KĀPOSTI.

I. Sēšana.
II. Stādīšana un kopšana.
III. Tārpu vajāšana.
IV. Skābēšana.
V. Ēšana.
VI. Dažādi ticējumi.

I. Sēšana.

13599. Kāposti jāsēj jaunā mē-
nesī.
/ K. Jansons, Plāņi. /

13600. Svaru dienā vajaga kā-
postus sēt, tad izaug lielas galviņas.
/ J. Banazis, Nīca. /

13601. Kāposti jāsēj trešdienā
jeb arī tādā nedēļas dienā, kuŗā
rudenī uzsnieg pirmais sniegs, tad
neēd tārpi.
/ M. Navenickis, Zasa. /

13602. Tai dienā, kad uzkrīt pir-
mais sniegs, nākamā pavasarī sē-
jami kāposti.
/ I Indāns, Gārsene. /

13603. Kādā nedēļas dienā pir-
mie ledi lūst, tādā jāsēj kāposti.
/ G. Stankeviča, Dzelzava. /

13604. Kad kāpostus sēj lecektī,
tad četriem cilvēkiem jāiet un jāliek
katram sava ola lecekts stūrī, tad
kāposti aug balti kā olas.
/ L. konv. vārdnīca, 15508. /

13605. Priekš kāpostu sēšanas
sēklas jāizbeŗot caur zirga sakām,
tad spradži neēdot.
/ J. Jansons, Plāņi. /

13606. Kāpostu sēklas priekš sē-
šanas jāizbeŗ caur čūskas nomauku
jeb trīs reiz jāizņem caur zirga sa-
kām, lai spradži neēd kāpostu.
/ K. Jansons, Plāņi. /

13607. Kāposti jāsēj vakarā,
kad putni gulēt likušies, tad tie
sēklas neknābj.
/ K. Krastiņš, Koknese. /

13608. Kāposti jāsēj pret zieme-
ļiem, lai tārpi neēd.
/ E. Medene, Meirāni. /

13609. Kāposti jāsēj kaņepju lau-
kā, tad kāostus tārpi neēd.
/ L. Rudzīte, Vijciems. /

II. Stādīšana un kopšana.

13610. Kāpostus stāda augošā
mēnesī, kad laiks nenokalst.
/ M. Brīdaka, Jaunroze. /

13611. Kāposti jādēstī augošā
mēnesī, kad laiks apmācies.
/ A. Zvejniece, Piebalga. /

13612. Kāposti jāstāda jaunā
mēnesī rīta cēlienā, bet veca& mēne-
sī vakara cēlienā.
/ L. Aizpurve, Lubāna. /

13613. Kāposti jāstāda vecā mē-
nesī, tad vārās mīksti.
/ E. Ķikule, Rīga. /

13614. Kāposti jādēsta tādā die-
nā, kad auns valda ( kalendāra zī-
me ), tad aug cietas un lielas gal-
vas.
/ J. Rubenis, Ērgļi. /

13615. Kāposti jāstāda svaru die-
nā, tad viņi ir svarīgi.
/ P. Š., Ropaži. /

13616. Kāposti jāstāda tanī nedē-
ļas dienā, kuŗā pirmo reizi rudenī
uzkrita sniegs.
/ J. Zvaigzne, Rēzekne. /

13617. Kāposti jādēsta tajā ne-
dēļas dienā, kuŗā rudenī ir uzkritis
pirmais sniegs ; citādi kāpostus ap-
ēd tārpi.
/ K. Kaufmanis, Birzgale. /

13618. Kāposti jāstāda tai nedē-
ļas dienā, kad rudenī pirmais sniegs
nāca.
/ H. Skujiņš, Aumeisteŗi. /

13619. Kāposti jāstāda tādā die-
nā, kādā parādījās pirmais ledus.
/ M. Ābele, Jaunjelgava. /

13620. Ja kāpostus stāda tanī pa-
šā dienā, kuŗā iekritusi Ģertrūdes
diena, tad kukaiņi apēd kāpostus,
jo Ģertrūdes dienā visi kukaiņi un
kustoņi pamostas.
/ A. Aizsils, Kārķi. /

