa dienu būs divreiz lielāki plūdi.
/H. Skujiņš, Smiltene./

11450. Jauna gada vakarā jāsagāž ragavas čupā, jo tad
zirgi pieguļā neklīst. /A. L.-Puškaitis./

11451. Ja veca gada vakarā zirgs, trīs reizes aiz astes
paraustīts, aizzviedzas, tad nākamā gadā viņu no-
zags. /J. A. Jansons, Tirza./

11452. Ja jaungada naktī sniegputenis, tad togad daudz
jēru sprāgs. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11453. Jauna gada rītā nedrīkst lauzt skalus, tad tai gadā
skabargas lien rokā. /I. Indāns, Gārsene./

11454. Ja grib raibas aitas, tad jaunā gadā zirņi jāber
cimdos. /A. Zeltkalns, Lubāna./

11455. Jauna gods vokorā navajag skaļi kaut ko lauzt, lai
vosorā nabļaun jāri. /A. Ancāns, Aglona./

11456. Ja jaungada naktī klausoties 12-os pie kūts durvīm
dzird aitas blējam, tad tajā vasarā nebūs aitu
laimes. Ar citiem lopiem tas tāpat.
/H. Dravniece, Alūksne./

11457. Jauna gada vakarā nav jālauž skali, lai vasarā
jēri neklibotu.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte. A. Šķēre, Kurmene./

11458. Jauna gada vakarā nevajaga skalus lauzt, tad lopi
lauž tanī gadā kājas. /A. Podniece, Ogre./

11459. Kad jaungada rītā lauž skalus, tad lopi pārlauž
kājas. /I. Stirna, Skrunda./

11460. Bitenieki jaunā gada naktī apcērp kaimiņa aitām
galvas, noada no šīs vilnas cimdus un ar šiem cim-
diem iet pie bitēm, tad vienmēr medus diezgan.
/L. Reiteris, Lubāna./

11461. Jaungada nakti pulksten divpadsmitos vajag apjāt
trīs reizes ar kruķi ap stalli, trešā reizē piesit
ar kruķi pie staļļa durvīm, tad visu gadu govis
neslimojot. /K. Lielozols, Nīca./

11462. Kūtīm griesti jāslauka jaungada dienā, tad lopus
kukaiņi neēd. /P. Krievs, Lubāna./

11463. Jaungada naktī iet dažas saimnieces gluži plikas
caur laidaru, lai lopi izdotos.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Sakaleja./

11464. Meita iet pusnaktī uz govu kūti; ja pa tumsu pieiet
pie govs ragiem, tad vīra saime būs dusmīga, bet
citādi būs laba. /A. Vanags, Mērdzene./

11465. Kad pa jaunu gadu aizskrien krustām priekšā melns
kaķis, tad labi neietot to gadu.
/K. Lielozols, Nīca./

11466. Ja grib būt neredzams, tad jauna gada naktī jāiz-
vāra it melns kaķis un tā kauliņus jāaplūko spie-
ģelī pa vienam. Kuru kauliņu spieģelī neredz, tas
jāiebāž kabatā un ar šiem kauliņiem kabatā paliks
arī pats citiem neredzams. /RKr. 6./

11467. Pēdējā veca gada nedēļā jānēsā maizes garoza kabatā
un katru rītu līdz Jaunam gadam jāiedur trīs vietās
ar adatu. Veca gada vakarā šī garoza jāpaliek zem
kāda cilvēka ķisena un jāskaita šādi vārdi: "Šam-
dari, čamdari, ko dari, to dari: mirsti - nesprāg-
sti; peķojies, aizrijies, novārgsti - drips!" Tad
tam cilvēkam visu nākošo gadu ir tādas sāpes, kā
ar adatām dursta, kamēr beidzot nomirst.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

11468. Kas jauna gada vakarā šuj, tam rādās vilkači.
/A. L.-Puškaitis./

11469. Jauna gada vakarā jāiet uz krusta ceļa laimes podu
meklēt. Kad pulkstens sit divpadsmit, tad laimes
pods pilns ar zeltu uznāk zemes virsū. Kas podu
atrod, tam viss, ko viņš vēlas, piepildās.
/K. Corbiks, Lielsesava./

11470. Jauna gada vakarā uz krusta ceļa vajaga krustu
vilkt. Pirmais, kas iemin krusta vidū, laukā nevar
tikt, kamēr nenāk krusta vilcējs un viņu neatsva-
bina, par ko var prasīt maksu.
/K. Corbiks, Lielsesava./

11471. Jaungada nakti jāsviež cepure gaisā: ja cepure no-
krīt "uz acīm", tad jaunajā gadā gaidāma liela ba-
gātība, bet ja nokrīt augšpēdus, tad - bads.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11472. Jaunā gadā nevar viešņai lakatu noņemt, tad tai
gadā labi vistas dēj. /P. Zeltiņa, Rīga./

11473. Jaungada nakti ienes vistu istabā; ja vista sāk
kladzināt, tad tās mājās būs karš.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11474. Kas jaungada rītā pirmais paceļas un istabu iz-
slauka, tam to gadu nav blusu.
/K. Lielozols, Nīca./