JURĢA DIENA.
I. Vispārīgi māņi.
II. Jurģa dienas aizgājēji un
atnācēji.
III. Jurģa dienas sakars ar burvjiem un skauģiem.
IV. Jurģa dienas sakari ar lopiem.
V. Jurģa dienas sakars ar bitēm.
VI. Jurģa dienas sakari ar vilku.
VII. Jurģa dienas sakari ar vanagu.
VIII. Jurģa dienas sakari ar zvirbuļiem.
IX. Jurģa dienas sakari ar blaktīm,
prūšiem un blusām.
X. Jurģa dienas sakari ar labību.
XI. Jurģa dienas sakari ar siena laiku.
XII. Jurģa dienas sakars ar laiku.
XIII. Jurģa dienas sakars ar vēju.
I. Vispārīgi māņi.
12062. Jurģu rītā vispirms jāuzceļas
saimniekam un saim-
niecei: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā ro-
das kāda nelaime. /M. Sikle, Nīca. A. Žeibe,
Bērzaune. J. A. Jansons, Rīga. Bērziņš,
Ropaži./
12063. Jura dīnas reitā
vyspyrms juosaceļ saimnīkam ar
saimneicu. Ja cyts pīsacels pa prīšku, tad mojuos
rūnās kaut kaida nalaime. /A. Ancāns, Eglūna./
12064. Jurģa rītā priekš saules
lēkšanas, sniegā jāmazgā-
jas. Tad vasaru nenāk miegs.
/J. Avotiņš, Vestiena./
12065. Jurģu dienā nevajaga muti mazgāt,
tad vasaru neno-
degot. /K. Lielozols, Nīca. R. Bērziņš, Džūkste./
12066. Brokastis Jurģu rītā jāsteidz
ēst agri, lai kāds
viesis neienāktu priekš brokastīm. Ja tas notiek
(t. i. ja kāds ciemiņš šai rītā ienāk
priekš bro-
kastīm), tad tai mājā ceļas kāda nelaime.
Ja ienā-
kušais viesis vēl mājās nav paēdis, tad vēl
mazliet
labāki, bet ja paēdis, tad pavisam slikti.
/A. Žeibe, Bērzaune./
12067. Jurģa rītā nevar nevienam neko
dot, tad piemetas
kas ļauns. /A. Aizsils, Kalsnava./
12068. Jurģu rītā nedeva mājā
nekādam svešam ne uguni nedz
ūdeni. /A. Žeibe, Vējava./
12069. Ja Jurģa dienā dedz uguni, tad salna
nokož ziedus.
/M. Igaune, Galgauska./
12070. Priekš Jurģiem nevar laukā uguni
kurināt, tad
mājas nodeg. /A. Bērziņa, Aloja./
12071. Jurģu rītā izliek uz kāda
sevišķa galda plāceni,
gaļu, alu u. t. t. un to noliek aiz istabas kādā
paspārnē (arī pie lieliem kokiem un akmeņiem),
ga-
riem (dieviem) ko mieloties.
/A. Žeibe, Bērzaune, arī Ērgļi./
12072. Kas Jura dīnā
lomuojos vai kaunas, tū sazatops
pieska [pēkšņa] un nazynoma nuovja un tai pat var
nūsist ar pārkiuni Pītera dīnā.
/V. Podis, Rēzekne./
12073. Ziedos tērpies Jurģis pareģo
aukstu un slapju mai-
ju. /A. Bērziņa, Aloja./
12074. Ja Jurģos pārceļoties uz citu
vietu, pārskrien
čūska par ceļu, tad tur labi neies.
/M. Driņķe, Ranka./
12075. Cik dienas vardes kurc priekš Jurģa
dienas, tik
dienas tās vēlāku paliek klusu.
/Latvis, 1932, 3094./
12076. Jura nedēļā nedrīkst taisīt
sētas, tad suņi skrien
mājās. /I. Zariņš, Palsmane./
12077. Ja Jura dienā velējas, tad suņi
paliek traki.
/E. Laime, Tirza./
12078. Jurģu nedēļā nevelējas,
lai traki suņi mājā nenāk-
tu. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
II. Jurģa dienas aizgājēji un atnācēji.
12079. Kas Jurģī projām ejot dod ardievas,
tam jaunā vietā
nav laimes. /K. Jansons, Plāņi./
12080. Ejot Jurģos uz jaunu dzīves vietu,
nevienam nevajag
ardievas sacīt, tad jaunā dzīves vietā ies labi.
/V. Līce, Līgatne./
12081. Jurģu dienā aizejot uz jaunām
mājām, nevajag veca-
jās mājās dot ardievu, jo tad lopu gādniece, kura
sēž snauzdama kādam lopam mugurā, izdzirdusi pa
miegam ardievu, nodomā, ka viņai ardievas teiktas,
un tādēļ atstāj lopus. Nesakot ardievu vecajās
mā-
jās, lopi iet labi pa ceļu.
/A. Kauliņš, Jauncerne./
12082. Ja sestdienā pāriet uz jaunu dzīves vietu, tad
būs
tur ilgi jādzīvo. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
12083. Kad Jurģu dienā aiziet uz jaunu māju,
tad no vecās
vietas jāpaņem salmi līdz un ar tiem jāizkaisa
kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas
burvī-
bas. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas
līdza un
izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai
izsargātos no
burvībām. /E. Zommere, Rauna./
12084. Izgājējs, ļaunā nolūkā,
Ģurģī apakš siles paliek
akminu. Ienācējam tas jāiemet ūdenī, lai
akmina
licējs nāk atpakaļ runāties, ko tad nedrīkst
darīt.