13621. Kāpostus nevajaga dēstīt
tajās dienās, kuŗās tajā gadā ir
Ģertrūdes un Benedikts, jo tad tār-
pi noēd kāpostus.
/ V. Loze, Drusti. /

13622. Kuŗā nedēļas dienā pēc
Māres kukainīši ir uz sniega, tai
nedrīkst kāpostus dēstīt.
/ J. Ezeriņš, Vecpiebalga. /

13623. Kāposti jāstāda tad, kad
mazi, sarkani vaguliņi pa zemi
kust .
/ V. Ķiņķeris, Madona. /

13624. Kāpostus un kāļus ne-
drīkst dēstīt dienās, kad attiecīgās
dienās ziemā sniegs ir bijis ar ku-
kaiņiem, jo tad stādus kukaiņi
apēd.
/ A. Užāne, Skujene. /

13625. Kāpostus nevar stādīt tai
nedēļas dienā, kuŗā bijusi pelnu
diena, tad negriežas gavliņas.
/ Z. Lāce, Veclaicene. /

13626. Kāpostus stāda dienu pēc
sējas dienas, piem. : ja tie sēti pirm-
dienā, tad jāstāda otrdienā u. t. t.
/ L. konv. vārdnīca, 15507. /

13627. Kāpostus nedrīkst stādīt
trešdienās un sestdienās, jo tad
spradži viņus noēd.
/ M. Driņķe, Ranka. /

13628. Trešdienās un sestdienās
stādīti kāposti neaug.
/ J. Rudītis, Jaunpiebalga. /

13629. Kad celiņi ir tārpu izurb-
ti, tad kāposti jāstāda.
/ A. Vilciņš, Līgatne. /

13630. Kāposti jāstāda vakaru
vējā, tad aug lielas galviņas.
/ J. Jurjāns, Jaungulbene. /

13631. Kad kāpostus stādot, tad
vajagot stādīt, kad ziemeļa vējš pū-
šot, lai būtu cietas galviņas kā-
postiem.
/ J. Daizis, Nīca. /

13632. Kāpostus stādot pirmais
stādiņš jāstāda Dievam, otrs - na-
bagam un tikai trešais sev, jo tad
kāposti labāki aug.
/ A. Užāne, Skujene. /

13633. Kāpostus nevar stādīt sie-
viete mēnešziedu laikā, jo tad tie
izdzeltot.
/ J. Zaķītis, Lautere. /

13634. Ja sievietei mēnešziedi,
tad tā nevar kāpostus stādīt, ci-
tādi tie nokalst.
/ Z. Lāce, arī Skujene. /

13635. Ai, kāposti, kāpostiņi,
Kādēļ lieli neaugat ?
Vai tādēļ neaugat,
Ka jums veca dēstītāja ?
[ Sal. lini. ]
/ LD 28560, 28561 - 3. /

13636. Ja, kāpostus stādot, pie-
min spradžus, tad spradži noēd kā-
postus.
/ E. Laime, Tirza. /

13637. Kāpostus stādot, pirmo
kāpostu vajag stādīt skatoties uz
ziemeļiem, tad augs labi kāposti.
/ A. Kondrāte, Lenči. /

13638. Ja kāpostus stāda, tad va-
jaga muti griezt pret ziemeļiem, lai
tārpi nemetas.
/ M. Ķimene, Mazsalaca. /

13639. Kāpostus un kāļus stādot,
pirmais jāiestāda ziemeļu pusē, tad
nenokalst un labi aug.
/ A. Zvejniece, Piebalga. /

13640. Kad kāpostus stāda, tad
nav brīv, vīriešiem gaŗām ejot, dot
labudienu, jo tad kāpostiem saknes
aug čemuriem un nav galviņu.
/ M. Zaube, Alsviķi. /

13641. Kad kuopūstus stuoda,
tad navar dūt dīvpaleiga, tad kuo-
pūstus tuorpi ēss.
/ T. Nagle, Varakļāni. /

13642. Kāpostus stādot, nedrīkst
atņemt dievpalīgu, jo kāpostiem
augot, nevajagot nekādu palīgu ( t.
i. kukaiņu ).
/ L. konv. vārdnīca, 15508. /

