KĀZAS.

I. Kāzas, to laika zīlēšana un iepriekšējavīkšanās.

14208. Derības un kāzas jādzer jaunā mēnesī, tad ies labi
jaunā dzīvē un ilgi pastāvēs jauni.
/J. Apsalons, Sērpils./

14209. Kāzas ir jādzer pilnā mēnesī, lai jaunajam pāram
būtu bagāta un laimīga dzīve. [Sal. precības.]
/L. Daugaviete, Smiltene./

14210. Ja kāds jauneklis, vai jaunekle kāzu dienas rītā
redz pie mājām vienu starku, tad lai labāk nedodas
laulībā, jo ātri vien izšķirsies, ja redz divus
starkus, tad dzīvos laimīgi.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

14211. Kad rudenī pie kādas mājas ir skaistas sārtas kokiem
lapas, tad tajā mājā būs drīz kāzas.
/V. Joāss, Lubāna./

14212. Kāzas tika noturētas ap Miķēliem, kad visi lauka
darbi bija apstrādāti; bet jauneklis, kas taisījās
to gadu precēties, sāka no pavasara jau katru va-
karu pūst āžaragā, lai visi zinātu, ka viņš rudenī
grib apsievoties. /S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

14213. Kad salaulājās, tad tūlīt kāzas nedzēra, bet nākamo
ceturtdienu. /G. Pols, Vecgulbene./

14214. Senāk kāzas svinēja ceturtdienā.
/G. Pols, Bauska./

14215. Priekš aizvešanas būs tai brūtei iekš lopu kūts
paslēpties. /Lenca Sprediķu grāmata, 1764, 252./

14216. Kāzinieki nedrīkst braukt pa malu ceļiem, jo tad
jaunais pāris slikti satiekot.
/I. Šāberts, Jaunauce./

14217. Ja no kādas sādžas ved prom meitu, tad pa to ceļu
jāmet ar pirts slotu; tad drīzi izvedīs visas pali-
kušās. /Br. Puksts, Aglona./

14218. Kad brauca uz brūtgāna māju, tad bija jābrauc vis-
tālākais ceļš. Jo garāks būs ceļš, jo ilgāks mūžs
un laimīgāka dzīve. /G. Pols, Vecgulbene./

14219. Ja kāzu dienā līgavai plīvuris pārplīst, tad būs
nelaimīga dzīve. /B. Brikmanis, Skrunda./

14220. Ja kāzās kāds balti ģērbies un tam kāds melns ap-
ģērba gabals līdz, tad vienam no salaulātiem drī-
zumā būs jāmirst. /E. Krēģere, Vandzene./

14221. Kāzās brūtei jāiziet ārā un jāpārmet trīs reizes
kurpe pār jumtu, lai būtu čakli bērni.
/K. Arājs, Virbi./

14222. Brūtgānam nevajaga priekš laulības dāvināt brūtei
kurpes, jo tad gadoties, ka brūte aizstaigājot
projām. /L. Biedriņa, Jelgava./

14223. Brūti ģērbjot, vajag ielekt, viņai nemanot, kurpēs
naudu un maizes drupatiņas, lai būtu laba dzīvošana.
/M. Koškina, Eleja./

14224. Brūtes pārim jāliek kurpēs nauda, lai vienmēr būtu
naudas daudz. /J. Zeltkalns, Lubāna./

14225. Kas par kāzām aizņemas no cita drēbes, tie visu
mūžu dzīvo nabadzīgi. /K. Lielozols, Nīca./

14226. Kuozu dīnā (pyrms laulībuom) bryute poša nasukuoj
sev golvas. Sukuoj viņas bruoļi un motus kur navīn
paglobuoj. Cytas sīvītes tamlaikam dzīd:
Sukuojīt maņ gaļviņu
Tik matiņus globuojīt,
Lai putniņš (i) naīvylka
Džeikstūšā kūciņā.
Juo pi sukuošanas kuozu reitā izkritušūs motus
īvylktu putns džeikstūšā kūkā, tad vysu myužu
suopātu golva. /T. Beča, Preiļi./

14227. Ar gūdu vaiņaka uzlikšona. Kuozu reitā, pyrms lau-
lībuom, bryute (jaunive) pate nalīk vaiņaka golvā.
Jei apsavalk klētī, tur arī sataisa vaiņaku. Tad
bryuti vad divi panuoksnīku meitiņas ustubā. Pakaļ
juom bryutes vacuokais bruolis nas vaiņaku. Ustubā
sēd bryutes tāvs un muote. Bryute prosa nu jim svē-
tības. Tī jū svētēj un atsādynuoj sovā vītā. Tad
bryute īdūd jaunuokajam bruoļam boltus cymdus un
lyudz uzlikt jai vaiņaku. Sīvītes dzīd:
Prūtīt gūdu, bruoliliņi,
Izlīcit man vaiņaciņu!
Es par tū jums atleidzēju
Moltuvē struoduodama.
Jaunuokais bruolis apmauc cymdus un uzlīk muosai
vaiņaku. Sīvītes dzīd:
Gaļviņa, muna gaļviņa,
Vaiņaciņa napanesja!
Div' bruoliņi Reigā pierka
Vīns ūtru i steinēdami.
(Tad) sīvītes soķa: "Juo ar gūdu nauzliks vaiņaka,
tad ari ar gūdu nadzeivuos jaunais puors.
/T. Beča, Preiļi./

14228. Bryute, braukdama uz laulībuom, atceļ golda polo-
gam vysus četrus styurus, lai cytas muosas, vai
cīma meitas ītu dreiži pi veira.
/T. Beča, Preiļi./

14229. Kāzās meitas nedrīkst sēdēt galda stūrī, tad paliek
vecas meitas. /A. Kondrāte, Lenči./

14230. Kad kuozinīki brauc jau prūjuom, tad juoparaun aiz
pologa, kurs uzkluots uz golda, lai cīmā byutu
cytas kuozas. /P. Vaivods, Vārkava./

14231. Kas pirmais uzsēžas uz krēsla, kur līgava greznota,
tam arī pašam drīz būs kāzas.
/V. Spandegs, Pociems./

14232. Ja brūte, uz laulībām ejot, piesit savā istabā uz
grīdas ar papēdi un brūtgāna istabā ar pirkstu ga-
liem, tad viņa būs valdniece par vīru.
/A. Salmāns, Balvi./

14233. Ja kāzās brūtei galva sāp, tad vīrs būs liels dzē-
rājs. /E. Priediņa, Graudupe./

14234. Kod bryute brauc uz bazneicu, vajag uz golda
atstuot pylnas gluozes ar olu, lai jai byutu
boguota, pylna dzeive. /L. Švandere, Mērdzene./

14235. Ja kāzu godībām ceptā maize labi rūgst, tad tas ir
uz labu dzīvi. /A. Āboliņš, Alūksne./

14236. Kad kāzu maize labi rūgst, tad jaunais pāris (jaunā
pāra) mīļi dzīvos. /K. Jansons, Plāņi./

14237. Ja kāzu maize labi izdevusies, tad laulātiem vērots
labs mūžs; bet ja bijusi slikta, tad gaidīts slikts
mūžs. Ja maize iesprēgājusi, tad vienam jaunlaulā-
tam jāmirst. /A. Vaskis, Tukums./

14238. Uz kāzām ejot plāceņi jānes pa pāriem, lai arī
visi jaunieši paliktu pāros. /A. Skuja, Vestiena./

14239. Pirmā kāzu mielastā nedrīkst ēst gaļu, tad ar
lopiem neveicas. /I. Zariņš, Skrīveri./

14240. Trīs dieni priekš kāzu kāzās gājējiem zirnāji jāēd.
/K. Jansons, Piebalga./

14241. Uz kāzām ejot, vajaga apēst siļķi, tad dabū pulka
dancot. /K. Lielozols, Nīca. V. Poriete, Palsmane.
R. Bērziņš, Džūkste. M. Valtere, Jelgava.
J. A. Jansons, Gaujiena. Bērziņš, Ropaži./

14242. Uz kāzām ejot jāēd rupmaize, tad būs liela danco-
šana. /A. Broža, Naukšēni./

14243. Ja grib, lai jaunam pārim dzīvē labi klājas, tad
uz kāzām nedrīkst citu dzīvnieku kaut, kā vienīgi
cūku. /H. Vieglais, Vecpiebalga./

14244. Vērša mēle esot bijusi "mācītāja gabals", ko kāzu
sestdienā brūtgāns vedis mācītājam.
/K. Jansons, Plāņi./

14245. Kāzās, kad pirmo pavārnīcu smēla no katla, tad to
lēja uz krāsns, lai pabarojoties mājas dievs.
/G. Pols, Valka./

14246. Brūtgāns nobrauc pie brūtes jau kāzu priekšvakarā
un brauc kāzu rītā abi reizā, tikai ne vienos ratos
uz baznīcu. /S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

14247. Brūte paslēpusies klētī citu meitu pulkā. Paslēpša-
nās notika šādā kārtā: Pulciņš meitu sastājās kopā,
ieņēma brūti savā vidū, un tās, kas stāvēja pulci-
ņā malās, turēja par visu galvām pārstieptu baltu
palagu. Tā kā galvas nu nebija redzamas, tad bijis
diezgan grūti brūti atrast. Pulka vadonis, klētī
aizgājis, pēc laba laika meklēšanas tomēr atron
brūti. Saņēmis to pie rokas, viņš ved viņu uz
istabu. /S. Novickis, dienv. Kurzeme. RKr.11./

14248. Uz kāzām braucot, nevajaga pieminēt mirušus cilvē-
kus, jo tad brūtgāns vai brūte drīz var nomirt.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

14249. Ja kreisajai kājai apakša niez - būs ielūgums uz
balli; ja labajai - uz kāzām.
/V. Miķelāns, Dunava./

14250. Ja brūte nemet aiz pirts krāsns zieda naudu, tad
pirmo reizi peroties tai piemetas vātis.
/A. Aizsils, Lubāna./

14251. Ja brūtei kāzās ir mīksti pupi, tad viņai pirmais
bērns būs meitene; ja cieti pupi, tad puika.
/K. Jansons, Plāņi./