/K. Jansons, Plāņi./
12085. Lai lopiem Jurģos jaunā vietā
neķertos nekāds ļau-
nums, tad no vecās dzīves vietas jāpaņem gultas
maiss un maisa salmi jāizkaisa jaunās dzīves vie-
tas kūtī pa visiem kaktiem. /E. Zommere, Rauna./
12086. Ģurģī jaunam iegājējam no kūts
paslieksnes trīs
cecumi sūdu jāizmet, lai lopiem nelabums nepiemetas.
/K. Jansons, Plāņi./
12087. Ja Jurģu dienā uz jaunu dzīves
vietu ejot, veco
atstājot neslaucītu, tad tas vecā vietā savu svē-
tību atstājot. /H. Skujiņš, Smiltene./
12088. Kad iet uz jaunu vietu dzīvot, tad papriekšu
tur
vajagot aiznest maizi un sāli, tad viss esot bagā-
tīgi, neesot jācieš trūkums. /V. Grīva, Lubāna./
12089. Ģurģī aizgājējiem
vecā vietā durvis jāatstāj vaļā.
/K. Jansons, Plāņi./
12090. Kad Jurģos iet uz jaunu saimnieku, tad nevajaga
vest veco slotu līdz. /R. Bērziņš, Džūkste./
12091. Ejot Juros pie jauna saimnieka, nedrīkst slotu
ņemt līdzi, lai to gad' tais mājās nedabūtu
pērie-
nu. /A. Šķēre, Skaistkalne./
12092. Ja Jurģos kalpiem projām ejot kaut
kas aizmirstas
vecā vietā, tad drīz atkal atnāks atpakaļ
dzīvot.
/A. Berķe, Mētriene./
12093. Ģurģī jaunā mājā no rīta puses jāieiet. /K. Jansons, Plāņi./
12094. Ja Jurģos jaunā vietā aizejot,
vējš pūš no muguras
puses, tad būs laba dzīve. /H. Siliņa, Dobele./
12095. Ģurģī jaunā vietā
no saules puses jāieiet un apakš
istabas kreisā pakša jānoliek grāmata vai pudele.
/K. Jansons, Plāņi./
12096. Ģurģī uz jaunās mājas
zemes uzejot jāiekurina
uguns. /K. Jansons, Plāņi./
12097. Ģurģī uz jaunu māju nekristītu
bērnu neved. [Sal.
bērns.] /K. Jansons, Plāņi./
12098. Jurģa dienā aizgājējam
jāmet pakaļ akmens; ja tas
ripo uz priekšu, tad aizgājējs nepaliks jaunā vie-
tā; bet ja akmens veļas atpakaļ, tad viņš atnāks
atpakaļ dzīvot. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
12099. Kad Ģurģī gājēji
no mājas iziet, ceļš jānokaisa ar
sāli, lai naids aizmirstos. /H. Skujiņš, Smiltene./
12100. Kad Jurģa dienā jauns kalps pirmo
reizi ienāk
mājās, tad viņu sēdina uz mūrīti,
lai viņš ilgi
paliktu dienēt. Kurš kalps varot apnest [ko?] ar
sietiņu trīs reizes ap māju, tas esot mudīgs,
bet
kas to nevar, tas esot slinks. /A. Žeibe, Rūjiena./
12101. Kad meita pa Jurģiem iet pie cita saimnieka,
tad
ātrāk viņa nevar aiziet no vecā saimnieka, kamēr
nav nokopusi visas malas; citādi, kad atnāks jaunā
meita, tad tā dzīvos visu gadu dikti netīri, ja
vecā meita nebūs nokopusi visas malas. /J. Atteka, Nīca./
12102. Kad Jurģu dienā jauns kalps pirmo
reiz ienāk mājā,
tad viņš jāsēdina uz mūrīša, lai
paliek ilgi kal-
pot. /M. Sikle, Nīca. A. Broža, Naukšēni. Bērziņš,
Ropaži. J. A. Jansons, Rīga./
12103. Jurģa dienā, jaunā dzīves
vietā nonākot, dzīvoja-
mās telpas tūliņ jāizslaukot, tad nebūšot
ar ci-
tiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas.
/H. Skujiņš, Smiltene./
12104. Ja kādā mājā ieved kalpotāju
Jurģu dienā ar baltu
zirgu, tad tas tanī gadā apprecoties. /E. Aizpurve, Lubāna./
12105. Ģurģeniekam pirmo reiz jādod
ēst podiņā, lai tai
jaunā vietā ilgi dzīvo. /K. Jansons, Plāņi./
12106. Jura dienā saldena putra jāvāra,
tad mājā būs sa-
ticība. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
12107. Kad Jurģu dienā vārot putru,
tad čūskas esot podi-
ņā. /E. Gaile, Aumeisteri./
12108. Jurģu dienā vaigot vārīt
gaļu, tad visu gadu būšot
gaļa ko ēst. /E. Gaile, Aumeisteri./
12109. Jura dienā jāvāra cūkas
kājas, tad saime būs mudī-
ga. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
12110. Agrāk Jurģos saimnieces esot ienācējus
un citus
mājas ļaudis ēdinājušas ar skābiem kāpostiem,
vā-
rītiem ar putraimiem un cūkas gaļu. /T. Ziemele, Smiltene./
12111. Jaunam kalpam Jurģī jādod pirmo
reiz kāposti ēst,
lai viņš tai mājā ilgi dzīvotu. /K. Jansons,
Plāņi./
12112. Jurģa dienā jādodot biezi kāposti,
lai gājēji ilgi
dzīvotu, neietu uz citu māju.
