KAUPIŅŠ.
13265. Kaupiņi labprāt dzīvo govju
kūtīs un izdod jiftīgu
tvanu. Ko viņi apmiez, to tie sajiftē. Ja kaupiņš
zīž govi, tad tai tesmens uzpamst. Tādā gadījumā
tesmeni var aptraipīt ar sviestu.
/S. Gūberts, 1688./
13266. Par rupuci mēdz runāt: Vajaga tik
to likt uz dēlīša
un sist gaisā, tāpēc ka govīm pienu izzīž."
Rupuči
nav vis govu slaucēji, tā ir pasaka.
/Mājas Viesa pielikums, 1871. 22. (88)./
13267. Krupis izzīžot govīm un kazām
tesmiņus un ar savām
siekalām tas nozelējot, pēc kā tas sakrāpjot
un
lopi vairs nedodot pienu. /Balss, 1885, 34./
13268. Krupi kūtī nevajagot laist, tad viņš
govis izzīžot.
/J. Skara, Jaunpiebalga./
13269. Kad nositot krupi, tad govis noraujot pienu.
/K. Streidiņš, Veļķi./
13270. Govju kūtī kādā šķirbā
vajaga darvu turēt, tad
kaupiņi izzūd. /S. Gūberts, 1688./
13271. Rupuči rejot čūskas. /M. Navenickis, Zasa./
13272. Ja krupji nāk mājās, tad viņus
vajaga nopērt ar
dzelzs nātriņām, kas aug dārzā, un visi
krupji būs
projām. /V. Krieviņš, Daugmale./
13273. Kaupiņi izzīž govīm pienu. /P. Š., Rauna./
13274. Krupji jādzen no laidara ārā,
jo tie izzīž govis.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
13275. Kad ierauga stallī rupuci (tas ir pārvērtusies
ragana, kas izzīž govīm pienu), tad lai viņš
nevarētu skādēt, tas jāuzliek uz ļuļķiņas
un
jāuzsit gaisā. /J. Apsalons, Sērpils./
13276. Ja kaupiņu noķēra, tad viņu
uzlika uz dēlīša, kuru
pārlika par šķērskoku, un tad sita par dēlīša
otru
galu, lai no gaisa krītot kaupiņš nosistos.
/P. Š., Rauna./
13277. Krupis izzīžot govīm pienu.
Lai govīm nepiesistos
kāds ļaunums, tad krupis esot jānositot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
13278. Kad rupucis grib īlekt
ustobā, kambarī, tad tys ir
nu kuo syutīts pēc pīna; lai tam īspaida nabyutu,
tys juoapsmērēj ar degti, juosaper un juopadzan.
/C. Apšenieks, Bērzpils./
13279. Kad krupi ēdina ķēķī
zem plīts, tad viņš pievelk
govīm pienu. /A. Smilga, Gaiķi./
13280. Krupim piektdienas vakarā jādod biezputra
un
jāsauc: "Sanākat, sanākat vislielie un beidzot
vismazākie." /A. Smilga, Gaiķi./
13281. "Cip, lielais, cip, mazais!" Kāds
saimnieks namīnā
pienu sildot tā saucis krupjus kopā, kas tad izlī-
duši no namīna paviļām un pievēmuši piena
podīnā
katrs savu daļu piena. /K. Jansons, Plāņi./
13282. Kad rupuci nositot, tad govīm notrūkstot
piens.
/R. Bērziņš, Džūkste. J. Treimans, Bērze./
13283. Ja krupis jeb depis iekožot, tad tai vietā
miesa
sākot pūt. /A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./
13284. Kad krupis uzlien kādam cilvēkam
uz krūtīm, tad
tas nomirst. /L. Puriņa, Rīga./
13285. Ja krupi aizkarot, tad tas atriebjoties.
/J. Streņģis, Nīca./
13286. Kas krupi sit, tam rokas kā krupis paliek.
/K. Jansons, Plāņi./
13287. Kad krupi paņemot rokā, tad rokas
paliekot kā
krupja āda. /M. Raņķis, Nīca./
13288. Cilvēkam nevajaga ņemt rokā
krupi, tad viņam
paliek tāda āda kā krupim. /J. Atteka, Nīca./
13289. Kad cilvēks ņemot krupi rokā,
tad tam paliekot
tāda pati seja, kā krupja āda. /A. Briedis, Nīca./
13290. Nevajagot krupi ņemt rokā, jo tad
kārpas metoties.
/J. Skara, Jaunpiebalga./
13291. Ja krupim trīs reizes apkārt apejot,
tad laimējo-
ties. /K. Lielozols, Nīca./
13292. Vajag apēst gabaliņu no balta krupja,
tad varēs
saprast visas lopu un dzīvnieku valodas.
/L. Rone, Ikšķile./
13293. Lai vasarā nenodegtu ģīmis,
jāmazgājas kaupiņa
kurkuļos. [Sal. varde.] /M. Kalniņa, Vandzene./
13294. Krupju parādīšanās un varžu
kurkšana nozīmē sliktu
laiku. /V. Putra, Kalsnava./
13295. Ja krupis kurkst vienu reizi, tad pēc vienas
dienas būs lietus, ja vairākas reizes, tad tai
pašā dienā līs lietus. /P. Jaunzemis, Nīca./
13296. Ja depji kurc, tad sagaidāms slikts laiks.
/J. Streņģis, Nīca./
13297. Kad istabā krupji rāpo un kurc, tad
būs lietus.
/M. Raņķis, Nīca./
13298. Ja krupis lien istabā, sagaidāms lietus.
/L. Stirkše, Ape./
13299. Krupji kurc uz lietu. /E. Laime, Kalsnava./
13300. Ja krupis kurc, gaidāms lietus. /J. Ķikuts, Nīca./
13301. Kad krupji rāpā, tad lietus un pērkons
gaidāms.
/K. Lielozols, Nīca./
13302. Ja pie mājas staigā daudz krupju,
tad līs lietus.
/A. Jēce, Zaube./
13303. Ja ķaupiņi sienlaikā jeb rudzlaikā
melnā krāsā,
tad rītā būs lietus; kad dzeltenīgi - tad jauks
laiks. /M. Iniņberģe, Rīga./
13304. Kad pavasarī redz daudz krupju - būs
sausa vasara,
kad daudz varžu - lietaina. /E. Bukava, Rīga./