14252. Ja jaunais pārs nevēlas, ka viņiem būtu bērni, tad
ir jādara šā. Kāzu rītā priekš laulībām priekšis-
tabā jāieveļ baļļa, jāapgāž un apakšā jāpaliek
sakas. Kad pārbrauc no baznīcas, tad jaunai sievai
priekšistabā jāizlien caur sakām, jāuzliek tās uz
baļļas dibena, jāuzsēstas uz baļļas un tad vaiņaga
vietā jāuzliek mice galvā. Tad viņa var iet istabā
un sēsties pie galda. Baļļu un sakas var iznest no
priekšistabas pēc kāzām.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 200./

14253. Kas pa sapņiem dzer kāzas, tam būs kāds strīds.
/A. Bīlenšteina rokraksts./

II. Kāzu dienas laiks.

14254. Jaunas meitas labi baro suņus un kaķus un puiši
labi apkopj zirgus, lai tiem kāzās būtu labs, jauks
laiks. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

14255. Kāzu rītā labi jābaro suņi, tad dienā būs labs
laiks. /A. Šķēre, Skaistkalne./

14256. Ja kāzu diena lietaina, tad grūta būs dzīve.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

14257. Ja kāzu dienā lietus līst - sagaidāma bagātība.
/E. Slavinska, Cēsis./

14258. Ja kāzu dienā līst lietus, tad būs slikta dzīve,
pilna asaru. /E. Pļaviņa, Koknese./

14259. Ja kāzu dienā lietus līst, tad būs laba dzīve.
/B. Brikmanis, Skrunda./

14260. Ja kāzu dienā lietus līst, tad būs jāraud dzīvojot;
ja skaists laiks, tad laba dzīvošana.
/A. Zandere, Kandava./

14261. Ja kāzu dienā lietus līst, tad jaunajam pārim būs
slikta dzīve. /A. Kondrāte, Lenči./

14262. Ja kāzu dienā līst lietus, tad nebūs laimīga dzīve.
/A. Klause, Jaunpiebalga./

14263. Ja kāzu vakarā līst lietus, tad jaunais pāris dzī-
vos nesaticīgi un nabadzīgi. /V. Bernaua, Cēsis./

14264. Ja kāzās lietus līst, asarains mūžs, ja saule spīd,
būs jauks mūžs. /A. Miglava, Suntaži./

14265. Kad kāzu dienā lietus līstot, tad esot grūta dzīve.
/A. Krūmiņa, Valka./

14266. Ja kāzu dienā līst lietus, tad jaunai sievai nāka-
mībā būs daudz jāraud. /P. Š., Rauna./

14267. Kāds kāzu dienā laiks, tāda būs nākošā dzīve: sau-
lains - laba, lietains - slikta.
/M. Štāle, Kaltene./

14268. Kad kāzu dienā sniegs sniegot, tad tam pārim būšot
bagāti gadi. /E. Kreicberga, Skrunda./

III. Kāzas, baznīcā braukšana. [Sal. laulības.]


14269. Kāzu dienas rītā saulei lecot tiklab pie jauniķa,
kā pie jaunives sapulcējas ielūgtie viesi. Priekš
braukšanas uz baznīcu jaunive viena nosēstas aiz
galda un klātesošie met tai šķīvī labklājības nau-
du, lai viņai dzīvē nekad naudas netrūktu. Atvado-
ties dažās vietās jaunive nobučo galda stūri un
tēvam ar māti kājas. Tas pats tiek darīts arī jau-
niķa galā. /Latvis, 1925, 1072, Asūne./

14270. Brūti veda uz baznīcu kāds saimnieks, vai kāds cits
bagāts radinieks. Brūtgāns bija braukšus pie baz-
nīcas pretī. Dažās vietās brūtgāns jāja uz baznīcu
pretī, dižbrāļa jeb dievera pavadīts, kas bija
brūtgāna brālis jeb cits labs draugs. Dižbrālim
bija apsiets dvielis par plecu, galos izrotāts ar
sarkaniem rakstiem, visiem citiem bija izpušķotas
cepures. /Dundurs Pats, 1876, 84./

14271. Kāzu rītā ap 50 gadu atpakaļ vedēji pušķoja ar
puķēm, sērmaukšu ogu ķekuriem u. t. t. brūtgāna
zirgu un loku, un panāksnieki brūtes pajūgu, tad
katrs no sava gala, noturējuši pātarus, brauca uz
baznīcu. /S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11, 1897./

14272. Jūs turat daudz elku ticības un ģeķības lietas
jūsu kāzās... Tur būs tai brūtei uz vienu reiz
visas savas villaines pie laulāšanas apmest. Viena
brūte ir dažkārt apmetusies sešas jeb vairāk vil-
laiņu. /Lenca Sprediķa grām., 1764, 252./

14273. Kāzu dienā, kad visi kāzinieki sabraukuši, tad
visi viesi braukuši uz baznīcu: brūte ar saviem
radiem no savas mājas, brūtgāns ar saviem no sava
gala. /P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

14274. Kāzu dienas rītā, uz baznīcu braucot, brūtgānam
jāliekot kabatā maizes gabaliņš, tad visu mūžu ba-
gāti dzīvošot. /H. Skujiņš, Smiltene./

14275. Uz baznīcu braucot, brūtgānam vajadzējis bāzt zeķēs
zirgu spalvu, lai zirgi izdodas; brūtei - baltu
aitu vilnu, lai aitas padodas.
/L. Auniņa, Ērģeme./

14276. Brūte priekš laulas kāzu dienā visām mājas govīm
nogriež pa spalvu kušķam, ko paņem ķešā līdz uz
baznīcu. /K. Jansons, Trikāta./

14277. Kad brūti veduši mājā, tad burvji svieduši kaķi
ceļā, lai jaunais pārs plēšoties kā kaķi.
/G. Pols, Vecgulbene./

14278. Ja pārvilksi pa ceļu šķērsu ecēšas, kāzu ceremoni-
jai cauri braucot, tad jaunais pārs plēsīsies.
/A. Cirsis, Kalupe./

14279. Juo briuti vadūt kaids yzmat uz ceļa vacu pierts
slūtu, tod vysu myužu bryutei byus juozaper kai
piertī. /A. Borozinska, Barkava./

14280. Ja kāzu dienā brūte ir jautra, tad dzīvē viņai būs
jāraud; ja brūte ir noskumusi, tad dzīvē ies labi.
/A. Āboliņš, Alūksne./

14281. Vedot jauno sievu uz jauno dzīves vietu, ja ceļā
gadās kāda nelaime, tad viņai nav laba dzīve.
/L. Strute, Šķibe./

14282. Ja kāzās notiek kāda nelaime, tad jaunā pāra mūžs
nebūs laimīgs. /H. Dravniece, Alūksne./

14283. Ja uz baznīcu braucot, dzird vārnu ķērcam, tad
jaunā sieva būs liela pļāpa.
/E. Priediņa, Graudupe./

14284. Ja puisim kāzu rītu kumeļu barojot, zīle lēni
dzied, tad būs puišam gudra līgaviņa.
/R. Eglentāle, Reņģe./

14285. Ja brūtei uz baznīcu braucot nojūdzas zirgs, tad
būs slikta dzīvošana. /Z. Lāce, Veclaicene./

14286. Ja kāzu dienā, braucot uz baznīcu notiek kāda
nelaime vai zirgi atgrožojas, paklūp, jeb vāģi
čīkst u. t. t., tad laulātam pāram dzīvē būšot
sarežģījumi. /G. Pols, Baldone./

14287. Ja no laulībām braucot, jaunajam pārim nojūdzas
zirgs, tad tie izšķirsies. /V. Miķelāns, Dunava./

14288. Ja brūtes pārim, uz baznīcu braucot, zirgs izjū-
dzas, tad tas pāris drīz šķirsies.
/A. Pidriks, Sauka./

14289. Ja kāziniekiem uz baznīcu braucot zirgs izjūdzas,
tad nebūs laba dzīvošana. /A. Aizsils, Lubāna./

14290. Ja brūtes vai brūtgāna vedēja zirgs iztrako, tad
neveiksies kopdzīve. /E. Brīnums, Rūjiena./

14291. Ja braucot uz baznīcu brūtes pārim zirgi sprauslā,
tad laimīga dzīvošana. /M. Koškina, Elēja./

14292. Ja kāzu dienā suņi plēšas, tad arī jaunais pāris
plēsīsies dzīvojot. /A. Kondrāte, Veļķi./

14293. Ja kāzu vakarā suns gaudo, tad drīz jaunais pāris
šķirsies. /V. Bernaua, Valmiera./

14294. Ja kāzu dienā kāds no māju suņiem smilkst, viens
no laulātiem ātri mirs grūtā nāvē.
/A. Šķēre, Brukna./

14295. Jo līgavu vadūt uz baznīcu, tei atsaskota divi
reizes atpakaļ, tad viņa īs pi veira divi reizes.
/M. Apeļs, Stoļerova./

14296. Kad braucot pie laulības, tad nevajagot skatīties
atpakaļ; jo tad bērniem būšot šķība mute.
/R. Bērziņš, Džūkste./

14297. Kad jaunive, vai jauničs brauc uz baznīcu da lau-
lībom, tad vajag vērtīs atpakaļ, lai otkon dreiži
byutu kuozas. Braucūt uz veira sātu un izejūt nu
aiz golda, vajag paraut pologa styurus. Dreiži
cytas muosas vai cīma meitas īs pi veira.
/T. Beča, Preiļi./

14298. Kad brūtgāns ar brūti brauc baznīcā, tad tiem jā-
nosviež , kur tiltiņš jeb upīte, pa jostiņai jeb
cimdu pārim, lai būtu laimīga dzīvošana.
/G. Pols, Vecgulbene./