/H. Skujiņš, Smiltene. J.Širmanis, Valmiera./
12113. Kad sanāk Jura dienā jauna saime, tad
jādod biezie
kāposti ēst, jo tad ilgi dzīvos. /A. Užāne,
Skujene./
12114. Jurģa dienā jāvāra skābi
kāposti, tad kalpi ilgi
dzīvo. /C. Ķelle, Janišķes pag., Lietuva. M. Vēbere,
Straupe./
12115. Jurģos vajaga kāpostus vārīt,
tad kalpi neies prom.
/E. Zariņa, Cēre./
12116. Kad Jurģos ienāk mājās
jauni dzīvotāji, saimniece
vāra kāpostus un dod pirmo reiz ēst, lai tie ilgi
dzīvotu tanīs mājās, turpretim, ja dod ēst
zivis,
tad ātri aiziet no tās mājas. /K. Corbiks, Burtnieki./
12117. Jurģa dienā jādod kāposti
jaunajiem ienācējiem,
lai tie jaunā dzīves vietā ilgi dzīvotu. /A. Vaskis,
Tukums./
12118. Jura dienā nedrīkst kāpostu vārīt,
tad būs naidīga
saime. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
12119. Ja Jurģos vāra skābu ēdienu,
tad būs dusmīgi kalpi.
/Z. Klūga, Penkule./
12120. Ja Jurģos atved jaunu meitu, tad tai nedrīkst
dot
kāpostus ēst, jo tad tā būs saskābusi visu
gadu.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
12121. Jura dienā, kad vecie mītnieki iet
projām, vāra
kāpostus, bet kad jaunie nāk iekšā, tad cep olas,
lai visi dzīvotu saticīgi kā cāļi. /E. Auziņa,
Liepa./
12122. Jurģa dienā jādod ļaudīm pencis ēst. /P. Š. Rauna./
12123. Ja Ģurģu dienā ēda pentaku,
tad naidīgi dzīvoja
visu gadu. /H. Skujiņš, Smiltene./
12124. Ģurģī ienācējiem
zirņus nedod, lai tie nav pļāpīgi.
/K. Jansons, Plāņi./
III. Jurģa dienas sakars ar burvjiem un skauģiem....
12125. Ūsiņu rītā staļļi
jāaizslēdz, jo tanī laikā burvji
un raganas staigā apkārt. /A. Žeibe./
12126. Kad pa Jurģiem nobraucot jaunā vietā,
tad ar kārk-
la vici vajagot izklapēt visas istabas un kūts
sienas, lai nekur nevarētu ieiet neviens burvis.
/J. Daizis, Nīca./
12127. Ģurģa nakts pautnešiem (burvjiem)
esot pēdējā.
/K. Jansons, Plāņi./
12128. Šinī rītā, priekš saules
lēkšanas, burvji arī kāpj
uz aukstiem kalniem un ozoliem un kliedz nesapro-
tamus vārdus. Ja to dzird, tad jāatkliedz: "Lai tu,
ko pa muti izlaid, pa nāsīm atpakaļ sarauj!" Visa
nelaime, ko burvis vēlējis, tad uzbruks viņam pa-
šam. Bet burvis to zina un jau iepriekš izrok zem
ozola dobi un izkliedzis tajā ielec, lai nedzirdē-
tu atkliedzam. Burvja vēlēta nelaime sniedzas tik
tālu, cik tālu aizskan viņa balss. /A. Žeibe./
12129. Jurģa dienā, ja kāds cilvēks
iet uz citu dzīves
vietu, un ja viņš grib savam bijušajam saimniekam
atriebties, tad viņam jāiesviež pāris siļķu
maizes
krāsnī un krāsns slota jāiesviež dīķī,
tad viņa
bijušam saimniekam vienmēr būs ienaids mājās.
/K. Corbiks, Sērene./
12130. Jurģu dienā burvis nesis otra daļā
nešļavas. Kā
daļā tāda nešļava bijusi aiznesta, tam aŗ gadīju-
sies kāda nelaime ar kustoņiem.
/K. Veinberga, Aumeisteri./
12131. Jura rītā jāiet uz upi mazgāties,
tad skauģi nevar
noskaust. /P. Ikšķile./
12132. Ja Jurģa dienā izšaun trīs
reiz priekš saules no
plintes, tam burvji un raganas nevar nekā padarīt.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI. 207./
IV. Jurģa dienas sakari ar lopiem.
12133. Kad Jurģa naktī puiši pirmoreiz
izjāja pieguļā,
saimniece tiem deva līdz tik daudz olu, cik zir-
giem kāju. Priekš vārīšanas olas ar ogli dažādi
izrakstīja un tad vārīja pieguļnieku ugunskura.
Kad olas bija izvārītas, tad izrāva zemē iesistu
mietu, apaušu cilpā ielika olu un ielaida mieta
caurumā, lai zirgi pieguļā būtu rāmi. Lai
zirgi
arī brangi uzbarotos, tad olu iemeta kārklu krūmā.
Spēku un izturību turpretim sagādāja [zirgiem]
ozola caurumā ielikta ola. - Katram zirgam nozīmē-
ta īpaša ola. Ja tāda ola saplīsusi, tad tam zir-
gam bijusi gaidāma kāda nelaime. Pēc tam vārījuši
pantāgu, ko kopā ar gaļu apēduši un ar olu
apsla-
cījuši. Pantāga mielastā aicinātas arī
sievietes.
Kad mielasts bijis sagatavots, pieguļnieku vecā-
kais noturējis runu, griezdamies pie Ūziņa. [Tālā-
ku seko arī šī runa, kas izklausās drusku teore-
tiska. Nevaram arī sacīt, ka šādā gadījumā
uzrunā-
tu drīzāk Ūsiņu jeb Ūziņu un nevis
Jurģi.] Jurģa
dienā, rīta agrumā, vīri stallī kāvuši
gaili, ko
tad paši izvārījuši un vīriešu sabiedrībā
noēduši.
