KAROTE.

13097. Cik pie galda ēdēju, tik vajaga arī karošu; ja uz-
liek kādu lieku karoti, tad tā arī ēd līdz.
/J. Lazdāns, Kalupe./

13098. Līkos korūtes uz galda navar turēt, jo tei apād
tikpat, cik cylvāks. /V. Pilipjonoks, Asūne./

13099. Katram bijusi sava ēdamā karote ēšanai, un tā esot
bijusi jāsargā, lai cits nepaņem. Ja kāds paņēmis
puiša jeb meitas karoti, tad tas puisis, kā karote
paņemta, zaudējis savu līgavu, meita līgavaini;
bet ja precēts vīrs nozaudē savu karoti, tad tas
zaudēšot savu sievu. /G. Pols, Valka./

13100. Kad vienā traukā ieliekas divas karotes, tad radī-
sies divas saimniecības. /P. Š., Rīga./

13101. Ja ēdot karote nokrīt zemē, tad kāds izlies putru
no trauka. /J. Gulbis, Aizkraukle./

13102. Ja ar vienu karoti divi ēda, tad tie drīz vien
sāka ķildoties. /H. Skujiņš, Smiltene./

13103. Ja ēd ar karoti no karotes, tad cūka kož savus si-
vēnus. /L. Lorberga, Cēsis./

13104. Kas ar otra karoti ēd, tas otram sievu noņem.
/K. Jansons, Plāņi./

13105. Nevajaga ar divi karotēm uz reizi ēst, tad dabūšot
divus vīrus. /V. Priedīte, Mālpils./

13106. Ja vīrietis paņem netīšām 2 karotes, tad viņam būs
2 sievas; ja sieviete - 2 vīri.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

13107. Vīrs jeb puisis nedrīkst ar divām karotēm ēst,
aizejot ņemt atkal citu karoti, tad tam ar divām
sievām būs jādzīvo. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

13108. Tukšu karoti mutē iebāžot, ir pilna mute tukšu
valodu. /A. Kabuce, Bulduri./

13109. Pilnu karoti pie mutes liekot nedrīkst apgāzt uz
otru pusi. /K. Jansons, Plāņi./

13110. Mazam bērnam nevajaga dot karoti ko dzīvāt, tad
viņš tītās. /K. Jansons, Plāņi./

13111. Kad ēdienu vāra, tad nedrīkst karoti pie katliņa
vai bļodas malas dauzīt, tad var piedauzīt badu.
/A. Bulle, Rīga./

13112. Kad ar karoti sit pa bļodas malu, tad iedzen badu
mājās. /K. Lielozols, Nīca. J. Steglavs, Jelgava./

13113. Ēdienu vārot, nedrīkst ar karoti piesist pie grāpja
malas, jo tad bads nāk mājā.
/J. Cinovskis, Snēpele./

13114. Ja karoti sit gar katla vai bļodas malu, tad saucot
badu. [Sal. bļoda, pavārnīca.]
/K. Corbiks, Jelgava./

13115. Karoti nedrīkst pie ēdamā trauka piesliet, jo tad
badu slien pie trauka.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Valka./

13116. Ja karoti pieslej stāvus pie bļodas, tad velns
kāpjot bļodā. /H. Kreicberga, Lestene./

13117. Ar karoti nedrīkst sist par bļodas malu, lai neie-
dzītu badu mājā. /J. A. Jansons./

13118. Ēdot nedrīkst karoti ar vienu galu atbalstīt pret
bļodas malu, jo tad bads kāpj bļodā pa karoti.
/J. A. Jansons, Piņķi./

13119. Ja paēdis atslej karoti pret šķīvja malu, tad saka
velnam paldies. /V. Holcmane, Vandzene./

13120. Ja pēc ēšanas ar kādu reizē karotes noliek - reizē
mirs. /E. Vasermane, Valmiera./

13121. Ja ādūt izkreit ližeika nu rūkys, tad soka, ka nav
pelnīts, kū ād. /J. Lazdāns, Kalupe./

13122. Ja karotes sakrīt krustā, tad tas ir uz bērēm.
/E. Zirnītis, Lubāna./

13123. Ja no galda nokrīt karote, tad gaidāma viešņa.
/A. Aizsils, Zilupe./

13124. Kad karote izkrīt, tad būs ciemiņi.
/A. Veiss, Penkule./

13125. Ja traukus mazgājot nokrīt zemē karote, tad būs
viesis - sieviete. /J. Fleišers, Skrunda./

13126. Ja traukus mazgājot nokrīt karote, tad nāks kāds
ciemiņš. [Sal. nazis.] /P. Zeltiņa, Ikšķile./

13127. Ja ēdot karote nokrīt, tad ciemiņš (bērns) būs.
/Tichonova, Abrene./

13128. Ja tējkarote nokrīt zemē, tad atnāks ciemā kāds
bērns. /E. Cimbule, Lauri./

13129. Ja karote nokrīt, tad sievieškārtas viesis gaidāms.
/H. Siliņa, Dobele./

13130. Kad karote nokrīt zemē, tad nāks nekaunīgs viesis.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

13131. Ja ēdot nokrīt zemē karote, tad atnāks izsalcis
cilvēks, kuram būs jādod ēst.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

13132. Ja nokrīt karote, tad būšot ciemā izsalkusi sie-
viete, bet ja nazis, tad izsalcis vīrietis.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

13133. Ja kaidam cylvākam izkreit ližeika nu rūkas, tad
soka, ka atīs olkona buoba. /J. Lazdāns, Eglūna./

13134. Karotei jāiegriež krusts, lai žīdi nezog.
/R. Kalniņš, Lubāna./

Karote sapnī.

13135. Ja sapnī atrod karoti, tad badu piedzīvo.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./