KAŅEPES.

12725. Kaņepes sējuši Urbāna dienā.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

12726. Kaņepes sēj vidējā sējas laikā jaunos mēslos un
pilnā mēnesī. Dilstošā gaismā sētas kaņepes dod
mazāk sēklu, bet labākus kaņepājus.
/S. Gūberts, 1688./

12727. Kaņepes jāsēj vecā mēnesī, tad laba šķiedra
gaidāma. /M. Brīdaka, Jaunroze./

12728. Kaņepes jāsēj pēc pusdienas, jo tad putni tās ne-
izēd. /J. Vilnītits,Jumurda./

12729. Kaņepes jāsēj priekš gaismas, lai tās putni neno-
ēstu. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

12730. Kaņepes jāsēj caur zirga sakām, tad viņas vistas
un citi putni neēd. /A. Kuikulīts, Augstroze./

12731. Kaņepes jāsēj pusnaktī, lai zvirbuļi nenoēstu,
jo tad tie guļ. /A. Plaudis, Kosa./

12732. Pēc kaņepju apsēšanas jāskatās laukā, tad putni
neēdīs. /L. Reiteris, Lubāna./

12733. Lai putni neēstu kaņepēm sēklas, tad keaņepes
jāsēj vakarā, kad visi guļ. /G. Pols, Baldone./

12734. Kaņepes jāsēj pēc saules un kudīte ar sēklu priekš
sēšanas jāizmauc caur zirga sakām, tav kaņepēs ne-
ies zvirbuļi. /A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

12735. Kaņepes priekš sēšanas caur aramām sakām jāber,
tad putni neēd. /E. Vīksne, Vecpiebalga./

12736. Lai zvirbuļi neēstu kaņepju, tad sēkla jāizber
trīs reiz caur sakām. /L. Kluce, Jaunpiebalga./

12737. Kaņepes sējot, sēkla jāņem caur zirga sakām, tad
zvirbuļi neēd. /J. Ezeriņš, Vecpiebalga./

12738. Kad kaņepes iet sēt, tad kulīte ar kaņepēm jāiz
velk caur zirga sakām, lai zvirbuļi neiet kaņepēs.
/E. Laime, Tirza./

12739. Kaņepes jāsēj rīta krēslā caur kāju starpu, tad
zvirbuļi neēd un aug ļoti kuplas.
/K. Zilbers, Meņģele./

12740. Kaņepes jāsēj priekš saules lēkta, kad putni guļ,
lai z0virbuļi tās neaplasītu.
/J. A. Jansons, Jaunrauna./

12741. Kaņepes jāsēj priekš saules, tad vistas tās
neizkasa. /M. Vēbere, Straupe./

12742. Kaņepes un zirņi jāsēj priekš saules, kad gailis
guļ. /E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

12743. Lai vistas neizkasītu kaņepju, tad, kaņepes sējot,
vistas jālaiž trīs reiz caur sēklām.
/P. Atspulgs, Rauna./

12744. Kaņepes jāsēj vakarā, kad vistas aizgājušas gulēt,
tad labi padodoties. /M. Priedīte, Meirāni./

12745. Kaņepes jāsēj pēc saules, tad zvirbuļi neēd.
/V. Spandegs, Pociems./

12746. Kaņepes jāsēj vakaros pēc saulītes, jo tad neredz
vistas un kaņepes paliek veselas.
/K. Kaufmanis, Linde./

12747. Kaņepes jāsēj pēc saules, tad putni viņas neēd.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

12748. Kaņepes jāsēj vai nu rītā priekš saules, vai
vakarā pēc saules - tad vistas nekasīšot kaņepju
nākošā vasarā. /A. Jugane, Beļava./

12749. Kad dārzā sēj kaņepes jeb miežus, tad vajaga jemt
trīs čipatas graudu un sviest aiz muguras zvirbu-
ļiem, tad tie sējumam neaiztiks.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 198./