13643. Ja kāpostu stādītājam pa-
saka dievpalīgu, tad kāposti ne-
augs.
/ L. Reiteris, Lubāna. /

13644. Kad kāpostus stāda, vī-
rieši nedrīkstot stāvēt klāt, tad nee-
sot galviņu.
/ M. Zaube, Rīga. /

13645. Kāpostus stāda tikai sie-
vietes : vīrieši nedrīkst stāvēt klāt,
tad nav galviņu. Mēnešreizēs tomēr
nedrīkst stādīt, jo tad kāposti iz-
dzeltē.
/ L. konv. vārdnīca, 15508. /

13646. Kāposti jāstāda tupus, lai
galviņas būtu zemas un resnas ; var-
būt tāpēc arī stādītājas dobes galā
stipri piesit ar pakaļu, kad dobe jau
pilna.
/ L. konv. vārndīca, 15508. /

13647. Kāpostus stādot vajaga
likt cepuri galvā, tad izaug tik lielas
kāpostus galvas kā cepures.
/ K. Corbiks, Līvbērze. /

13648. Ziemeļu vējā nedrīkst kā-
postus stādīt, tad aug zili.
/ L. Strute, Šķibe. /

13649. Kāpostus stādot, jāaplej
kā stādi, tā arī stādītāji, lai labi
aug.
/ L. Strute, Šķibe. /

13650. Pirms kāpostus stāda, tad
papriekšu pirmā stūrī ierok nātres
un akmeni zemē un saka : " Jūs kā-
postu galvas, augait tik cietas kā
šis akmens, un jūs kukaiņi, ja jūs
ko gribat ēst, tad ēdiet šās nātres.
/ K. Šilings, 1832. g., Tirza. /

13651. Kāpostus jeb citus dārz-
augus stādot, vagā ierok akmeni un
nātres, un saka šādus vārdus :
" Skaudējam akmens ko grauzt,
nātres acīs ! "
/ L. Latkovskis, Varakļāni. /

13652. Kad iedēstī kāpostus, tad pie dārza jānoliek lieli
akmeņi; tad galviņas arī augs lielas kā akmeņi.
/A. Aizsils, Lubāna./

13653. Kāpostus stādot, sieva iestāda pašu pirmo saplūktu
nātru sauju kāpostu dobes galā; vīrs paceļ atnestu
akmeni un uzkrauj sievas iestādītām nātrēm tiešām
virsū; nu tik sāk savus kāpostus stādīt.
/Latv. Avīzes, 1858, 7./

13654. Kad kāpostus stāda, tad grēdu galos jāliek akmeņi
un sērmūkšļu ziedi, tad augs kāposti lieli un
cieti kā akmeņi un balti kā tie ziedi, ko pieliek
klāt. /A. Aizsils, Kalsnava./

13655. Pirms kāpostu stādīšanas jānoplūc sauja nātru un
jānoliek pirmās vagas galā. Uz nātrām jāuzliek
akmens un jāsaka: "Tārpi nātrās un kāpostgalviņas
kā akmeņi!" Tad tārpi neēd kāpostus un kāpostiem
aug lielas un cietas galviņas.
/I. Kažoka, Lubāna./

13656. Kuopustus stuodūt, juonūveļ nu vogas molas akmini,
tad kuopustu golvas augs cītas kai slūta.
/Jaunais Vords, 1932, V./

13657. Kad iet stādīt kāpostus, vajaga paņemt vienu sauju
nātru un vienu akmeni. Akmeni noliek, lai kāpos-
tiem aug tik cietas galviņas kā akmens, nātres
stāda pret tārpiem. /J. Atteka, Nīca./

13658. Kāpostus stādot, jāpaliek vagas galā zem akmeņa
nātras. /J. A. Jansons, Bīriņi./

13659. Lai tuorpi naāstu kuopūstu un lai byutu cītas gol-
vas, vajaga, stuodūt pyrmū vogu, vogas golā īlikt
akmini un zam tuo ņuotru.
Tuorpi ēes ņuotres un kuopustu galviņas byus cītas
kai akmins. /T. Beča, Preiļi./

13660. Ja dēstot kāpostus, tad vagas (dobes) galā jānoliek
nātru šauja un uz tām liels akmens; tad būs lielas
un cietas kāpostu galviņas. /I. Ozoliņa, Rīga./

