12783. Tēvs nerok bērnam kapu. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
12784. Bērni neraka tēvam un mātei kapu.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

12785. Bērni nedrīkst rakt kapu vecākiem, jo tad pēdējiem
smaga gulēšana. /J. Jansons, Plāņi./

12786. Kapu rokot, nedrīkst smiltis mest saulei sejā.
/K. Jansons, Plāņi./

12787. Karu rokot, racēji allaž iemet kapā kādu dzīpara
gabaliņu vai kādu lupatiņu kā ziedu , lai mironis
nerādās sapnī. /P. Rozens, Garoza./

12788. Kapa racējiem un zārka nesējiem deva cimdus vai
dvieļus, lai rokas nesāp. /J. Rubenis, Ērgļi./

12789. Kapa racējiem deva par ziedu cimdus vai arī ko
citu , lai rokas nesāpot /J. Upīte, Gatara./

12790. Nevajag ļaut bērniem rotaļājoties no smiltīm kapu
kopiņas celt , jo tad kāds mirst.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./

12791. Ja bērni spēlēdamies kapiņus taisa , tad mājās
mirst. [Sal. kapsēta] /K. Cobriks, Rembate./

12792. Ja domā , ka mironis ir dabūjis galu no burvības,
tad rokot paglabā pirmo velēnu , ko tad apbedot
liek apakš zārka. No tā burvim pašam jānomirst.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 405./

12794. Ja kaps pēc apglabāšanas iegrimst vienā pusē , tad
kāds tuvinieks mirs. /A. Auziņa, Jaunrauna./

12795. Cik reiz kaps iegrūst, tik daudz mirs pakaļ
mirējam no viņa piederīgajiem.
/M. Salmiņa, Anniņmuiža./

12796. Ja kapsētā atrada dobi piebrukušu, tad vēl kāds no
tās pašas dzimtes miršot. /P. Blaus, Ērgļi./

12797. Ja glabā mironi un kapa malas ir iegāzušās, tad
kāds mirs drīz pēc tā. /M. Ramane, Brunava./

12798. Ja kapu rokot tas iebrūk, tad kāds no tuviniekiem
drīz mirs. /E. Rotmane, Jaunauce./

12799. Kad līķim bedri rokot tā iegrimst, tad no īstenie-
kiem kāds mirs. /I. Upenieks, Skrunda./

12800. Ja, kapu rokot, mala iebrūk, tad drīzumā mirs vēl
kāds. /A. Didriksone, Nogale./

12801. Ja jauns izrakts kaps sabrūk, tad tai pašā dzimtā
vēl mirs kāds cilvēks. /V. Arbidāns, Latgale./

12802. Ja jaunizraktais kaps iebrūk, tad no tās pašas
dzimtas atkal kāds mirs. /M. Liniņa, Valka./

12803. Ja mironam izraktais kaps iegrūstot, tad kāds viņa
radnieks mirstot. /K. Corbiks, Annenieki./

12804. Kad kaps iebiris, tad kādam no piederīgajiem gai-
dāma nāve. /K. Corbiks, Jelgava./

12805. Ja mironi glabājot brūk kaps, tad mirs mirona tu-
vinieks. /M. Navenickis, Zasa./

12806. Kad kaps iebrūk labā pusē, tad mirst kāds vīrietis,
ja kreisā, tad sieviete no piederīgajiem.
/Z. Sīle, Brasa./

12807. Ja kurmis piederīgo kapus izrok, tad kādam no tuvi-
niekiem jāmirst. /V. Hāzena, Nītaure./
12808. Ja kurmis kapsētā kādu kapu rok, tad tanī ģimenē
mirs. /E. Laime, Tirza./

12810. Rokat mani priekš pusdienas,
Pēc pusdienas nerokat:
Priekš pusdienas gaiļi dzied,
Pēc pusdienas gaigalīši. /LD 27398./

12811. Rokat mani priekš pusdienas,
Pēc pusdienas nerokat:
Pēc pusdienas leļu bērni
Sarausuši uguntiņu. /LD 27527./

12812. Pēc pusdienas veļu bērni
Veļu vārtus aizvēruši. /LD 27527./

12813. Līķa nesēji uz kapiem apnes zārku trīs reiz apkārt
dobei, iekam noliek zemē. /P. Rozens, Garoza./
12814. Kad pirmo mironu rok kapos, tad vajaga rakt ar
skatu uz vakariem, bet pēc pirmā pārējos ar skatu
uz dienvidiem. /G. Pols, Vecgulbene./

