KĀJAS.

I. To īpašības.
II. Kājas pusapautas.
III. Kājas, basas.
IV. Apava atraisīšanās.
V. Kāju niezēšana.
VI. Kāju šūpošana.
VII. Ar kuŗu kāju kāpt no gultas?
VIII. Kājas slīdēšana.
IX. Kājas, krustiski saliktas.
X. Ar kāju ver durvis.
XI. Uzmīšana uz kājas.
XII. Kājas nosišana.
XIII. Kāju dziedēšana.
XIV. Kājas aukstas.
XV. Kājas sapnī.

13348. Cilvēkam labā kāja esot Dieva, bet kreisā vella.
/K. Jansons, Latgale./

I. To īpašības.

13349. Ja pa ceļu ejot, atsit pret kaut ko labās kājas
pirkstgalu , tad ceļā satiks labu sievieti; ja tā
pat atsit labās kājas papēdi, tad ceļā satiks labu
vīrieti. Ja pa ceļu ejot, pret kaut ko atsit
kreisās kājas pirkstgalu, tad ceļā satiks sliktu
sievieti; bet ja tā pat atsit kreisās kājas
papēdi, tad satiks sliktu vīrieti.
/V. Krieviņš. Daugmale./

13350. Ja kreiso kāju ejot uz ceļa nosit, tad būs laba
laime, bet ja labo piedauza pie akmeņa, tad būs
slikta izdošanās. /R. Bika, Gaujiena./

13351. Ja ejot sasit kreiso kāju, tad ceļa mērķī izdosies
labi. Bet ja ejot sasit labo kāju, tad ceļa mērķī
ies slikti. /J. Stucka, Stāmeriene./

13352. Ja labā kāja piesitas pie kreisās, tad viss
izdosies, kas tanī laikā domāts; ja turpretī
kreisā piesitas pie labās, tad neizdosies.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

13353. Ja nodauza labo kāju, tad būs nelaime; bet ja
nodauza kreiso kāju, tad būs laime.
/I. Irbe, Ventspils./

13354. Ja nosit labo kāju, būs nelaime; ja nosit kreiso
kāju, būs laime. /E. Abuce, Koņi./

13355. Ja ejot nodauza labo kāju, - nelaime gaidāma;
ja kreiso - laime. /J. A. Jansons./

13356. Ja apdauza kreiso kāju - laime; ja labo - nelaime.
/J. A. Jansons./

13357. Ja ejot atsit kreiso kāju, tad kaut kas labs sagai-
dāms, ja labo, tad slikts. Lai to novērstu, tad
trīs reiz jānospļaujas. /L. Zvaigzne, Gaujiena./

13358. Ja ejot sasit labās kājas pirkstgalus, tad sagai-
dāma neveiksme, bet ja kreisās, tad labi izdosies
nodomātais gājums.
/V. Grēbele, Kalnmuiža, Valkas apr./

13359. Ja ejot nosit labo kāju, tad nekas neizdosies, -
ja kreiso, būs laime. /M. Šķipsna, Gulbene./

13360. Ja no mājas izejot atsit labo kāju, tad slikti
ies, ja kreiso, tad labi. /R. Svekre, Valka./

13361. Ja ejot nosit kreiso kāju, tad kāds nicina; ja
nosit labo kāju, tad uzslavē. /A. Salmāns, Balvi./

13362. Ar kreiso kāju klupt nozīmē nelaimi, ar labo
laimi. /A. Zibens, Rugāji./

13363. Ja atsit kreiso kāju, tad dabūs dzirdēt nāves
ziņu. /E. Tokele, Sesava./

13364. Ja atsit labo kāju, tad dabūs labas ziņas dzirdēt.
/E. Tokele, Sesava./

13365. Ja ejot nodauza labās kājas purnu, tad satikšot
kādu pazīstamu sievieti, un kad kreisās tad
vīrieti. /A. Strode, Rudzēti./

13366. Ja atsit labās kājas papēdi, tad satiks labu
sievieti, ja kreisās tad sliktu. /E. Everts, Oļi./

13367. Ja ejot piesitas pie akmeņa kreisā kāja, tad ceļā
satiks pazīstamu vīrieti, ja labā, tad sievieti.
/E. Vērpe, Ļaudona. N. Vārtukapteine, Cēsis./

