JURĢA DIENA.

I. Vispārīgi māņi.
II. Jurģa dienas aizgājēji un atnācēji.
III. Jurģa dienas sakars ar burvjiem un skauģiem.
IV. Jurģa dienas sakari ar lopiem.
V. Jurģa dienas sakars ar bitēm.
VI. Jurģa dienas sakari ar vilku.
VII. Jurģa dienas sakari ar vanagu.
VIII. Jurģa dienas sakari ar zvirbuļiem.
IX. Jurģa dienas sakari ar blaktīm, prūšiem un blusām.
X. Jurģa dienas sakari ar labību.
XI. Jurģa dienas sakari ar siena laiku.
XII. Jurģa dienas sakars ar laiku.
XIII. Jurģa dienas sakars ar vēju.

I. Vispārīgi māņi.

12062. Jurģu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam un saim-
niecei: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā ro-
das kāda nelaime. /M. Sikle, Nīca. A. Žeibe,
Bērzaune. J. A. Jansons, Rīga. Bērziņš, Ropaži./

12063. Jura dīnas reitā vyspyrms juosaceļ saimnīkam ar
saimneicu. Ja cyts pīsacels pa prīšku, tad mojuos
rūnās kaut kaida nalaime. /A. Ancāns, Eglūna./

12064. Jurģa rītā priekš saules lēkšanas, sniegā jāmazgā-
jas. Tad vasaru nenāk miegs.
/J. Avotiņš, Vestiena./

12065. Jurģu dienā nevajaga muti mazgāt, tad vasaru neno-
degot. /K. Lielozols, Nīca. R. Bērziņš, Džūkste./

12066. Brokastis Jurģu rītā jāsteidz ēst agri, lai kāds
viesis neienāktu priekš brokastīm. Ja tas notiek
(t. i. ja kāds ciemiņš šai rītā ienāk priekš bro-
kastīm), tad tai mājā ceļas kāda nelaime. Ja ienā-
kušais viesis vēl mājās nav paēdis, tad vēl mazliet
labāki, bet ja paēdis, tad pavisam slikti.
/A. Žeibe, Bērzaune./

12067. Jurģa rītā nevar nevienam neko dot, tad piemetas
kas ļauns. /A. Aizsils, Kalsnava./

12068. Jurģu rītā nedeva mājā nekādam svešam ne uguni nedz
ūdeni. /A. Žeibe, Vējava./

12069. Ja Jurģa dienā dedz uguni, tad salna nokož ziedus.
/M. Igaune, Galgauska./

12070. Priekš Jurģiem nevar laukā uguni kurināt, tad
mājas nodeg. /A. Bērziņa, Aloja./

12071. Jurģu rītā izliek uz kāda sevišķa galda plāceni,
gaļu, alu u. t. t. un to noliek aiz istabas kādā
paspārnē (arī pie lieliem kokiem un akmeņiem), ga-
riem (dieviem) ko mieloties.
/A. Žeibe, Bērzaune, arī Ērgļi./

12072. Kas Jura dīnā lomuojos vai kaunas, tū sazatops
pieska [pēkšņa] un nazynoma nuovja un tai pat var
nūsist ar pārkiuni Pītera dīnā.
/V. Podis, Rēzekne./

12073. Ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju mai-
ju. /A. Bērziņa, Aloja./

12074. Ja Jurģos pārceļoties uz citu vietu, pārskrien
čūska par ceļu, tad tur labi neies.
/M. Driņķe, Ranka./

12075. Cik dienas vardes kurc priekš Jurģa dienas, tik
dienas tās vēlāku paliek klusu.
/Latvis, 1932, 3094./

12076. Jura nedēļā nedrīkst taisīt sētas, tad suņi skrien
mājās. /I. Zariņš, Palsmane./

12077. Ja Jura dienā velējas, tad suņi paliek traki.
/E. Laime, Tirza./

12078. Jurģu nedēļā nevelējas, lai traki suņi mājā nenāk-
tu. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

II. Jurģa dienas aizgājēji un atnācēji.

12079. Kas Jurģī projām ejot dod ardievas, tam jaunā vietā
nav laimes. /K. Jansons, Plāņi./

12080. Ejot Jurģos uz jaunu dzīves vietu, nevienam nevajag
ardievas sacīt, tad jaunā dzīves vietā ies labi.
/V. Līce, Līgatne./

12081. Jurģu dienā aizejot uz jaunām mājām, nevajag veca-
jās mājās dot ardievu, jo tad lopu gādniece, kura
sēž snauzdama kādam lopam mugurā, izdzirdusi pa
miegam ardievu, nodomā, ka viņai ardievas teiktas,
un tādēļ atstāj lopus. Nesakot ardievu vecajās mā-
jās, lopi iet labi pa ceļu.
/A. Kauliņš, Jauncerne./

12082. Ja sestdienā pāriet uz jaunu dzīves vietu, tad būs
tur ilgi jādzīvo. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

12083. Kad Jurģu dienā aiziet uz jaunu māju, tad no vecās
vietas jāpaņem salmi līdz un ar tiem jāizkaisa
kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvī-
bas. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdza un
izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no
burvībām. /E. Zommere, Rauna./

12084. Izgājējs, ļaunā nolūkā, Ģurģī apakš siles paliek
akminu. Ienācējam tas jāiemet ūdenī, lai akmina
licējs nāk atpakaļ runāties, ko tad nedrīkst darīt.
/K. Jansons, Plāņi./

