JĒKABA DIENA.
11926. Lai Jēkabu godam pieminētu, tad tēvu
laikos kaimiņu
starpā notika sīva sacensība nevien rudzu, bet arī
agrīno miežu laukos. Katrs centās pirmais iesēt,
nopļaut, izkult un samalt, lai savai saimei un kai-
miņiem Jēkaba dienā celtu galdā jauno maizi un
ka-
rašas. Dažos Vidzemes novados vēl tagad piekopj
parašu pacienāt savus kaimiņus ar pirmo klaipu. Jē-
kabi ir saimnieku, bet viņiem sekoja Annas - saim-
nieču diena. Tēvu laikos Jēkabi un Annas bijuši
iecienīta kāzu diena, kad pirmā lauku raža deva
iespēju kāziniekus godam pacienāt.
/Jaunākās Ziņas, 1932, 162, 23. VII./
11927. Jākaba dienā vāra jaunu rudzu
biezputru, tad tiekot
svētīti visi ēdieni: kāsim un podiņam
dod papriekšu,
lai varētu visus paēdināt un būtu gausa. Vakarā
pie
ēdiena nav brīv runāt. /L. k. vārdnīca,
14291./
11928. Jēkaba dienā steidzas cept jaunu rudzu maizi un pir-
mo kukuli nes uz lauku ziedam. Pirmo reizi jauno
maizi ēdot, katram jāsaka: "Dievs dod sātu, gausu!"
/L. k. vārdnīca, 14291./
11929. Jēkaba dienā kāva kādu
jēru un vārīja zupā ar jau-
niem kartupeļiem un kāļiem.
/Zemes Spēks, 1928, 176./
11930. Citā vietā tai svētdienā
pēc Jēkaba dienas upurē
kādā upē, zināmā vietā.
/K. Šilings, 1832., Tirza./
11931. Jēkaba dienā (24. jūlijā)
pats Jēkabs sviežot Gau-
jā pirmo aukstuma akmeni, tad jau peldēšanai jāmet
miers. Otru akmeni sviežot Labrencis (10. augustā).
Trešo aukstuma akmeni sviežot ūdenī Mīkalis
(Miķē-
lis). Citi teic, ka Mīkalis taisot arī pār ūdeņiem
tiltu pāri, citi atkal, ka Mārtiņš ūdeni pārklāj
ar ledu. [Sal. Jēkabs, Krustdiena, pelnu diena.]
/K. Bika, Gaujiena./
11932. Jēkaba (Jēkaupa) dienā lielskungs
visiem dzīvotā-
jiem atsacīja no vecā līguma.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
11933. Kad Jēkaba diena ir skaidra, tad būs
bagāta raža.
/L. k. vārdnīca, 14290./
11934. Ja Jēkabs iekrīt jaunā mēnesī,
rudzi jāsēj ar jau-
no sēklu; ja iekrīt vecā mēnesī, tad jāsēj
ar veco
sēklu. /L. k. vārdnīca, 14290./
11935. Cik dienas priekš Jurģiem ir rasa,
tik dienas
priekš Jēkabiem ir rudzi pļaujami.
/L. k. vārdnīca, 14290./
11936. Labība, kas līdz Jēkaba dienai
neizplaukšot, līdz
rudenim nenogatavojoties. /L. k. vārdnīca, 14290./
11937. Kas ap Jēkaba dienu nav izplaucis, tas
krīt asta-
galī. /J. Rubenis, Ērgļi./
11938. Kad vasarājs pēc Jēkabiem plaukst, tad viņš
viss
sakrājies rijas dibenā (pelavu pūnē).
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./
11939. Jēkaba dienā burvis griežot
citu tīrumos vārpas un
liekot tās sava apcirkņa dibenā, tad viņam tiekot
visa svētība. /L. k. vārdnīca, 14291./
11940. Ja ap Jēkaba dienu vēl nav kāpostiem
galviņu, tad
arī nebūs nekad. /K. Bika, Gaujiena./
11941. Jēkaba dienā nevajaga iet kāpostu
dārzā, jo Jēkabs
iegriež kāpostiem serdes. Ja kāds ejot dārzā,
tad
kāpostiem netiekot lāga galviņu.
/L. k. vārdnīca, 14290./
11942. Jēkābs iegriež kāpostu
serdes; tad nedrīkst iet
kāpostu dārzā, jo tad netiekot lāga galviņas.
/L. k. vārdnīca, 15507./
11943. Ja Jēkaba, Annas vai Labrenča dienā
iet vilkt vai
ravēt kartupeļus, tad tie kļūstot cirmuļaini.
/L. k. vārdnīca, 14291./
11944. Jēkabs raudzējot un briedinot ābolus,
kādēļ priekš
Jēkabiem tos nevar ēst. Kad skaidra Jēkaba diena,
tad var gaidīt daudz dārza augļu.
/L. k. vārdnīca, 14290./
11945. Labrenča un Jākupa dienā sienu
nebāza ne šķūnī, ne
arī meta kaudzē, lai pērkons neiespertu šķūnī
vai
kaudzē. /A. Aizsils, Kalsnava./
11946. Jēkāba dienā nevar vest sienu
šķūnī, tad tas sadeg,
maitājas. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
11947. Kad Jēkaba diena pagājusi, tad var
bāzt tādu sienu
šķūnī, kad vai ūdens gar dakšām
pil.
/L. k. vārdnīca, 14291./
11948. Ja Jēkaba dienā ap sauli daudz mazu
mākonīšu, tad
ziema būs bagāta ar sniegu. /Latvis, 1932, 3094./
11949. Ja Jēkaba dienā pie debesīm staigā mazi
balti mā-
konīši, tad saka: "Sniegs zied uz nākošo ziemu."
/L. k. vārdnīca, 14291./
11950. Silta un gaiša Jēkaba diena zīlē
aukstus Ziemas
svētkus. /Latvis, 1932, 3094./
11951. Priekš Jēkopiem ja nosit vienu odu,
tad simts vie-
tā. /K. Kristape, Olaine./
11952. Kad Jēkāba un Annas dienā lietus
līst, tad rieks-
tiem melni kodoli, sapuvuši.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./