13661. Kad kāpostus stāda, tad pirmās vagas galā jāliek
akmens un zem akmeņa nātra, lai aug cietas galvi-
ņas. /R. Grauduma, Lizums./

13662. Kāpostus stādot, papriekš jāiestāda nātru kušķis
un dārza malā jānoliek siets, virs tā akmens, lai
galviņas aug lielas kā siets un cietas kā akmens.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

13663. Kad kāpostus stāda, tad noliek nātru slotu vagas
galā un uzliek virsū akmeni, lai galviņas cietas
aug un kāpostus tārpi nenoēd.
/T. Rigerte, Brunava./

13664. Kāpostus stādot, jāpaliek ežas galā tik liels
akmens, cik lielas grib galvas. Pie akmeņa vēl jā-
pieliek saplūktas nātres un sērmūkļa zariņi, tad
kāposti izaug lieli un labi. /J. Rubenis, Ērgļi./

13665. Pēc kāpostu dēstīšanas lecekles galā uzliek nātru
piku un nosloga ar akmini, tad nātras attura kai-
tēkļus un akmins piedod galviņām cietumu.
/M. Navenickis, Zasa./

13666. Kad kāpostus stāda, tad pirmās grēdas galā jānoliek
akmens un zem tā nātras, tad būšot cietas galviņas
un kāpuri neēdīšot. /J. Bitaks, Litene./

13667. Kad stāda kāpostus, vagā ieliek akmeni, tad kāposti
būs labi un cieti kā akmens. /J. Rupjais, Asūne./

13668. Kad kāposti sastādīti, tad vagas galā jānoliek
akmens, jo tad kāpostu galviņas izaugs tikpat cie-
tas kā akmens. /V. Slaidiņa, Drusti./

13669. Kāpostus dēstot vagas galā pie pirmā dēsta jānoliek
akmens, jo tad galviņas aug lielas un cietas kā
akmens. /A. Užāne, Skujene./

13670. Ja stāda kāpostus, tad akmeni vajag uzlikt uz
dobes gala, jo tad aug lielas galviņas.
/K. Kristape, Olaine./

13671. Kāpostus stādot, pirmā vagas galā vajag ielikt
akmeni, lai augtu cietas galviņas.
/A. Kondrāte, Lenči./

13672. Ja grib, lai kāpostu galviņas augtu lielas un
cietas, tad vagas galā jānostāda balts akmens un
pašām stādītājām jāaizsien balti priekšauti.
/O. Grenševica, Vietalva./

13673. Kāpostu stādītājām jāsien balti lakatiņi un jāliek
balti priekšauti, tad kāposti augs balti.
/A. Aizsils, Kalsnava./

13674. Kuopūstus dāstūt, kotras grādas golā vajag uzbērt
čupu palnu un uz tuos uzlikt akmini, - tad kuopūsti
labi augs. /M. Apeļs, Stoļerova./

13675. Kāpostus stādot, pirmā jāiestāda nātre, lai citi
nevarētu apskaust. /Z. Lancmanis, Jelgava./

13676. Kad kāpostus stāda, tad pirmā vagas galā jāiestāda
trīs nātres un jāsaka: "Augat tārpiem un kukai-
ņiem!" tad kukaiņi viņu netērē.
/V. Spandegs, Pociems./

13677. Kāpostus stādot, vajag iestādīt pa starpām kādas
kaņepes, lai kāpostus neēstu kukaiņi.
/A. Kondrāte, Veļķi./

13678. Kad kāpostus stādot, tad katrā dobes galā vajagot
iestādīt vienu kaņepi; tad neesot kāpostiem tārpu.
/J. Daizis, Nīca./

13679. Kāpostus vajaga stādīt pa saulei un vakarā, tad
viņi ātri iet uz priekšu un ir brangi, bet ja
stāda pret sauli, tad viņi lāgā neaug.
/K. Bika, Gaujiena./

13680. Kāpostus stādot, pirmās vagas galā jāliek velēna,
tad galviņas būs baltas un cietas.
/A. Jugane, Beļava./

13681. Kāpostus stāda, tad apakš pirmā kāposta ieliek
vistas pautus, jo tad augot labi kāposti ar cietām
galviņām. /A. Bīlenšteina rokraksts.
K. Boivics, 1862. g., Lubāna./

