JĒKABA DIENA.

11926. Lai Jēkabu godam pieminētu, tad tēvu laikos kaimiņu
starpā notika sīva sacensība nevien rudzu, bet arī
agrīno miežu laukos. Katrs centās pirmais iesēt,
nopļaut, izkult un samalt, lai savai saimei un kai-
miņiem Jēkaba dienā celtu galdā jauno maizi un ka-
rašas. Dažos Vidzemes novados vēl tagad piekopj
parašu pacienāt savus kaimiņus ar pirmo klaipu. Jē-
kabi ir saimnieku, bet viņiem sekoja Annas - saim-
nieču diena. Tēvu laikos Jēkabi un Annas bijuši
iecienīta kāzu diena, kad pirmā lauku raža deva
iespēju kāziniekus godam pacienāt.
/Jaunākās Ziņas, 1932, 162, 23. VII./

11927. Jākaba dienā vāra jaunu rudzu biezputru, tad tiekot
svētīti visi ēdieni: kāsim un podiņam dod papriekšu,
lai varētu visus paēdināt un būtu gausa. Vakarā pie
ēdiena nav brīv runāt. /L. k. vārdnīca, 14291./

11928. Jēkaba dienā steidzas cept jaunu rudzu maizi un pir-
mo kukuli nes uz lauku ziedam. Pirmo reizi jauno
maizi ēdot, katram jāsaka: "Dievs dod sātu, gausu!"
/L. k. vārdnīca, 14291./

11929. Jēkaba dienā kāva kādu jēru un vārīja zupā ar jau-
niem kartupeļiem un kāļiem.
/Zemes Spēks, 1928, 176./

11930. Citā vietā tai svētdienā pēc Jēkaba dienas upurē
kādā upē, zināmā vietā.
/K. Šilings, 1832., Tirza./

11931. Jēkaba dienā (24. jūlijā) pats Jēkabs sviežot Gau-
jā pirmo aukstuma akmeni, tad jau peldēšanai jāmet
miers. Otru akmeni sviežot Labrencis (10. augustā).
Trešo aukstuma akmeni sviežot ūdenī Mīkalis (Miķē-
lis). Citi teic, ka Mīkalis taisot arī pār ūdeņiem
tiltu pāri, citi atkal, ka Mārtiņš ūdeni pārklāj
ar ledu. [Sal. Jēkabs, Krustdiena, pelnu diena.]
/K. Bika, Gaujiena./

11932. Jēkaba (Jēkaupa) dienā lielskungs visiem dzīvotā-
jiem atsacīja no vecā līguma.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

11933. Kad Jēkaba diena ir skaidra, tad būs bagāta raža.
/L. k. vārdnīca, 14290./

11934. Ja Jēkabs iekrīt jaunā mēnesī, rudzi jāsēj ar jau-
no sēklu; ja iekrīt vecā mēnesī, tad jāsēj ar veco
sēklu. /L. k. vārdnīca, 14290./

11935. Cik dienas priekš Jurģiem ir rasa, tik dienas
priekš Jēkabiem ir rudzi pļaujami.
/L. k. vārdnīca, 14290./

11936. Labība, kas līdz Jēkaba dienai neizplaukšot, līdz
rudenim nenogatavojoties. /L. k. vārdnīca, 14290./

11937. Kas ap Jēkaba dienu nav izplaucis, tas krīt asta-
galī. /J. Rubenis, Ērgļi./

11938. Kad vasarājs pēc Jēkabiem plaukst, tad viņš viss
sakrājies rijas dibenā (pelavu pūnē).
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

11939. Jēkaba dienā burvis griežot citu tīrumos vārpas un
liekot tās sava apcirkņa dibenā, tad viņam tiekot
visa svētība. /L. k. vārdnīca, 14291./

11940. Ja ap Jēkaba dienu vēl nav kāpostiem galviņu, tad
arī nebūs nekad. /K. Bika, Gaujiena./

11941. Jēkaba dienā nevajaga iet kāpostu dārzā, jo Jēkabs
iegriež kāpostiem serdes. Ja kāds ejot dārzā, tad
kāpostiem netiekot lāga galviņu.
/L. k. vārdnīca, 14290./

11942. Jēkābs iegriež kāpostu serdes; tad nedrīkst iet
kāpostu dārzā, jo tad netiekot lāga galviņas.
/L. k. vārdnīca, 15507./

11943. Ja Jēkaba, Annas vai Labrenča dienā iet vilkt vai
ravēt kartupeļus, tad tie kļūstot cirmuļaini.
/L. k. vārdnīca, 14291./

11944. Jēkabs raudzējot un briedinot ābolus, kādēļ priekš
Jēkabiem tos nevar ēst. Kad skaidra Jēkaba diena,
tad var gaidīt daudz dārza augļu.
/L. k. vārdnīca, 14290./

11945. Labrenča un Jākupa dienā sienu nebāza ne šķūnī, ne
arī meta kaudzē, lai pērkons neiespertu šķūnī vai
kaudzē. /A. Aizsils, Kalsnava./

11946. Jēkāba dienā nevar vest sienu šķūnī, tad tas sadeg,
maitājas. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

11947. Kad Jēkaba diena pagājusi, tad var bāzt tādu sienu
šķūnī, kad vai ūdens gar dakšām pil.
/L. k. vārdnīca, 14291./

11948. Ja Jēkaba dienā ap sauli daudz mazu mākonīšu, tad
ziema būs bagāta ar sniegu. /Latvis, 1932, 3094./

11949. Ja Jēkaba dienā pie debesīm staigā mazi balti mā-
konīši, tad saka: "Sniegs zied uz nākošo ziemu."
/L. k. vārdnīca, 14291./

11950. Silta un gaiša Jēkaba diena zīlē aukstus Ziemas
svētkus. /Latvis, 1932, 3094./

11951. Priekš Jēkopiem ja nosit vienu odu, tad simts vie-
tā. /K. Kristape, Olaine./

11952. Kad Jēkāba un Annas dienā lietus līst, tad rieks-
tiem melni kodoli, sapuvuši.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./