12085. Lai lopiem Jurģos jaunā vietā neķertos nekāds ļau-
nums, tad no vecās dzīves vietas jāpaņem gultas
maiss un maisa salmi jāizkaisa jaunās dzīves vie-
tas kūtī pa visiem kaktiem. /E. Zommere, Rauna./

12086. Ģurģī jaunam iegājējam no kūts paslieksnes trīs
cecumi sūdu jāizmet, lai lopiem nelabums nepiemetas.
/K. Jansons, Plāņi./

12087. Ja Jurģu dienā uz jaunu dzīves vietu ejot, veco
atstājot neslaucītu, tad tas vecā vietā savu svē-
tību atstājot. /H. Skujiņš, Smiltene./

12088. Kad iet uz jaunu vietu dzīvot, tad papriekšu tur
vajagot aiznest maizi un sāli, tad viss esot bagā-
tīgi, neesot jācieš trūkums. /V. Grīva, Lubāna./

12089. Ģurģī aizgājējiem vecā vietā durvis jāatstāj vaļā.
/K. Jansons, Plāņi./

12090. Kad Jurģos iet uz jaunu saimnieku, tad nevajaga
vest veco slotu līdz. /R. Bērziņš, Džūkste./


12091. Ejot Juros pie jauna saimnieka, nedrīkst slotu
ņemt līdzi, lai to gad' tais mājās nedabūtu pērie-
nu. /A. Šķēre, Skaistkalne./

12092. Ja Jurģos kalpiem projām ejot kaut kas aizmirstas
vecā vietā, tad drīz atkal atnāks atpakaļ dzīvot.
/A. Berķe, Mētriene./

12093. Ģurģī jaunā mājā no rīta puses jāieiet. /K. Jansons, Plāņi./

12094. Ja Jurģos jaunā vietā aizejot, vējš pūš no muguras
puses, tad būs laba dzīve. /H. Siliņa, Dobele./

12095. Ģurģī jaunā vietā no saules puses jāieiet un apakš
istabas kreisā pakša jānoliek grāmata vai pudele.
/K. Jansons, Plāņi./

12096. Ģurģī uz jaunās mājas zemes uzejot jāiekurina
uguns. /K. Jansons, Plāņi./

12097. Ģurģī uz jaunu māju nekristītu bērnu neved. [Sal.
bērns.] /K. Jansons, Plāņi./

12098. Jurģa dienā aizgājējam jāmet pakaļ akmens; ja tas
ripo uz priekšu, tad aizgājējs nepaliks jaunā vie-
tā; bet ja akmens veļas atpakaļ, tad viņš atnāks
atpakaļ dzīvot. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

12099. Kad Ģurģī gājēji no mājas iziet, ceļš jānokaisa ar
sāli, lai naids aizmirstos. /H. Skujiņš, Smiltene./

12100. Kad Jurģa dienā jauns kalps pirmo reizi ienāk
mājās, tad viņu sēdina uz mūrīti, lai viņš ilgi
paliktu dienēt. Kurš kalps varot apnest [ko?] ar
sietiņu trīs reizes ap māju, tas esot mudīgs, bet
kas to nevar, tas esot slinks. /A. Žeibe, Rūjiena./

12101. Kad meita pa Jurģiem iet pie cita saimnieka, tad
ātrāk viņa nevar aiziet no vecā saimnieka, kamēr
nav nokopusi visas malas; citādi, kad atnāks jaunā
meita, tad tā dzīvos visu gadu dikti netīri, ja
vecā meita nebūs nokopusi visas malas. /J. Atteka, Nīca./

12102. Kad Jurģu dienā jauns kalps pirmo reiz ienāk mājā,
tad viņš jāsēdina uz mūrīša, lai paliek ilgi kal-
pot. /M. Sikle, Nīca. A. Broža, Naukšēni. Bērziņš,
Ropaži. J. A. Jansons, Rīga./

12103. Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvoja-
mās telpas tūliņ jāizslaukot, tad nebūšot ar ci-
tiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas.
/H. Skujiņš, Smiltene./

12104. Ja kādā mājā ieved kalpotāju Jurģu dienā ar baltu
zirgu, tad tas tanī gadā apprecoties. /E. Aizpurve, Lubāna./

12105. Ģurģeniekam pirmo reiz jādod ēst podiņā, lai tai
jaunā vietā ilgi dzīvo. /K. Jansons, Plāņi./

12106. Jura dienā saldena putra jāvāra, tad mājā būs sa-
ticība. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

12107. Kad Jurģu dienā vārot putru, tad čūskas esot podi-
ņā. /E. Gaile, Aumeisteri./

12108. Jurģu dienā vaigot vārīt gaļu, tad visu gadu būšot
gaļa ko ēst. /E. Gaile, Aumeisteri./

12109. Jura dienā jāvāra cūkas kājas, tad saime būs mudī-
ga. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

12110. Agrāk Jurģos saimnieces esot ienācējus un citus
mājas ļaudis ēdinājušas ar skābiem kāpostiem, vā-
rītiem ar putraimiem un cūkas gaļu. /T. Ziemele, Smiltene./

12111. Jaunam kalpam Jurģī jādod pirmo reiz kāposti ēst,
lai viņš tai mājā ilgi dzīvotu. /K. Jansons, Plāņi./

12112. Jurģa dienā jādodot biezi kāposti, lai gājēji ilgi
dzīvotu, neietu uz citu māju.
/H. Skujiņš, Smiltene. J.Širmanis, Valmiera./

