KAŠĶIS.
13142. Divi malkas cirtēji apsēdušies
un vienam no tiem
bijis kašķis. Te pienācis arī drudzis un prasījis
kašķim, kā šis pieticis. Kašķis atbildējis,
ka šis
uzlaidies par odu un iekodies. Drudzis prasījis,
kā gan lai šis pietiekot otram? Kašķis atbildējis,
lai paliekot par pērslu un kad ēdot, lai iemeto-
ties cibā. Kad nu ēduši, tā arī pērsla
iekritusi
cibā. Malkas cirtējs saņēmis pērslu,
iebāzis taba-
kas repī, aizsējis un pakāris mājā krāsns
romī.
Pēc gada malkas cirtējs palaidis drudzi no tabakas
repja ārā. Nu kašķis prasījis: "Kā
tev, draudziņ,
klājas?" Drudzis atteicis: "Vai, cik man slikti
gāja! Cauru gadu sakarājos karstā romī un dūmos
kopā ar tabaku. Bet kā tev, kašķīt, klājas?"
Kašķis
atbildējis: "Cik man labi gāja! Mani ēdināja
ar
krējumu, mazgāja ar ziepēm un pēra ar bērza
lapiņām." /J. Rubenis, Ērgļi. P. Š.,
Rauna./
13143. Lai izārstētos vai arī izsargātos
no niezekļa
(kašķa), tad pēdējo ceturtdienu priekš Lieldienām
jāizkurina pirts un jāperas tanī ap pusnakti, tad
būsi drošs uz visu laiku pret šo sērgu.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
13144. Pret kašķi pirtī peroties jānovēl
kašķis pilsētnie-
kiem. /M. Navenickis, Zasa./
13145. Kad ir kašķis, tad peras ar kadeģa
slotu.
/K. Lielozols, Nīca./
13146. Kašķis noiet, ja niezošās
vietas aptraipa ar svaigu
darvu un tad pirtī krietni izperas.
/A. Vaskis, Tukums./
13147. Kašķaina vieta jāberzē
ar saviem mīzaliem.
/K. Bika, Gaujiena./
13148. Kašķi varot nodzīt, kad govju
mīzalos mazgājoties.
/P. V. Bērziņš, Nītaure./
13149. Kašķis noiet, ja vairāk reizes
nomazgājas govs
mīzalos. /A. Vaskis, Tukums./
13150. No kašķa jāmazgājas tādā
ūdenī, kas pret rītiem
tek. Var mazgāties arī stāvošā ūdenī,
bet tad tur
jāiemet zieds. Kas šo ziedu atradīs, tam piemetī-
sies kašķis. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 195./
13151. Kam ir stiprs kašķis, tam jāiet Zaļās
ceturtdienas
rītā priekš saules uz upīti un trīs reiz jānoskalo
sava miesa. Tad kašķis pāriet.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 195./
13152. Kam ir kašķis, tam Lieldienas rītu
priekš saules
lēkšanas jāskrej uz tekošu strautiņu mazgāties:
tad kašķis noiet. /J. Cinovskis, Snēpele./
13153. No kašķa tiek tūliņ vaļā,
ja Lielās piektdienas
rītā priekš saules mazgājas tekošā ūdenī.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kabile./
13154. Kašķi varot nodzīt, kad mazgājoties
straujā ūdenī.
/R. Bērziņš, Annenieki./
13155. Kam kašķis, tas lai nomet kādu
naudas gabalu uz
ceļa sacīdams: "Kas to paceļ, tam lai pielīp!"
