KĀVI.

14182. Kad kāvi parādās, tad zemnieki saka, ka kara vīru
dvēseles kaujas. Tādos gadījumos būs sauss laiks.
Var arī izcelties karš. Citi saka, ka tad būšot
laba reņģu zveja. /S. Gūberts, 1688./

14183. Ziemeļa gaismu latvieši tur par mirušu varoņu dvē-
selēm, un šai gaismai parādoties, vēl tagad saka:
"Re, kur kāvi kaujas."
/J. Kōls, Ostseeprovinzen, 1841, II, 31./

14184. Par ziemeļu gaismu viņi [latvieši] domā, ka zaldā-
tu dvēseles, jeb spoki pie debesīm kaujas, jo viņi
runā: "Karavīru dvēseles jeb jodi kaujas."
/Gelehrte Beytrāge, 1764, VII, 50./

14185. Ziemeļa blāzma esot karaļaužu dvēseles, kas karā
nokautas. Kad tās kaujoties, tad tā esot briesmu
zīme, kas karu vai citu nelaimi nozīmē.
/Latv. ļaužu draugs, 1836, 42./

14186. Vecas bābas stāsta, ka kāvi esot nokautu zaldātu
dvēseles, kas pie debessvelves kaujoties un kādu
lielu nelaimi nesot vai sludinot.
/Latv. Avīzes, 1831, 13./

14187. Tas ir zināms, [ka ziemeļa gaismā] nav nekādi
baigi. Lai nejēgas runā par karu un mēri, lai sauc
tos baigus, jodus jeb karaļaužu dvēseļu kaušanos.
/G. F. Stenders, Augstas gudr. gr. 1797, 240./

14188. Kad nakts laikā pie debesīm ziemeļa pusē gaišums
atspīd, to sauc par baigiem jeb kāviem, jo tur
nomirušu kara vīru dvēseles kaujoties.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

14189. Citi ziemeļu blāzmu sauc par baigiem, citi par kā-
viem, citi par murgiem, citi par jodiem. Vecas
bābas stāsta, ka nokautu zaldātu dvēseles, kas jau
ir debessmierā, vēl pie debess velves kaujas. Es
pats esmu dzirdējis, ka kāds muļķis, ziemeļa blāzmu
ieraugot, ar dziļām nopūtām sacīja: "Vai Dieviņ,
kas nu būs?" /Latv. Avīzes, 1830, 13./

14190. Latviešu tēvu tēvi tādu zīmi ar citu vārdu nezināja
nosaukt, kā: baigi jeb kāvēji kaujas.
/Latv. ļaužu draugs, 1832, 191./

14191. Ziemeļa blāzmu sauc par kāviem, pāviem, murgiem,
baigiem. To redzot ļaudis domā, ka nu būs drīz
kari ar lielu asins izliešanu.
/Latv. ļaužu draugs, 1837, 74./

14192. Kad ziemas naktīs pie debesīm pamana ziemeļu blāz-
mu (kāvus), tad veci ļaudis saka: "Nu atkal būs
skaudīgi kari!" /H. Skujiņš, Smiltene./

14193. Kad ziemā kāvi stipri kaujas, tad tas ir uz kariem.
/A. Zeltkalns, Lubāna./

14194. Ja kāvi kaujas, tad būs karš.
/Z. Lāce, Veclaicene. M. Ranne, Lubāna./

14195. Ja sarkani kāvi redzami pie debesīm, tad gaidāms
karš. /E. Muzikante, Burtnieki./

14196. Ļaudis tic, ka kāvi esot kara vīru dvēseles, kas
karā nokautas. Kāvi zīmējoties uz karu vai citu
nelaimi. /Latv. ļaužu draugs, 1836, 42./

14197. Ja kāvi (ziemeļblāzma) kaujas pie debesīm, tad būs
liels karš. /E. Vīķele, Ikšķile./

14198. Kad ziemeļu gaisma staro, tad saka, ka kāvi kaujas.
Kāvi esot kara ļaužu dvēseles. /P. Š., Rauna./

14199. Kad kāvi pie debesīm redzami, tad kari būs.
/A. Užāne, Skujene./

14200. Ja ziemā pie debesīm redz kāvus, tad nākamos gados
gaidāms karš. /E. Ārgals, Naukšēni./

14201. Kad redz debesu gaišumu (jodus kaujoties), tad karš
gaidāms. /R. Bērziņš, Džūkste./

14202. Ja ziemeļblāzma sarkana, tad gaidāms karš.
/A. Bērziņa, Aloja./

14203. Ja spīd ziemeļblāzma, tad nāks dārgi laiki.
/B. Daņilovs, Kacēni./

14204. Ziemeļa blāzma ir zīme, ka būs dārgi laiki.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

14205. Kari vēstī, ka būs asiņaini kari jeb cita liela
nelaime. /V. Juoņus, Domopole./

14206. Kāvus (ziemeļa blāzmu) tautā uzskata par kara,
briesmu un bada pareģotājiem. Veci ļaudis stāsta,
ka priekš turku kara pie debesīm esot rādījušies
krusti un līki zobeni. Arī priekš japāņu un pa-
saules kariem esot redzētas dažādas parādības. Ir
paruna: "Kāvi jau karoja, būs kari."
/H. Skujiņš, Smiltene./

14207. Kad kādu nakti redz ziemeļblāzmu pie debesīm, tad
drīzumā gaidāms auksts laiks.
/P. Eglīte, Priekuļi./