14299. Brūtei braucot pa tiltu, jāmet zemē cimdu pārs un
dzijas kamols, tad labi izdodas.
/M. Eglīte, Vijciems./

14300. Brūtei braucot jāmet krustceļos prievītes un cimdi,
lai jēriem aug garas ausis un astes.
/A. Būmanis, Pampāļi./

14301. Uz kāzām braucot, brūtgāna brālim jāiesviež naudas
gabals grāvī, lai lauki būtu sausi.
/E. Priediņa, Graudupe./

14302. Kad pie laulībām ejot, tad vajagot no brūtgāna
naudu prasīt, tad būšot sievai vīra padoms.
/R. Bērziņš, Džūkste./

14303. Pie altāra ejot, brūtgānam jāiešuj aiz svārku ode-
res sālsmaize un nauda, tad pārticīgi dzīvos.
/K. Krastiņš, Lazdona./

14304. Slims cilvēks nevar iet pie laulības, tad tam sli-
mību pielaulā. /R. Bērziņš, Džūkste./

14305. Ja kāzu dienā brūte aplejot savu uzvalku ar kādu
dzērienu, tad mūžā būšot daudz jāraudot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

14306. Kāzu dienā brūtei jānēsājot pie plikas miesas sud-
raba nauda, tad mūžā nekad naudas netrūkšot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

14307. Ja brūte kāzu dienā strādājot, tad visu mūžu būšot
grūti jāstrādā. /H. Skujiņš, Smiltene./

14308. Ja grib, lai laulātais pāris labi nesatiek, tad
tas ūdens, kurā brūte mazgājas to rītu, kad ved
laulāt, jāizlej caur tā rata riteni, kurā viņa sēd.
/M. Macpāne, Alsunga./

IV. Kāzas, pārbraukšana no baznīcas.

14309. Bryuguons un bryute kad ar kū sveicynuojas pēc lau-
lības pyrmū reizi, nasasveicynuoj ar plyku rūku,
lai dzeive nabyutu plyka, bet mauc cymdu, uzsvīž
nūslauciņu, vai pat kažūka stērbeli sajam rūkā, lai
dzeive byutu pylna. /T. Beča, Preiļi./

14310. Krogā, kur laulības uzdzer, brūte iedod katram ve-
dējam cimdus jeb zeķes. /Mājas Viesis, 1862, 44./

14311. Ja no baznīcas uz māju braucot, izjūdzas zirgs,
tad jaunai sievai drīzumā jāmirstot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

14312. Ja kāzu dienā no baznīcas uz māju braucot izkrīt
no kamanām, tad labi nedzīvošot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

14313. Ja jaunam pārim no baznīcas mājā braucot ved līķi
pretim, tad tie ilgi nedzīvos.
/V. Amoliņa, Olaine./

14314. Salaulātai brūtei ir ko manīties, kur pirmo uguni
ierauga, tur nauda jānomet, tāpat arī pie pirmā
ūdens. /Mājas Viesis, 1862, 44./

14315. Uz mājām no baznīcas braucot, brūtei jāmet pie
tiltiem dziju gali, ezeros un upēs nauda, kūtī,
stallī, klētī, pirtī veltis; namā prievītes un
zeķes. /J. Jansons, Smiltene./

14316. Jaunais pāris, īpaši brūte, apbalvoja katru nabagu,
braucot no baznīcas uz māju.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

14317. Kāzinieki uz mājām braucot, īpaši brūte, meta uz
krustceļiem cimdus jeb zeķes. /K. Bika, Gaujiena./

14318. Senāk pēc laulāšanas brauca atkal katrs uz savu
galu, brūtei līdzi brauca no brūtgāna puses tikai
vedēji, tagad dodas pēc laulāšanas brūtgāns vienos
ratos ar brūti uz brūtes mājām.
/S. Novickis, Ilūkste. Kr. 11./

14319. Svētdien pēcpusdien brauc panāksnieki no brūtes
mājas uz brūtgānu. Tur svešu ļaužu nelaiž pa vār-
tiem iekšā, lai maksājot. Panāksnieki atbild, ka
meklējot pazudušu cilvēku.
/Mājas Viesis, 1861, 238./

14320. Tikai vakarā atnāk [brūtes mājā] arī panāksnieki,
kuru vajaga būt div reiz tik daudz kā vedēju.
/Wōchentliche Unterhaltungen, Mitau, 1806./

14321. Jaunives sētā gaida jaunsalaulātos no baznīcas
pārbraucam. Sādžinieki ārpus sādžas sarīko bramas:
aizžogo ceļu ar kārti, noliek galdu ar degvīnu,
alu un sieru uzkožamam. Papriekšu atbrauc muzikan-
ti, kas ir zīme, ka jaunie drīz būs klāt. Uzkalni-
ņā aiz sādžas gaida sargi, kuri kāziniekus pamanī-
juši aizdedzina darvas spainīti, lai jaunie zinātu,
ka viņus jau gaida. Atskan zvārguļi - jaunie brauc.
Pie brama kāziniekus aptur, prasa dokumentus. Svāti
parāda kādus papīrus, kurus braminieki atzīst par
pareiziem un dod izdzert pa glāzītei degvīna un
alus, par ko kāziniekiem jāmaksā. Kad visi samak-
sājuši, tad var braukt tālāk.
/Latvis, 1925, 1072, Asūne./

14322. No baznīcas braucot, jāja senāk divi panāksnieki
ar eglīti priekšgalā. Brūtes mājas robežās tikuši,
tie aulekšoja uz mājām, devās pa trepēm uz jumtu,
iesprauda tur kāzu eglīti un bēra mājiniekiem
riekstus vai citus gardumus, tad patvēruši katrs
pa kausam alus, steidzās jaunam pārim pretim un
šļakstīja viņu zirgiem alu acīs.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

14323. Brūtes pārim no baznīcas mājā nākot, pa priekšu
nes eglīti. Mājām tuvojoties, to uzliek uz klēts
jumta par zīmi, ka tur atrodas brūtes pūrs. Tie
paši nesēji jāja atkal ar alus stopu brūtei pretī
un alu lēja zirgam acīs, par ko tie izpelnījās
cimdu pāri. /M. Siliņš, Ādaži./

14324. Brūtes pārim no baznīcas mājā pārbraucot, gājuši
mājinieki kādu gabalu pretim ar alus kannu, ap
kuru brūte likusi veltis (prievītus) apkārt.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

14325. Kad izkāpuši no kamanām, tad brūte viņās ielikusi
cimdu pāru zirga nokopējam.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

14326. No baznīcas atbraucot, brūte cimdus uzmet uz zirga
muguras, jostu kūtī govij ragos, lielsaitas pa-
slieksnē un uz ābelēm. Tos priekšmetus izņemot
cimdus, salasa vīra māte. /K. Jansons, Plāņi./

14327. Kūtī jeb stallī iedama, brūte metusi prievītiņu
jeb jostu. /K. Bika, Gaujiena./

14328. Kad brūte iebrauc brūtgāna mājā, tad rati nekur
nedrīkst piesisties, jo citādi nākamā dzīvē gaidā-
ma nelaime. /P. Einhorns./

14329. Jaunam pārim, no baznīcas mājās braucot, jāturas
rokās, tad būs mīļa dzīvošana.
/R. Eglentāle, Reņģe./

14330. Ja jaunais pāris grib labi dzīvot, tad atbraucot
no baznīcas, jākāpj no ratiem (ragavām) abiem pa
vienu pusi. /M. Eglīte, Vijciems./

14331. Ka jaunī, nu bazneicas braucūt, apsaguož, tad vīns
jīm miers. /H. Z. Valainis, Aglona./

14332. Jostiņas sagrieza divi pādas garos gabalos, kurus
meta uz krustceļiem un tiltiem. Kad brūti noveda
brūtgāna mājā, tad vedējs ar pātagu sita krustu
rijas durvīs - kur senāk ļaudis dzīvoja - un tad
veda iekšā. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

14333. Mājā pārvesta, brūte nomet pie vārtiem prievītus;
tam, kas brūti no vāģiem jeb kamanām izceļ, dod
cimdus, zirgiem, ar ko viņa ir atvesta, uzliek
cimdus jeb zeķes, tam, kas ārā iziet ar alus kannu
brūtei pretī, jādod prievīti. Iekšā ejot viņa tiek
pievesta pie ugunskura un pievedējam jādod nauda,
arī circeņiem uz krāsns uzsviež cimdus. Tad brūti
ved pie galda. /Mājas Viesis, 1862, 44./

14334. Kad brūte pārvesta no baznīcas mājā, tad viņa va-
dāta apkārt pa visu māju: kūtīs , stallī, namā,
rijā, pirtī un pie akas. Visur bijušas jānoliek
veltis: lielsaišķi, cimdi, dzīpari.
/J. Rubenis, Ērgļi./

14335. Ja brūte uzmet brūtgāna kūtī uz sliekšņa jostu,
tad govis labi vedas; bet ja uz aitu aizgaldas uz-
liek cimdu pāru, tad labi vedas aitas.
/A. Salmāns, Balvi./

14336. Lai mājai būtu laba slava, brūtei, pēc salaulāša-
nas no baznīcas pārbraucot, vispirms jāpalej ūdens
durvju priekšā un tad tik drīkst iet istabā iekšā.
/V. Bērziņa, Priekule./

14337. Kad brūti veda mājā, tad tai vajadzēja sniegt dāva-
nas, arī pie maltuves, ugunskura un krāsns priekšā
nolikt cimdu pāri. /G. Pols, Bauska./

14338. Dzīviem priekšmetiem brūte dod veltis, nedzīviem
ziedu. /K. Jansons, Plāņi./

14339. Jaunai sievai jāmet prievīši tur, kur vīra māte
staigā, tad viņai būs laba dzīve.
/E. Laime, Tirza./

14340. Visi kāzenieki brūtei bija jāapsien ar jostām un
cimdiem. Apsiešanu izdarīja vakara vista. Kad va-
kara vista bija visiem apsējusi dāvanas, tad brūte
deva vīra mātei veltas (dāvanas) kā: kreklu, pala-
gu, deķi, cimdus un zeķes. /G. Pols, Vecgulbene./

14341. Brūtei bija jādod kāzu apkalpotājiem dāvanas, to
izpildīja vakara gailis un vista (vīra māte un vīra
tēvs). /G. Pols, Vecgulbene./

14342. Kāzu apkalpotājiem kā: gaļas vārītājam, alus nesē-
jam, zirgu barotājam, bija jādod katram pa kreklam
no brūtes pūra. /G. Pols, Vecgulbene./