Kas
naudu paņems, tam piemetīsies kašķis.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 195./
13156. Kad bērnam ir kašķis, tad dod
iekšā sakasītu zēveli
ar krūšu pienu. Nosmērē pirtī miesiņas
ar eņģelīšu
smēri (ratu smēri) un izsilda labi uz lāvu. Teicē-
jas māte dzinusi bērniem kašķi tā: apsmērējusi
miesiņas ar savārītu dāru (darvu) un kreimu un
labi izsildījusi. /K. Pētersons, Raņķi./
13157. Ja bērnam ir kasus, tad viņš jāmazgā
ar čūskas no-
metoklu. /K. Jansons, Smiltene./
13158. Ja kašķis ir vai lopam vai cilvēkam,
tad to var
viegli nodzīt, paņemot dzīvu čūsku, ieliekot
to
spailēs un saspiežot; tad kašķis pazūdot
nemanot.
/M. Neimane, Talsi./
13159. Ja saimē ir ieviesis niezus, tad vajaga
nosist
čūsku un, nevienam nezinot, to uzlikt pirtī uz
krāsns. Kas tai pirtī ies mazgāties, tas tiks no
niezus vaļā. /A. Salmāns, Balvi./
13160. Kašķi var nodzīt, ja noķer
čūsku, un kad pirts iz-
kurināta, uz sakarsētiem akmeņiem sadedzina. Kašķis
noies visiem, kas tur pērsies.
/A. Bērziņa, Aloja./
13161. Kašķi var nodzīt, ja noķer peli, sakaltē,
saberž
pulverī in iedod tam, kam ir kašķis. Jādod tā,
ka
slimais nezina. /A. Bērziņa, Aloja./
13162. Lai kašķi sistu uz āru, tad jādzer
sērs iekšā.
/K. Miļnus, Žeime./
13163. Kad bērnam ir kasus, tad tam jādod
sērs iekšā, lai
izdzen kašķi no iekšas ārā. /P. Š., Rauna./
13164. Uz kašķi smērēja cūku
taukus ar biszālēm.
/P. Š., Rauna. K. Miļnus, Žeime./
13165. Pret kašķi sataisa cūkas taukus,
biszāles un olas,
un tad ar to maisījumu jāsmērē.
/K. Bika, Gaujiena./
13166. Kašķa nodzīšanai iztaisa
no pelniem stipru sārmu,
tam pieber sāli, izkausē ziepes un iekuļ petroleju,
tad pirtī uz lāvas tvaikā rīvē ar to un
pēc noska-
lojas. /L. Ozole, Sērpils./
13167. Kašķis noiet, ja mazgājas pelnu
un izdēdējušu suņu
mēslu sārmā. /E. Jēpe, Palsmane./
13168. Kad bērnam kašķis, mazgā
ar vecu sārmu, noberž ar
pelniem un sāli, kamēr labi sūrst.
/Rašmane, Saldus./
13169. Kad bērniem ir kašķis, tad tos
mazgāja stiprā un
karstā sārmā. /P. Š., Rauna. J. Kriķis, Starti./
13170. Ar kreimu un taukiem jāsagrūž
zirgu skābenes un
šis maisījums jāsmērē uz vājām
vietām
/P. Š., Rauna. J. Kriķis, Starti./
13171. Pret kašķi lieto sarīvētas
zirgskābeņu saknes, sa-
maisītas ar skābu krējumu. Pēc tam visu miesu
no-
smērē ar šā pagatavoto smēri.
/E. Vēvere, Zeltiņi./
13172. Pret kašķi jāsataisa ar krējumu
izkaltētas un
smalki sagrūstītas zirgu skābenes.
/K. Bika , Gaujiena./
13173. Saraudzē ar kreimu sarīvētas
zirgu skābeņu saknes
un apsmērē kašķainās vietas.
/K. Pētersons, Raņķi./
13174. Kausus noiet, ja slimās vietas apsmērē
ar zirgu
skābeņu saknēm, kuras jāsagrūž un
jāiemaisa skābā
kreimā. /K. Jansons, Plāņi./
13175. Kasus (kašķis) noiet no zirgu skābenēm
un pabērzu
mizām. /K. Jansons, Plāņi./
13176. Kašķa nodzīšanai noder izkārsts
vistu mēslu kau-
sējums karstā ūdenī. /K. Miļnus, Žeime./
13177. Kašķi samazgā ar ūdeni, kurā nokāsti
sausi rāceņi.
