KAULU SĀPES.

13236. Kam kauli sāp, tas lai ejot uz kapsētu, lai tur
paņemot kādu mirona kaulu un lai ar to strīķējot
to vietu, kur sāp. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

13237. Pie kaulu sāpēm ņem kapsētā kādu mirona kaulu un
paberzē ar to sāpīgo vietu. /Inland, 1855, 332./

13238. No kaulu sāpēm, kuras šaujot, dziedē tā. Nogriež
šķēli maizes, sadala to trīs daļās, tad ņem adatu
ar diegu, kur ir deviņi mezgli, un izšuj ar tādu
diegu katru daļu deviņas reizes. Pēdīgi iebāž katrā
daļā pa trim gabaliņiem sāls un dod tās slimniekam.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 194./

13239. Pie locekļu iekaisuma vajaga pielikt labus mālus
sajauktus ar etiķi. /L. Ozole, Sērpils./

13240. Kaulu sāpju dziedēšanai dzer brūkleņu mētru novā-
rījumu. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

13241. Pret kaulu sāpēm vajaga sakasīt vītola mizas,
sasutināt un pielikt slimai vietai.
/J. Rubenis, Ērgļi./

13242. Kad kādam ir (reuma) reimatisms, tad vajaga no
visas labības pa druskai iebērt kulītē un kulīti
ielikt kādā mazgājamā vannā. Tad tur vajaga uzliet
vārošu ūdeni, lai tās sēklas labi izmirkst. Tai
ūdenī nu vajaga tam cilvēkam trīs vakarus nomazgā-
ties, tad reimatisms atstāj. /M. Ķaupelis, Nīca./

13243. Kad ir reimatisms jeb jikts, tad slimā vieta jāap-
traipa ar akmeņa darvu jeb skābas ābeles koka
darvu. /K. Bika, Gaujiena./

13244. Kam ir kaulu lauzis (kaulu sāpes), tam jādzer
brūkleņu ziedu tēja, tad žigli vien paliks vesals.
/H. Skujiņš, Smiltene./

13245. Kam kaulu lauzis ir, tam jāsalasa krastināju ziedi,
jāizvāra tā, ka iznāk brūna sula, un ik dienas no
paša rītiņa jādzer pa drusku ar tēju, tad arī
žigli vien paliks vesals. /H. Skujiņš, Smiltene./

13246. Vaiga kažnu dīnu īt uz pierti un pa nazcik alpu
sazapērt tū vītu, kur suop. Kažnu reizi, kai saza-
pērsi, tai vaiga treit ar soltu ladu un tad sasmē-
rēt ar našatirnu spirtu. /Bez paraksta./

13247. Kad kauli sāp, tad vajaga pirtī uz lāvas pērties
ar sīvām nātrām, lai vairs nesāpētu.
/M. Ķaupelis, Nīca./

13248. Kod atīsi nu pierts tad samērcēj vilnuonu deči un
pakluoj uz greidis, pīber suoļa, puorlīc pa pusei,
dalīc pi suopīguos vītis i aptin vēl ar citu drēbi.
/Bez paraksta./

13249. Smolkuos nuotris vaiga visu mēnesi kotru dīnu dzert
pa gluozei. /Bez paraksta./

13250. Suopīgū vītu var treit ar pīcorkuotim [sarīvētiem]
rudukim. /Bez paraksta./

13251. Pavasarī vajaga saraut priežu pumpurus, kadeģa
ogas un kalveņu saknes, tad tos visus trīs ielikt
butelē un tur vēl pielikt trīs dzērves acis, tad
noliek lai tās sarūgtu un kad ir remetisms, tad
vajaga ar to mazgāt. /M. Ķaupelis, Nīca./
13252. Spirtā saliek sāli, dzeltenās ziepes, piparu
pākstes un kamparu. Šo maisījumu salej butelē, kura
tad tiek ielikta miežu zālēs un tad jātura labi
labi siltā vietā, lai dabū rūgt. Kad šis maisījums
ir izrūdzis, tad var sākt ierīvēt sāpošās vietas.
/K. Saržants, Blīdiene./

13253. Pie kaulu sāpēm vajag savākt veselu skudru pūzni
ar visām skudrēm sabērt traukā un apliet ar vārošu
ūdeni, tad izkāš, iesēstas iekšā un lej pamazām
karstu ūdeni klāt, kamēr var ciest. Trauku apsedz,
lai galva vien laukā, tad tik ātri neizgaros.
Izkāpis tūdaļ iet gulēt un krietni sasedzas.
/L. Ozole, Sēļpils./

13254. Kaulu sāpes var izdziedēt ar skudrēm. Jāsagrābj
skudres ar pūli kādā maisiņā, tas jāieliek baļļā
un jālej vārīts ūdens virsū. Šai ūdenī nu jātura
slimie locekļi, cik karsti vien var paciest. Tad
tūliņ jāiet gultā un labi jāsasedzas. Pie skudrēm
liekot arī kalmes klāt. /E. Zommere, Rauna./

13255. Lai krusti nesāpētu, tad jāmazgājas tādā ūdenī, kur
vārītas skudras. /E. Everts, Oļi./

13256. Kad ir jikts jeb reimatisms, tad slimo locekli
smērē ar skudru eļļu. /K. Bika, Gaujiena./

13257. Pret kaulu sāpēm iecienīti līdzekļi ir asins lai-
šana, ķepītes (bankas) sausās un ar asins nolaiša-
nu, tāpat arī dēles. Ieberzēšanai noder spirts jeb
stiprs brandvīns ar sāli, kampara spirts un
terpentīns. Slimo locekli sutina bērza lapās, arī
pumpuros. /K. Miļnus, Žeime./

13258. Pret reimatismu un pārstrādātiem locekļiem der
šādas zāles: jāsalasa tīruma ķirpji, jāsabāž pudelē
un jāsapūdē. /Etn. 1894. IV, Auļukalns./

13259. Kad veci ļaudis sajūt kaulos sāpes un nestiprumu,
tad būs lietus. /K. Bika, Gaujiena./

13260. Ja veciem cilvēkiem sāp kājas vai mugura, tad sa-
gaidāms slikts laiks. /A. Aizsils, Lubāna./

13261. Ja vecam cilvēkam sāp kauli, tad gaidāms slikts
laiks. /J. Streņģis, Nīca./

13262. Ja veciem cilvēkiem kauli sāp, tad gaidāms slikts
laiks. /P. Jaunzemis, Nīca./

13263. Ja veciem cilvēkiem sāp visi kauli, būs slikts
laiks. /A. Aizsils, Zilupe./