JĒRI.

11957. Jēri lieloties: "Mēs, mēs, mēs!"
/K. Skujiņš, Smiltene./

11958. Jēri, pavasarī pirmo reizi ganos, brēc: "Maza, ma-
za zālīte!" (zālītes "a" it gari), jeb: "Mem, mem,
ciet' zālīt'!" (memes "e" un zālītes "ī" gari).
/Jaunsesava./

11959. Jēri, pavasarī pirmo reizi ganos, brēc: "Sīksta
zāle." /Bērze./

11960. Kad jēru iemij turēšanai, tad tam jādod piedevos
vilnas zeķes vai cimdi un aizejot jāsaka "Ar Die-
vu!", tad tas labi augot.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

11961. Ja grib, lai būtu raibi jēri, tad uz aitu kūti
ejot jāieber zirņi cimdā.
/J. Lancmanis, Bukaiši. V. Holcmane, Vandzene./

11962. Kad cimdā ber zirņus, tad būs lāsaini jēri.
/R. Bērziņš, Džūkste./

11963. Ja saimniece cimdā zirņus nēsā, būs raibi jēri.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene.
J. Treimans, Bērze./

11964. Ja jērs piedzimst raibs, tad tā īpašnieks ir za-
dzis zirņus un bēris cimdā.
/A. Šietiņš, Taurene./

11965. Ja meitām vai saimniecei ir jēri ar raibu spalvu,
tad tās uz lāvas kādreiz sapirdušās.
/J. Cinovskis, Alsunga./

11966. Ja teķu ir vairāk jēros kā aitiņu, tad drīzi karš
gaidāms. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

11967. Kad aitām jēri nāk auniņi, tad mājā būs kāds slik-
tums, sevišķi mantas putēšana.
/P. Zeltiņa, Lielvārde./

11968. Jērus pirmo reizi šķērējot, pirmā sprogu saujiņa
jāiebāž tiem mutē, jo tad aug bieza vilna.
/L. Rone, Ikšķile./

11969. Ja jēru cērpot, nocērp astes galā vilnu, tad aita
vairs to negrib. /L. Druķe, Virbi./

11970. Kad jērus pirmo reiz cērp, tad vajag mazu kušķīti
vilnas jēram mutē iebāzt, jo tad tie cērpot nespār-
dās. /L. Pogule, Gatarta./

11971. Kad pirmo reiz jērus cērpot, tad pirmo vilnas kuš-
ķīti vajagot mest projām, it kā ziedotu Laimes mā-
tei, tad jēram bieza un laba vilna augot.
/E. Ābole, Vijciems./

11972. Kad jēru pirmo reizi cērp, tad pirmo vilnas kušķi
iebāž jēram mutē, lai tam augtu laba vilna.
/A. Bīlenšteina rokraksts. K. Boivics, 1862. g.,
Lubāna./

11973. Nīkuļa jēri, sivēni jāapsola kādam laikgadam: Jāņa
dienai, Mārtiņam, Miķēļam. /K. Jansons, Plāņi./

11974. Jērus vajaga rūnīt vacā laikā, tad tiem gaļa ne-
smirdot. /H. Siliņa, Penkule./

11975. Ja nosprāgušam jēram acis vaļā, tad vēl citi jēri
sprāgs. /K. Jansons, Plāņi./

11976. Ja jēriņi danco, tad sagaidāms vējš.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

11977. Kad grib, lai ātrāki uznāk sniegs, tad vajag baltu
jēru ap bērzu dzīt. [Sal. auns, kazas.]
/V. Eglīte, Sēja./

11978. Kad rudenī jērus kauj, tad jāapskata, kāda žults.
Ja žults liela, tad būs atkušņaina ziema. Ja žults
maza, tad būs dziļa ziema. /H. Skujiņš, Palsmane./

11979. Nusapiušu, apsavylku
Mallna jāra kažuceņu:
Es atjēmu kunga dusmys
Caur deveiņu duraveņu. /LD 31392./