Laba zāle arī citiem izsitumiem.
/A. Rozenšteine, Saldus./
13178. Kad bērnam ir kašķis, tad savāra
mēru puķes un
mazgā tai ūdenī slimo bērnu. /Rašmane, Saldus./
13179. Kašķi varot nodzīt, kad samaisot
saldus cūku taukus
ar dzīvsudrabu kopā un tad ar to maisījumu apsmē-
rējot kašķainās vietas. Kašķis arī
noejot, kad
mazgājoties mālainā ūdenī.
/R. Bērziņš, Annenieki./
13180. Lai kašķi nodzītu, tad pirksti
apsmērējami ar mā-
liem, kas pēc tam ietinami villainā lupatā un no-
liekami krustceļā. /A. Bērziņa, Aloja./
13181. Krūkļa mizas jāsavāra ar
sēru un tad jāsmērē kaš-
ķainās vietas. /K. Saržants, Blīdiene./
13182. Kašķi un vātis no galvas varot
izdzīt ar vāģu smē-
riem. /R. Bērziņš, Annenieki./
13183. Kašķis jāsmērē
ar vāģu smēriem vecā mēnesī.
/K. Bika, Gaujiena./
13184. Kašķis ir jo viegli nodzenams, kad
no rīta, saulei
lecot, vārtās pliks pa zirņu jeb zāles rasu.
/K. Miļnus, Žeime./
13185. Kam ir kašķis, tam rītā
agri jāvāļājas pa rasu,
cik ilgi vien var izturēt.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Vecauce./
13186. Kam ir kašķis, tam Lielās piektas
rītā jāvāļājas,
kur pārnova cūka ir rakusi.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Irlava./
13187. Jāmazgājas ar ezera granti deviņas
dienas, katru
dienu reizi, un tad jāsviež viss atpakaļ. Tad nieze
paliks ezeram. /A. Skuja, Mālupe./
13188. Ja uz rokām ir kašķis, tad tās
ar upes putām labi
berzējot jāmazgā. /A. Bērziņa, Aloja./
13189. Ja uz rokām kašķis, tad akā
jāsviež mazi akmentiņi
un pašam tik ātri jāskrej prom, ka nedzird viņu
plunkšķēšanu. /A. Bērziņa, Aloja./
13190. Pret kaški kazenājs jānogriež
un jāvelk uz māju,
atpakaļ neskatoties, tad jānokasa melnā mizas vir-
sas kārta no dzeltānās, jāsakasa smalkās
skaidiņās,
un tad jāsakaltē un jātaisa ar krējumu un jāsmērē.
/K. Bika, Gaujiena./
13191. Kad bērnam skropuļi jeb lielais niezis,
tad trīs
vakari bez saules un katrā vakarā trīs reiz jāiet
ar bērnu klēpī ap velētavu apkārt pret
sauli, tad
reiz jāizlien ar visu bērnu cauri. Pēc izlīšanas
paliekot bērnu velētavai apakšā, jāsit trīs
reiz
ar vāli par velētavu. Kad būsi trīs vakari tā
iz-
pūlējies, kā vāzin novāzīsies. Kad
bērna nav klāt,
tad tāpat ūdeni iznēsā, pielej pie cita ūdens
un
bērnu nomazgā. Skropuļi tamdēļ, ka bērns
apauklēts
mēnešvērtībās. Pie velētavas to visu
dara tamdēļ,
ka pie viņa visus raibumus nomazgā.
/A. Elksnītis, Prauliena./
13192. Ja kādam cilvēkam ir kašķis,
un kašķi neizārstējis,
tas iet pie mācītāja laulāties, tad kašķis
tam pa-
liks visu mūžu. /K. Bruņinieks, Sēme./