12815. Kapā mironis jāliek ar galvu uz ziemeļiem, tad viņu
tārpi neēd. /A. Ruska, Rauna./

12816. Miroņus mēdz guldīt ar vaigu pret rītiem, katoļi
pret dienvidiem. /S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

12817. Mironus guldina kapā ar galvu pret vakariem un ar
kājām pret rītiem. /Skolotāji, Rīga./

12818. Mirušā Andreja kaimiņš iemeta div kukuļus kapā, no-
lika vienu kannu alus uz zārka un iesvieda vēl ka-
pā sauju skalu , sacīdams: "Dzīvo vesels, labais
draugs! Es tev pasniedzu ceļam ēdienu un dzērienu
un skalus, ko ceļu apgaismot!" Tad viņš nomazgāja
smiltīs rokas par zīmi, ka viņš pie mirušā nāves
neesot vainīgs. /Rig. Almanach, 1864. Des alten
Andreas Tod, 54./
12819. Mirējam kapā līdzi jāliek grāmata.
/A. Aizsils, Vietalva./

12820. Kad līķi glabājot trīsreiz met smiltis uz dobē ie-
laista zārka, tad trešo reizu drusku no tām jāaiz-
tur rokā un rokas ar tām jānoberž, tad nekad nekā-
das vātis jeb izsitumi uz rokām neradīsies, un ja
tai brīdī tādi būtu, tie noies un rokas paliks
vienumēr veselas. /Dreimanis, Krustpils./

12821. Bērni saviem vecākiem nedrīkst kapā smiltis mest,
lai tiem tur nav smaga guļa. /K. Jansons, Plāņi./

12822. Pie kapa kopiņas sāniem atstāja mazu koka lāpstiņu
guļus piespiestu, lai pastarā dienā nelaiķim būtu
ar ko kapu atrakt. /P. Lodziņš, Sērpils./

12823. Dobē noliek zārkam sānos nelielu koka lāpstiņu, ar
ko mironam pastarā dienā izrakties.
/Kr. Kalniņš, Vitebska./

12824. Sieviņa pie kapa apgrieza ap mazas meitiņas galvu
vara naudu trīs reizes apkārt un tad iemeta to
kapā, sacīdama: lai pirkot zirgus, ormaņus, ko
braukt smiltenē. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

12825. Mironu aprokot, pie krusta naudu piesit.
/K. Jansons, Plāņi./

12826. Mironam uz kapa laiduši naudu gar krustu. Sievietēm
pie krustiem likuši prievītus, vīriešiem linus un
kaņepējus. Kapa smiltīs noberzējuši rokas, lai
šķīsts top. /K. Str., no 80 g. v. Cerbuku mātes./

12827. Raks man' jauns, raudās gauži,
Birs dobē asariņas,
Būs man grūta gulēšana. /LD 27335./
12828. Lai no piederīgiem kāds neaizietu mirušajam līdz
kapā, tad pie mirušā kapa nedrīkst raudāt.
/T. Ķenga, Jelgava./

12829. "Brumali tempore etiam plaustrum lignorum sepulcro
superimponunt, ut anima habeat quo se calefaciat."
Ziemā viņi liek vezumu malkas uz kapa, lai dvēselei
būtu ko sildīties.
/Rīgas jezuitu ziņojums no Latgales, 1606. g./

12831. Uz kapiem nekāpj pāri par dobēm, lai nedabū krītamo
vainu. /J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

12832. Citi pie kapa trīs reiz mazgā rokas ar smiltīm, lai
visi grēki uz mirona paliek.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

12834. No kapiem nevar ņemt puķes, jo tad nāk pa naktīm
mironis un neliek mieru, kamēr aiznes atpakaļ.
/E. Pļaviņa, Koknese, arī Skrīveri./

12835. Ja paņem kaut ko no kapa, tad paņemtās lietas vietā
jāatstāj kaut kas, citādi mironis nāk uz mājām pa
nakti paņemto lietu atprasīt.
/J. A. Jansons, Tukums./

12836. Ja no sveša kapa noplūc puķi, zāli, vai ko citu
paņem, tad jāatstāj atkal kaut kas vietā, citādi
nomirušais nāk paņemtai lietai pakaļ un neļauj
gulēt. /M. Baltiņa, Meņģele./