13368. Ja ejot nosit kreisās kājas lielo pirkstu, tad
satiks pazīstamu vīrieti, ja labo - tad sievieti.
/M. Hermaikle, Valka./

13369. Ja ejot kreisā kāja aizķeras, tad satiks kungu, ja
labā, tad dāmu. /L. Bērziņa, Rīga./

13370. Ja kaut kur ejot paklūp ar kreiso kāju, tad kādu
pazīstamu vīrieti satiks, ja ar labo, tad sievieti.
/A. Zandere, Dole./

13371. Ja atsit labo kāju, tad satiks kādu pazīstamu
sievieti. /E. Tokele, Sesava./

13372. Ja atsit kreiso kāju, tad satiks pazīstamu
vīrieti. /E. Tokele, Sesava./

13373. Ja ejot uz lauka piesitas kreisā kāja, tad satiks
sievieti, ja labā - tad vīrieti.
/A. Bulēne, Turaida./

13374. Kad kājas īkšķis garāks par citiem pirkstiem, tad
sieva valdīs pār vīru; ja īsāks, tad vīrs pār
sievu. /R. Bērziņš, Džūkste./

13375. Ja kāju lielais pirksts ir garāks par blakus stā-
vošo , tad vīrs valdīs pār sievu, ja blakus
lielajam stāvošais ir garāks par lielo, tad sieva
valdīs pār vīru. /A. Skuja, Vestiena./

13376. Ja kājas īkšķis ir garāks par par nākošo pirkstu,
tad vīrs valdīs pār sievu, ja otrādi tad sieva pār
vīru. /A. Ernstsons, Vaiņode./

13377. Ja labai kājai lielais jeb īkstis (pirksts) ir
mazāks par viņam blakus stāvošo, tad sieva valdīs
pār vīru, bet ja blakus stāvošais ir mazāks, tad
vīrs valdīs pār sievu. /M. Zariņa, Ogresgals./

13378. Ja kādam no laulātiem ir garāks otrs kājas pirksts
par īkšķi, tad tas pār otru valdīs.
/G. Pols, Bauska./

13379. Ja vīrietim otrais kājas pirksts garāks par īkšķi,
tad viņa sieva valdīs pār viņu.
/L. Berkholce, Vaive./

13380. Cilvēki, kuriem kājas otrais pirksts esot lielāks
par lielo pirkstu, esot laimīgi.
/E. Līdaka, Lubāna./

13381. Ja kājām gari pirksti, tad būs garš mūžs.
/M. Klause, Jaunpiebalga./

13382. Kam kājai lielais pirksts ir garāks par citiem,
tas būs gudrāks par savu sievu; ja otrs pirksts ir
garāks, tad sieva būs gudrāka; ja abi pirksti ir
vienā garumā, tad būs abi tikpat gudri.
/A. Salmāns, Balvi./

13383. Ja sievietei no īkšķa pirmais pirksts kājai ir
garāks par īkšķi, tad sieva ir vīra valdniece.
/A. Smilga, Gaiķi./

13384. Ja kājas sakrustojot parasts labo kāju pārlikt
otrai pāri, tad vīrs būs visa noteicējs; ja kreiso
kāju parasts pārlikt labai pāri, tad sieva
noteicēja. /A. Užāne, Skujene./

13385. Kam resnas kājas, tas sāls nesējs.
/K. Cobriks, Jelgava./

13386. Kam tievas kājas, tas pēperkoku nesējs.
/K. Cobriks, Jelgava./

13387. Kod pi meitys uz kuoju uz lelo piersta ir izaudzs
lels kaulys, ka var radzeit, kai tys kauleņš līn,
izspīž nu zuoboka, itei pīzīmēj, ka taida meita
vai sīvītja ir troka uz puišu. Jai vīna ir moz,
vajag kaidu desmit. /V. Podis, Rēzekne./

13388. Ap abiem kāju lieliem vienmēr jānēsā sarkanas
dzijas ar mezgliem (cik?), lai tiesa taisnību
spriež. /K. Jansons, Plāņi./