14343. Kāzās brūte un brūtgāns tiek vesti ar zobenu caur
visām durvīm, lai neviens skauģis viņiem nevarētu
kaitēt. Ja nav zobena, tad ņem arī izkapti.
/A. Bīlenšteina man., Puze. 1862./

14344. Sit krustu, met krustu
Tērauda zobenu,
Lai skauģi šķiras
No māsas kājām. /LD 18819./

14345. Par slieksnīti vien pārcelsim
Tautas dēla klētiņā. /LD 22395, 1./

14346. Istabā ejot, brūte likusi veltes uz sliekšņa.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

14347. Kod meita ar puišu saguoja ar mīlesteibu un jau
sarunuojas taisēt kuožys, un kod jau jī nubraucja
uz bazneicu lauluotīs a radinīki jauniču grib, jī
dzeivuotu mīreigi un vīns utru mīluotu da pošys
nuovis, tod vajag da atbraukšonys nu bazneicys
jaunys puorys pajimt atslāgu un nulikt uz slīkšņa.
Kod atbrauks jaunīs un ījīs par slīksni ustobā,
tod vajag tiuleņ pajimt tu atslāgu aizslēgt, nū-
nest un īsvīst uokā vai dziļā upē. Tūlaik jaunuo
puora dzeivuos cīši laimīgi, jūs nikas navareis
rozškiert uz šo pasauļa, kai vīna kopu dūbja.
/V. Podis, Rēzekne./

14348. Pyrmū reizi pec laulībom jaunivei, iejūt veira
ustobā, un jaunives jaunīčam vajagūt vērtīs uz
augšu, tad nanuokšūt mīgs dzeivojūt. [Jautra
dzeive.] /T. Beča, Preiļi./

14349. Istabā ieiedama, izskaitīju tautas griestus, Lai
nevar sveši ļaudis nekā ļauna padarīt. /LD 18882./

14350. Ej, mārša, iekšā, met acis griestos, Lai miegs ne-
nāca, pakulas vērpjot. /LD 18850./

14351. Kad jaunais pāris atbrauc no baznīcas, tad līgavai
nevajag vaiņagu ņemt tādā mājā kur smilts uz gries-
tiem, tad grūta dzīve; bet jāņem tādā mājā kur nav
griestu, tad viegla dzīve. /A. Aizpurve, Lubāna./

14352. Jo jaunive grib, kad veira radinīki leidz snīga
kusšonai izmiertu, tad, pyrmū reizi (pēc laulībom),
iejūt veira ustobā, vajag īnest snīga un isvīst
vysūs četrūs koktūs. Tad vysi izmiers leidz snīga
kusšonai. Rudinī var īnest dubļus.
/T. Beča, Preiļi./

14353. Kad brūte pārbrauca mājā, tad uzmeta līdzpaņemto
maizes kukulīti uz krāsns, lai nekad maizes ne-
trūktu un krāsns nebūtu bez cepšanas.
/K. Bika, Gaujiena./

14354. No baznīcas atbraucot, jaunais pāris vispirms ēd
sāli un maizi, tad nākošā dzīvē galds arvien būs
bagātīgi klāts. /T. Rigerte, Brunava./

14355. Jaunam pārim no baznīcas pārbraucot, mājās sasit
vecas nederīgas bļodas, lai jaunā dzīve laimīga
būtu. /T. Rigerte, Brunava./

14356. Pirmo rītu pēc laulībām, sievai vajag likt vīram
kaut ko padot. Ja vīrs to izpilda, tad viņš būs
pakalpīgs sievai visu mūžu.
/A. Ernstsons, Vaiņode./

V. Svinības vīra mājā.

14357. Kāzas tur trīs dienas. Aicina dui labos vīrus
(Trauzeugen). Kad atiet vieši, atnes dāvanas.
/A. Medne, Kuršu kāpas./

14358. Kaut jel latvieši, kas jau dažu vecu laiku nelāga
ieradumu atmetuši, atmestu arī tās, četras dienas
kāzas dzert!... Viņos gados nevienas dzīras nepa-
vadījuši, kad divi jeb trīs pāri neizplūkušies.
Tagad tas vairs nenotiek.
/Latv. Avīzes, 1853, 47./

14359. Kāzas iesākas brūtes mājā. Vedēja tēvs noceļ mājā
brūti no zirga un uzcērt ar zobenu uz katrām
durvīm krustu, kur brūte iet iekšā. Istabā ieejot,
atrod uz galda tikai maizi un sāli. Kad jaunais
pārs un viesi ir to baudījuši, tad sāk dziedāt un
pēc tam dod citus ēdienus. Līgava lūko arvien kaut
kur nobēgt, bet tiek arvien uzmeklēta un atvesta
istsbā.
/Wōchentliche Unterhaltungen, Mitau, 1806./

14360. Citi, kas to brūti ved, ne tālu no brūtgāna mājām
būdami, šauj ar bisēm.
/Lenca sprediķu grāmata, 1764, 255./

14361. Vakarā, kad brauca uz vedēja māju, tur neiztrūks-
tot brauca līdz laulāto tēvs un māte, kurus tad
sauca par vakara gaili un vakara vistu. Pie galda
vakara gailis sēdēja blakus brūtgānam un vista
gailim. /G. Pols, Vecgulbene./

14362. Agrāk esot bijusi tāda kāzu paraša. Brūtes tēvs ar
brūtes māti nekad paši uz meitas kāzām negājuši.
Viņiem braukuši pakaļā ar vāģiem, kuriem apkārt
bijuši sasprausti un sakārti salmi, meijas un vecas
lupatas. Kad brūtes vecāki atvesti kāzu mājā, tad
pie vāģiem pielaiduši uguni.
/T. Ziemele, Smiltene./

14363. Kāzu zobenu kāzās nesis vedēja tēvs, saukts arī
pulka tēvs, kurš brūtgānu vedis uz baznīcu. Pulka
tēvs kāzās bijis pavēlnieks. Viņš rīkojis kāzenie-
kus, kas katrreiz jādara. Un tādu darbu kāzās bi-
jis ļoti daudz. Pie tādiem darbiem jāpieskaita
brūtes vaiņaga noņemšana, jaunā pāra saguldīšana,
jaunā pāra augšā celšana u. t. t. Priekš katras
pavēles došanas pulka tēvs ar zobenu cirtis ista-
bas dziedā (vārcelē jeb vērbaļķī).
/S. Novickis, dienv. Kurzeme. RKr. 11./

14364. Pulka vadons ar zobena spici nocēlis vaiņagu brūtei
no galvas, uzmaucis tad uz zobena asmeņa un zobenu
iedūris sienā. Tur tas kādu laiku palika stāvot,
iekams iesāktā vaiņaga noņemšanas ceremonija no-
beidzās. Vēlāku vaiņagu uzlika kādai no brūtes
māsām un zobenu atkal iedūra vecā vietā dziedā.
/S. Novickis, dienv. Kurzeme. RKr. 11./

14365. Kāzās pie galda, vedēju mājā pirmie sēdēja panāks-
nieki un panāksnieku mājā - vedēji.
/G. Pols, Vecgulbene./

14366. Kāzās panāksnieku meitām vajadzējis cimdu, ko dot
pirmam dancinātājam. /K. Skujiņš, Smiltene./

14367. Kāzu pirmajā maltītē tika ēsts koķis, lai jauniem
ļaudīm viņu dzīvē netrūktu nedz gaļas, nedz miežu.
/M. Rožukalns, Dikļi. Mājas Viesis, 1891, 33./

14368. Ja kāzām ceptai maizei, iekšā laižot pirmais kuku-
lis pārplīst, tad sadzīve izjuks.
/A. Āboliņš, Alūksne./

14369. Kuozu gūdā pēc ēsšonas gosti īt ap goldu treis
reizes vysapkuort. Dažu reizi jī loksta un dzīd,
lai jaunajam puoram byutu prīcīga dzeive.
/T. Beča, Preiļi./

14370. Pēc atbraukšanas brūti tūliņ mičojuši. Brūtgāna
māsas noņēmušas brūtei kroni un tā vietā uzlikušas
cepuri: vasaru zaļmalīti, ziemu samteni, un uzse-
guši pasedzeni, kura bijusi no smalka audekla
vienkāršas uzsegas izskatā.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

14371. Tad iet kāda sieva un uzliek brūtei mici, par ko
dabū zeķes; tad kāds jauneklis ved brūti dancot,
tam dod cimdus; tad atkal dod brūtei ēst, par ko
dod cimdus. /Mājas Viesis, 1862, 44./

14372. Kad brūtei noņēma kroni, tad brūtgānam ar brūti
aizsēja acis. Brūtgāns lika kādam no jaunekļiem
galvā cepuri, brūte vaiņagu kādai nezināmai jauna-
vai. Kas to godu iemantoja, tos sauca par lieko
pāri. /G. Pols, Vecgulbene./

14373. Pulktens 12 naktī nāca brūtgāna tēvs jeb tuvāks
radinieks ar uz šķīvja uzliktu aubi, ņēma brūtei
nost kroni un uzlika aubi galvā. Tad brūtes radi
sēdās pirmie pie galda. /G. Pols, Vecgulbene./

14374. Pie tā sauktās mičošanas brūte sviedusi trīs reiz
mici jeb aubi uz grīdas, ka nu vīra māte trešo
reiz likusi galvā, tad arī tā palikusi.
/K. Bika, Gaujiena./

14375. Kad brūte bijusi aizgaldē, tad viņu ļoti apdziedā-
juši. Kas bijusi sirdīga, tā skaitusies, daža
raudājusi, cita tikai smējusies.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

14376. Pie galda, kamēr citi ēd, vakara gailim ar vakara
vistu ir jākaujas, ar vārītu gaiļa un vistas
galvām. /G. Pols, Vecgulbene./

14377. Kad brūtei noņēma kroni un uzlika aubi, tad citas
precētas sievas to sagaidīja dziedādamas:
Jaunā cāle ietecēja,
Vecu vistu pulciņā. /G. Pols, Baldone./