/Jaunākās Ziņas, 1935. g. 20. apr./
12134. Jura dienā un Lielā piektdienā
cits zemnieks kauj
gaili un, asinis iztecinājis, ierok zemē. Tad ar
zirgiem un lopiem labi laimējoties, bet kaimiņa
zirgiem un lopiem tas būšot par sliktu.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
12135. Jurģu dienu mēs svinam priekš
zirgiem.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva
valstības lietām" IV, 1852. Aizliegts izd./
12136. Jurģa dienā, rītā agri
priekš saules, jājem taisni
no laktas gailis, jānokauj un asinis jāielaiž kādā
traukā. Ar šo trauku jāapiet trīs reiz ap visu
māju pret sauli. Mājā pārnākot, gaiļa
asinis no
trauka jāpārlej cimdā un cimds jāuzsviež
uz mājas
jumta. Tad visi mājas lopi būs veseli.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201./
12137. Jurģu rītā itin agri uz visām
istabas durvīm
jāsavelk lietuvēna krusti, un pēc tam tās stingri
jānobultē. Staigāšanai jānotiek pa logiem.
Pats
saimnieks kauj gaili un asinis tecina zirgu silēs.
Visas zirgu lietas un sāls graudu novieto pagalmā
uz stabiem un vadžiem. Deviņi vēji, kas šai rītā
pūš, atnes svētību visai mājai, bet it sevišķi
zirgiem un sāls graudam. Šo sāli var lietot pilnī-
gi zāļu vietā. Bet visa svētība zūd,
ja šai laikā,
kamēr vēl durvis aizbultētas un brokastis neietu-
rētas, ierodas kāds svešinieks. /M. Zeltiņa, Vējava./
12138. Jurģa dienā visās mājās
ēd gaiļa gaļu.
/A. Bīlenšteina rokraksts./
12139. Jurģos nokauj bez saules gaili virs zirga
siles,
silē ietecina asinis, uzber auzas virsū, lai zirgi
apēd. Pašu gaili izvāra bez saules, lai sveši
neredz, un tad aizbrauc uz tirgu.
Jurģa rītu gaili kāvu
Deviņiem cakuliem,
Lai tek mans kumeliņš
Deviņiem celiņiem. /A. Elksnītis, Prauliena./
12140. Jurģī kaun gaili un tecina asinis
uz auzām, ta
zirgi labi padodas. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
12141. Jurģa rītā kauj gaili un viņa
asinis tecina auzās,
ar kurām ēdina zirgus, tad aug trekni zirgi.
/P. Rīmanis, Krimulda. Bīlenšteina man./
12142. Jurģa dienas priekšvakarā uz sētuves,
pilnas ar
auzām, kauj gaili, pārgriežot tam muti līdz kaklam.
Asinis sajauc ar auzām un tās auzas dod zirgiem
ēst. /A. Bīlenšteina rokraksts, Sakaleja./
12143. Jurģu dienā katram mājas tēvam
jākaun gailis un tā
asinis jātecina zirgu silēs uz auzām, lai zirgi
labi barojas. /V. Strautiņš, Zelgauska./
12144. Jurģa rītā jākauj gailis
zem zirgu siles, ar gaili
jāvelk trīs reizes pa zirga muguru un asinis jāie-
pilina pie auzām, tad zirgi ir brangi.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
12145. Jurģa dienā gailis jākaun un
asins jātecina silē,
tad zirgi labi iet (t. i. izdodas, padodas, ar
zirgiem labi veicas.) /A. Aizsils, Kalsnava./
12146. Lai Jurģa dienā mantas vedot zirgi
nesaslimtu, tad
jānokauj gailis. Tā asinis jāiepilina auzās, ar
kurām baro zirgus. /A. Plaudis, Kosa./
12147. Jura rītā gaiļos kāva vistu
govu kūtī un gaili
zirgu stallī, lai lopi izdodas. /P. Zēvalds, Birzgale./
12148. Jurģos jākauj gailis un ar tā
asinīm jāapsmērē
zirgu staļļa durvis, tad zirgi labi barojas.
/A. Ozoliņa, Lubāna./
12149. Juru dienas rītā jākauj uz staļļa
sliekšņa gailis,
lai tanī gadā ir žigli kumeliņi.
/V. Krieviņš, Daugmale./
12150. Viens saimnieks vecos laikos Zirgu dienā
devis sa-
viem zirgiem pie auzām izkaltētus un smalki sa-
berztus vistu kaulus. Saimniekam zirgi vienmēr labi
padevušies. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
12151. Ģurģī salasot cāļu
kaulus, sajaucot ar auzām un
dodot zirgiem, lai aug glumi zirgi. /P. Dreimanis, Krustpils./
12152. Jura dienā saimnieks atver zirgu staļļus,
lai iet
svētais Juris un dod zirgiem stiprumu; tad to va-
saru zirgi ir ļoti spēcīgi. /J. Rupjais, Asūne./
12153. Jurģu rītā zirgiem jādod
maizes roku ūdens (kas
rodas pie maizes cepšanas), tad zirgi būs apaļi kā
kukuļi. /Z. Lāce, Veclaicene./
12154. Puišam Ģurģī jaunā
mājā kreisā padusē sev jāsasautē
maize un jāiedod zirgam, ar kuru tam būs jāstrādā,
lai zirgs no viņa nebēg. /K. Jansons, Plāņi./
12155. Jurģa rītā sit veca zirga dzerokšņa
zobu siles ga-
lā, tad zirgs, kaut arī nozagts, nāk atpakaļ mājā.
