KAUSS.

13305. Kad meita no kausa ēd, tad viņu tālu aizprecē.
/K. Jansons, Plāņi./

13306. Ja no kausa ēd, tad tālu aizprecēs.
/Fr. Vāvere, Koknese./

13307. Ja jauna meita ar kausu ēdusi, tad teikuši, ka to
precēšot "pāri Sedai". (Pāri lieliem ūdeņiem).
/R. Štālberga, Ērģeme./

13308. Ja ar kausu strebj, tad tāļu aizprec.
/V. Johansone, Liepa./

13309. Kura meita kausu laiza, to tautās tāļu vedīs.
/M. Liniņa, Valka./

13310. Jaunām meitām jāēd no lielās koka karotes, tad
tautas tāļu ved. /M. Vilciņa, Pope./

13311. Biezu putru vārot, meitām nevajaga kausu laizīt,
citādi tās tālu aizprecē. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

13312. Ja ir izvārīta biezputra un meitas aplaiza kausiņu,
tad saka, ka aiziešot tāļu tautās.
/A. Podniece, Ogre./

13313. Kad kausu laiza, tad tāļu aizprecē.
/A. Šeitiņa, Taurene./

13314. Ja no kausa ar karoti ēd, tad aitas klibo.
/K. Jansons, Plāņi./

13315. Nevajaga ar karoti no kausa ēdienu ēst, tad cūka
ēdot sivēnus. /V. Priedīte, Mālpils./

13316. No kausa nedrīkst ar karoti ēst - būs muļķīgi
bērni. /E. Bērziņa, Mārsnēni./

13317. Bērnam nevajaga dot kausu laizīt, tad tas būs liels
pļāpātājs, mēle tam ies tik veikli visus aprunāda-
ma, kā kauss podu apskalodams. /K. Bika, Gaujiena./

13318. Ēdienu vārot nevajaga kausu turēt, lai vārītājam
padoms neizverd. /K. Jansons, Plāņi./

13319. Ēdienu vārot nedrīkst kausu katlā turēt, tad vīram
padomu izvāra. /V. Hāzena, Nītaure./

13320. Kausam nevar ļaut katlā vārīties, lai vārītājai
nav jāraud. /M. Pelēce, Cirsti./

13321. Ja meita, ēdienu vārot, atstāj kausu grāpī, tad
ļaudis par to daudz runā. /M. Brīdaka, Jaunroze./

13322. Ar kausu nevar pelnus izgrābt, tad lopiem nagi
plaisā. /M. Poriete, Lubāna./

13323. Ja grūta sieva ēd no kausa, tad viņas bērnam būs
liela galva. /K. Jansons, Plāņi./