13389. Kurai meitai dikti kājas kut, to puiši mīlēs.
/P. Zeltiņa, Baldone./

13390. Kas zirgam jeb citam kustonim sper ar kāju, tas ir
dusmīgs. Ja to dara neprecējies jauneklis, tad
viņš apprecējies nemīlēs savu sievu.
/K. Bika, Gaujiena./

13391. Ja kājas lauž vai deg, būs kāda nelaime.
/V. Plijpjonks, Asūne./

13392. Kam kuojas suoks degt kai guns itei pīzīmēj, ka
tam cylvākam byut tīsā un dabot napatikšonu.
/V. Podis, Rēzekne./

II. Kājas pusapautas.

13393. Kas staigā ar vienu kailu un otru apautu kāju, tam
tēvs vai māte mirs. /K. Jansons, Skūlte./

13394. Ja bērns staigā ar vienu apautu, ar otru neapautu
kāju, tad mirst māte. /A. Bērziņš, Rīga./

13395. Ja iet ar vienu un otru kailu kāju, tad vecāki
mirst. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

13396. Ar vienu apautu un otru basu kāju nav jāiet pa
istabu, citādi māte mirst. /M. Navenickis, Zasa./

13397. Kod cylvāks ar vīnu apautu kuoji un ar ūtru plyku
staiguoj pa ustobu, itys pīzīmēj, ka dzīerdeis un
pazeistamu nūmyrušu. /V. Podis, Rēzekne./

13398. Nedrīkst staigāt ar vienu kāju apautu un otru
kailu, jo tad vēders sāpot.
/N. Ozoliņš, Grostona./

13399. Vienā kājā nevar lekt, tad aitas klibo.
/R. Grauduma, Lizums./

III. Kājas, basas.

13400. Kapsētā un baznīcā neiet ar basām kājām.
/M. Miezīte, Ozoli./

IV. Apava atraisīšanās.

13401. Kad labā kāja atraisās, tad par to cilvēku labu
runā, kad kreisā, tad sliktu. /K. Jansons, Plāņi./

13402. Ja kreisajai kājai aukla atirst, tad aprunā, ja
labajai, tad uzteic.
/R. Bērziņš, Džūkste. M. Sikle, Nīca./

13403. Kad kādam cilvēkam labās kājas zābakam šnore
raisās vaļā, tad to peļ, bet ja raisās vaļā
kreisās kājas zābaka šnore, tad to uzslavē.
/K. Corbiks, Valgunde./

13404. Kad labā kāja atraisās, tad aprunā vīrietis, kad
kreisā, tad sieviete. /K. Jansons, Plāņi./

13405. Ja kājām prievītiatraisās, tad kāds aprunā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

13406. Ja zābaka vai kurpes šņore atraisās, tad kāds
aprunā. [Sal. aukla.] /K. Corbiks, Jelgava./

13407. Kad kāja atraisās, tad aprunā.
/Z. Prauliņš, Aumeistari./

V. Kāju niezēšana.

13408. Kad kāju (pēdu) apakšas niez, tad dabū dancot.
/R. Bērziņš, Džūkste. J. Treimans, Bērze./

13409. Ja kājas pēda niez, tad drīzumā būs dancošana.
/A. Zvejniece, Lubāna./

13410. Kad kāju apakšas niez, tad dabū dancot.
/A. Aizsils, Meirāni./

13411. Kad kāja niez dabūs dancot. /I. Mennika, Ainaži./

13412. Ja kāju apakša niez, tad dabūs dancot.
[Sal. mirons.]
/P.Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi. V. Spandegs,
Pociems. A. Bīlenšteina rokraksts, Kabile.
J. A. Jansons, Gaujiena un Vecbrenguļi. V.
Greble, Kalnamuiža. T. Rigerte, Brunava./