14378. Kad brūtei ņēma kroni, tad dziedāja: "Mans pērļu
vainags dārgs un jauks, Dievs cilvēks visu mīļais
draugs." (Dziesmu grāmatas 277. dz. 2. pantiņš).
/G. Pols, Baldone./

14379. Kādas māmiņas pēc ēšanas griež brantvīna buteli
riņķī, ko sauc par malšanu. Maldamas viņas tad nu
dzer un visādi dzied. /P. Lodziņš, Sērpils./

14380. Brūtgāna tēvu un māti jeb to vietniekus sauca par
vakaraiņiem. Kur tie gāja, tur visur bija dabūjami
ēdieni un dzērieni. /P. Lodziņš, Sērpils./

14381. Kad brūte ieiet brūtgāna mājā, tad iet vedējs pa-
priekšu un uz katrām durvīm ar zobenu jeb pātagu
cērt krustu, lai ļauni gari netiktu iekšā.
/G. Merķelis, Die Letten, 1797, 51./

14382. No vedējiem bija viens lielais vedējs un viena
lielā vedēja, un tāpat arī brūtei bija viens lie-
lais panāksnieks un viena lielā panāksniece. Šie
lielie bija brūtes un brūtgāna tuvākie radi, kas
nebija precējušies, visvairāk viņu brāļi un māsas.
/P. Lodziņš, Sērpils./

14383. Jaunajam pāram uz galda priekšā ir liels kviešu
maizes pīrāgs, ar puķēm apsprausts un dažādi izro-
tāts. Pēc ēšanas brūtgāns nēsā apkārt dzērienus,
bet brūte izdala viesiem to pīrāgu.
/P. Lodziņš, Sērpils./

14384. Brūtes pāri mičojot, brūtei ir jāraud, jo citādi
daudz vajadzēs raudāt sievas kārtā.
/V. Bērziņa, Priekule./

14385. Uz kāzu galda priekš jaunā pāra iesprauž divus zo-
benus, no kuriem spriež par abu mūžu. Kura priekšā
zobens ilgāki trīc, tas no abiem ilgāki dzīvos.
/P. Einhorns./

14386. Tāds bezprātīgs ieradums ir arīdzan šis, kad viens
no tiem kāzu viesiem pie jaunas mājas ieiešanas
vai ar čakanu jeb veseru, vai ar pātaga kātu vai
dažkārt ar zobenu pār durvju sliekšņiem vienu
krustu met. /Lenca Sprediķu grāmata, 1764, 253./

14387. Ja kāzu dienā sveces deg gaiši, būs laba dzīvošana.
/V. Liepiņa, Penkule./

14388. Ja kāzu dienā brūtgānam vai brūtei svece nodziest,
tad tas ilgu mūžu nedzīvos. /I. Mennika, Ainaži./

14389. Kāzās brūtei un brūtgānam uzdedzina katram divas
sveces; kuram pirmam izdeg, tas ātrāk mirst.
/A. Smilga, Gaiķi./

14390. Ja kāzinieki uzvedas priecīgi, tad jaunajam pārim
būs jautra dzīve. /V. Miķelāns, Dunava./

14391. Jauno vedeni (vedeklu) ievedot mājās, vadā pa
visām saimniecības ēkām, kur tai jānoliek veltis
(dāvanas) mājas labiem gariem, lai tie tai kalpotu.
/A. Liepiņa, Lubāna./

14392. Pēc paēšanas brūte atstājusi uz galda veltes un
tad viņu vadājuši pa visām vietām, pa klēti, pa
kūti u. t. t. Visās šais vietās brūtei bijis jāvel-
tī, pat uz velētavas. Tos laikos brūtei vajadzējis
daudz velšu. /P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

14393. Pie ievešanas iekš jaunu māju būs tai brūtei vai
maizi, vai cimdus, vai naudu visās kūtīs, ķēķes
slauktī jeb seirī, akas malā, pirtī un citos kaktos
izvadātai, aizmest.
/Lenca Sprediķu grāmata, 1764, 252./

14394. Meitām aizejot dzīvot pie vīra, jāliek visās ēkās
pa cimdu pārim, tad saimniecībā viss labi izdodas.
/V. Joāss, Lubāna./

14395. Pēc ievešanas jaunā mājā, brūte apmeklē visas ēkas,
pavardu, aku un dārzu, kur nomet kādus naudas ga-
balus. Ja viņa tā nedara, tad viņai nav laimes.
/P. Einhorns./

14396. Kāzās dziedājuši, dāvanas dodot: "Krustām dvieli,
cimdu pāri piedevām!" /P. Zeltiņa, Ikšķile./

14397. Ja kādā sādžā ir kāzas, tad panāksnieki svātam lai
piesien vecas vīzes, tad visas vecās meitas izies
pie vīra. /J. Rupjais, Asūne./

14398. Ka meita izīt pi veira un kai jī atbrauc nu baz-
neicys salauluoti un tūpat dīn meita nu sova veira
dzierdeis kaidu nebejs vuordu, ka nalobu, to
dzeivja jūs byus naloba, a ka lobu, tod dzeivja
jūs byus cīši loba, ji vīns ūtru mīluos un žāluos.
/V. Podis, Rēzekne./

14399. Atstāta brūte aiziet sava pavedēja kāzās, sviež
gaisā trīs reiz pudeli un saka: "Ne tev, ne man,
ne tev, ne man!" Tad brūtgāns nomirst.
/K. Jansons, Lugaži./

14400. Ja kāzās saplīst kāds trauks, tad laimīga dzīve.
/M. Driņķe, Ranka./

14401. Ja kāzās sasit kādu trauku, tad salaulātie dzīvos
saticīgi. /A. Bulēne, Turaida./

14402. Ja kāzās trauki plīst, tad jaunais pārs laimīgi
dzīvos.
/A. Zvejniece, Lubāna. V. Miķelāns, Dunava./

14403. Ja kāzās plīst daudz trauku, tad jaunlaulātiem būs
slikta dzīvošana. /A. Leimane, Mārsnēni./

14404. Ja kāzās, dzerot vīnu, saplīst vīna glāze, tad jau-
nais pāris dzīvos saticīgi.
/V. Bernauna, Valmiera./

14405. Ja kāzās brūtei vai brūtgānam saplīst glāze, tad
būs laimīga dzīvošaana. /A. Skuja, Vestiena./

14406. Ja kāzās kāds trauks nejauši saplīst, tad jaunais
pāris laimīgi dzīvos. /R. Svekre, Valka./

14407. Trauku plīšana kāzās nozīmē labu sadzīvi jaunlau-
lātiem. /E. Abuce, Ķoņi./

14408. Ja kāzu dienā plīst trauki, tad būs laba dzīvošana.
/M. Šķipsna, Gulbene./

14409. Ja brūtei kāzu dienā izkrīt glāze no rokām, tas
nozīmē, ka būs slikta dzīve. /J. Austrums, Krape./

14410. Jaunam pāram pie galda jāiet tā, kā saule iet.
/K. Jansons, Plāņi./

14411. Kāzās divos šķīvjos ieliek mirtes zarus; kam tie,
pie galda ejot, pagadās, tiem tai gadā jāprecas.
/K. Steinbergs, Skrunda./

14412. Jaunajai sievai, no baznīcas pārbraukušai, jārauga,
pie kāzu maltītes sēdot, piesēdēt jaunā vīra svārku
stūri, bet tā, ka tas to nemana, tad tā valdīs par
vīru visu mūžu. /Alksnis-Zundulis, Dobele./

14413. Kad kāzās brūte uzsēžas uz brūtgāna svārku stūra,
tad viņa valdīs par vīru. /E. Hiršsone, Talsi./

14414. Kāzu, vai arī citu godību, pēdējam mielastam vārī-
ta nokautā lopa aste par zīmi, ka godības beigušās.
Aste appušķota un nostādīta bļodas vidū.
/A. Vaskis, Tukums./

14415. Kāzu augstākā maltīte bijusi cūku desas (māga) ar
šķīstiem kartupeļiem un putraimiem.
/K. Jansons, Plāņi./

14416. Uz kāzu galda atradies lukturis, kuram apkārt bi-
jusi aptīta liela gara virkne ābolu un ogu, kas
vakara gaiļam kopā ar vakara vistu bijis jānoknābā.
Tad vakara vista noņēmusi brūtei vaiņagu un uzli-
kusi tai vietā mici, kuru brūte trīs reiz sviedusi
zemē. Tikai ceturto reizi likusi īsto mici galvā,
kuru tad arī brūte paturējusi. Beidzot vakara vista
iepliķējusi brūtgānu un brūti, pēdējai piesacīdama:
"Glabā vīru, valkā mici!"
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

14417. Mājās paēd launagu, vakarīn, tad nuojem brūtei
vainik, apsej drānu, jauniķim uzliek vecu zīdvest,
zvejhūt. Izpuško brautvinkel, augšā pakar vainiku.
Kas tur pasēž, tam uozlaiž iz galvas, vajag izsa-
perkties, jādod šnaps. /A. Medne, Kuršu kāpas./

14418. Kāzu vakarā brūtgānam jānoņem brūtei vaiņags ar
šķidrautu un jāpaliek gultas pagalvī, lai mīļi
dzīvo. /L. Strute, Šķibe./

14419. Kāzu vakarā brūtgāns deva brūtei lielu lakatu plī-
vura vietā un brūtgāna māte mazu lakatiņu vaiņaga
vietā. /Mackēviča-Saulīte, Preiļi./

14420. Kad brūtei kāzu dienā ņem kroni no galvas, tad uz
krēsla vai beņķa, kur brūte sēdējusi, jāapsēstas
kādai meitai. To meitu drīz vien izprecēs.
/H. Skujiņš, Smiltene./

14421. Brūtes kroni kāzu dienas vakarā uzliek brūtgāna
māsai, ja tādas nav, tad tuvākai radiniecei, un
brūtgāna cepuri brūtgāna brāļam, kuri tad ir "liekā
pāra". /K. Jansons, Plāņi./

