KĀSUS.

14162. Kam kāsus, tam no glāzes no rīta ūdens jādzer.
/K. Jansons, Viļāni./

14163. Ja ir stiprs klepus, tad rīta agrumā, kamēr vēl
nav ūdens smelts, vajaga no akas izsmelt un nodzer-
ties, jo tad klepus pāriet.
/J. Andriņš, Taurkalns./

14164. Katru reitu iz tukšis dušis vaiga dzert gluozi
auksta iudeņa. /Bez paraksta./

14165. Priežu sēklas jāsaberž par smalku pulveri un
jāšņauc, tad izārstēsies no saaukstēšanās un plaušu
kaitēm. /A. Aizsils, Lubāna./

14166. Pret klepu jādzer vaivariņu vai pupulakšķu novārī-
jums. /A. Aizsils, Lubāna./

14167. Pret klepu jādzer kastaņu tēja.
/A. Aizsils, Lubāna./

14168. Ja nāk kāss, tad jādzer māllapeņu tēja.
/A. Brāka, Meirāni./

14169. Kam kāsus nāk, tam kāju apakšas jāsmērē ar dzosu
taukiem. /K. Jansons, Plāņi./

14170. Tītarines lieto kāsus dziedēšanai. Sažāvētas tīta-
rines aplej ar karstu ūdeni un ieplucina, tad sli-
mais uzliecas uz krūzes un to apsedz ar villainiem
lakatiem. Pēc tam, kad slimajam jau nāk sviedri
pār visu miesu, tad to ieliek gultā un cieti nosedz.
/A. Šķila, Nīca./

14171. Pret kāsuli vajaga lēni sviestu rīt. Tāpat ir arī
derīgs medus pats par sevi un kopā ar alejas sulu,
tēja no rudzu zelmeņa un pat mīzali.
/K. Miļnus, Žeime./

14172. Pret klepu der sažāvētas pīlādža ogas.
/L. Bičole, Zaļenieki./

14173. Pret kāsu dzer mazo aso nātru novārījumu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

14174. Kad kāsus esot, tad vajagot dzert rudzu rogu tēju.
/R. Bērziņš, Annenieki./

14175. Kad ir liels kāsus, tad jāvāra tējā rudzu garie
salmi un jādzer, lai pārietu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

14176. Asiņu atkāsēšanā jādzer pelašķu tēja.
/K. Jansons, Plāņi./

14177. Pret klepu lieto pelašķu ziedu tēju.
/E. Vēvere, Ļaudona./

14178. Ja kādam kāsus, tad jāsavāra salmu tēja un laba
karsta jādzer. /J. Banazis, Nīca./

14179. Kad liels kāsus ir, tad vajaga savārīt rudzeņu
salmus un tad tos dzert. /M. Ķaupelis, Nīca./

14180. Medu savāra ar eļļu un dod maziem bērniem pret
klepu. /Etn. 1891. g. I, 160, Rīga./