13413. Kad labās kājas pēda niez, dabū daudz iet, kad
kreisās, daudz dejot. /E. Lieknēja, Rīga./

13414. Ja kāju apakšas niez, tad jādejo.
/E. Lācis, Tirza./

13415. Kad kāju pēdas niez, tad dabūs dejot.
/K. Cobriks, Jelgava./

13416. Ja kāju pēdas niez, tad būs izdevība dejot.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./

13417. Kad kāju pēda niez - dabūs dancot.
/H. Jankovska, Rīga./

13418. Kad kājai pirkstu gali niez, tad dabūs dancot.
/J. Treimanis, Bērze./

13419. Ja kājai papēdis niezot, tad jādejojot.
/A. Lāce, Lubāna./

13420. Ja kājas niez, tā ir zīme, ka dabūs dancot.
/F. Maķēvics, Nogale./

13421. Ja labā kāja niez, tad būs jāiet, bet ja kreisā,
jādanco. /J. Upmalis, Ļaudona./

13422. Kreisā kāja niez, - būs jāsmejas; labā niez, -
jāraud. /J. A. Jansons, Bauska./

13423. Kad kājas apakša niez, tad dabūn dancot, jeb iet
uz kapiem. /K. Lielozols, Nīca./

13424. Kad kājas apakša niez, tad dabūn iet kādu nezināmu
ceļu. /A. Drāzniece, Nīca./

13425. Kad kāju pēdas niez, būs ceļš priekšā.
/V. Pilipjonks, Asūne./

13426. Ja kājas pēds niezt, tad dabūs garāku ceļojumu
iet. /Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

13427. Kam kāju apakšas niez, tam priekšā garš ceļš.
/K. Jansons, Plāņi./

13428. Ja kājas niez, - būs atkusnis.
/A. Zālīte, Bērzpils./

13429. Kad kājas pirksti niez, tad būšot slikts laiks.
/M. Valts, Nīca./

13430. Kad kājām apakšas knieš, tad gaidāms lietus.
/M. Klause, Jaunpiebalga./

13431. Ja kājām apakšas niezot, tad nākot lietus.
/H. Lindberga, Veselauska./

13432. Kod cylvākam kuojas piersti nīz, tod pīzīmēj, ka
byus lels leits. /V. Podis, Rēzekne./

VI. Kāju šūpošana.

13433. Kas sēdot kājas kustina, tas šūpo velna bērnus.
/P. Š. Rauna. K. Jansons, Plāņi. J. Rubenis,
Ērgļi./

13434. Sēdot nedrīkst kājas šūpot, tad šūpo velnu.
/J. Apsalons, Sērpils./

13435. Nevajag kājas šūpot, tad velnu šūpo.
/L. Kleinberga, Svēte./

13436. Ja kājas šūpo, cērt velnam malku.
/A. Mednis, Limbaži./

13437. Ja kājas šūpo apakš galda, tad velni danco.
/M. Šķipsna, Gulbene./

13438. Kad kājas kustina jeb šūpā, tad kāds ienaidnieks
guļ uz kājām. /A. Bīlenšteina man., Rīga./

13439. Ja pie galda šūpo kājas, tad neveicas runāšanā.
/M. Klēbacha, Sātiņi./

VII. Ar kuŗu kāju kāpt no gultas?

13440. Rītos no gultas kāpjot,
vajaga labo kāju pirmo uz zemes
likt, tad tanī dienā būs laime un
viss izdosies.
/ Atbalss k. 1897. K. Kleķeris,
Skujene. /

13441. Ja rītā ceļoties labo kāju
pirmo liek uz zemes, tad tanī dienā
iet labi, bet ja kreiso - slikti.
/ A. Zvejniece, Piebalga. /

13442. No rīta pieceļoties jāliek
labā kāja pa priekšu no gultas un
pirmā arī jāapaun, tad visu dienu
labs gara stāvoklis.
/ K. Krastiņš, Koknese. /

13443. Ceļoties no rīta augšā,
jāliek labā kāja papriekšu uz grī-
das, tad dienā labi veiksies.
/ T. Dzintarkalns, Talsi. /

13444. No gultas vajaga kāpt no
rīta ar labo kāju ārā, tad ir laime
to dienu, bet ja izkāpj ar kreiso
kāju, tad nelaime.
/ K. Corbiks, Līvbērze. /

13445. Lai ietu visu dienu labi,
tad vajag no rīta no gultas kāpt
ārā ar labo kāju.
/ E. Rotmane, Jaunauce. /

13446. Kad ietu visu dienu labi,
tad vajag izkāpt no gultas ar labo
kāju pa priekšu, jo tad ies labi.
/ A. Ernstons, Vaiņode. /