14422. Kad brūtgāns ar brūti brauc no laulības, tad brūt-
gāna mājā braucot baidās kaut kur piedurties, se-
višķi pie vārtiem, jo citādi brūtei klājoties slikti.
Mājā iebraucot, vedēja tēvs jeb brūtes tēvs jem
zobenu un iet brūtei pa priekšu. Pie mājas durvīm
tas iecērt pa krustam palodā, slieksnī un abās
stenderēs. Viņam tad seko viesi. Brūte ieiet
brūtgāna mājā acis uz zemi nolaidusi, jo viņa vairs
nedrīkstot uz svešiem skatīties. Pēc kāda laika
brūte iet ar vakara brāli, brūtgānu un dažām sievām
uz klēti pārģērbties. Kad viņa nolikusi pūrā savus
greznumus, tad vakara brālis uzliek viņai sievu
mici galvā, bet brūte divas reizes nomet to zemē.
Trešo reizi vakara brālis, cepuri likdams, iesit
tai viegli pa ausi un saka: "Klausi vīram, glabā
mici!" - Tad viesi mazgā rokas vienā spainī un met
tai arī naudu iekšā. Pēdīgi arī brūtgāns mazgā
rokas un apgāž ar kāju spaini apkārt, ka ūdens
izlīst un nauda izkrīt. Tas esot par labu laimi,
lai viss labi izdotos.
Kad brūte ir jau apmičota, tad viņa pārnāk atkal
uz istabu un ieiet ar nolaistām acīm. Vedēja tēvs
viņu aizved pie galda vidus un nosēdina. Viņai
blakus atsēstas brūtgāns un tad tik nāk citi kāzu
viesi pie galda. Viesi ir arī atnesuši viesībām
alu, brandvīnu vai ēdamas lietas. Galda vidū ir
pakārts dzelzs lukturis ar četrām svecēm. Istabas
sienas ir skaisti izpītas skaliem, kurus vēlāk jem
un dedzina istsbas apgaismošanai.
Pirmo kāzu maltīti sauc par brokastīm, lai gan tā
parasti iznāk uz pulksten trim pēc pusdienas. Uz
galda stāv rudzu miltu karašas, rauši, medus, krē-
jums, sviests biezputra, desas, žāvēta gaļa, bran-
davīns un alus. Visi viesi nu ēd un dzer, tikai
brūte ar brūtgānu sēd mierīgi un neko neaiztiek,
jo viņi ēd vēlāku par sevi klētī. Tad nāk maltīte
jeb pusdiena, kur dod zupu ar vārītu liellopa un
arī vistu gaļu. Zupa ir stipri sālīta un gluži bez
kādām saknēm. Dod arī krāsnī ceptu liellopa gaļu
un zosis. Pēc tam ēd launagu un pēdīgi vakariņas.
Kāzu muzika ir somu stabule (stabs?), ko pavada
kādas desmit sievietes ar dziedāšanu. Apdzied brūti,
brūtgānu un viņu tuviniekus un radus. Ja pats
muižas kungs jeb cienīgmāte ir par vedējiem, tad
tie tiek lieliski uzslavēti. Viena sieviete arvien
iesāk dziesmu, ko tad atkārto viss koris un beidz
ar div taktis garu saucienu "o, o!"
Dancošana iesākas pēc pusdienas maltītes, kur jem
dalību tikai neprecēti ļaudis. Vispirms vakara
brālis uzaicina brūti un ved to pie mutslauča
turēdams. Pēc dancošanas viņš dabūj to mutslauci
par dāvanu. Tad viņš uzlūdz vedēja māti un dabūj
atkal vienu mutslauci. Tad nāk brūtes māte jeb
māsa pie kārtas un dabūj vēl trešo mutslauci. Ja
vedēja tēvs ir muižas kungs, tad danco ar brūti pēc
vakara brāli. Pēc tiem tad danco visi, kam tik
patīk.
Šie danči nav nebūt nepieklājīgi un līdzinās poļu
dančiem. Takts ir trijkāršu takts, kam latvieši
gluži labi prot piemēroties.
Kad viesi ir jau noguruši, tad ved brūti un brūt-
gānu. Šeit tos noģērbj vakara brālis ar kādiem
palīgiem un iesviež gultā, kas atgādina senlaiku
ierašu, ar ko laikam apzīmē sievas padevību vīram.
/Mācītājs Bōrgers, Ērģeme. Rigasche Stadtblātter,
1896, 141-143./

14423. Kāzās sanāk arī daudz nelūgtu viesu, tā saukto
stāmiču. /Latvis, 1925, 1073, Asūne./

14424. Brūtei liek klēpī kādu mazu puiku, lai viņa auklētu
svešu bērnu, kamēr vēl pašai neesot bērnu.
/Wōchentliche Unterhaltungen", 1806,
217. lpp., Kurzeme./

VI. Svinības līgavas mājā.

14425. Brūtes mājā savējus laida pa vārtiem iekšā, sveši-
niekiem aizšāva kārti priekšā, apvaicādamies, kas
par ļaudīm svešinieki un ko grib? Vedēji atbildēja,
ka viņi esot godīgi ļaudis, ko izrādot arī viņu
pase, dota no paša lielkunga; viņi meklējot savu
aitiņu (gosniņu), kas esot no ganībām nomaldījusies,
un viņi pa pēdām esot līdz šai vietai nonākuši, bez
tam viņiem esot vēl arī tāda apliecība, kas ar zo-
biem kožama: izvilka pie tam pudeli ar zobiem,
atrāva tai korķi un pacienīja tad vārtu sargus, kuri
laida pēc tam ciemiņus savā pagalmā.
Vecāki saņem jauno pāri un citus viesus ar brandvīnu,
alu un uzkožamo un ved pie maltītes galda, kur jauno
pāri sēdina goda vietā, tad brūtgāna piederīgos un
pēdīgi tikai brūtes piederīgos.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

14426. Ja kāzu goda - vārti ielūzuši, tad domājuši, ka
vienam jaunajam laulabniekam jāmirst.
/A. Vaskis, Tukums./

14427. Svētdienas rītā brauc brūtgāns ar vedēja tēvu,
vakara brāli un varbūt arī citiem radiem uz brūtes
māju. Vedēja brauc allaž pa priekšu. Tur viesus
saņem ar dziedāšanu, kur sevišķi brūtgāns tiek ap-
dziedāts. Brūte iesēstas vedēja tēva kamanās, kas
dažreiz tura arī lielu karogu.
/Mācītājs Bōrgers, Ērģeme. Rig. Stadtblātter,
1896, 140./

14428. Jauniem pa vārtiem pagalmā iebraucot, trīs reizes
izšauj. Istabas durvīs jaunos sagaida jaunives tēvs
ar māti. Mātei rokās appušķots maizes kukulis ar
sāls trauciņu virsū, tēvam alus kanna. Jaunive
saņem mātes dāvanu, jauniķis tēva. Kad jaunive ar
panāksniecēm jeb bajarkām klētī pārģērbušās, sēstas
pie galda. Aiz galda visi iet pāros: papriekšu
svāts ar svāču, vakarainis ar vakaraini, mielotājs
ar mielotāju un tad jaunie un citi viesi. Jaunive
nes rokā maizes kukuli ar sāli, jauniķis alus kannu,
abi noliek maizi un kannu uz galda un visi apsēstas.
Kāzu maltītē iesākas apdziedāšanās un pēc tam dejo-
šana. Kad padejots, jaunive ar bajarkām sēstas aiz
galda, uz kura uzlikts ar mutautiņu apsegts šķīvis.
Pūra vedējs stāv pie galda ar alus kannu rokā un
sauc visus pēc kārtas pie pagasta mešanas, pie kam
pirmie met svāti. Sievietes met cimdus, stonus
(kreklu drēbi), jostiņas, bet vīrieši naudu. Katram
metējam jaunive ar bajarkām paklanās un pūra vedējs
pasniedz glāzi alus. Reizēm jauniķis pārģērbjas,
visvairāk sieviešu drēbēs, un iet mest pagastu, lai
jaunive nepazītu un paklanītos.
Pēc pagasta mešanas atkal padejo, ēd vakariņas un
iet gulēt. Jauniķis guļ istabā uz salmiem, kopā ar
citiem kāziniekiem, jaunive pie mātes vai māsas.
Rītā, kad pieceļas, mazākā māsa pielej bļodu ūdens
un noliek jauniķim mazgāties. Nomazgājies jauniķis
met ūdenī naudu, kura paliek ūdens atnesējai.
/Latvis, 1925, 1073, Asūne./

VII. Jaunā pāra guldīšana.

14429. Vakarā brūtgānu un brūti - lai būtu ziema vai va-
sara - ved uz klēti gulēt.
/Mājas Viesis, 1861, 238./

14430. Kad jaunais pārs iet gulēt, tad brūte uz luktura
uzliek prievītus; apguldītājam dod cimdus, bet šis
tomēr pāri reizes uzlej ar pātagu, lai mīlīgi dzī-
vojot. /Mājas Viesis, 1862, 44./

14431. Kāzu vakarā veduši jauno pāri uz klēti guldīt, kur
vieta bijusi sataisīta zemē no siena vai salmiem.
Apakš cisām likuši dažādus krāmus: lemesnīcas,
cirvi un velējamās vāles. Papriekšu iesvieduši
brūtgānu vietā, tad atkal brūti tam līdzākši.
Beidzot ņēmuši pīcku un joku dēļ abus iekūluši,
lai labi mīļi guļot. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

14432. Kad brūte pirmo reiz klētī ēdināta, tad tā tur
atstājusi uz galda cimdu pāri.
/K. Bika, Gaujiena./

14433. Kāzu dienā brūtes gultā nedrīkst likt asas lietas,
tad labi nesadzīvos. /A. Zandere, Kandava./

14434. Ja kāzu dienā brūtes gultā iemet suni ar kaķi, tad
jaunais pāris dzīvos kā suns ar kaķi.
/A. Zandere, Kandava./

14435. Kurš pēc laulas vakarā pirmais grib gulēt iet, tas
pirmais mirst. /K. Jansons, Plāņi./

14436. Kāzu naktī, kad pāris saejot gulēt, tad kurš pir-
mais aizmiegot, tas pirmais miršot.
/A. Sietiņš, Taurene./

14437. Kāzu naktī ja pirmais aizmieg brūtgāns, tad pirmā
mirs brūte; ja brūte aizmieg pirmā, tad mirs abi
vienā gultā. /A. Dragone, Palsmane./

