KAŠĶIS.

13142. Divi malkas cirtēji apsēdušies un vienam no tiem
bijis kašķis. Te pienācis arī drudzis un prasījis
kašķim, kā šis pieticis. Kašķis atbildējis, ka šis
uzlaidies par odu un iekodies. Drudzis prasījis,
kā gan lai šis pietiekot otram? Kašķis atbildējis,
lai paliekot par pērslu un kad ēdot, lai iemeto-
ties cibā. Kad nu ēduši, tā arī pērsla iekritusi
cibā. Malkas cirtējs saņēmis pērslu, iebāzis taba-
kas repī, aizsējis un pakāris mājā krāsns romī.
Pēc gada malkas cirtējs palaidis drudzi no tabakas
repja ārā. Nu kašķis prasījis: "Kā tev, draudziņ,
klājas?" Drudzis atteicis: "Vai, cik man slikti
gāja! Cauru gadu sakarājos karstā romī un dūmos
kopā ar tabaku. Bet kā tev, kašķīt, klājas?" Kašķis
atbildējis: "Cik man labi gāja! Mani ēdināja ar
krējumu, mazgāja ar ziepēm un pēra ar bērza
lapiņām." /J. Rubenis, Ērgļi. P. Š., Rauna./

13143. Lai izārstētos vai arī izsargātos no niezekļa
(kašķa), tad pēdējo ceturtdienu priekš Lieldienām
jāizkurina pirts un jāperas tanī ap pusnakti, tad
būsi drošs uz visu laiku pret šo sērgu.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

13144. Pret kašķi pirtī peroties jānovēl kašķis pilsētnie-
kiem. /M. Navenickis, Zasa./

13145. Kad ir kašķis, tad peras ar kadeģa slotu.
/K. Lielozols, Nīca./

13146. Kašķis noiet, ja niezošās vietas aptraipa ar svaigu
darvu un tad pirtī krietni izperas.
/A. Vaskis, Tukums./

13147. Kašķaina vieta jāberzē ar saviem mīzaliem.
/K. Bika, Gaujiena./

13148. Kašķi varot nodzīt, kad govju mīzalos mazgājoties.
/P. V. Bērziņš, Nītaure./

13149. Kašķis noiet, ja vairāk reizes nomazgājas govs
mīzalos. /A. Vaskis, Tukums./

13150. No kašķa jāmazgājas tādā ūdenī, kas pret rītiem
tek. Var mazgāties arī stāvošā ūdenī, bet tad tur
jāiemet zieds. Kas šo ziedu atradīs, tam piemetī-
sies kašķis. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 195./

13151. Kam ir stiprs kašķis, tam jāiet Zaļās ceturtdienas
rītā priekš saules uz upīti un trīs reiz jānoskalo
sava miesa. Tad kašķis pāriet.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 195./

13152. Kam ir kašķis, tam Lieldienas rītu priekš saules
lēkšanas jāskrej uz tekošu strautiņu mazgāties:
tad kašķis noiet. /J. Cinovskis, Snēpele./

13153. No kašķa tiek tūliņ vaļā, ja Lielās piektdienas
rītā priekš saules mazgājas tekošā ūdenī.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kabile./

13154. Kašķi varot nodzīt, kad mazgājoties straujā ūdenī.
/R. Bērziņš, Annenieki./

13155. Kam kašķis, tas lai nomet kādu naudas gabalu uz
ceļa sacīdams: "Kas to paceļ, tam lai pielīp!" Kas
naudu paņems, tam piemetīsies kašķis.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 195./

13156. Kad bērnam ir kašķis, tad dod iekšā sakasītu zēveli
ar krūšu pienu. Nosmērē pirtī miesiņas ar eņģelīšu
smēri (ratu smēri) un izsilda labi uz lāvu. Teicē-
jas māte dzinusi bērniem kašķi tā: apsmērējusi
miesiņas ar savārītu dāru (darvu) un kreimu un
labi izsildījusi. /K. Pētersons, Raņķi./

13157. Ja bērnam ir kasus, tad viņš jāmazgā ar čūskas no-
metoklu. /K. Jansons, Smiltene./

13158. Ja kašķis ir vai lopam vai cilvēkam, tad to var
viegli nodzīt, paņemot dzīvu čūsku, ieliekot to
spailēs un saspiežot; tad kašķis pazūdot nemanot.
/M. Neimane, Talsi./

13159. Ja saimē ir ieviesis niezus, tad vajaga nosist
čūsku un, nevienam nezinot, to uzlikt pirtī uz
krāsns. Kas tai pirtī ies mazgāties, tas tiks no
niezus vaļā. /A. Salmāns, Balvi./

13160. Kašķi var nodzīt, ja noķer čūsku, un kad pirts iz-
kurināta, uz sakarsētiem akmeņiem sadedzina. Kašķis
noies visiem, kas tur pērsies.
/A. Bērziņa, Aloja./

13161. Kašķi var nodzīt, ja noķer peli, sakaltē, saberž
pulverī in iedod tam, kam ir kašķis. Jādod tā, ka
slimais nezina. /A. Bērziņa, Aloja./

13162. Lai kašķi sistu uz āru, tad jādzer sērs iekšā.
/K. Miļnus, Žeime./

13163. Kad bērnam ir kasus, tad tam jādod sērs iekšā, lai
izdzen kašķi no iekšas ārā. /P. Š., Rauna./

13164. Uz kašķi smērēja cūku taukus ar biszālēm.
/P. Š., Rauna. K. Miļnus, Žeime./

13165. Pret kašķi sataisa cūkas taukus, biszāles un olas,
un tad ar to maisījumu jāsmērē.
/K. Bika, Gaujiena./

13166. Kašķa nodzīšanai iztaisa no pelniem stipru sārmu,
tam pieber sāli, izkausē ziepes un iekuļ petroleju,
tad pirtī uz lāvas tvaikā rīvē ar to un pēc noska-
lojas. /L. Ozole, Sērpils./