/P. Rīmanis, Krimulda. A. Bīlenšteina man./
12156. Jura dienā zirgi pirmo reizi priekš saules
esot
jāpeldina un Niklāva dienā no visa darba mierā
jā-
paliek, tad būšot stipri.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
12157. Jurģa dienā priekš saules lēkšanas
zirgi peldināmi,
tad nepiekūstot. /P. Iklavs, Zaļenieki./
12158. Jurģu rītā agri bez saules peldina
zirgus, lai tie
aug stipri. /A. Žeibe, Bērzaune. Liezere, Vējava./
12159. Jurģu dienā ar zirgiem nestrādā,
un tos pirmo rei-
zi peldina - tad viņi būs veseli. /A. Zālīte,
Bērzpils./
12160. Jurģa dienā no rīta, bez saules,
jāpeldina kumeļi,
lai tie aug stipri. /B. Daņilovs, Kacēni./
12161. Ģurģa dienas rītā priekš
saules lēkšanas zirgi jā-
peldina, lai tiem nekas ļauns nedamestos.
/K. Jansons, Plāņi./
12162. Jurģu rītu vajagot visus zirgus nosukāt
spožus,
tad tie visu gadu apaļi. /R. Bērziņš, Džūkste./
12163. Jurģa dienā maize jācep, jo
tad esot zirgi resni.
/P. Iklavs, (Grienvalde) Zaļenieki./
12164. Ģurģa nakti zirgus nevajaga zālē
likt. [Sal. Jāņa
diena.] /K. Jansons, Plāņi./
12165. Jurģa diena bijusi lopu, sevišķi
zirgu, svētdiena.
Tad zirgus labāki barojuši, ar tiem nestrādājuši.
Tad vārījuši arī olas, kuras devuši ganiem un
pieguļniekiem. Baznīcā likuši upurus, lai zirgi
būtu veseli. Tai dienā jājuši pirmo reiz pieguļā,
lai arī dažu gadu vēl nebijis zāles. Tāpat
tai
dienā rumelējuši ganus un pieguļniekus. Jura dienā
svētījuši baznīcā maizi, ko devuši slimiem
lopiem
un arī cilvēkiem. /B. Eriņa, Latgale./
12166. Jurģa dienā pirmo reizi jāja
pieguļā. Tad nu saim-
niece pieguļniekiem deva līdz olas, uz katras
zirga kājas pa olai. Pieguļnieki ēda olas un visā-
di lustējās. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
12167. Ģurģī pirmo reiz jāti
zirgi pieguļā. Tad sakūruši
uguni, svieduši zirgiem ar vistas olu un baidījuši
vilkus prom: "Uz lielo tiesu, uz lielo tiesu!" Ja
ola palikusi vesela, tad zirgi tai gadā palikuši
veseli. /K. Jansons, Mēri./
12168. Jurģu dienā vāra olas, tad zirgi
būs apaļi kā olas.
/A. Zālīte, Bērzpils./
12169. Jurģa rītā jāvāra
apaļas olas un nav jānes no
galda projām, tad zirgi ir brangi un nav nikni.
/M. Priedīte, Meirāni./
12170. Jurģa rītā bez saules neesot
jābaro zirgi, lai va-
sarā būtu godīgi. /M. Priedīte, Meirāni./
12171. Ģurģī jaunā vietā
zirgu siles jāizslauka un ēdūkšļi
apakš priekšas kājām jāpamet. /K. Jansons, Plāņi./
12172. Ģurģī vecā vietā
siles nevajag izslaucīt, lai lopi
jaunā vietā miesu tura. /K. Jansons, Plāņi./
12173. Kad Jurģa dienā strādā
uz lauka ar zirgiem, tad
vilks rej kumeļus. /R. Straudovskis, Lielplatone./
12174. Jurģa dienā nedrīkst nekā
ar zirgiem strādāt, pat
braukt var tikai uz baznīcu. Ja tai dienā strādā
ar zirgiem, tad tie paliek nespēcīgi un slimi.
/K. Priknis, Asūne./
12175. Ja Jurģa dienā ar zemi, tad vilki
kož kumeļus.
/M. Igaune, Galgauska./
12176. Jurģa dienā nedrīkst art, tad
vilki kumeļus kož.
/E. Laime, Tirza./
12177. Jurģa rītā jājāj
zirgi pirmo reizi pieguļā, lai
vasaru vilki nekož kumeļus.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./
12178. Jurģa dienā nedrīkst ar zirgiem
uz lauka strādāt,
jo tad zirgiem esot svētdiena. Ja tā neievēro, tad
vilks uzbrūkot aitām.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./
12179. Kad Jura dienā saimnieks nošauj žagatu
un pakar to
zirgu stallī, tad zirgiem spalva ļoti gluda un
spīd. /J. Rupjais, Asūne./
12180. Jurģī zirgus pakaisa ar skudru pūli,
tad zirgi
apaļi un spīdīgi izdodas.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
12181. Jurģa dienā lopi jādzen pirmo
reiz laukā, tad tie
visu vasaru izturīgi. /E. Kampare, Vecpiebalga./
12182. Jurģī jauniem ienācējiem
no kūts paslieksnes jāiz-
sviež trīs cecumi mēslu, lai viņiem ar lopiem
labi
klātos. /K. Jansons, Plāņi./
12183. Kad Jurģī nāca jauni dzīvātāji,
nesa no vecās
mājas lopiem līdza kādu kušķi no migas un
iesvieda
jaunā kūtī, tad no vecās mājas nekāds
ļaunums ne-
nāca līdza. /H. Skujiņš, Smiltene./
12184. Jurģos, pārejot uz jaunu dzīves
vietu, lopi daž-
reiz bēg atpakaļ uz veco māju. Lai to novērstu,
tad jāņem no katra lopa kušķītis spalvu,
vai saru
un jāpaliek zem jaunās kūts sliekšņa. Tad
lopi at-
pakaļ nebēgs. /S. Spriņģe, Pociems./
12185. Jurģa dienā, nonākot jaunā
dzīves vietā, lopus
neveduši kūtī pirms nebijušas izmestas trīs dakšas
mēslu, lai lopiem ļaunums nepiesistos. /H. Skujiņš,
Smiltene./
12186. Ģurģī jaunās mājas
zemē ieejot, govīm ar smiltīm
purnus noberž un pēc tam smiltis caur ragu starpu
pār muguru pārsviež, lai ļaunums apakš zemes
saiet.
