KOKI.

I. Cilvēks kokam rada.
II. Koku augšana.
III. Kad koki jācērt?
IV. Koku lapas zīlēšanā.
V. Koku galotne zīlēšanā.
VI. Koki ar sarmu un sniegu.
VII. Koku miza.
VIII. Koku sakars ar pērkonu.
IX. Koka gabali uz ceļa.
X. Koki sapnī.

I. Cilvēks kokam rada.

14568. "Fuitque alicubi rerum divinarum inscitia tanta,
utarboribus aliqui divinum cultum tribuerent." Ga-
rīgu lietu nezināšana bija dažās vietās tik liela,
ka daži kokus dievišķi godināja.
/Jezuitu ziņojums, Rīga, 1594. g./

14569. "Arbores frondosae, quibus stulte omnino et super-
stitiose nescio quid numinis inesse suspicabantur
agricolae, in eorum praesentia excisae penitus et
deturbatae sunt omnium spectantium stupore, qui
mortem repentinam ex eo facto nostris ominabantur."
Lapoti koki, kuros zemnieki pēc savas neprātīgas
māņticības domājās kādu dievību esam, tika, viņiem
klāt esot, nocirsti un nogāzti, par ko klātesoši
bija ļoti pārsteigti, gaidīdami šā darba dēļ mūsē-
jiem piepēšu nāvi.
/Jezuitu ziņojums, Rīga, 1600. g./

14570. Citādi latvieši ir pagāni, kas piekopj savu māņti-
cību apakš kokiem, kuriem viņi nocērt galotnes.
Viņi aptin šos kokus ar bantēm un diezin kādām
lupatām. Tad viņi danco un ložņā, tiem nezin kādus
vārdus pļāpādami.
/J. Štrauss, 1678., Inland, 1859, 69./

14571. "[Sacerdos noster] praecelsas et annosas arbores,
in quibus ille populus stultus nescio quid numinis
inesse suspicabatur, excidit, omnibus stultitiam
suam accusantibus, quod aliquando ad has arbores
sacrificarent mali averruncandi causa et ad eli-
ciendum in siccitate imbrem supplicarent." Mūsu
priesteris nocirta vecos un augstos kokus, kuros
pēc šās iedomīgās tautas domām dzīvojot nezin kāda
dievība, pie kam visi atzinās savā iedomībā, ka
viņi agrāk esot ziedojuši pie šiem kokiem, lai
novērstu nelaimi, un tos esot pielūguši, lai lielā
sausumā nebūtu lietu.
/Rīgas jezuitu ziņojums, no Latgales, 1598. g./

14572. "Qui pro varietate creatarum rerus varios deos in
artis arboribus (potissimum tamen in quercu et
tilia, quarum istam masculam, hanc feminam nuncu-
pant), quas sanctas dicunt, colunt." Pēc radītu
lietu dažādības viņi pielūdz arī dažādus dievus
zināmos par svētiem turētos kokos (visvairāk tomēr
ozolu un liepu, pirmo vīrišķu, otru sievišķu sauk-
dami). /Rīgas jezuiti no Latgales, 1606./

14573. Viņi (zemnieki) ir dažus krūmus par svētumu turē-
juši, kur nav drīkstējuši cirst nevienu koku. Viņi
pastāvējuši tādos māņos, ka tam, kas tādā iedomātā
svētumā kādu koku jeb krūmu cirstu, būtu tūliņ
jāiet bojā un jāmirst. Tāda māņticība vēl tagad
pie viņiem pastāv dažās vietās. /B. Rusovs, 1584./

14574. Daži bija svētiem kokiem ar savu priesteru palī-
dzību upurējuši.
/Rīgas jezuitu ziņojums, no Latgales, 1608. g./

14575. Par svētiem kokiem visvairāk tiek daudzināti ozoli
un tad liepas, bet pārējie koki daudz retāki.
/P. Š., Rīga./

14576. Gaujienas pagastā viena saimniece nesusi kokam
ziedus. Kā vien ko pirmo reizi vārījusi, tad tūlī
aiznesusi kokam un tad tik vēl pati ēdusi un citiem
devusi. Bet ka tā nedarījusi, tad tūlī namiņš
dedzis nost. /H. Skujiņš, Bilska./