12113. Kad sanāk Jura dienā jauna saime, tad jādod biezie
kāposti ēst, jo tad ilgi dzīvos. /A. Užāne, Skujene./

12114. Jurģa dienā jāvāra skābi kāposti, tad kalpi ilgi
dzīvo. /C. Ķelle, Janišķes pag., Lietuva. M. Vēbere, Straupe./

12115. Jurģos vajaga kāpostus vārīt, tad kalpi neies prom.
/E. Zariņa, Cēre./

12116. Kad Jurģos ienāk mājās jauni dzīvotāji, saimniece
vāra kāpostus un dod pirmo reiz ēst, lai tie ilgi
dzīvotu tanīs mājās, turpretim, ja dod ēst zivis,
tad ātri aiziet no tās mājas. /K. Corbiks, Burtnieki./

12117. Jurģa dienā jādod kāposti jaunajiem ienācējiem,
lai tie jaunā dzīves vietā ilgi dzīvotu. /A. Vaskis, Tukums./

12118. Jura dienā nedrīkst kāpostu vārīt, tad būs naidīga
saime. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

12119. Ja Jurģos vāra skābu ēdienu, tad būs dusmīgi kalpi.
/Z. Klūga, Penkule./

12120. Ja Jurģos atved jaunu meitu, tad tai nedrīkst dot
kāpostus ēst, jo tad tā būs saskābusi visu gadu.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

12121. Jura dienā, kad vecie mītnieki iet projām, vāra
kāpostus, bet kad jaunie nāk iekšā, tad cep olas,
lai visi dzīvotu saticīgi kā cāļi. /E. Auziņa, Liepa./

12122. Jurģa dienā jādod ļaudīm pencis ēst. /P. Š. Rauna./

12123. Ja Ģurģu dienā ēda pentaku, tad naidīgi dzīvoja
visu gadu. /H. Skujiņš, Smiltene./

12124. Ģurģī ienācējiem zirņus nedod, lai tie nav pļāpīgi.
/K. Jansons, Plāņi./

III. Jurģa dienas sakars ar burvjiem un skauģiem....

12125. Ūsiņu rītā staļļi jāaizslēdz, jo tanī laikā burvji
un raganas staigā apkārt. /A. Žeibe./

12126. Kad pa Jurģiem nobraucot jaunā vietā, tad ar kārk-
la vici vajagot izklapēt visas istabas un kūts
sienas, lai nekur nevarētu ieiet neviens burvis.
/J. Daizis, Nīca./

12127. Ģurģa nakts pautnešiem (burvjiem) esot pēdējā.
/K. Jansons, Plāņi./

12128. Šinī rītā, priekš saules lēkšanas, burvji arī kāpj
uz aukstiem kalniem un ozoliem un kliedz nesapro-
tamus vārdus. Ja to dzird, tad jāatkliedz: "Lai tu,
ko pa muti izlaid, pa nāsīm atpakaļ sarauj!" Visa
nelaime, ko burvis vēlējis, tad uzbruks viņam pa-
šam. Bet burvis to zina un jau iepriekš izrok zem
ozola dobi un izkliedzis tajā ielec, lai nedzirdē-
tu atkliedzam. Burvja vēlēta nelaime sniedzas tik
tālu, cik tālu aizskan viņa balss. /A. Žeibe./

12129. Jurģa dienā, ja kāds cilvēks iet uz citu dzīves
vietu, un ja viņš grib savam bijušajam saimniekam
atriebties, tad viņam jāiesviež pāris siļķu maizes
krāsnī un krāsns slota jāiesviež dīķī, tad viņa
bijušam saimniekam vienmēr būs ienaids mājās.
/K. Corbiks, Sērene./

12130. Jurģu dienā burvis nesis otra daļā nešļavas. Kā
daļā tāda nešļava bijusi aiznesta, tam aŗ gadīju-
sies kāda nelaime ar kustoņiem.
/K. Veinberga, Aumeisteri./

12131. Jura rītā jāiet uz upi mazgāties, tad skauģi nevar
noskaust. /P. Ikšķile./

12132. Ja Jurģa dienā izšaun trīs reiz priekš saules no
plintes, tam burvji un raganas nevar nekā padarīt.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI. 207./

IV. Jurģa dienas sakari ar lopiem.

12133. Kad Jurģa naktī puiši pirmoreiz izjāja pieguļā,
saimniece tiem deva līdz tik daudz olu, cik zir-
giem kāju. Priekš vārīšanas olas ar ogli dažādi
izrakstīja un tad vārīja pieguļnieku ugunskura.
Kad olas bija izvārītas, tad izrāva zemē iesistu
mietu, apaušu cilpā ielika olu un ielaida mieta
caurumā, lai zirgi pieguļā būtu rāmi. Lai zirgi
arī brangi uzbarotos, tad olu iemeta kārklu krūmā.
Spēku un izturību turpretim sagādāja [zirgiem]
ozola caurumā ielikta ola. - Katram zirgam nozīmē-
ta īpaša ola. Ja tāda ola saplīsusi, tad tam zir-
gam bijusi gaidāma kāda nelaime. Pēc tam vārījuši
pantāgu, ko kopā ar gaļu apēduši un ar olu apsla-
cījuši. Pantāga mielastā aicinātas arī sievietes.
Kad mielasts bijis sagatavots, pieguļnieku vecā-
kais noturējis runu, griezdamies pie Ūziņa. [Tālā-
ku seko arī šī runa, kas izklausās drusku teore-
tiska. Nevaram arī sacīt, ka šādā gadījumā uzrunā-
tu drīzāk Ūsiņu jeb Ūziņu un nevis Jurģi.] Jurģa
dienā, rīta agrumā, vīri stallī kāvuši gaili, ko
tad paši izvārījuši un vīriešu sabiedrībā noēduši.
/Jaunākās Ziņas, 1935. g. 20. apr./

