ĶĪVĪTE.

16120. Šaujat, brāļi, ko šaudami,
Ķīvīt' vien nešaujat:
Ķīvīt' bija labs putniņš,
Tā paceļ piegulniekus. /LD 30184./

16121. Pirms ķīvīte nav atnākusi, nevar iet neēdis laukā,
lai neaizbrēc; no tā nākot nelaime.
/Latv. Avīzes, 1824, 32./

16122. Rudenī, pirms ķīvīte atnāk, neiziet neēduši no
mājas, jo citādi izceļas visādas nelaimes.
/Latv. Avīzes, 1824, 32./

16123. Kad pavasarī pirmo reizi redz ķīvīti, tad vajag
atkrist uz muguras un saukt trīs reiz: tprrrū! tad
saucējam vasaru zirgs nebaidīsies.
/M. Rumpe, Tirza./

16124. Kad ķīvītes zemu laižas un brēc, būs lietus.
/K. Kalniņa, Katvari./

16125. Ja ķīvītes olas izņem no lizdas, tad paliek raibs
ģīmis. /J. Jaunsudrabiņš, Nereta./