13447. Rītos no gultas kāpjot
ārā vajaga kāpt ar labo kāju, tad
visu to dienu būsi laimīgs ; bet ja
izkāpj ar kreiso - tad nelaimīgs.
/ E. Puriņš, Skujene. /

13448. No rīta, kad ceļas, tad
vienmēr no gultas labā kāja jāceļ
papriekšu, jo tad pa dienu labi
klājas. Ja papriekšu ceļ kreiso
kāju, tad tai dienā slikti iet.
/ K. Vieglais, Krape. /

13449. Ja no rītiem celdamies
pirmo no gultas speŗ kreiso kāju,
tad dienā nekas nepaveicas un
prāts ir saīdzis, ja labo, tad viss
izdodas labi un prāts ir priecīgs.
/ E. Kampare, Skrunda. /

13450. Lai visu dienu nebūtu
dusmīgs, tad rītos nevajaga pirmo
celt kreiso kāju no gultas.
/ G. Pols, Staburags. /

13451. Ja no rīta ceļoties no gul-
tas ar kreiso kāju izkāpsi, tad visu
dienu darbiņus ačgārni darīsi.
/ S. Ozoliņa, Ogresgals. /

13452. Nedrīkst kāpt ar kreiso
kāju no gultas, tad visu dienu ir
jābūt saīgušam.
/ K. Briežkalns, Dole. /

13453. Ja rītā celdamies ar krei-
so kāju izkāpj no gultas, tad to
dienu iet slikti un cilvēks ir sa-
pīcis.
/ A. Zibens, Rugāji. /

13454. Ja rītā ar kreiso kāju no
gultas izkāpj, dienā iet slikti.
/ J. A. Jansons, Rīgā. /

13455. Ja rītā ar kreiso kāju pa-
priekšu izkāpj no gultas, tad tai
dienā nebūs nekādas laimes.
/ P. Š., Rauna. J. Simbruks,
Bauska. J. Rubenis, Ērgļi. /


13456. Kod cylvāks nu reita ce-
ļas nu gultys uz keiruos kuojis, itei
pīzīmēj, ka jis vysu dīnu byus dus-
meigs un narunuos ni ar kū ni
vuorda.
/ V. Podis, Rēzekne. /

13457. Ar kreiso kāju no rīta no
gultas nekāpj, lai dienu strīdus
nav.
/ K. Jansons, Plāņi. /

13458. Ja ar kreiso kāju izkāpj
rītā no gultas, tad tanī dienā iet la-
bi, bet ja izkāpj ar labo kāju, tad
iet nelabi.
/ M. Klause, Jaunpiebalga. /

13459. Ja no gultas izkāpj ar
kreiso kāju, tad visu dienu būs
nikns.
/ S. Ozoliņa, Ogresgals. /

13460. Kas ar kreiso kāju no
gultas izkāpj, visu dienu dusmīgs.
/ A. Veiss, Penkule. /

13461. Ja no rīta izkāpj ar krei-
so kāju no gultas, tad tanī dienā
būs dusmīgs.
/ A. Skuja, Vestiena. /

13462. Ja rītā no gultas izkāpj
ar kreiso kāju, tad visu dienu iet
labi, bet ja ar kreiso, tad slikti.
/ M. Klause, Jaunpiebalga. /