14577. Senāk koki esot runājuši un viņiem tecējušas arī
asinis kā visiem dzīviem radījumiem. Uz kariem koki
pārliekušies pār ceļiem. /F. Brīvzemnieks./

14578. Nenolauz kociņiem galotnes, viņiem jau tāpat sāp
kā tev, kad tu iegriez pirkstā.
/J. Niedre, Džūkste./

14579. Veci ļaudis stāsta, ka katrai koku sugai esot
tēviņi un mātītes un prot arī vienu no otra izšķirt.
Piena traukus vajaga taisīt no mātītēm, tad nostā-
joties vairāk krējuma.
/Etn. 1891. g., I, 109., Jaunsesava./

14580. Koku tēviņiem zari augdami dodas uz augšu, bet
mātītēm uz zemi. [Sal. egle.] /J. Avots, Sece./

14581. Citi ļaudis ļaudīm rada,
Meža sargs kokiem rada,
Oši, kļavi, ozoliņi,
Meža sarga bālēliņi. /LD 30552./

14582. Gadā esot viena tāda diena (kāda, teicējs nezinā-
ja), un ja tai dienā piesitot kokam, tad koks vēl
tai pašā dienā nokalstot. /H. Skujiņš, Smiltene./

14583. Pavasarī esot kāda diena, laikam Lielā piektdiena,
ka tad iesitot kokam ar cirvja pieti, tad koks no-
kalstot. /E. Gaile, Trikāta, arī Rūjiena./

14584. Pagalmu vai dārzu slaukot nedrīkst lielākus koka
gabaliņus mest mēslos, jo tad viņi lād slaucītāju
kamēr sapūst. [Sal. istabas slaucīšana.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

14585. Kādus kokus, jaunus vai vecus, atkala lauž ziemā,
tādus cilvēkus nāve lauž vasarā.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

14586. Ja rudenī vai ziemā kokus un krūmus mežā salauza
vētra vai sniegs, tad nākošā vasarā mirs daudz
ļaužu. /K. Oļļe, Mazsalaca./

14587. Ja vētra mežā pielauzusi vairāk jaunus kokus, tad
jauni cilvēki vairāk mirst, ja vairāk vecus, tad
veci. /J. Jansons, Plāņi./

14588. Ja mežā lūst vairāk lapu koki, tad mirs to gadu
vairāk sievietes, bet ja lūst skuju koki, tad mirs
vīrieši. /Z. Akmentiņa, Lubāna./

14589. Ja vētra mežā nolauž daudz koku, tad mirs daudz
cilvēku, vai būs karš. /Z. Lāce, Veclaicene./

14590. Ja vētra izgāž mājas tuvumā kādu koku, tad tai mājā
kāds mirs. Ja izgāž bērzu vai ozolu, tad vīrietis
mirs; bet ja liepu vai ābeli, tad mirs sieviete.
/H. Skujiņš, Smiltene./

14591. Mājas pagalmā ja nokalstot kāds koks, tad jāmirs-
tot kādam no šīs mājas iedzīvotājiem.
/E. Aizpurve, Lubāna./

14592. Ja ziemu sniegs aplauž kociņus, tad toziem daudzi
mirs. /V. Saulīte, Ādaži./

14593. Ja ziemu sniegs saliec jaunos meža kociņus, tad
mirstot tai gadā daudz jauni cilvēki.
/I. Ozoliņa, Rīga. A. Biša, Rencēni./

14594. Ja ziemā vētra lielus kokus lauž, tad mirs veci
cilvēki. /Z. Biša, Rencēni./

14595. Koks aug parasti cilvēka mūžu.
/M. Āboliņa, Aumeisteri./

14596. Tautā runā, kas vecu koku nocērtot, tas Dievam
sitot. /K. Pāvuliņa, Illūstrētais pielikums, 1935, 1./

14597. Kas nocērt vecus kokus, tas Dievam sitot.
/P. Iklavs, Zaļenieki./

14598. Ja kāds koks čīkst, tad viņā ir kāds pakāries.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

14599. Kad koks čīkst, tad kādam jāmirst.
/A. Vilciņš, Līgatne./

14600. Ja mežā apmaldās, tad vajaga skatīt, uz kuru pusi
kokiem vairāk ir zaru, uz to pusi ir dienvidi.
/J. Banazis, Nīca./

