KAZAS.

13324. Ja grib dabūt pelēkus kazlēnus, tad kaza jāved
vakarā pie āža, ja baltus - tad rītā.
/P. Kļaviņš, Jumurda./

13325. Kad kazai atgadās mazi kazlēni, tad viņus vajaga
piespiest ar roku, lai drusku saklūp; ja to nedara,
tad kazlēni ir ļoti nevaldāmi. Gadījumā ja vienu
paceļ uz augšu; otru ne, tad paceltais būs ļoti
nerātns, bet otrs rāms kā jērs.
/M. Nemaine, Talsi./

13326. Kazai no lietus ragi deg. /K. Jansons, Plāņi./

13327. Ja līst lietus, tad kazai ragi deg, tādēļ viņa
ļoti bļauj. /M. Macpāne, Alsunga./

13328. Kad kazas spiro un bļauj, tad būs pērkona lietus.
Kazas bļauj tāpēc, ka viņām ragi deg.
/G. Stankēviča, Dzelzava./

13329. Kazu piens un siers ir veselīgāks par govju pienu
un sieru. /S. Gūberts, 1688./

13330. Kad gans gribējis, lai otrā dienā snigtu sniegs,
tad bijusi kaza trīs reiz atsprākliski ap akmeni
jāapved. Tādēļ vēl tagad sniegam uznākot saka :
"Lūk, ganu Jancis būs kazu ap akmeni apvedis."
[Sal. auns, jērs.] /Āronu Matīss, Bērzaune./

13331. Kad baltu kazu apvedot ap baltu bērzu, tad esot
drīz ziema. /R. Bērziņš, Džūkste./