12134. Jura dienā un Lielā piektdienā cits zemnieks kauj
gaili un, asinis iztecinājis, ierok zemē. Tad ar
zirgiem un lopiem labi laimējoties, bet kaimiņa
zirgiem un lopiem tas būšot par sliktu.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

12135. Jurģu dienu mēs svinam priekš zirgiem.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva
valstības lietām" IV, 1852. Aizliegts izd./

12136. Jurģa dienā, rītā agri priekš saules, jājem taisni
no laktas gailis, jānokauj un asinis jāielaiž kādā
traukā. Ar šo trauku jāapiet trīs reiz ap visu
māju pret sauli. Mājā pārnākot, gaiļa asinis no
trauka jāpārlej cimdā un cimds jāuzsviež uz mājas
jumta. Tad visi mājas lopi būs veseli.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201./

12137. Jurģu rītā itin agri uz visām istabas durvīm
jāsavelk lietuvēna krusti, un pēc tam tās stingri
jānobultē. Staigāšanai jānotiek pa logiem. Pats
saimnieks kauj gaili un asinis tecina zirgu silēs.
Visas zirgu lietas un sāls graudu novieto pagalmā
uz stabiem un vadžiem. Deviņi vēji, kas šai rītā
pūš, atnes svētību visai mājai, bet it sevišķi
zirgiem un sāls graudam. Šo sāli var lietot pilnī-
gi zāļu vietā. Bet visa svētība zūd, ja šai laikā,
kamēr vēl durvis aizbultētas un brokastis neietu-
rētas, ierodas kāds svešinieks. /M. Zeltiņa, Vējava./

12138. Jurģa dienā visās mājās ēd gaiļa gaļu.
/A. Bīlenšteina rokraksts./

12139. Jurģos nokauj bez saules gaili virs zirga siles,
silē ietecina asinis, uzber auzas virsū, lai zirgi
apēd. Pašu gaili izvāra bez saules, lai sveši
neredz, un tad aizbrauc uz tirgu.
Jurģa rītu gaili kāvu
Deviņiem cakuliem,
Lai tek mans kumeliņš
Deviņiem celiņiem. /A. Elksnītis, Prauliena./

12140. Jurģī kaun gaili un tecina asinis uz auzām, ta
zirgi labi padodas. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

12141. Jurģa rītā kauj gaili un viņa asinis tecina auzās,
ar kurām ēdina zirgus, tad aug trekni zirgi.
/P. Rīmanis, Krimulda. Bīlenšteina man./

12142. Jurģa dienas priekšvakarā uz sētuves, pilnas ar
auzām, kauj gaili, pārgriežot tam muti līdz kaklam.
Asinis sajauc ar auzām un tās auzas dod zirgiem
ēst. /A. Bīlenšteina rokraksts, Sakaleja./

12143. Jurģu dienā katram mājas tēvam jākaun gailis un tā
asinis jātecina zirgu silēs uz auzām, lai zirgi
labi barojas. /V. Strautiņš, Zelgauska./

12144. Jurģa rītā jākauj gailis zem zirgu siles, ar gaili
jāvelk trīs reizes pa zirga muguru un asinis jāie-
pilina pie auzām, tad zirgi ir brangi.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

12145. Jurģa dienā gailis jākaun un asins jātecina silē,
tad zirgi labi iet (t. i. izdodas, padodas, ar
zirgiem labi veicas.) /A. Aizsils, Kalsnava./

12146. Lai Jurģa dienā mantas vedot zirgi nesaslimtu, tad
jānokauj gailis. Tā asinis jāiepilina auzās, ar
kurām baro zirgus. /A. Plaudis, Kosa./

12147. Jura rītā gaiļos kāva vistu govu kūtī un gaili
zirgu stallī, lai lopi izdodas. /P. Zēvalds, Birzgale./

12148. Jurģos jākauj gailis un ar tā asinīm jāapsmērē
zirgu staļļa durvis, tad zirgi labi barojas.
/A. Ozoliņa, Lubāna./

12149. Juru dienas rītā jākauj uz staļļa sliekšņa gailis,
lai tanī gadā ir žigli kumeliņi.
/V. Krieviņš, Daugmale./

12150. Viens saimnieks vecos laikos Zirgu dienā devis sa-
viem zirgiem pie auzām izkaltētus un smalki sa-
berztus vistu kaulus. Saimniekam zirgi vienmēr labi
padevušies. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

12151. Ģurģī salasot cāļu kaulus, sajaucot ar auzām un
dodot zirgiem, lai aug glumi zirgi. /P. Dreimanis, Krustpils./

12152. Jura dienā saimnieks atver zirgu staļļus, lai iet
svētais Juris un dod zirgiem stiprumu; tad to va-
saru zirgi ir ļoti spēcīgi. /J. Rupjais, Asūne./

12153. Jurģu rītā zirgiem jādod maizes roku ūdens (kas
rodas pie maizes cepšanas), tad zirgi būs apaļi kā
kukuļi. /Z. Lāce, Veclaicene./

12154. Puišam Ģurģī jaunā mājā kreisā padusē sev jāsasautē
maize un jāiedod zirgam, ar kuru tam būs jāstrādā,
lai zirgs no viņa nebēg. /K. Jansons, Plāņi./

