KĀJU AUŠANA.
13529. Kad uz gultas sēdēdams
kājas aun, tad guļot murgi rādās.
/ Atbalss k. 1897. K. Kleķeris,
Skujene. /
13530. Gultā sēdot nevajag kājas
aut, jo tad naktī nelabi sapņi rādās.
/ M. Klause, Jaunpiebalga. /
13531. Kājas nedrīkst apaut un
noaut gultā sēdot, lai nelabi sapņi
nemocītu.
/ V. Spandens, Pociems. /
13532. Ja gultā sēžot kājas aun,
tad naktīs nelabi sapņi moca.
/ A. Bērziņa, Aloja. A. Zēbuliņš,
Vidriži. /
13533. No rīta uz gultas malas
nedrīkst kājas aut, jo tad naktīs
sapņi moca.
/ M. Driņķe, Ranka. /
13534. Ja uz gultas sēdēdams
auj kājas, tad top aizmiršigs.
/ E. Jēpe, Palsmane. /
13535. Ja gultā aun kājas, tad
cilvēks kļūst aizmāršīgs.
/ V. Johansone, Liepa. /
13536. Gultā sēdot nevajaga kā-
jas aut, jo tad būs slinka sieva.
/ A Šetiņš, Taurene. /
13537. Kājas nevajaga aut gultā,
tad arī nevar labi gulēt.
/ E Barbaka, Rīga. /
13538. Kad kājas aujot sēž uz
gultas, tad naktī lietuvēns jāj.
/ A. Jaunzeme, Rīga. /
13539. Ja gultā stāvot apaun kā-
jas, tad piemīzīs gultu.
/ E. Hiršsone, Talsi. /
13540. Kad gultā aun kājas, tad
zirgs paliek slapjš.
/ J. Steglavs, Jelgava. /
13541. Stāvot nedrīkst sev kājas
aut, tad visu mūžu būs otram par
kalpu.
/ A. Salmāns, Balvi. /
13542. Kuojuos stuovūt
nadreikst
kuoju aut, tad byus nalaimīgs ceļš.
/ T. Nagle, Varkļāni. /
13543. Ja stāvus kājas aun, tad
lopi stāvus dzemdē.
/ J. Cinovskis, Snēpene. /
13544. Kad kājas aun stāvus, tad
aitas nevāķ jērus.
/ I Stirna, Snēpele. /
13545. Kājas aunot nedrīkst dzie-
dāt, jo tāda dziedāšana nes bēdas
un asaras.
/ P. Zvirgzdiņš, Mārciena. /
13546. Kājas audams nedrīkst
dziedāt, tad kājas noaudams atkal
raudās.
/ E. Aizpurve, Lubāna. /
13547. Kājas aunot nedrīkst dzie-
dāt, tad raudot jāstaigā.
/ A. Liepiņa, Lubāna. /
13548. Kad kājas aujot dzied,
dāt, raudot jāstaigā.
/ V. Eglīte, Rīga. /
13549. Ja dziedādams aun kājas,
tad staigājot jāraud.
/ M. Navenickis, Zasa. /
13550. Kas no rīta auj kājas
dziedādams, tas vakarā tās aus
raudādams.
/ K. Kaufmanis, Lieljumprava. /
13551. No rīta kājas aunot, nav
jādzied, jo tad tai dienā raudāsi.
/ J. Apsalons, Sērpils. /
13552. Ja kājas audams dzied,
tad drīzumā vajadzēs raudāt.
/ J. Zvaigzne, Rēzekne. /
13553. Kad aun kājas, tad vajag
katrreiz aut labo kāju papriekšu,
tad viss labi iet.
/ T. Dzintarkrasts, Talsi. /
13554. Ja gribi, lai vienmēr labi
iet, tad cieti aun pirms labo kāju,
bet vaļā - kreiso.
/ V. Vintere, Matīši. /
13555. Labo kāju katru reizi va-
jagot pirmo noaut un uzaut, tad ne-
kad zobi nesāpēs.
/ L. LOrberga, Valmiera. /
13556. No rīta papriekšu jāaun
labā kāja, tad zobi nesāpēs.
/ A. Mūrniece, Cēsis. /
13557. Pirmo reiz jaunu apavu
kājās aujot, vienmēr kāja
jāauj labā, lai staigājot neklūp.
/ A. Dragone, Palsmane. /
13558. Ja labo kāju pirmo aun,
tad tai dienā klājas labi, ja kreiso,
tad slikti.
/ J. Rubenis, Ērgļi. /
13559. Kājas aunot jāapaun labā
kāja pirmā, lai dienas darbi labi
pašķirtos.
/ Alksnis - Zundulis, Naudīte.
B. Daņilovs, Kacēni. /
13560. Lai dienā labi sekmētos,
tad no rīta jāapaun pirmā labā
kāja.
/ L. Zvirbulis, Jaunlaicene. /
13561. Kad kreiso kāju aun pir-
mo, tad velns smej un eņģelis raud.