14438. Kurš pēc salaulāšanas pirmā naktī pirmais apguls-
tas, tas pirmais mirst. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

14439. Kurš no jaunā pāra pirmo nakti pirmais apguļas,
tas pirmais mirs. /K. Jansons, Plāņi./

14440. Kas pēc kāzu nakts pirmais no rīta pieceļas, tam
jāceļas pirmajam visā dzīvē.
/V. Spandegs, Pociems./

14441. Ja pirmo nakti jaunā pāra gultas vidū bedre, tad
tie mīļi dzīvos, bet ja eža, tad naidīgi.
/K. Jansons, Plāņi./

14442. Ja brūtgāns pirmo nakti brūti atradis par nevainību
zaudējušu, tad otrā rītā viņš ēdis pie galda nega-
līgi: platu muti, ātri un lieliem kumosiem. Pretējā
gadījumā viņš ēdis maziem kumosiem u. t. p. r. viņā
skatīdamies darījuši visi kāzenieki.
/K. Jansons, Rauna./

14443. Kāzu pirmā rītā, ja brūti atraduši nevainīgu, tad
priecājušies; bet ja vainīgu, tad uzmaukuši brūtes
vecākiem zirga rīkus kaklā un dzinuši pa sētu ap-
kārt. /G. Pols, Vecgulbene./

14444. Ap pusnakti deva vakariņas un pēc tam jauno pāri
veda ar muziku un dziesmām uz klēti, kur bija uz-
taisīta jauniem gulta. Deva tad abiem saldo bran-
diņu, t. i. guldāmo šņabi iebaudīt, atstāja jaunos
vienus un devās arī visi citi pie miera.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

14445. Ja savēji gribējuši jaunajam pāram novēlēt puiku,
tad pirmajā naktī likuši zem gultas cirvi, bet ja
meiteni, tad velējamo vāli. /G. Pols, Vecgulbene./

14446. Ja vecāki grib, lai piedzimtu dēls, tad vajag turēt
pagultē cirvi; bet ja vēlas meitu, tad pavārnīcu.
/L. Rone, Rīga./

14447. Kāzu naktī zem jaunā pāra gultas vajagot pabāzt
cirvi, tad pirmais piedzimšot dēls.
/J. Širmanis, Vilzēni./

14448. Otrdienas rītā viens no vecākiem kāzu viesiem gāja
jaunos celt ar pātagu. Pērdams abus, mēdza teikt:
"Novēlu deviņus dēlus, desmito meitu!"
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

14449. Otrā rītā pēc salaulāšanas jāskatās, kā saule uzlec.
Ja uzlec skaidri, būs laba dzīve, bet ja apmākusies,
būs slikta dzīve. /V. Bērziņa, Priekule./

14450. Kad otrā dienā pieceļas, tad viešas taisot ieliek
gultā jostu, ūdens nesējam mutes autiņu (tas arī
izpelnīts, jo brūte trīs, četri spaiņi ūdens izgāž
ar kāju). Tad brūte ņem visādas dāvanas klēpī un
līdz ar citām apstaigā ēkas: uz kūts sliekšņa liek
naudu, uz brūtgāna govs zeķes, akā met naudu, namā
uz sliekšņa naudu, uz poda kāša cimdus, uz leceklēm
naudu, uz staļļa sliekšņa naudu, uz brūtgāna zirga
cimdus, pirtī cimdus, uz visu ēku sliekšņiem liek
naudu, uz velētavas uzliek mutes autiņu, krāsns
kurinātājam dod prievītes.
/Mājas Viesis, 1862, 44./

VIII. Pūra vedēji.

14451. Dienu priekš kāzām, sestdienā, tika pūrs pie brūt-
gāna novests, ko agrāki jokodami nemēdza izdot,
kamēr uz katra pūra stūra un paša vidus neuzlika
sudraba rubļus, itin kā maksu par pūra glabājumu.
Bet viss palika pie solīšanas, jo vedēji, ēzdami
un dzerdami, aizmirsa solījumu aizmaksāt.
/Dundurs Pats, 1876, 84./

14452. Brūtes pūru pārveda uz brūtgāna māju jau dienu
priekš kāzām. Bagāta brūte dabūj līdz 100 dālderu
pūrā līdz, bet pēdējā laikā sāk tā nauda atkal
pamazināties. /Mācītājs Bōrgers, Ērģeme. Rig.
Stadtblātter, 1896, 143./

14453. Otrā kāzu dienā sataisa pūru vešanai un sasien
spilvenus. Spilvenos ieliek pudeli degvīna, sieru,
gabalu pīrāga. Tad uz pūra lādes uzsēstas māte un
uz spilveniem māsas. Pūru atpirkt nav tik voegli.
Jauniķis no sākuma sola maz, teikdams, ka tur
iekšā nekā laba neesot, tik vecas skrandas. Māte
turas, ka pūrā vizuļojot balti sudraboti krekli un
skaistas vilnaines. Arī par spilveniem jāsola maksa,
jo māsas stāsta, ka tie no tīrām dūnām taisīti.
Kad pūrs atpirkts, jaunive piesien vedējam garu
jostu ar mezglu, kurš nu vedējam jāatrod. Kad pūrs
jau izvests, tad jaunive ar bajarkām sēstas atkal
aiz galda. Viņas jaunākais brālis ar šķīvīti un
nazi kāpj uz sola un mēģina nogriezt jaunivei bizi.
Jauniķis atkal atpērk bizi, lai negriež. Kad bize
ir atpirkta, tad vedēji pērk jaunivi no bajarkām,
kas arī nav viegli. Bajarkas grib noplēst labu
maksu, bet vedēji negrib dot, jokodami, ka tādu
kazu viņiem uz katra soļa būšot diezgan. Kad jau-
nive ir izpirkta un kāzinieki taisās braukt uz
jauniķa sētu, tad ir atkal dažādi kavēkļi priekšā.
Dažam ir groži pie dzeņaukšām piesieti, tā ka
zirgu nevar pagriezt. Dažam ir zvans piesmērēts ar
taukiem un neskan. Dažam pieliktas kamanās vecas
slotas un citādi krāmi.
/Latvis, 1925, 1073, Asūne./

14454. Pirmodien pēc brokasta izlaiž kāda vedēja un dažu
panāksnieku pavadībā brūtes pūru un pēc maltītes,
ja brūtgāna mājas netālu, pēc launaga un pēc meša-
nas brauc arī jaunais pāris ar vedējiem un divreiz
tik daudz panāksniekiem uz brūtgāna galu, kur vedē-
jus un jauno pāri ielaiž sētā, bet panāksniekiem
aizšauj kārti priekšā.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

14455. Pūrā braucēju zirgus brūtes mājas ļaudis apkar
dažādiem lenkariem. /K. Jansons, Vecpiebalga./

14456. Pūrā brūtei ielikta maize, lai tai nav tukšs mūžs.
Šo maizi tā pati otrā kāzu dienā devusi kāziniekiem.
/K. Jansons, Plāņi./

14457. Brūtes pūru no brūtes mājas izveduši šā: klētī,
kur stāv brūtes pūrs, visi pārējie aizslogi apklāti
ar vienkāršu drēbi, lai pūrā braucēji nezinātu
īsto, kamēr brūtes brālis uz māsas pūra neuzliek
vecu sidraba rubli un vairāk, ko dara pakaļ visi
pūrā braucēji, kuri sākumā liek mazāk, līdz kamēr
diņģējas un salīgst. /K. Jansons, Plāņi./

14458. Ja brūtes pūra vedēji zog vistas, tad brūtei visu
mūžu būs jākašķējas kā vistai (grūta dzīve).
/V. Miķelāns, Dunava./

14459. Lopdziņu meitas metušas ziedam dzīparu galus uz
katra tiltiņa un katrām krustcelēm, kur no brūtes
mājas bijis pāri jāiet. Pirmā nāburgu mājā nesuši
vēl kukuli maizes, prievītes ar autiņu un alus
spaini. Viss tas darīts, lai brūtei un viņas lopiem
nekas nelēcoties. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

14460. Kad lopdziņi iegājuši brūtgāna istabā, tad tiem
devuši no koka taisītas šķipelītes, ar kurām tad
katram bijis jāņem tikai trīs jau gatavi sataisīti
kumosi. /A. Ģēģeris./

IX. Kāzas, otra diena.

14461. Otra kāzu diena iesākas atkal ar ēšanu un dzeršanu,
pēc kam visi iet "līdumu dedzināt". Mājas tuvumā
kaut kur sanes žagarus un aizdedzina, it kā aizrā-
dot, kas jaunajam pāram uz priekšu jādara. Tad no-
sēstas pie galda panāksnieki. Viens nu pajem koka
telēķi, uzliek kādu naudas gabalu un laiž to telēķi
apkārt. Tā nauda ir brūtei par dāvanu. Turīgākos
apgabalos tā salasot kādus 15 dālderus. Tā nu pa-
vada arī otru dienu ēzdami un dancodami.
/Mācītājs Borgers, Ērģeme.
Rig. Stadtblatter, 1896, 143./

14462. No jaunives sētas pārbraucot jauniķa sētā, viesi
atkal tiek tāpat sagaidīti. Pirmo cimdu pāri jau-
nive dod no kamanām cēlējam un zirga jūdzējam.
Istabas durvīs sagaida tēvs ar māti ar appušķotu
maizes kukuli, sāls trauciņu un alus kannu. Istabā
iegājusi, jaunive vispirms liek cimdu pāri uz
pavarda, vīra mātei vai māsai, kura līdz šim cepli
kurinājusi. Tad mātica (vīra māte) ved jaunivi ar
bajarkām uz klēti. Klētī jaunivi noģērbj un pamielo
ar ēdieniem un alu. Pēc mielasta sākas atkal dejas.
Vispirms izved jaunivi kručinkā vīra tēvs un māte,
par ko tēvs dabū zeķes un māte izrakstītu cimdu
pāri. Vakarā notiek pazīstamā vaiņaga noņemšana un
mičošana. Pēc tam abi jaunie sēstas aiz galda un
notiek atkal pagasta mešana un vaiņaga pirkšana.
Pēc vakariņām jaunie iet gulēt, pirmo nakti kopā.
Gulta ir klāta vai nu klētī, vai aukstā kambarī,
arī ziemas laikā. /Latvis, 1925, 1073, Asūne./