12155. Jurģa rītā sit veca zirga dzerokšņa zobu siles ga-
lā, tad zirgs, kaut arī nozagts, nāk atpakaļ mājā.
/P. Rīmanis, Krimulda. A. Bīlenšteina man./

12156. Jura dienā zirgi pirmo reizi priekš saules esot
jāpeldina un Niklāva dienā no visa darba mierā jā-
paliek, tad būšot stipri.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

12157. Jurģa dienā priekš saules lēkšanas zirgi peldināmi,
tad nepiekūstot. /P. Iklavs, Zaļenieki./

12158. Jurģu rītā agri bez saules peldina zirgus, lai tie
aug stipri. /A. Žeibe, Bērzaune. Liezere, Vējava./

12159. Jurģu dienā ar zirgiem nestrādā, un tos pirmo rei-
zi peldina - tad viņi būs veseli. /A. Zālīte, Bērzpils./

12160. Jurģa dienā no rīta, bez saules, jāpeldina kumeļi,
lai tie aug stipri. /B. Daņilovs, Kacēni./

12161. Ģurģa dienas rītā priekš saules lēkšanas zirgi jā-
peldina, lai tiem nekas ļauns nedamestos.
/K. Jansons, Plāņi./

12162. Jurģu rītu vajagot visus zirgus nosukāt spožus,
tad tie visu gadu apaļi. /R. Bērziņš, Džūkste./

12163. Jurģa dienā maize jācep, jo tad esot zirgi resni.
/P. Iklavs, (Grienvalde) Zaļenieki./

12164. Ģurģa nakti zirgus nevajaga zālē likt. [Sal. Jāņa
diena.] /K. Jansons, Plāņi./

12165. Jurģa diena bijusi lopu, sevišķi zirgu, svētdiena.
Tad zirgus labāki barojuši, ar tiem nestrādājuši.
Tad vārījuši arī olas, kuras devuši ganiem un
pieguļniekiem. Baznīcā likuši upurus, lai zirgi
būtu veseli. Tai dienā jājuši pirmo reiz pieguļā,
lai arī dažu gadu vēl nebijis zāles. Tāpat tai
dienā rumelējuši ganus un pieguļniekus. Jura dienā
svētījuši baznīcā maizi, ko devuši slimiem lopiem
un arī cilvēkiem. /B. Eriņa, Latgale./

12166. Jurģa dienā pirmo reizi jāja pieguļā. Tad nu saim-
niece pieguļniekiem deva līdz olas, uz katras
zirga kājas pa olai. Pieguļnieki ēda olas un visā-
di lustējās. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

12167. Ģurģī pirmo reiz jāti zirgi pieguļā. Tad sakūruši
uguni, svieduši zirgiem ar vistas olu un baidījuši
vilkus prom: "Uz lielo tiesu, uz lielo tiesu!" Ja
ola palikusi vesela, tad zirgi tai gadā palikuši
veseli. /K. Jansons, Mēri./

12168. Jurģu dienā vāra olas, tad zirgi būs apaļi kā olas.
/A. Zālīte, Bērzpils./

12169. Jurģa rītā jāvāra apaļas olas un nav jānes no
galda projām, tad zirgi ir brangi un nav nikni.
/M. Priedīte, Meirāni./

12170. Jurģa rītā bez saules neesot jābaro zirgi, lai va-
sarā būtu godīgi. /M. Priedīte, Meirāni./

12171. Ģurģī jaunā vietā zirgu siles jāizslauka un ēdūkšļi
apakš priekšas kājām jāpamet. /K. Jansons, Plāņi./

12172. Ģurģī vecā vietā siles nevajag izslaucīt, lai lopi
jaunā vietā miesu tura. /K. Jansons, Plāņi./

12173. Kad Jurģa dienā strādā uz lauka ar zirgiem, tad
vilks rej kumeļus. /R. Straudovskis, Lielplatone./

12174. Jurģa dienā nedrīkst nekā ar zirgiem strādāt, pat
braukt var tikai uz baznīcu. Ja tai dienā strādā
ar zirgiem, tad tie paliek nespēcīgi un slimi.
/K. Priknis, Asūne./

12175. Ja Jurģa dienā ar zemi, tad vilki kož kumeļus.
/M. Igaune, Galgauska./

12176. Jurģa dienā nedrīkst art, tad vilki kumeļus kož.
/E. Laime, Tirza./

12177. Jurģa rītā jājāj zirgi pirmo reizi pieguļā, lai
vasaru vilki nekož kumeļus.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

12178. Jurģa dienā nedrīkst ar zirgiem uz lauka strādāt,
jo tad zirgiem esot svētdiena. Ja tā neievēro, tad
vilks uzbrūkot aitām.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

12179. Kad Jura dienā saimnieks nošauj žagatu un pakar to
zirgu stallī, tad zirgiem spalva ļoti gluda un
spīd. /J. Rupjais, Asūne./

12180. Jurģī zirgus pakaisa ar skudru pūli, tad zirgi
apaļi un spīdīgi izdodas.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

12181. Jurģa dienā lopi jādzen pirmo reiz laukā, tad tie
visu vasaru izturīgi. /E. Kampare, Vecpiebalga./

12182. Jurģī jauniem ienācējiem no kūts paslieksnes jāiz-
sviež trīs cecumi mēslu, lai viņiem ar lopiem labi
klātos. /K. Jansons, Plāņi./

12183. Kad Jurģī nāca jauni dzīvātāji, nesa no vecās
mājas lopiem līdza kādu kušķi no migas un iesvieda
jaunā kūtī, tad no vecās mājas nekāds ļaunums ne-
nāca līdza. /H. Skujiņš, Smiltene./