/ K. Jansons, Latgale. /
13562. Kājas aunot nedrīkst pir-
mo aut kreiso, jo tad iet nelaimīgi.
/ A. Zibens, Rugāji. /
13563. Ja apaun pa priekšu krei-
so kāju, tad diena nelaimīga,
ja labo - laimīga.
/ J. Cinovskis, Alsunga. /
13564. Ja grib, lai visu dienu labi
ietu un viss izdotos, tad no rīta pa-
priekšu jāapaun kreisā kāja un tad
tik labā.
/ A. Mūrniece, Cēsis. /
13565. Ja meitas no rīta pirmo
apauj kreiso kāju, tad pa dienu pie-
degs zupa.
/ J. Atteka, Nīca. /
13566. NO rīta kreiso kāju vajag
aut pirmo, tad zobi nesāp.
/ A. Pidriks, Sauka. /
13567. Kreiso kāju jāaun pirmo,
tad zobi nesāpēs.
/ M. Vēbere, Straupe, A. Lau,
Lubāna. /
13568. Ja kreiso kāju pirmo ap-
auj, tad zobi nesāp.
/ E. Reinbacha, Vecpiebalga. /
13569. Lobū kuoju vajag
pirmū
apaut, keirū nūmaukt, tod nikod
zūbi nasuop.
/ L. Švandere, Mērdzene. /
13570. No rīta aunot zeķi kājā.
vienmēr jāvelk kreisā kāja pa-
priekšu, - tad nesāpot zobi.
/ K. Briežkalns, Dole. /
13571. Kod cylvāks
nu reita pa-
prīšku apaun zuoboku labuos kuo-
jis un vokorā rozaun pyrmū keirū
kuoji, tod vacīji ļauds runuoj : tai-
dam cylvākam nikod namuop zūbi.
/ V. Podis, Rēzekne. /
13572. Ja kreiso kāju pirmo ap-
auj, tad tanī dienā slikti klājas. Ja
labo - labi.
/ E. Reinbacha, Vecpiebalga. /
13573. Pirmā jāapaun kreisā kā-
ja un jānoaun labā, tad vienmēr la-
bi izdosies.
/ Z. Lāce, Veclaicene. /
13574. Ja gribot, lai viesībās labi
ietu, tad jāaunot kreisā kāja pirmā
un kājās stāvot.
/ A. Aizsils, Lubāna. /
13575. Lai tiktu pie naudas, no
rītiem jāaun papriekšu kreisā kāja.
Tēvs tā Tirzā esot darījis.
/ M. Vētra, Tirza. /
13576. Meitys vai boubys
nu rei-
ta vilcit zuobokus paprīkšu nu
keiruos kuojis, tod vysod jums labi
vessīs ustobys un saiminiceibys
dorbs. A ka nu lobuos vilksit kojis,
vysod jums byus nalaimis, un kod
atīs struodnīki nu dorba pī jums, i
ēst nabyus jīm kū īdūt.
/ V. Podis, Rēzekne. /
13577. Kreisā kāja arvien pa-
priekšu jāauj, tad zobi nesāp.
/ A. Ozoliņš, Barkava. V. Span-
degs, Pociems. /
13578. Papriekšu jāaun kreisā
kāja, tad zobi nesāp.
/ P. Zeltiņa, Ikšķile. /
13579. Kreiso kāju katrreiz vajag
pirmo apaut un noaut, tad zobi ne-
sāp.
/ Z. Prauliņš, Aumeiteŗi. /
13580. Kad kājas apaun, tad par
tām jāpārmet krusts, lai nekristu
un dienas gājieni labi pašķirtos.
/ Alksnis - Zundulis, Naudīte. /
13581. Kad viena kāja apauta
un otra neauta, tad nevar nekur iet,
jo tad rados mirst.
/ R. Grauduma, Lizums. /
13582. Kājas aunot ar pastalām
jeb vīzēm, auklas nav jāsviež otram
cilvēkam virsū, jo tad tas miegā
trūkstas.
/ J. Rubenis, Ērgļi. /
13583. Kad, kājas aunot, otram
uzmet auklas, tad tas miegā trūk-
stas. bet ja tas, kam auklas uzmes-
tas, tās nogriež jeb sasien mazgu,
tad tiek vaļā no šīs ligas.
/ A. Žeibe. /
13584. Kājas aunot no rīta krus-
tu aizmet, lai mežā ejot zvēru ne-
redz.
/ K. Jansons, Plāņi. /
13585. Bērnam pirmo reiz jāie-
aun kājas vecā mēnesī, tad viņam
būs mazas kājas. Ja ieaun jaunā
mēnesī, kājas izaug lielas.
/ J. Rubenis, Ērlģi. /
13586. Kad sapnī auj kājas, tad
būs kur jāiet.
/ A. Račevskis, Jaunpiebalga. /