13682. Kad iestāda pirmo kāpostu, tad tam tūlīt jāiesprauž
dūcis vagas galā klāt, lai tārpi kāpostu neēstu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

13683. Kad kāpostus stādot kādam rāda ikuci, tad kāpostiem
galviņas plīst, ja dūri rāda, tad "kuiļi" kāpostiem
apakšā metas. /K. Jansons, Pilda./

13684. Kad kāpostus stāda, tad staigā ar mirona kreklu
ap kāpostu dārzu, lai tārpi netērē kāpostus.
/P. Rīmanis, Krimulda. A. Bīlenšteina man./

13685. Ja kāpostus stādot ēd, tad kāpostus ēdīs kukaiņi.
/V. Johansone, Liepa./

13686. Ja kāds pārkāpj pār kāpostu dobi, tad tur kāposti
vairs lāgā neaug. /L. konv. vārdnīca, 15530./

13687. Kāpostus stādot rumelējas, lai tie brangi augtu.
/J. E. 1889, Valmiera./

13688. Ja kāpostus stādot lejas, tad kāposti aug balti.
/V. Johansone, Liepa./

13689. Pēc kāpostu stādīšanas jārumulējas, tad labi kā-
posti padodas. /A. Biša, Rencēni./

13690. Kāpostus ja apstāda, tad jālejas ar ūdeni, lai
mīksti kāposti būtu. /K. Kristape, Olaine./

13691. Tikko piestādītam kāpostu laukam jāskrej trīs
reizes ar degošu pagali apkārt, lai kāposti labi
aug un lai tos neēd tārpi. /K. Līdeka, Meirāni./

13692. Kad kāpostiem tārpi uzmetušies, tad kādam no mājas
ļaudīm plikam bez saules trīs reiz jāapskrien ap
kāpostu dārzu ar mirona drēbēm rokā, ar kurām jāsit
kāpostiem. /K. Jansons, Plāņi./

13693. Kad kāpostiem daudz tārpu, tad sestdienas vakarā
kurina pirti viens no pērājiem, kurš pasteidzies
citiem pa priekšu, ne vārda neteicis, paņem ķipī
ūdeni un lielu bērza slotu, tāpat kails aizskrien
uz kāpostu dārzu un sāk tur ar ūdeni tos laistīt
un ar slotu pērt. Tad tārpi pazudīs.
/L. Vīksne, Talsi./

13694. Lai kāpostiem nemestos spradži, tad pēc pirmās
mazgāšanās pirtī, jāņem pirtsslota un ar to kailam
jāskrien ap kāpostu lauku 3 reizes riņķī, pie kam
ar slotu uz kāpostiem jāslaka samazgātais ūdens.
/K. Krastiņš, Dzērbene./

13695. Lai kāpostiem neuzmestos spradži, tad sestdien
pirtī peroties, jāieskrien kailam kāpostu dārzā un
ar slotu jānoper kāposti. /L. Kleinberga, Svēte./

13696. Kāposti jāvagā ar zirgu, tad spradži neaiztiek.
/K. Jansons, Plāņi./

13697. Kod saimineica slota kuopūstus, un uz ituos saimi-
neicys kas nebejs dusmeigs un grib, kab pi ituos
saimineicys naizaugtu kuopūstus, vajag dusmeigam
cylvākam, kab saimineica naredzeitu, puorīt un
paruodeit kikuži, bet kab saimineica naredzeitu.
Tod pēc ituo pi saimineicys kuopūsti nu reizis aug
cīši labi, a pēcuok izaugs vīnūs kuprūs un pavysam
propuls, tai ka saimineica paliks pavysam bez kuo-
pūstu. /V. Podis, Rēzekne./

13698. Ja grib, lai otram neaugtu kāposti, tad stādāmā
laikā jārāda caur sētu ķikudži.
/K. Straubergs, Br. Zeme, 1934, 31. dec./

13699. Sieviete mēnešu laikā nevar iet kāpostu dārzā, tad
kāposti izdeg.
/K. Str., no 80 g. v. Cerbuku mātes, Kraukļi./

13700. Lai spradzes nenoēstu kāpostus, tad tie jāapkaisa
ar pelniem, kas sakrāti no pelnu dienas līdz Liel-
dienām. /A. Zvejniece, Lubāna./