/K. Jansons, Plāņi./
12187. Kad pa Jorenu ved lopus uz jaunu mājas vietu,
tad
aizvedis paņem pelnus un ieberzē govij pierē, lai
tā nebēgtu apakaļ uz veco māju.
/J. K. Dambergs, Ēdole./
12188. Ģurģa rītā pienu neatstāj
vecā vietā, neved arī
līdz, bet nomazgā ar to govīm muguras vai iedod
tām iekšā. /K. Jansons, Plāņi./
12189. Ja Jura dienā saimniece, kad iet govis slaukt,
apmazgā ar pienu govs purnu, tad tā vasaru dos
daudz piena. /J. Rupjais, Asūne./
12190. Ja Jurģa dienā no rīta ir pļavās
rasa, tad tai
vasarā govis dos daudz piena. /K. Priknis, Asūne./
12191. Ja grib, lai govis daudz piena dod, tad Jurģos
krogū vajaga daudz dzert. /T. Rigerte, Brunava./
12192. Jurģu rītā iet rasas raudzīt,
ja rasa ir uz zāles,
tad to vasaru būs govīm daudz piena.
/V. Miķelāns, Asare./
12193. Ģurģī govīm ačgārni
siļķe jādod, lai jaunā vietā
tām vasaras vaina nemetas. /K. Jansons, Plāņi./
12194. Ģurģī, uz jaunās mājas
zemes uzejot, lopiem
divpadsmitos eļļa jādod, lai lopi piena nenoraun.
/K. Jansons, Plāņi./
12195. Ģurģī govīm valgos lielās
adatas jāiesprauž.
/K. Jansons, Plāņi./
12196. Ģurģī kūts paslieksnē
dūcis jāieliek, lai govis
vasarā citas govis nevar uzbadīt.
/K. Jansons, Plāņi./
12197. Kad Jura dienā govis ieved citā mājā,
tad kūts
sienā jāieliek nazis, lai govij ļaunums nepiesitas.
/A. Sausā, Tirza./
12198. Ģurģī jaunam ienācējam
govju kūtī apakš silēm
jāpaliek sērmūkšļa koks ar deviņiem
robiņiem.
/K. Jansons, Plāņi./
12199. Ģurģa dienā lopus laiž
pirmo reiz ārā. Spalvā lo-
piem kaisa pelnu dienas pelnus, lai mūsas un
dunduri nekož. Lopus mājā pārdzinušam, ganam
rīkste
jāsviež uz jumta, tad lopi arviem nāks mājā.
[Sal.
ganīšana, rīkste.] /J. E., 1889., Valmiera./
12200. Jurģos, aizejot no vecām mājām,
jāpaņem līdzi sau-
ja pelnu un jaunā vietā jāiestājas kūts durvīs
un
pelni atmuguriski jāiesviež kūtī, tad nenīkst
lopi.
/A. Leimane./
12201. Ja pāriet uz jaunu māju, tad jāņem
līdz priekšautā
maize, sāls un katrai govij no priekšas mēsli,
kuri atkal jaunā kūtī jānoliek. [Sal. sivēni.]
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
12202. Kad Ģurģī uz jaunu māju
aizdzen cūku, tad tai se-
ros jāiekaisa pelni, lai nebēg projām.
/K. Jansons, Plāņi./
12203. Gurģī no vecās vietas paņem
trīs oliņas līdz,
nomet tās jaunās mājas daļā un pārdzen
tām cūkas
pāri, lai tās uz veco vietu nelaužas.
/K. Jansons, Plāņi./
12204. Kad Jurģu dienā ada, tad vilks plēš
aitas.
/V. Garā, Baldone. A. Broža, Naukšēni. B., Ropaži.
J. A. Jansons, Rīga./
12205. Jurģu dienā nedrīkst adīt,
tad vilki plēš jērus.
/M. Sikle, Nīca./
12206. Kad Jurģu dienā ada, tad rodas tikai
ragaini jēri.
/J. Steglavs, Jelgava./
12207. Pa Jurģiem nevar dziju tīt, tad govis
badoties.
/R. Bērziņš, Džūkste. M. Valtere, Jelgava./
12208. Ģurģī nevērpj un neauž. /K. Jansons, Plāņi./
12209. Jurģa dienā nedrīkst art, tad
sakas zirgiem kaklu
pārberž. /M. Brīdaka, Jaunroze./
12210. Kas Jura dienā zivis zvejo, tas paliks ārprātīgs.
/J. Rupjais, Asūne./
12211. Jurģa dienā jācep maize, lai
zirgi barotos apaļi
kā kukuļi. /A. Vaskis, Tukums./
12212. Ai, Jurģīti, Miķēlīti,
Baro labus kumeliņus!