14463. Otrā kāzu rītā pēc brokastīm sākuši veltīt. Sasē-
juši divas nastas, vienu nastu labu drēbju un šādu
tādu vecu lupatu. Brūtes brāļi ienesuši tās ar bomi
pār pleciem istabā. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

14464. Brūtei veltījot, piesējuši linus vai kaņepējus pie
ārdiem vai pie vadža un sākuši vērpt it kā brūtei
palīdzēdami veltis taisīt. Pēc tam sākuši arī
laukā veltīt uz velētavas, pie akas, pie visām
durvīm. Māsica gājusi nopakaļ dāvanas lasīdama.
Pie cūkkūts likuši maizes kukuli un prievītes,
kuras paņēmis cūkgans. Pēc veltīšanas kāzinieki un
panāksnieki gājuši uz mežu brūtei līdumu līst. Arī
meža sargu ņēmuši līdz, tāpat kā krustabās.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

14465. Pēc tam dalīja pūru. Jaunā sieva gāja ar diviem
panāksniekiem klētī, taisīja pūra lādi vaļā, izņēma
no tās dažādas dāvanas un abiem nesējiem jāaiznes
tās uz istabu. Kas meta rubuli, dabūja kreklu, par
mazāku dāvanu dabūja dvieli, zeķes vai cimdus u.
t. t. /S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

14466. Vīra mātei brūte veltījusi jostu, kreklu un sagšu
jeb arī divas vilnānes. /J. Rubenis, Ērgļi./

14467. Vedējam un vedējīšai (no brūtgāna puses), brūtgāna
māsām un brāļiem un citiem viņa radiem brūte devusi
kreklus jeb cimdus. /J. Rubenis, Ērgļi./

14468. Brūte vīra mājā apveltījusi pat ugunsgaliņus.
/K. Jansons, Vijciems./

14469. Otrā kāzu dienā pie pirmā galda kāda kāzu sieva
devusi brūtei no drēbēm pataisītu bērnu, kuram otra
sieva nesusi zeķes līdza. Tad dziedājušas:
"Šūpā, auklē to pašu bērniņu,
Kamēr Dieviņš citu gādās." /K. Jansons, Smiltene./

14470. Otrā kāzu dienā gājuši visi kāzenieki šūpuļa līksti
cirst un līdumu līst. Cik lielu meža gabalu tie
tanī reizē nolīduši, par tik lielu kungam nav
bijusi rente jāmaksā. /K. Jansons, Plāņi./

14471. Otardienā kāzu viesi brauc uz mežu, tur ēd un dzer,
līž līdumu, vienai eglei vidu izdarina, otrai galu
nolauž un uz lauzuma uzlej brandvīnu, galotni pār-
nes mājā un uzsprauž uz nama kora. Kad visi no meža
pārnākuši un brūtes brālis pūra govij ausi nokodis,
tad brūte dala savu pūru: brūtgāna tēvam dod divi
krekli, prievītus un cimdus, brūtgāna mātei divi
villānes, jostu un cimdus, brūtgāna brāļiem krek-
lus, brūtgāna māsām villānes, šļūterim kreklu,
pavāram kreklu, zirga puišam cimdus, ja vēl kas
palicis pāri, to dod citiem viesiem.
/Mājas Viesis, 1862, 45./

14472. Otrā kāzu dienā visi kāzu ļaudis gājuši cirst bērzu
līstu: noliekuši bērzam galotni un visi ap to stī-
vējušies. /K. Jansons, Plāņi./

14473. Pēc veltīšanas sarīkoja mešanu, kur kāzinieki un
panāksnieki meta naudu, panāksnieces atkal kreklus.
/J. Rubenis, Ērgļi./

14474. Vedēji brauca pavakarē uz brūtes māju, katrs ar
savu kukuli. Brūtgāns pirmā kāzu dienā brauca viens
pats no brūtes mājas uz savu māju.
/J. Rubenis, Bērzaune./

14475. Pēc pūra aizvešanas otrā kāzu dienā pārējie vedēji
pavadīja brūtgāna brāli, jeb citu viņa radinieku,
kas veda brūti uz brūtgāna māju. Pēc tiem tad pie-
vakarē brauca trešā nodaļa, panāksnieki, allaž pa
divi uz viena vedēja. Panāksnieku meitas, kuras
veda pūra govis, sauca par pāradu meitām un tās
neskaitīja panāksnieku skaitā. Kad otrā kāzu dienā
brūte piebrauca brūtgāna mājā, tad "jaunais puisis",
kurš to izcēla arī no vāģiem, palika pie zirga.
Brūte nolika uz zirga cimdu pāri, kuru paņēma
vedējs. Īstais "vedējs", kas bija precējies, gāja
brūtei pa priekšu un pārkrustīja durvis ar pātagu.
Brūtgāns pats atvēra durvis un ieveda brūti pie
rokas istabā. "Jaunais puisis" bija paņēmis no
brūtes mājas alus kannu un maizes kukuli līdz, ku-
rus tad ienesa istabā un nolika uz galda. Kad otrā
kāzu dienā beidzot piebrauca panāksnieki kā trešais
pulks, tad brūtes krusttēvs un krustmāte, saukti
par vakargaiļiem, iegāja istabā. Vakargailis tūliņ
uzlēca uz krāsns, dziedāja un kakšķināja, kur tad
arī piegāja pati vakarvista. Paēduši tie atkal
dziedāja un jokoja. /J. Rubenis, Bērzaune./

14476. Panāksnieki dzīvo pie brūtgāna līdz pirmdienas
vakaram, bet pirms šie aizbrauc, samet vēl jaunam
pāram naudu. Kad panāksnieki pirmdienas vakarā
aizbrauc, tad paliek tikai brūtgāna radi, kuri
dzīvo līdz trešdienai vai ceturtdienai.
/Mājas Viesis, 1861, 238./

14477. Otrā vai trešā kāzu dienā kāzinieku uzsaukuši naudu
mest. Naudu metuši tāpat panāksnieki kā arī kāze-
nieki. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

14478. Kas gribēja novēlēt jaunajam pāram bērnus, tas meta
šķīvī maza bērna apģērbu. /G. Pols, Vecgulbene./

X. Kāzas, pēdējā diena.

14479. Trešo dienu tiek dažādas rotaļas rādītas. Viens
pārģērbjas par lāci, otrs - lāča dīdītāju. Dažreiz
atkal sastājas visi par zaldātiem rindā un rāda,
kā zaldāti rīkojas. Vecus svārkus dažreiz piesien
pie kādas kārts par karogu. /Mācītājs Bōrgers,
Ērģeme. Rig. Stadtblātter, 1896, 143./

14480. Trešā kāzu rītā jaunie tiek celti ar muziku, istabā
jauniķu jaunākā māsa atnes bļodu ar ūdeni, ko
jaunajiem mazgāties. Pēc mazgāšanās jaunive uzliek
uz bļodas malas cimdu pāri, vai arī met naudu ūdenī
ūdens nesējai. Kas slauka istabu, jaunive uzliek
uz slotas zeķu pāri istabas slaucītājai. Pēc
saldenā šņabja dzeršanas sākas galvenā veltīšana.
Mātica dabūj pašūtu kreklu, lielo vilnaino lakatu,
cimdus un zeķes, vīra māsas pa lakatiņam, vedēji
un muzikanti pa cimdu pārim. Priekš brokastīm jau-
nive apklāj galdus ar saviem palagiem un pie sienām
piekar savus dvieļus. Pēc brokastīm kāzas turpinās
līdz vakaram. Priekš projām braukšanas vēl met
šķiru naudu, vairāk nekā iepriekšējās mešanās, un
visvairāk jāmet jaunives brālim.
/Latvis, 1925, 1073, Asūne./

14481. Otardienā brauca viesi citi pēc brokasta, citi pēc
maltītes mājā. Pēdīgā maltītē deva kāpostus par
zīmi, lai viesi brauc mājā; arī alus nesējs mēdza
mucas tapu nolikt uz galda par zīmi, ka muca tukša
un nu jābrauc mājā. Pie pēdējās maltītes brūtgāna
radi meta jauniem naudu.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

14482. Pēdīgā kāzu dienā pēdīgam ēdienam devuši kāpostus
ar gaļu un ceptus desu riteņus. Tad viens kliedzis
gaļas, otrs desu, trešais alus un brandavīņa, tā
visi klieguši un ar dūrēm dauzījuši galdu, kamēr
aizgājuši. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

14483. Kāzeniekiem ciemmaizi nedod līdz.
/K. Jansons, Plāņi./

14484. Kad panuokšņi vai vedēji brauc atpakaļ uz sovu
golu, tad pi rotim vai rogavom vajag pīsīt vacu
slūtu, veižu kaidu puori vai kū cytu tam leidzeigu,
lai panuokšni (vai vedēji) naradzūt nūvad. Tad nu
tuo gola meitas dreiži izīs pi veira.
/T. Beča, Preiļi./

14485. Pēc div, trim dienām brauc jaunais pārs ar dažiem
viesiem uz jaunā vīra māju. Šai mājā ieejot,
atkārto atkal visu tāpat kā brūtes mājā. Tad dod
jaunai sievai vienu puiku klēpī, lai arī viņai
pašai būtu pēcnākami. Nu noņem jaunai sievai vai-
ņagu, kuru atdod kādai vīra radiniecei. Tad viņa
pārģērbjas klētī sievas drēbēs un izdala dāvanas.
Vīra mātei dod vilnāni, vīra brāļiem kreklu un t.
pr. /Wōchentliche Unterhaltungen, Mitau, 1806./

14486. Kad kāzām beidzoties, viesi brauc prom, tad brūte
nedrīkst viesiem kailu roku sniegt; viņai vajaga
uzvilkt cimdu, lai nākamā dzīvē būtu laime.
/A. Salmāns, Balvi./