13701. Kāposti jāstāda pa divi kopā; ja abi augs, tad
mājās būs kāzas, ja neaugs, tad bēres.
/S. Skrastiņa, Vaive./

III. Tārpu vajāšana.

13702. Ja kāposti ir tārpu apstāti, tad ceturtdienai ize-
jot un piektdienai nākot to nakti jāiet šiem
kāpostiem visapkārt un jāslauka tie ar peramo
slotu, tad tārpi izzudīs. /K. Šuberts, Bramberga./

13703. Kad kāpostiem dārzā tārpi, tad jāiet uz pirti pēr-
ties un jālūko vēl ar siltu pirtsslotu pērt tārpus
projām. /M. Valdmane, Zaļāmuiža./

13704. Kad kāpostus ēd tārpi, tad plikam jāizskrien no
pirts un ar pirts slotu tie jāapper.
/Z. Pūtele, Sabile./

13705. Lai kāpostos nemestos tārpi, tad tos apsprauž ar
melnā alkšņa zariem. /V. Pilipjonoks, Asūne./

13706. Kreisās kājas pastalā salasa trīsdeviņus kāpurus,
pastalu velk otrādi uz krustceļu, aprok tur un tad
trīs reiz nospļaujas. Ja tā dara, tad tārpi nemetas
kāpostos. /L. konv. vārdnīca, 15508./

13707. Kad tārpi ēd kāpostus, tad jāpārnes no kapiem zeme
un ar to jāapkaisa.
/L. Straudovskis, Lielplatone./

13708. Kāposti jāapslauka ar mirušo drēbēm, lai tārpi no
kāpostiem aizbēgtu. /A. Mencis, Puikule./

13709. Ja uz kāpostiem metas tārpi, tad jāatnes no kapiem
dzeltānās smiltis un ceturtdienas vakarā pēc saules
jāuzkaisa, tad tārpi pazudīs.
/A. Broža, Naukšēni./

13710. Ja grib, lai vasarā kāpuri neēd kāpostus, tad
plikam vīram ap divpadsmitiem jāpaņem pelnu kulīte
un nevienam neredzot jāuzbārsta kāpostiem pelni.
/T. Rigerte, Panemune./

13711. Kad tārpi ēd kāpostu lapas, tad vajaga apbērt ar
pelniem vai arī ar saslaucītiem pagalma mēsliem.
/St. Kokins, Eglūna./

13712. Pavasarī vajagot apslacīt jaunos kāpostu stādiņus
ar veco kāpostu zupu, tad kukaiņi neēdot.
/A. Gulbe, Burtnieki./

13713. Tārpi bēg no kāpostu dārza, ja kādu tārpu turpat
pie kājiņas pakar. /L. konv. vārdnīca, 15508./

13714. Ja kāpostos metas tārpi, tad kociņos jāpakar olu
čaumalas; tad tārpi nozūd. /Z. Lāce, Veclaicene./

13715. Lai iznīcinātu kāpostu tārpus, tad jāatnes no meža
skudras un jāpalaiž kāpostos; kad skudras būs vi-
sus tārpus noēdušas, tās aizies uz mežu.
/E. Laime, Tirza./

13716. Lai tārpus aizdzītu no kāpostiem, tad viens jem iz-
kapti un pļauj. Otrs prasa: "Ko tu pļauj?" "Tārpiem
galvas." "Pļauj, pļauj, ka vari nopļaut!"
/L. konv. vārdnīca, 15508./

13717. Kā varot kāpostiem čavarus iznīcināt. Reiz viena
sieviete paņēmusi kāpostu saknes un iegājusi pirtī
un krāsnī cepusi kāpostu saknes. Ienākusi otra
sieviete un prasījusi:' Ko tu tur cep?" Kāpostu
cepēja atbildējusi: "Cepu ko cepdama, cepu ko
cepdama!" Un tā viņa iznīcinājusi saviem kāpostiem
čavarus. /R. Lazdiņš, Ape./