12184. Jurģos, pārejot uz jaunu dzīves vietu, lopi daž-
reiz bēg atpakaļ uz veco māju. Lai to novērstu,
tad jāņem no katra lopa kušķītis spalvu, vai saru
un jāpaliek zem jaunās kūts sliekšņa. Tad lopi at-
pakaļ nebēgs. /S. Spriņģe, Pociems./

12185. Jurģa dienā, nonākot jaunā dzīves vietā, lopus
neveduši kūtī pirms nebijušas izmestas trīs dakšas
mēslu, lai lopiem ļaunums nepiesistos. /H. Skujiņš, Smiltene./

12186. Ģurģī jaunās mājas zemē ieejot, govīm ar smiltīm
purnus noberž un pēc tam smiltis caur ragu starpu
pār muguru pārsviež, lai ļaunums apakš zemes saiet.
/K. Jansons, Plāņi./

12187. Kad pa Jorenu ved lopus uz jaunu mājas vietu, tad
aizvedis paņem pelnus un ieberzē govij pierē, lai
tā nebēgtu apakaļ uz veco māju.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

12188. Ģurģa rītā pienu neatstāj vecā vietā, neved arī
līdz, bet nomazgā ar to govīm muguras vai iedod
tām iekšā. /K. Jansons, Plāņi./

12189. Ja Jura dienā saimniece, kad iet govis slaukt,
apmazgā ar pienu govs purnu, tad tā vasaru dos
daudz piena. /J. Rupjais, Asūne./

12190. Ja Jurģa dienā no rīta ir pļavās rasa, tad tai
vasarā govis dos daudz piena. /K. Priknis, Asūne./

12191. Ja grib, lai govis daudz piena dod, tad Jurģos
krogū vajaga daudz dzert. /T. Rigerte, Brunava./

12192. Jurģu rītā iet rasas raudzīt, ja rasa ir uz zāles,
tad to vasaru būs govīm daudz piena.
/V. Miķelāns, Asare./

12193. Ģurģī govīm ačgārni siļķe jādod, lai jaunā vietā
tām vasaras vaina nemetas. /K. Jansons, Plāņi./

12194. Ģurģī, uz jaunās mājas zemes uzejot, lopiem
divpadsmitos eļļa jādod, lai lopi piena nenoraun.
/K. Jansons, Plāņi./

12195. Ģurģī govīm valgos lielās adatas jāiesprauž.
/K. Jansons, Plāņi./

12196. Ģurģī kūts paslieksnē dūcis jāieliek, lai govis
vasarā citas govis nevar uzbadīt.
/K. Jansons, Plāņi./

12197. Kad Jura dienā govis ieved citā mājā, tad kūts
sienā jāieliek nazis, lai govij ļaunums nepiesitas.
/A. Sausā, Tirza./

12198. Ģurģī jaunam ienācējam govju kūtī apakš silēm
jāpaliek sērmūkšļa koks ar deviņiem robiņiem.
/K. Jansons, Plāņi./

12199. Ģurģa dienā lopus laiž pirmo reiz ārā. Spalvā lo-
piem kaisa pelnu dienas pelnus, lai mūsas un
dunduri nekož. Lopus mājā pārdzinušam, ganam rīkste
jāsviež uz jumta, tad lopi arviem nāks mājā. [Sal.
ganīšana, rīkste.] /J. E., 1889., Valmiera./

12200. Jurģos, aizejot no vecām mājām, jāpaņem līdzi sau-
ja pelnu un jaunā vietā jāiestājas kūts durvīs un
pelni atmuguriski jāiesviež kūtī, tad nenīkst lopi.
/A. Leimane./

12201. Ja pāriet uz jaunu māju, tad jāņem līdz priekšautā
maize, sāls un katrai govij no priekšas mēsli,
kuri atkal jaunā kūtī jānoliek. [Sal. sivēni.]
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

12202. Kad Ģurģī uz jaunu māju aizdzen cūku, tad tai se-
ros jāiekaisa pelni, lai nebēg projām.
/K. Jansons, Plāņi./

12203. Gurģī no vecās vietas paņem trīs oliņas līdz,
nomet tās jaunās mājas daļā un pārdzen tām cūkas
pāri, lai tās uz veco vietu nelaužas.
/K. Jansons, Plāņi./

12204. Kad Jurģu dienā ada, tad vilks plēš aitas.
/V. Garā, Baldone. A. Broža, Naukšēni. B., Ropaži.
J. A. Jansons, Rīga./

12205. Jurģu dienā nedrīkst adīt, tad vilki plēš jērus.
/M. Sikle, Nīca./

12206. Kad Jurģu dienā ada, tad rodas tikai ragaini jēri.
/J. Steglavs, Jelgava./

12207. Pa Jurģiem nevar dziju tīt, tad govis badoties.
/R. Bērziņš, Džūkste. M. Valtere, Jelgava./

12208. Ģurģī nevērpj un neauž. /K. Jansons, Plāņi./

12209. Jurģa dienā nedrīkst art, tad sakas zirgiem kaklu
pārberž. /M. Brīdaka, Jaunroze./

12210. Kas Jura dienā zivis zvejo, tas paliks ārprātīgs.
/J. Rupjais, Asūne./

12211. Jurģa dienā jācep maize, lai zirgi barotos apaļi
kā kukuļi. /A. Vaskis, Tukums./

12212. Ai, Jurģīti, Miķēlīti,
Baro labus kumeliņus!
Vai es miju, vai pārdevu,
Tavis saucu līkaupos. /LD 30052./

12213. Jurģos jācep maize, tad zirgi ir brangi.
/M. Valtere, Tērvete./

12214. Jurģu dienā tur maltīti ar cietām olām, gaļu un
alu, lai lopiem labi klātos.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./