13463. Ja rītā no gultas izkāpj
pirms ar kreiso kāju, tad ies labi.
/ V. Greble, Kalnamuiža. /

13464. Rītos no gultas nedrīkst
ar kreiso kāju kāpt, tad dienas dar-
bi neizdodas.
/ A. Liepiņa, Lubāna. /

13465. Ja no rīta no gultas ceļo-
ties papriekšu izcels kreiso kāju,
tad todien nebūs labi.
/ M. Navenickis, Zasa. /

13466. Ja no rīta no gultas iz-
kāpj ar kreiso kāju, tad to dienu
labi neizdosies.
/ K. Corbiks, Jelgava. /

13467. Ceļoties no miega, vajaga
stāties uz kreisās kājas, tad visu
dienu klājas labi.
/ A. Salmāns, Balvi. /

13468. Ja pieceļoties izkāpj no
gultas ar labo kāju, tad to dienu
slikti vedīsies.
/ K. Corbiks, Valgunde. /

VIII. Kājas slīdēšana.

13469. Kam ejot kājas slīd, tam
būs nelaime priekšā.
/ K. Jansons, Plāņi. /

13470. Ja ceļā labā kāja ie-
grimst priekš kreisās kājas, tad būs
laime priekšā.
/ V. Pilipjonoks, Asūne. /

IX. Kājas, krustiski saliktas.

13471. Ja kāds saliek kājas krus-
tiski, tad runātāji uzreiz apklust.
[ Sal. runāšana. ]
/ P. Š., Rīga. /

13472. Kad kājas krustiski salik-
tas, tad sarunas neveicas.
/ A. Priedīte, Rūjiena. /

13473. Kad kādam kājas krus-
tiski, tad iestājas klusums.
/ Z. Prauliņš, Aumeisteri. /

13474. Kad kādam esot kājas
krustiki, tad valodas aptrūkstot.
/ H. Skujiņš, Smiltene. /

13475. Kad kājas krustiem, tad
pietrūkst valodas.
/ J. Treimanis, Bērze. /

13476. Ja starp vairākiem sēdo-
šiem iestājas klusums, tad jautā :
" Kuŗam nu kājas krustiski ? "
/ E. Lācis, Tirze. /

13477. Ja skolnieks grib, lai
stundā neizsauktu, tad vajaga sa-
likt kājas krustiem.
/ K. Corbiks, Lielsesava. /

13478. Ja kājas sakrustojot tās
kustinot un svilpojot, tad velna bēr-
nus auklējot.
/ J. Jansons, Plāņi. /

13479. Kad kājas saliekot krus-
tis, tad velnam galva sāpot.
/ K. Skujiņš, Valmiera. /

13480. Ja sieviete saliek kājas
krusteniski, tad velnu šūpo.
/ R. Kalniņš, Lubāna. /

X. Ar kāju ver durvis.

13481. Kad ar kāju aizveŗ durvis,
tad rados mirst.
/ K. Pavasare, Drabeši. /

13482. Ja durvīs sataisa [ saspiež ]
kreiso kāju, tad izdzirdēs mirušu
sievieti ; ja sataisa labo kāju, tad
vīrieti.
/ V. Kancāns, Asare. /

13483. Ja kāja durvīs saveŗas,
tad izdzirdīs kur nomirušu.
/ A. Sāvītis, Lubāna. /

13484. Ja saveŗ kāju durvīs,
dzirdēs kādu mirušu.
/ A. Šķēre, Brunka. /

13485. Kad kāju saveŗ durvīs,
tad rados mirst. [ Sal. durvis. ]
/ R. Bēziņš, Džūkste. /

13486. Ja saveŗ durvīs kāju, da-
būs ielūgumu radnieka kāzās.
/ A. Šķēre, Brunka. /

XI. Uzmīšana uz kājas.

13487. Ja neprecējies cilvēks ne-
jauši uzmin otram uz kājas, tad
viņš to ielūgs savās kāzās.
/ K. Jansons, Plāņi. /

13488. Ja nejauši uzmin uz kā-
jas, tad dancos kāzās.
/ A. Rudīte, Rīga. /

13489. Ja uzkāpj kādas uz
pirkstgaliem, tad ar to sanāks ra-
dos. [ Sal. papēdis. ]
/ M. Poriete, Lubāna. /

13490. Ja uzmin otram uz papē-
ža, tad tā kāzās būs jādejo.
/ A. Skuja, Vestiena. K. Cor-
biks, Jelgava. /

13491. Ja viens otram uzmin uz
kājas, tad minējam jālūdz samīties
kāzās.
/ P. Zeltiņa, Ikšķile. /

13492. Kod nagribādams cyl-
vāks pi golda sādādams izlein ar
sovu kuoji uz cyta kuoji, itei pīzī-
pēj, ka pi tuo dreiži byusi uz
krustobuom.
/ V. Podis, Rēzekne. /