Vai es miju, vai pārdevu,
Tavis saucu līkaupos. /LD 30052./
12213. Jurģos jācep maize, tad zirgi ir brangi.
/M. Valtere, Tērvete./
12214. Jurģu dienā tur maltīti ar cietām
olām, gaļu un
alu, lai lopiem labi klātos.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./
12215. Jurģos ēd arī cūkas galvas
pusi, kura tai pašā
dienā kauta, lai cūkas labi izdodas.
/A. Žeibe, Ērgļi un Rūjiena./
12216. Ģurģī jāiet uz kūti ar sietu. /K. Jansons, Plāņi./
V. Jurģa dienas sakars
ar bitēm.
12217. Priekš Jurģiem svešās mājās
nedrīkst iet ar basām
kājām, jo tad bites neizdodas. /F. Heidene, Talsi./
12218-12228. Priekš Jurģa svešās
mājās nedrīkst iet basām
kājām, jo tad tur neizdodas bites. Ja kāds tomēr
mājā iedrošinājies ieiet basām kājām,
tad nevajaga
saņemt viņa sveicinājumu, bet dzīt to laukā.
Arī
svilpt šai laikā nav brīv, jo tad ļauni gari nāk
mājās. /A. Žeibe, Rūjiena./
VI. Jurģa dienas sakari ar vilku.
12229. Jurģa rītā nevienam neredzot sasien
mīstekles (pai-
sekles) ar trim jaunām linu auklām un pie ikkatra
mazga piesaka klāt: "Tu nevienu jēru vairs nekodī-
si." Ja tā dara trīs reizes, tad vilks neiet pie
lopiem. /P. Rīmanis, Krimulda. Bīlenšteina man./
12230. Jurģa dienā vilkam jāaizsien
mute, lai vilki aitas
nekostu. Rītā priekš saules divi cilvēki aiziet
pie paisītavām. Viens sien ap paisītavām valgu,
otrs prasa: "Ko tu tur sien?" - "Vilkam muti
sienu." Tā sien un prasa deviņas reizes, tad
vilkam mute ir aizsieta. /A. Zvejnieca, Lubāna./
12231. Ja gribējuši, lai vilks nenes aitas
projām, tad
Jurģa dienā sasējuši mīstīklas ar valgu.
Vilks tad
izskraidījies pa aitu pūli, bet nevienu aitu nav
varējis aiznest. /E. Krastiņa, Naukšēni./
12232. Jurģa dienā necērt koku, lai
vilki nedarītu nekā-
das kaites.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten II, 1777, 144./
12233. Jura dienā glabāja cirvi un atslēgas
apakš sliekš-
ņa, lai vilks lopus neaiztiek.
/P. Zēvalds, Birzgale./
12234. Ja Jura dienā katlā, kur lopiem dzeramo
silda,
dedzinot kaulu, tad vilks lopos neejot.
/J. Bitaks, Litene./
12235. Jurģu dienā jāvelējas,
tad vilki neiet lopos.
/J. Jurjāns, Jaungulbene. V. Alke, Jaungulbene./
12236. Jura dīnā
navar dareit dorba, lai vylks naāstu
jāru. /A. Ancāns, Eglūna./
12237. Jurģa dienā nevar darāmo darīt
(adīt), lai vilki
neplēstu jērus.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte. A. L.-Puškaitis./
12238. Ja Jurģu dienā ada, tad vilki plēš
jērus.
/A. Aizsils, Kalsnava./
12239. Pirms Jurģiem navajagot no bērzu
koka sētu taisīt,
citādi vilks nākot pār to jērus zagt.
/V. Līce, Līgatne./
12240. Jurģa dienā nevajaga daudz par vilkiem
runāt,
citādi tie vasaru nākot jērus zagt.
/V. Līce, Līgatne./
12241. Jurģos vajagot mazus bērnus svēpēt
ar vilka gaļu,
tad vasaru vilks nenākot lopos.
/V. Līce, Līgatne./
12242. Jurģa dienā nav galva jāsukā,
tad vilks nekož
lopus. /J. Rubenis, Ērgļi./
VII. Jurģa dienas sakari ar vanagu.
12243. Ja negrib lai vanagi mājās nāk,
tad Jurģos vajaga
likt podu kārts galā. /A. Bērziņa, Aloja./
12244. Ģurģa rītā krustis slotas
jāsaliek, lai vasaru
vanags cāļus nenes. /K. Jansons, Plāņi./
12245. Kad atnāk Jurģu diena, tad vajaga
vistu izbāzt caur
bikšu galu, tad vanags neaiztiek.
/Z. Sniķere, Veģi./
12246. Jurģa dienā ar čauksteri jāizslauka
visas paspār-
nes un čauksteris jāiemet otra daļā, tad vistas
pašu daļā (dārzos) nekašā. /K. Biša,
Vijciems./
VIII. Jurģa dienas sakari ar zvirbuļiem.
12247. Jurģa dienas rītā ar šautru
gaļas žāvējamo iesmu
trīsreiz jāapiet ap visām ēkām un jāizčakarē
pa-
spērnes, šautrs jāaiznes par robežu uz citu zemi,
tad paša mājā nedzīvos nekādi zvirbuļi.
/P. Š., Rauna./
12248. Jurģu rītā zvirbuļi ar
iesmu jādzenā, tad tie
nepostīs labību. /A. Bērziņa, Aloja./
12249. Ģurģa rītā zvirbuļi
ar iesmu jāizdzenā, tad tie
vasarā nekaitēs labībai. /J. E., 1889., Valmiera./
12250. Jurģa rītā ar čauksturi
jāiet pret sauli ap ēkām
un jāčuksta paspārnes, tad zvirbuļi kaņepes
neēd.