12215. Jurģos ēd arī cūkas galvas pusi, kura tai pašā
dienā kauta, lai cūkas labi izdodas.
/A. Žeibe, Ērgļi un Rūjiena./

12216. Ģurģī jāiet uz kūti ar sietu. /K. Jansons, Plāņi./

V. Jurģa dienas sakars ar bitēm.

12217. Priekš Jurģiem svešās mājās nedrīkst iet ar basām
kājām, jo tad bites neizdodas. /F. Heidene, Talsi./

12218-12228. Priekš Jurģa svešās mājās nedrīkst iet basām
kājām, jo tad tur neizdodas bites. Ja kāds tomēr
mājā iedrošinājies ieiet basām kājām, tad nevajaga
saņemt viņa sveicinājumu, bet dzīt to laukā. Arī
svilpt šai laikā nav brīv, jo tad ļauni gari nāk
mājās. /A. Žeibe, Rūjiena./

VI. Jurģa dienas sakari ar vilku.


12229. Jurģa rītā nevienam neredzot sasien mīstekles (pai-
sekles) ar trim jaunām linu auklām un pie ikkatra
mazga piesaka klāt: "Tu nevienu jēru vairs nekodī-
si." Ja tā dara trīs reizes, tad vilks neiet pie
lopiem. /P. Rīmanis, Krimulda. Bīlenšteina man./

12230. Jurģa dienā vilkam jāaizsien mute, lai vilki aitas
nekostu. Rītā priekš saules divi cilvēki aiziet
pie paisītavām. Viens sien ap paisītavām valgu,
otrs prasa: "Ko tu tur sien?" - "Vilkam muti
sienu." Tā sien un prasa deviņas reizes, tad
vilkam mute ir aizsieta. /A. Zvejnieca, Lubāna./

12231. Ja gribējuši, lai vilks nenes aitas projām, tad
Jurģa dienā sasējuši mīstīklas ar valgu. Vilks tad
izskraidījies pa aitu pūli, bet nevienu aitu nav
varējis aiznest. /E. Krastiņa, Naukšēni./

12232. Jurģa dienā necērt koku, lai vilki nedarītu nekā-
das kaites.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten II, 1777, 144./

12233. Jura dienā glabāja cirvi un atslēgas apakš sliekš-
ņa, lai vilks lopus neaiztiek.
/P. Zēvalds, Birzgale./

12234. Ja Jura dienā katlā, kur lopiem dzeramo silda,
dedzinot kaulu, tad vilks lopos neejot.
/J. Bitaks, Litene./

12235. Jurģu dienā jāvelējas, tad vilki neiet lopos.
/J. Jurjāns, Jaungulbene. V. Alke, Jaungulbene./

12236. Jura dīnā navar dareit dorba, lai vylks naāstu
jāru. /A. Ancāns, Eglūna./

12237. Jurģa dienā nevar darāmo darīt (adīt), lai vilki
neplēstu jērus.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte. A. L.-Puškaitis./

12238. Ja Jurģu dienā ada, tad vilki plēš jērus.
/A. Aizsils, Kalsnava./

12239. Pirms Jurģiem navajagot no bērzu koka sētu taisīt,
citādi vilks nākot pār to jērus zagt.
/V. Līce, Līgatne./

12240. Jurģa dienā nevajaga daudz par vilkiem runāt,
citādi tie vasaru nākot jērus zagt.
/V. Līce, Līgatne./

12241. Jurģos vajagot mazus bērnus svēpēt ar vilka gaļu,
tad vasaru vilks nenākot lopos.
/V. Līce, Līgatne./

12242. Jurģa dienā nav galva jāsukā, tad vilks nekož
lopus. /J. Rubenis, Ērgļi./

VII. Jurģa dienas sakari ar vanagu.


12243. Ja negrib lai vanagi mājās nāk, tad Jurģos vajaga
likt podu kārts galā. /A. Bērziņa, Aloja./

12244. Ģurģa rītā krustis slotas jāsaliek, lai vasaru
vanags cāļus nenes. /K. Jansons, Plāņi./

12245. Kad atnāk Jurģu diena, tad vajaga vistu izbāzt caur
bikšu galu, tad vanags neaiztiek.
/Z. Sniķere, Veģi./

12246. Jurģa dienā ar čauksteri jāizslauka visas paspār-
nes un čauksteris jāiemet otra daļā, tad vistas
pašu daļā (dārzos) nekašā. /K. Biša, Vijciems./

VIII. Jurģa dienas sakari ar zvirbuļiem.


12247. Jurģa dienas rītā ar šautru gaļas žāvējamo iesmu
trīsreiz jāapiet ap visām ēkām un jāizčakarē pa-
spērnes, šautrs jāaiznes par robežu uz citu zemi,
tad paša mājā nedzīvos nekādi zvirbuļi.
/P. Š., Rauna./

12248. Jurģu rītā zvirbuļi ar iesmu jādzenā, tad tie
nepostīs labību. /A. Bērziņa, Aloja./

12249. Ģurģa rītā zvirbuļi ar iesmu jāizdzenā, tad tie
vasarā nekaitēs labībai. /J. E., 1889., Valmiera./

12250. Jurģa rītā ar čauksturi jāiet pret sauli ap ēkām
un jāčuksta paspārnes, tad zvirbuļi kaņepes neēd.
/V. Spandegs, Pociems./