13718. Ja spradži ēd kāpostus, tad vajaga sakapāt kalves
un nobārstīt kāpostus; tad visi spradži aizbēgs un
atstās kāpostus mierā. /H. Skujiņš, Smiltene./

13719. Pie katra iestādīta kāposta vajaga piespraust vā-
vernāja zariņu, jo tad kāpostus spradži nenoēd.
/E. Jēpe, Palsmane./

13720. Kad spradži kāpostus ēdot, tad ap kāpostu, nevie-
nam nezinot, jāapsienot sievieša mats, tad spradzī
aizejot. /J. Skara, Jaunpiebalga./

13721. Spradžu dēļ kāpostus vajaga nokaisīt ar sāli, tad
arī no spradžiem būs miers.
/H. Skujiņš, Smiltene./

IV. Skābēšana.

13722. Kāposti jānojem trīs dienas pēc pilna mēneša.
/S. Gūberts, 1688./

13723. Kāposti jāšķērē jaunā mēnesī un kad cūkas nestaigā
pa lauku, lai ziemā kāposti nepūtu.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

13724. Kāpostus vajaga skābēt vecā mēnesī, tad tie mīksti
vārās. /R. Gailīte, Rīga./

13725. Kāposti dārzā jānogriež vecā mēnesī un jāsagriež
tanī pašā mēnesī, jo tad kāposti vārās ļoti mīksti.
/E. Ārgals, Naukšēni./

13726. Kāpostus vajaga ieskābēt ziemai vecā mēnesī, tad
tie ir mīksti; jaunā mēnesī ieskābēti kāposti ir
cieti, un tos nevar lāgā izvārīt.
/A. Salmāns, Balvi./

13727. Ja kāpostus skābē jaunā mēnesī, tad tie cieti, ja
vecā - mīksti. /A. Ruciņa, Rīga./

13728. Jaunā mēnesī skābēti kāposti ir cieti, vecā mīksti.
/E. Laime, Tirza./

13729. Kāposti jāskābē vecā mēnesī, tad vārās mīksti; ja
skābē jaunā mēnesī, tad ilgāki uzglabājas.
/K. Biša, Vijciems./

13730. Kāposti jāliek skābēt jaunā mēnesī, ja liek vecā
mēnesī, tad ir ļuperīgi (mīksti).
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

13731. Kāposti jāliek baļļā jaunā mēnesī, lai viņi būtu
cieti un par daudz neizmīkstu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

13732. Kāposti jāliek skābēt jaunā mēnesī, lai viņi būtu
cieti un par daudz neizmīkstu.
/E. Zommere, Rauna./

13733. Kāposti jāgrūž un jāliek kubulā jaunā mēnesī, tad
cieti pastāv. /E. Lācis, Tirza./

13734. Kāposti jāskābē vecā mēnesī, tad viņi ilgi stāv un
vasarā viņos nemetas tārpi. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