13493. Kas otram uz kājas uz-
min, tas pie otra ies ko lūgt.
/ K. Jansons, Viļāni. /

XII. Kājas nosišana.

13494. Ja ejot atsit labo kāju, tad
ceļā nav laimes, ja kreiso, tad
laime.
/ K. Corbiks, Lielsesava. /

13495. Ja nosit labo kāju - iz-
dosies slikti ; ja kreiso - labi.
/ Z. Kozenkraniuse, Ainaži. H.
Augstkalne, Rīga. /

13496. Ja iedams nosit labo kā-
ju, tad sagaidāma kāda nelaime,
ja kreiso - laime.
/ A. Upmane, Jaungulbene. /

13497. Ja ejot nosit kreiso kāju,
tad būs laba tikšanās, ja labo-
slikta.
/ K. Corbiks, Jelgava. /

13498. Ja kur ejot aizmetas krei-
sā kāja - ies labi, ja labā - slikti.
/ I. Dzilna, Lubāna. /

13499. Kad labā kāja kaut kur
aizmetas, tad klājas slikti, bet ja
kreisā, tad labi.
/ R. Kalniņš, Lubāna. /

13500. Ja ejot kreisā kāja aizme-
tas, tad labi iet, ja labā - slikti.
/ M. Priedīte, Meirāni. /

13501. Ja ejot uz ciemu aizme-
tas labā kāja, tad ies slikti, bet ja
aizmetas kreisā kāja, tad - labi.
/ I. Kažoka, Lubāna. /

13502. Kad pa ceļu ejot aizme-
tas labā kāja, tad saka, ka satikšot
patīkamu cilvēku, bet ja kreisā, tad
nepatīkamu.
/ E. Aizpurve, Lubāna. /

13503. Ja atsit labo kāju, tad ies
labi, ja kreiso - slikti.
/ H. Dravniece, Alūksne. /

13504. Ja ejot kreisā kāja samež-
ģās, tad satiks pazīstamu sievieti ;
ja labā, tad vīrieti.
/ S. Dunkure, Jaunauce. /

13505. Ja nosit labo kāju, satiks
vīrieti ; ja nosit kreiso kāju, satiks
sievieti.
/ E. Abuce, Ķoņi. /

13506. Ja paklūp uz krerisās kā-
jas, tad satiek vīrieti, ja uz labās,
tad sievieti.
/ V. SAperovs, Vecpiebalga. /

13507. Kad pa ceļu ejot nosit kā-
ju, tad satiks kādu pazīstamu : ja
labo kāju nosit, tad vīrieti, ja krei-
so, tad sievieti.
/ M. Pelēce, Cirsti. /

13508. Ja iet pa ceļu un atsit
kreiso kāju, tad būs darīšanas ar
vīrieti ; kad atsit labo, tad ar sie-
vieti.
/ V. Rozīte, Salaspils. /

13509. Ja ejot atsitas vai nu pret
akmeni, vai pret ko citu labā kāja,
tad satiks vienu pazīstamu vīrieti,
bet ja kreisā, tad kādu pazīstamu
sievieti.
/ L. Ērģelniece, Praviņi. /

13510. Ja labā kāja atsitas pret
akmeni, tad satiks kungu ; ja atsi-
tas kreisā, tad satiks dāmu.
/ L. Neimane, Salaspils. /

13511. Ja ejot labo kāju atsit
pret akmeni, tad satiks kādu pa-
zīstamu sievieti, bet ja kreiso, tad
satiks pazīstamu vīrieti.
/ E. Eglīte, Jelgava. /

13512. Ja nosit kreiso kāju, tad
satiks pazīstamu sievieti.
/ L. Rone, Ikšķile. /

13513. Ja cilvēkam jāiet pie kā-
da svarīga darba un ejot atsitas
kreisā kāja, tad darbu varēs labi
veikt, būs laime. Ja turpretis atsi-
tas labā kāja, tad būs nelaime.
/ T. Dzintarkalns, Talsi. /