12251. Ja Jura dienā akmeni aiz spāres aizbāžot, tad
zvirbuļi mājās nedzīvojot. /J. Bitaks, Litene./

IX. Jurģa dienas sakari ar blaktīm, prūšiem un blusām.

12252. Ja Jurģos kāds iedzīvotājs aiziet no mājas projām
un, viņam neredzot, ieliek tā drēbēs trīs blaktis
jeb prusakus, tad tie kustoņi no mājas izzūd.
/J. Smalkais, Rūjiena./

12253. Jura dienā jāslauka istaba un mēsli jāber uz krust-
ceļiem, tad neaug blusas. /M. Navenickis, Zasa./

12254. Jurģos aizgājēju vezumā nemamot jāiebāž veca slota
ar rezgali, tad viņam aiziet līdz visas to māju
peles un žurkas. /L. Kleinberga, Svēte./

12255. Lai izdzītu prusakus, tad vajaga Jurģa dienā paņemt
pātagu, pērt visus kaktus un sacīt: "Citiem jurģi,
jums arī jurģi!" /G. Pols, Bauska./

12256. Jurģa rītā priekš saules jāpaņem no kūts mēsli un
jāiznes pār robežu. Tad kūtī vasaru nav mušu.
/J. Avotiņš, Vestiena./

12257. Jurģa dienā nevajag nekā nest no meža mājās, tad
atnesot skudras. /E. Abuce, Alsviķi./

12258. Ja pirms Jurģiem iespļauj skudru pūznī, tad saule
nenodedzina seju. /A. Bērziņa, Aloja./

X. Jurģa dienas sakari ar labību.

12259. Jurģa dienā nedrīkst ne art, ne ecēt, lai labībai
nemetas melnas vārpas. /K. Jansons, Plāņi./

12260. Jurģa dienā nedrīkst lauka darbus strādāt, jo ci-
tādi krusa nosit druvas.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Bauska./

12261. Pa Jurģiem nedrīkst lauku darbus strādāt, nedz arī
sētas pīt un mietus spraust.
/A. Bērziņš, Džūkste./

12262. Starp veco un jauno Jurģa dienu ap visiem tīrumiem
un dārziem tiek vaga dzīta, lai nezāles izskaustu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunjelgava./

12263. Kad Jurģī lietus līst, tad būs smilgoji rudzi.
/J. Rubenis, Ērgļi./

12264. Lietus Jurģa dienā sludina sliktu gadu.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

12265. Ja Jurģa diena saulaina, tad griķi labi padosies.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

12266. Jurģu dienas rītā plikam saimniekam jāpārdzen pār
tīrumu krusteniski vagas, lai tīrumā nezāles
neaugtu. /V. Līce, Smiltene./

12267. Ģurģī priekš saules plikam jāar, lai ušņas neaug
labībā. /K. Jansons, Plāņi./

12268. Par cik nedēļām priekš Jurģiem rasa uz rudziem,
par tik nedēļām priekš Jēkabiem rudzi pļaujami.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils.
M. Driņķe, Ranka./

12269. Cik dienu priekš Jurģiem pirms saules lēkta uz
zāles ir rasa, tik priekš Jēkaba dienas būs pļau-
jami rudzi. /K. Bruņinieks, Sēme./

12270. Par cik naktīm priekš Jurģiem rasa, par tik nedē-
ļām priekš Jēkabiem pļauj rudzus.
/L. Berkholce, Vaive./

12271. Ja priekš Jurģiem zālē ir rasa, tad jau priekš
Jēkabdienas rudzi gatavi.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

12272. Jurģa diena ir labākā linu sējamā diena.
/Latvis, 1932, 3094./

XI. Jurģa dienas sakari ar siena laiku.

12273. Ja Jurģī tik vien saule atspīd, ka laiks zirgu
apseglot, tad nākošu vasaru būs pietiekošs siena
laiks. /J. Rubenis, Ērgļi./

12274. Ja Jurģa dienā lietus līstot, tad ārā pļavās
neesot zāles. /H. Lindberga, Veselauska./

12275. Kad Jurģa dienā lietus līst, tad āra pļavās zāle,
bet purva pļavas tukšas.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./

XII. Jurģa dienas sakars ar laiku.

12276. Ja Jura dienā līst lietus, tad tās asaras, kas
raudātas šķiroties Jura dienā, ir raudātas uz
labāku dzīvi. /A. Zālīte, Bērzpils./

12277. Ja Jurģa dienā lietus līst, tad pārgājējiem jāraud
jaunā vietā visu gadu. /E. Zirnītis, Lubāna./

12278. Ja Jurģa dienā līst lietus, tad govis dos daudz
piena. /C. Ķelle, Lietava./

12279. Kad priekš Jurģiem pērkons, tad bads ir mājās.
/E. Kuške, Rūjiena./

12280. Kāds laiks ir Jurģu dienā, tāds arī Miķeļdienā.
/V. Saulīte, Mālpils./

12281. Jura dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas
vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.
/M. Rumpe, Tirza./

12282. Ja Ģurģa naktī ir salna, tad rudenī agri nāk sal-
nas. /K. Jansons, Plāņi./

12283. Ja Jurģu rītā uzliek olu uz jumta un ja tā sasalst,
tad pavasarī lini vēli jāsēj.
/F. Grūzīte, Lubāna./

XIII. Jurģa dienas sakars ar vēju.


12284. Ģurģa rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas
pārvalda visu gadu. /J. Rubenis, Ērgļi./