13167. Kašķis noiet, ja mazgājas pelnu un izdēdējušu suņu
mēslu sārmā. /E. Jēpe, Palsmane./

13168. Kad bērnam kašķis, mazgā ar vecu sārmu, noberž ar
pelniem un sāli, kamēr labi sūrst.
/Rašmane, Saldus./

13169. Kad bērniem ir kašķis, tad tos mazgāja stiprā un
karstā sārmā. /P. Š., Rauna. J. Kriķis, Starti./

13170. Ar kreimu un taukiem jāsagrūž zirgu skābenes un
šis maisījums jāsmērē uz vājām vietām
/P. Š., Rauna. J. Kriķis, Starti./

13171. Pret kašķi lieto sarīvētas zirgskābeņu saknes, sa-
maisītas ar skābu krējumu. Pēc tam visu miesu no-
smērē ar šā pagatavoto smēri.
/E. Vēvere, Zeltiņi./

13172. Pret kašķi jāsataisa ar krējumu izkaltētas un
smalki sagrūstītas zirgu skābenes.
/K. Bika , Gaujiena./

13173. Saraudzē ar kreimu sarīvētas zirgu skābeņu saknes
un apsmērē kašķainās vietas.
/K. Pētersons, Raņķi./

13174. Kausus noiet, ja slimās vietas apsmērē ar zirgu
skābeņu saknēm, kuras jāsagrūž un jāiemaisa skābā
kreimā. /K. Jansons, Plāņi./

13175. Kasus (kašķis) noiet no zirgu skābenēm un pabērzu
mizām. /K. Jansons, Plāņi./

13176. Kašķa nodzīšanai noder izkārsts vistu mēslu kau-
sējums karstā ūdenī. /K. Miļnus, Žeime./

13177. Kašķi samazgā ar ūdeni, kurā nokāsti sausi rāceņi.
Laba zāle arī citiem izsitumiem.
/A. Rozenšteine, Saldus./

13178. Kad bērnam ir kašķis, tad savāra mēru puķes un
mazgā tai ūdenī slimo bērnu. /Rašmane, Saldus./

13179. Kašķi varot nodzīt, kad samaisot saldus cūku taukus
ar dzīvsudrabu kopā un tad ar to maisījumu apsmē-
rējot kašķainās vietas. Kašķis arī noejot, kad
mazgājoties mālainā ūdenī.
/R. Bērziņš, Annenieki./

13180. Lai kašķi nodzītu, tad pirksti apsmērējami ar mā-
liem, kas pēc tam ietinami villainā lupatā un no-
liekami krustceļā. /A. Bērziņa, Aloja./

13181. Krūkļa mizas jāsavāra ar sēru un tad jāsmērē kaš-
ķainās vietas. /K. Saržants, Blīdiene./

13182. Kašķi un vātis no galvas varot izdzīt ar vāģu smē-
riem. /R. Bērziņš, Annenieki./

13183. Kašķis jāsmērē ar vāģu smēriem vecā mēnesī.
/K. Bika, Gaujiena./

13184. Kašķis ir jo viegli nodzenams, kad no rīta, saulei
lecot, vārtās pliks pa zirņu jeb zāles rasu.
/K. Miļnus, Žeime./

13185. Kam ir kašķis, tam rītā agri jāvāļājas pa rasu,
cik ilgi vien var izturēt.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Vecauce./

13186. Kam ir kašķis, tam Lielās piektas rītā jāvāļājas,
kur pārnova cūka ir rakusi.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Irlava./

13187. Jāmazgājas ar ezera granti deviņas dienas, katru
dienu reizi, un tad jāsviež viss atpakaļ. Tad nieze
paliks ezeram. /A. Skuja, Mālupe./

13188. Ja uz rokām ir kašķis, tad tās ar upes putām labi
berzējot jāmazgā. /A. Bērziņa, Aloja./

13189. Ja uz rokām kašķis, tad akā jāsviež mazi akmentiņi
un pašam tik ātri jāskrej prom, ka nedzird viņu
plunkšķēšanu. /A. Bērziņa, Aloja./

13190. Pret kaški kazenājs jānogriež un jāvelk uz māju,
atpakaļ neskatoties, tad jānokasa melnā mizas vir-
sas kārta no dzeltānās, jāsakasa smalkās skaidiņās,
un tad jāsakaltē un jātaisa ar krējumu un jāsmērē.
/K. Bika, Gaujiena./

13191. Kad bērnam skropuļi jeb lielais niezis, tad trīs
vakari bez saules un katrā vakarā trīs reiz jāiet
ar bērnu klēpī ap velētavu apkārt pret sauli, tad
reiz jāizlien ar visu bērnu cauri. Pēc izlīšanas
paliekot bērnu velētavai apakšā, jāsit trīs reiz
ar vāli par velētavu. Kad būsi trīs vakari tā iz-
pūlējies, kā vāzin novāzīsies. Kad bērna nav klāt,
tad tāpat ūdeni iznēsā, pielej pie cita ūdens un
bērnu nomazgā. Skropuļi tamdēļ, ka bērns apauklēts
mēnešvērtībās. Pie velētavas to visu dara tamdēļ,
ka pie viņa visus raibumus nomazgā.
/A. Elksnītis, Prauliena./

13192. Ja kādam cilvēkam ir kašķis, un kašķi neizārstējis,
tas iet pie mācītāja laulāties, tad kašķis tam pa-
liks visu mūžu. /K. Bruņinieks, Sēme./