/V. Spandegs, Pociems./
12251. Ja Jura dienā akmeni aiz spāres aizbāžot,
tad
zvirbuļi mājās nedzīvojot. /J. Bitaks, Litene./
IX. Jurģa dienas sakari ar blaktīm, prūšiem un blusām.
12252. Ja Jurģos kāds iedzīvotājs
aiziet no mājas projām
un, viņam neredzot, ieliek tā drēbēs trīs
blaktis
jeb prusakus, tad tie kustoņi no mājas izzūd.
/J. Smalkais, Rūjiena./
12253. Jura dienā jāslauka istaba un mēsli
jāber uz krust-
ceļiem, tad neaug blusas. /M. Navenickis, Zasa./
12254. Jurģos aizgājēju vezumā
nemamot jāiebāž veca slota
ar rezgali, tad viņam aiziet līdz visas to māju
peles un žurkas. /L. Kleinberga, Svēte./
12255. Lai izdzītu prusakus, tad vajaga Jurģa
dienā paņemt
pātagu, pērt visus kaktus un sacīt: "Citiem jurģi,
jums arī jurģi!" /G. Pols, Bauska./
12256. Jurģa rītā priekš saules
jāpaņem no kūts mēsli un
jāiznes pār robežu. Tad kūtī vasaru nav mušu.
/J. Avotiņš, Vestiena./
12257. Jurģa dienā nevajag nekā nest
no meža mājās, tad
atnesot skudras. /E. Abuce, Alsviķi./
12258. Ja pirms Jurģiem iespļauj skudru pūznī,
tad saule
nenodedzina seju. /A. Bērziņa, Aloja./
X. Jurģa dienas sakari ar labību.
12259. Jurģa dienā nedrīkst ne art,
ne ecēt, lai labībai
nemetas melnas vārpas. /K. Jansons, Plāņi./
12260. Jurģa dienā nedrīkst lauka darbus
strādāt, jo ci-
tādi krusa nosit druvas.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Bauska./
12261. Pa Jurģiem nedrīkst lauku darbus strādāt,
nedz arī
sētas pīt un mietus spraust.
/A. Bērziņš, Džūkste./
12262. Starp veco un jauno Jurģa dienu ap visiem
tīrumiem
un dārziem tiek vaga dzīta, lai nezāles izskaustu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunjelgava./
12263. Kad Jurģī lietus līst, tad būs
smilgoji rudzi.
/J. Rubenis, Ērgļi./
12264. Lietus Jurģa dienā sludina sliktu
gadu.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
12265. Ja Jurģa diena saulaina, tad griķi
labi padosies.
/M. Brīdaka, Jaunroze./
12266. Jurģu dienas rītā plikam saimniekam
jāpārdzen pār
tīrumu krusteniski vagas, lai tīrumā nezāles
neaugtu. /V. Līce, Smiltene./
12267. Ģurģī priekš saules plikam
jāar, lai ušņas neaug
labībā. /K. Jansons, Plāņi./
12268. Par cik nedēļām priekš Jurģiem
rasa uz rudziem,
par tik nedēļām priekš Jēkabiem rudzi pļaujami.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils.
M. Driņķe, Ranka./
12269. Cik dienu priekš Jurģiem pirms saules
lēkta uz
zāles ir rasa, tik priekš Jēkaba dienas būs pļau-
jami rudzi. /K. Bruņinieks, Sēme./
12270. Par cik naktīm priekš Jurģiem
rasa, par tik nedē-
ļām priekš Jēkabiem pļauj rudzus.
/L. Berkholce, Vaive./
12271. Ja priekš Jurģiem zālē
ir rasa, tad jau priekš
Jēkabdienas rudzi gatavi.
/J. Skara, Jaunpiebalga./
12272. Jurģa diena ir labākā linu sējamā
diena.
/Latvis, 1932, 3094./
XI. Jurģa dienas sakari
ar siena laiku.
12273. Ja Jurģī tik vien saule atspīd, ka laiks
zirgu
apseglot, tad nākošu vasaru būs pietiekošs siena
laiks. /J. Rubenis, Ērgļi./
12274. Ja Jurģa dienā lietus līstot,
tad ārā pļavās
neesot zāles. /H. Lindberga, Veselauska./
12275. Kad Jurģa dienā lietus līst,
tad āra pļavās zāle,
bet purva pļavas tukšas.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./
XII. Jurģa dienas sakars
ar laiku.
12276. Ja Jura dienā līst lietus, tad tās asaras,
kas
raudātas šķiroties Jura dienā, ir raudātas
uz
labāku dzīvi. /A. Zālīte, Bērzpils./
12277. Ja Jurģa dienā lietus līst,
tad pārgājējiem jāraud
jaunā vietā visu gadu. /E. Zirnītis, Lubāna./
12278. Ja Jurģa dienā līst lietus,
tad govis dos daudz
piena. /C. Ķelle, Lietava./
12279. Kad priekš Jurģiem pērkons, tad
bads ir mājās.
/E. Kuške, Rūjiena./
12280. Kāds laiks ir Jurģu dienā, tāds
arī Miķeļdienā.
/V. Saulīte, Mālpils./
12281. Jura dienā jāliek alus kanna rudzu
vagā; ja kannas
vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.
/M. Rumpe, Tirza./
12282. Ja Ģurģa naktī ir salna, tad
rudenī agri nāk sal-
nas. /K. Jansons, Plāņi./
12283. Ja Jurģu rītā uzliek olu uz
jumta un ja tā sasalst,
tad pavasarī lini vēli jāsēj.
/F. Grūzīte, Lubāna./
XIII. Jurģa dienas sakars ar vēju.
12284. Ģurģa rītā pūš
visi četri vēji, kurš uzvar, tas
pārvalda visu gadu. /J. Rubenis, Ērgļi./