KAULA LŪZUMS.

13222. Koka gremzdu vajag sakasīt un aplikt ap vietu, kur
kaut kas salauzts, tas noņem pampumu, tad apliek
vēl skaliņus un notin. /L. Ozole, Sēļpils./

13223. "Lauzumu pret lauzumu, aci pret aci, zobu pret
zobu, roku pret roku, kāju pret kāju, tad ar nežē-
lo dzīvību pret dzīvību." Šie vārdi trīs reiz
jārunā pār lūzuma vainu. /K. Skujiņš, Smiltene./

13224. Sasistu jeb salauztu kaulu tā apvārdo: "Koks kokā,
kauls kaulā, aukām, mežiem, kur bijis, lai paliek!
Uz tā lai visi grēki, kas pirmo Lieldienu olas
neēd!" Pie šiem vārdiem pieder appūst sāli, izkau-
sēt apvārdoto sāli ūdenī un smērēt ar to vainu.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

13225. Ja cilvēkam kur kauls pārlūzis, tad vajaga sveķus
ēst, tad drīz sadzīst. /J. Rubenis, Ērgļi./

13226. Pārlauztu pantu nosien visapkārt ar skaliņiem un
lej aukstu ūdeni virsū; dzer iekšā griezuma zāles
un sakasītu varu. Varš noiet līdz lūzumam, kurš
tad to savelk (sarumb). /K. Pētersons, Saldus./

13227. [Kad pārlauzts kāds loceklis], savīlē varu un dod
iekšā. /Austere, Saldus./

13228. Dzer iekšā varu, kurš apvelkas lūzumam visapkārt.
/Ūdre, Tetele./

13229. Salauzto pantu nosien un dod iekšā varu: tas saiet
iekšā līdz lūzumam un to savelk.
/K. Pētersons, Tetele./

13230. Ja kustonis pārlauž kāju, tad viņam jādod maize ar
saberztu varu; kustoni vēlāki nokaujot izrādās, ka
varš sakrājies lūzuma vietā. /K. Corbiks, Vilce./

13231. Ja lopam ir kauls pārlūzis, tad viņam vajaga dot
savīlētu varu iekšā. /P. Š., Rauna./

13232. Teicējas vista salauzusi kāju. Iesējuši [salauzto
kāju] skaliņos un iedevuši varu iekšā. Kad [vistu]
nokāvuši, redzējuši, ka varš strīpiņām vien bijis
sagājis lauzumā un to savilcis.
/K. Pētersons, Tetele./