12837. No kapiem nedrīkst nekā zagt, jo tad nelabais gars
visās vietās biedēs. /J. Zvaigzne, Rēzekne./

12838. No kapa nedrīkst nekā jemt, sevišķi puķes. Ja ož
no kapiem jemtas puķes, tad paliek kurls un deguns
aizkrīt cieti, tā ka nekā vairs nevarot saostīt.
/L. konv. vārdnīca, 15450./

12839. Kapu puķes nevajaga ost, tad sāpēs galva.
/A. Mednis, Rīga./

12840. Jāpaliek naktī pie ļauna cilvēka kapa. Kad mironis
pieceļas, ko var manīt no kapa kopiņas kustēšanās,
tad jāuzguļas uz kapa . Gaiļu laikā mironis nāk
atpakaļ, bet atradis uz kapa gulētāju, nevar vairs
tanī iekļūt un nu sāk lūgties, lai laiž iekšā; uz
to nevajaga klausīties, bet paģērēt, lai tas to un
to dara, vai to un to pasaka. Pēc ilgas činkstēša-
nas mironis visu padara , ko vien no viņa prasa,
lai tik tiktu savā mājvietā.
/J. Ceplenieks, Māņticība. Austrums 1889./

12841. Es ievēlu bērza kluci
Sava kapa vietiņā;
Kad tas klucis satrūdēja,
Man jāiet tai vietā.
/LD 27331 (Sal. 27332-3). 27358. 27372-3./

12842. No kapiem nevajag neko ņemt, lai miroņi nerādītos
sapņos un ļautu mierīgi gulēt. /L. Rone, Ikšķile./

12843. Ja no kapa noraujot kādu ziedu, tad mironis sapņos
nākot to atprasīt. /J. Jansons, Plāņi./

12844. Kad raunot no cita kapa puķes, tad spokojot.
/M. Valts, Nīca./

12845. Ja no kapa norauj kādu puķi, tad nakti mironis nāk
tai pakaļ. /V. Holcmane, Vandzene./

12846. Ja noņem no kapiem naudu, tad mironis iet naktī to
prasīt atpakaļ. /J. Cinkovskis, Snēpe./

12847. No kapa krusta ņem bantes, ar ko dziedē dažādas
slimības. Bet tad ap krustu jāapsien kāds diegs,
lai mironis nedusmotos.
/A. Bīlenšteina rokraksts./

12848. Vispēdīgi uz vecā Andreja kapa tika uzliets alus
par ziedojumu. /Rig. Almanch, 1864. Des
alten Andreas Tod, 54./
12849. Ja, mironi kapā laižot, slepeni dabū pagrābt saujā
smiltis un pārnest tās mājā , ka neviens neredz,
tad tās ir labākās zāles pret prūšiem.
/A. Zebergs, Vandzene./

12850. Pēc līķa aprakšanas nabagi krīt pie kapa ceļos un
dabū par to dāvanas.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ezere./

12851. Kam mironi glabājot, kāds zariņš uzkrīt uz galvas,
tam drīz jāmirst. /V. Līce, Smiltene./

12852. Ja pie miroņa apbedīšanas trūkst zemes, tad aizga-
jējs dzīvodams bijis skops, ja uzberas augsta kopa
- ir bijis devīgs. /V. Miķelāns, Asare./
12853. Ja kapa uzbērums pēc mirona aprakšanas drīzi
ieslīkst, tad no tās pašas dzimtas viņam drīzi vēl
kāds sekos. /V. Miķelāns, Asare./

12854. Cik reiz kaps iegrūst, tik daudz mirs pakaļ mirē-
jam no viņa piederīgajiem.
/E. Zariņa, Anniņmuiža./

12855. Apglabājot mironi, vajaga trīs reiz piesist pie
kapa, tad nomirušais sitējam rādīsies sapnī.
/O. Eglīte, Glūda./

12856. Uz kapa nedrīkst stādīt lauvmutītes, jo tad lauvas
klabina zobus un nomirušajam nav kapā miera.
/I. Kažoka, Lubāna./

12857. Ja uz kāda kapa krusts sašķiebies , tad mirēja
dvēsele nav bijusi tīra. /E. Priediņa, Renda./