13514. Kad atsit kāju, tad
ir nelaime, bet kad kreiso, tad ir
laime.
/ T. Dzintarkalns, Talsi. /

13515. Ja uz ceļa nodauza labo
kāju, tad kāds kungs sveicinās.
/ V. Poriete, Palsmane. /

13516. Ja sadauzās labā kāja,
tad kāds vīrietis tai dienā sveicinās.
/ A. Bauers, Ranka. /

13517. Ja atsit kreiso kāju, sa-
tiek vīrieti, ja labo kāju, sievieti.
/ A. Miglava, Rīga. /

13518. Ja sasit kreiso kāju, tad
sagaidāma laime.
/ Z. OZoliņa, Dole. /

13519. Kad suns vai kaķis izlien
caur kājām, tad vajag bāzt to at-
pakaļ, citādi nedabū precēties.
/ E. Priediņa, Graudupe. /

XIII. Kāju dziedēšana.

13520. Kad kājas, it īpaši papē-
ži, sasprēgā, tad jāiet, kur cūkas
kauj, un tur kādu brīdi jāpatur kā-
jas pēdas karstās asinīs, tad kājas,
no asinīm izņēmušam, agrāk neva-
jaga mazgāt kā vakarā, un tad
mazgājot jāsaka : " Nu man būs stip-
ras kājas, stipri kāju papēži. Ko
līdz pāvam skaistas spalvas, kad
tam melnas kājiņas. "
/ J. Krēmuls, Nereta. /

13521. Ja vasarā izsutuši kāju
pirksti, tad saberž jaunas alkšņu
lapiņas un ieliek kāju pirkst-
starpās.
/ I Johansone, Rīga. /

13522. Lai kājas nesprēgātu, tad
vajag nomazgāt vai sasmērēt ar
govs pirmo pienu.
/ L. Pogule, Gatarta. /

13523. Kad kāju pirksti plīst,
tad tie ar sarkanu dziju jāapsien.
/ K. Sansons, Plāņi. /

13524. Kod cylvākam roztyukš
aba divejs kuojis un jis navar pa-
vysam īt, a guļ uz gultys, tod vajag
braukt pī vīna veceļa, kas ir burs.
Atbrauc tys veceļš, daīt pi tuo sly-
muo un runuot : " Nikas, itei bāda
na bāda. " Tiuleņ veceļš burs ru-
nuoj uz tīm, kas ir ustobā, kad jī
izītu uorā nu ustobys. Vysi izīt uo-
rā, veceļš pajam yudinia, pīlej bu-
teli, pajam gabaleņi zīpu un tulaik
saskaita lyugšonu " Tāvs myusu ",
bet skaita tū lyugšonu nu beidza-
muo gola un pabeidz ar suokumu.
Itū vysu lyogšonu pabeidz, puor-
krista tūs zīpis un yudini ar keirū
rūku. Itū padareidams, veceļš daīt
pi slymuo, ar tū yudini un zīpīm
izmozguoj slymam oba divejis kuo-
jas un otkon atskaita tupat lyugšo-
nu, bet jau kai vajag suoc un beidz.
Tūlaik puorkrysta ar lobū rūku,
treis reizis nūspļaun un padūd sly-
mam padzert nu tuos butelis yudi-
nia. Tūlaik runuoj uz slymuo par
treis stundi : " Tu vari īt struoduot,
nikas nasuop. " Pasacīdams itūs
vaordus, veceļš pajam tū sovu yudi-
ni un zīpus, iznas uorā un izlej yu-
dini zam sokņa kūka, un pats nūjīt
mīreigi uz sovu sātu. Par treis
stundis slyms ceļas augšī nu gultys,
viglys un vasals.
/ V. Podis, Rēzekne. /

XIV. Kājas aukstas.

13525. Ja vakaros gultā gulēt
ejot esot aukstas kājas, tad drīzi
miršot.
/ A. Krūmiņa, Vijciems. /

XV. Kājas sapnī.

13526. Ja sapnī redz basas kā-
jas, tad būs nabadzīga dzīve
priekšā.
/ P. Š., Rīga. /

13527. Ja sapnī redz sev basas
kājas, tad piedzīvos kaunu.
/ P. Š., Rīga. /

13528. Ja sapnī basām kājām
skrien, tad būs saslimšana vai ne-
patikšanas.
/ M. Zaube, Rīga. /