13735. Kāposti jāgrūž jaunā mēnesī, tad viņi ir cietnēji,
bet vecā viņi izput. /J. Rubenis, Ērgļi./

13736. Lai uzglabātu kāpostus līdz nākamajai vasarai, tad
liek kubulā jaunā mēnesī. /E. Zirnītis, Lubāna./

13737. Lai būtu labi kāposti ziemai, tad liek kubulā vecā
mēnesī. /E. Zirnītis, Lubāna./

13738. Rudenī kāposti jāiegrūž (jāsāk likt) kubulā, kad
lopu nav mājā, tad viņi ir garšīgi.
/J. Rubenis, Ērgļi./

13739. Lai kāposti nebūtu rūgti, tad tie jāskābē priekš
govju dzīšanas mājā. /A. Ozoliņa, Lubāna./

13740. Kāposti nav jāgrūž eglītes nedēļā, tad viņi ir
rūgti un negaršīgi. /J. Rubenis, Ērgļi./

13741. Kāposti nav jāliek kubulā egles nedēļā, tad tie ir
cieti. /A. Aizpurve, Lubāna./

13742. Kāposti jāgrūž skuju nedēļā, tad esot labi un
neesot rūgti. /E. Līdeka, Lubāna./

13743. Ja kāpostus grūž skābēšanai Miķeļdienas nedēļā,
tad tie esot rūgti. /E. Zirnītis, Lubāna./

13744. Kāposti jāliek baļļā Mīkāļa nedēļā, tad viņi cieti
pastāvot. /H. Skujiņš, Smiltene./

13745. Kāposti jāliek baļļā Miķeļdienas nedēļā, tad viņi
cieti. /R. Kalniņš, Lubāna./

13746. Kāpostus nedrīkst baļļā likt Mīkāļa nedēļā, tad
tie cieti vārīt. /E. Jēpe, Palsmane./

13747. Kāpostus skābējot pirmie kāposti jāber uz ziemas
pusi, tad labi izdodas. /E. Vīksne, Vecpiebalga./

13748. Kāpostus kad berot kubulā skābēt, tad jāberot pirmo
reiz uz ziemeļpusi, tad viņi nepaliekot nelabi.
/E. Aizpurve, Lubāna./

13749. Kāposti nav jāliek skābēt, kad žīdi sāk būdiņās
sēdēt. /P. Š., Preiļi./

13750. Tai dienā, kurā pirmos linus mērc (velk), nedrīkst
kāpostus ieraudzēt, tad tiem linu smaka.
/I. Indāns, Gārsene./

13751. Kāpostus stampājot, nedrīkst pirst un pirkstus pie
baļļas malas tīrīt, lai kāposti neizmīkš.
/K. Jansons, Plāņi./

13752. Kāpostus liekot mucā, stipri jāsmejas, tad labi
rūgst. /A. Aizsils, Lubāna./

13753. Kāpostus mucā berot jāsmejas, lai tie labi rūgtu.
/E. Līdeka, Lubāna./

13754. Kāpostus skābējot, vajaga pār mucu sabučoties, tad
būs saldi kāposti.
/A. Šulcs, Krievijas pierobeža./

13755. Ja apses koka pagali ieliek skābu kāpostu mucā, tad
kāposti nepel un arī nepaliek par daudz skābi.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

13756. Kāpostus berot skābējamā kubliņā, jāber pret
ziemeļiem, jo tad viņi izdodoties labāk.
/L. Aizpurve, Lubāna./

13757. Kāposti jāliek mucā tā, lai trauka beramais gals
neatrodas pret ziemeļiem, tad kāposti esot cieti.
/E. Līdeka, Lubāna./

13758. 21. septembrī ir kādas mājas sila kalniņā Vidzemē
kāpostu audzējamais tirgus. Tur saimnieks sakur
uguni un tirdzenieki, kāpostiņus aizvezdami, pēc
sava ieraduma kādus no tiem noliek pie uguns un
saimnieks tos saņem.
/Latv. ļaužu draugs, 1836, 71./

V. Ēšana.

13759. Kad pirmo reiz ēd jaunus kāpostus, tad kādam ēdājam
jāsit pa pieri, lai kāpostiem izaug cietas galvi-
ņas. /K. Jansons, Plāņi./

13760. Kas aukstā laikā kāpostus ēd, tam kājas salst.
/K. Jansons, Plāņi./

13761. Lai kāposti augtu vasarā labi, tad tie jāvāra
Marijas pasludināšanas dienā.
/E. Zirnītis, Lubāna./

13762. Ja ciemiņus pacienā ar kāpostu zupu, tad tas
nozīmē, ka grib lai ciemiņi izklīst.
/E. Miglava, Rīga./

VI. Dažādi ticējumi.

13763. Lai augtu biezas un cietas kāpostu galviņas, tad
Māras dienā jātin lieli dzijas kamoļi. [Sal.
Pavasara Māra.] /E. Aizpurve, Lubāna./

13764. Rudenī, kad sākot kult labību ar spriguļiem, kā-
postu galviņas sākot sisties kopā un paliekot cie-
tākas. /L. konv. vārdnīca, 15509./

13765. Pavasarī kāpostu lecekļi jāapkaisot ar sāli, jo
tad kāpostiem salnas nekaitējot.
/J. Putniņš, Bērzpils./

13766. Kāpostu dārzā jāved mēsli rudenī vecā mēnesī, tad
labi padodas kāpostu raža. /L. Rudzīte, Vijciems./

13767. Ja kāpostiem tārpi noēd lapas, tad ziemā mirst
daudz vecu cilvēku. /K. Jansons, Plāņi./