12750. Kaņepes jāsēj priekš vai pēc saules, lai zvirbuļi
tās neēd. /K. Jansons, Plāņi./

12751. Pēc kaņepju apsēšanas jāskatās caur sētu laukā.
Tad putni kaņepju neēdīs. /A. Zālīte, Bērzpils./

12752. Lai vistas neietu kaņepēs, tad tanī dienā, kad
kaņepes sēj, vistām jādod kaņepju cik grib.
/E. Laime, Tirza./

12753. Lai vistas kaņepju neēstu, tad sējējam kaņepju ku-
līte jāizvelk caur zirga sakām.
/E. Laime, Tirza./

12754. Kaņepes jāsēj pēc saules rieta, jo tad vistas ne-
kašņājot laukā. /A. Silkalns, Jaunlaicene./

12755. Kaņepes, bez saules sētas, putni neēd.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./

12756. Kaņepes sēj pa to laiku, kamēr vistas guļ, jo tad
viņas nekaš kaņepju laukā.
/A. Sprūdžs, Varakļāni./

12757. Kaņepea jāsēj tā, lai neviens neredz, tad putni tās
neēd. /Blate, Lielstraupe./

12758. Kaņepes jāsēj ar cimdiem rokā, lai zvirbuļi viņas
neēd. [Sal. zirņi.] /K. Jansons, Plāņi./

12759. Kaņepes jāsēj pusnaktī plikam, lai tās zvirbuļi
nenoēd. [Sal. lini.] /K. Jansons, Plāņi./

12760. Kaņepes sējot vajaga vispirms drusciņ graudus
iemest mutē un sējot nerunāt ne vārda, tad putni
neizknābās kaņepes. /J. Širmanis, Vilzēni./

12761. Kaņepes sējot jātur kaņepes mutē, runāt un muti
atvērt nedrīkst pirms kaņepes apsētas, tad zvir-
buļi neuzkrīt un kaņepes jo kupli aug.
/K. Krastiņš, Nītaure./

12762. Kad kaņepes sēj, tad tās jāber sētuvē caur zirgu
sakām, tad vistas viņas neizkaš.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

12763. Kad kaņepes iet sēt, tad tās saber sietā caur zirga
sakām, lai zvirbuļi tās nenoēstu.
/L. Pilsētniece, Vecpiebalga./

12764. Kaņepes sējot, pirmās saujas jāizsēj atmuguriski
caur aramām sakām, tad zvirbuļi kaņepes rudenī
neēd. /J. Jansons, Rīga./

12765. Kaņepes sējot, jāiet ačgārni, lai putni neēd.
/E. Laime, Tirza./

12766. Lai vistas kaņepes nenoēstu, tās sējot pirmā sauja
jāmetot par plecu aiz muguras.
/K. Skujiņš, Valmiera./

12767. Kaņepes jāsēj pirmās saujas atmuguriski caur ara-
mām sakām, tad viņas rudenī neēd zvirbuļi.
/V. Amoliņa, Olaine./

12768. Ja grib zināt, vai kaņepes dīgs, vai ne, jāliek
vārošā ūdenī. /E. Miglava, Skaņkalne./

12769. Kaņepes jāsēj sausā laikā, jo tad labi padodas.
/A. Klause, Jaunpiebalga./

12770. Kaņepes sējot, nedrīkst ar otru runāt pār sētu, jo
tad viņas neuzdīgstot labi, bet izstīdzējot pa ze-
mes apakšu. /A. Silkalns, Jaunlaicene./

12771. Kad kaņepes sēj, tad tās noecējot eglis jāapgāž
otrādi - zari uz augšu, tad kaņepes labi sadīgst.
/E. Šneidere, Alūksne./

12772. Kaņepes sēj tymsā, lai nebajut saušņu.
/L. Švandere, Mērdzene./

12773. Pirmā kaņepēju sauja tūliņ jāienes istsbā, tad
blaktis neaug. /E. Laime, Tirza./

12774. Kad kaņepes ecē, tad pie ecēšām nedrīkst roku likt.
/E. Laime, Tirza./

12775. Kaņepes taukšķējot, tās jāmaisa, tā kā rakstot
skaitli 8. /M. Vētra, Tirza./

12776. Kaņepju miltiņi. Iztaukšētas kaņepes atdzisina, tad
grūž piekstā (piestā). Kaņepju miltus izsijā caur
smalku sietu. Miltiem pieliek krietni daudz smalki
sagrūsta sāls un sajauc. Tikuši ēsti par pavalgu
pie novārītiem kartupeļiem, tos miltiņos apvaļājot
un pienu, kulteni u. t. t. piestrebjot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

12777. Kas daudz kaņepju ēd, tam tumšas acis paliek.
/K. Jansons, Plāņi./

12778. Kad divas galviņas uz viena kaņepju stiebra, tad
plēsējai rudenī būs kāzas. /A. Krūmiņa, Valka./