II. Koku augšana.

14601. Dārza kokus stāda augošā mēnesī, lai nenokalst.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

14602. Koki jāstādot jaunā mēnesī, tad labi augot.
/A. Lāce, Lubāna./

14603. Ja jaunā mēnesī stāda kokus, tad tiem ilgāki uztu-
ras lapas. /E. Rullis, Virbi./

14604. Koki jāstāda jaunā mēnesī, tad labi aug.
/E. Cimbule, Lauri./

14605. Koki jāstāda jaunā mēnesī, tad tie labi augs.
/M. Ezertēvs, Cirsti./

14606. Kokus un puķes nedrīkst pārstādīt vecā mēnesī, jo
tad viņi labi neaugs un nonīks.
/A. Auziņa, Jaunrauna./

14607. Koki jāapgriež jaunā mēnesī, tad tie kupli aug.
/E. Cimbule, Lauri./

14608. Kokus nedrīkst griezt augošā mēnesī, tad viņi no-
kalst. /M. Brīdaka, Jaunroze./

14609. Ja kokiem ziedot pūž ziemeļu vējš, nebūs augļu.
/V. Bērziņa, Priekule./

14610. Ja koki zied vecā mēnesī, nebūs augļu.
/V. Bērziņa, Priekule./

14611. Ja koki zied pilnā mēnesī, būs labi augļi.
/V. Bērziņa, Priekule./

14612. Koks, kas uzplaucis priekš laika, nozīmē lielu un
priecīgu atgadījumu. /P. Jaunzemis, Nīca./

14613. Ja kāds koks uzplaukst nelaikā, tad tā ir laba zīme.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

14614. Tie koki, kas uzzied vēlu vasarā, dod nākamā gadā
maz augļu. /Latvis, 1929. VII, 26./

14615. Ja kokiem kādzeiz rudenī otri ziedi parādās, tad
tas zīmējas uz sliktu nākamo gadu.
/A. Bērziņa, Aloja./

14616. Kad rudenī kādam saimniekam zied kāda koka virsot-
ne, tad tai mājā mirs kāds no galveniem cilvēkiem.
/J. Lazdāns, Kalupe./

14617. Ja koki rudeni otrreiz zied, būs lēna ziema.
/K. Palteris, Nītaure./

14618. Ja koks vai akmens ziemeļu pusē nosūno, tad dziļa
ziema gaidāma. /A. Bērziņa, Aloja./

III. Kad koki jācērt?

14619. Veci ļaudis dažādi vērojuši, cik tālu sniegsies
nocirstais koks. Tai pusē, uz kuru koku gāzīs, aiz-
gājuši no koka gabalu atstatu un, noliekušies ar
muguru pret koku, skatījušies caur kāju starpu. Ja
varēja koka galotni redzēt, tad koks krizdams
stāvētāja vietu nesasniegs. Koka augstumu mērījuši
arī pēc koka ēnas pusdienas laikā. /K. Pāvuliņa./

14620. Koki, kas ziemu zaļo, kā priedes un egles, jācērt
jaunā mēnesī; bet lapu koki, kā ozoli, oši, kļavi,
bērzi un apses, jācērt vecā mēnesī. Abos gadījumos
jācērt sausā laikā. Malku un skalu kokus cērt jaunā
gaismā, lai koki atkal augtu. /S. Gūberts, 1688./

14621. No Fābiāna un Zebastiāna dienas kokos rodas sula
un pēc šās dienas cirsti koki nav tik izturīgi.
/S. Gūberts, 1688./

14622. Lietas un būvkokiem lapu koki jācērt vecā, skuju
koki jaunā mēnesī. Lapu koki jaunā un skuju koki
vecā mēnesī cirsti ir ļoti smagi, ātri pūst un
ķirpji tos ēd - lietas kokiem nederīgi.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

14623. Ja koku cērt augotā mēnesī, tad tas ir smags, tāpat
ātri tiek arī no koļiem saēsts. Vasarā ir labāki,
izdevīgāki cirst kā ziemā. Vasarā cirstam miza
atlec, un koks pats ir stingrāks, sīkstāks. Ziemā
smags un trausls. Kas ziemā izžūst per trim gadiem,
tas vasarā pa trim mēnešiem. /K. Mulenbacha man./

14624. Ja kokus cērt jaunā mēnesī, tad nepaliek līki.
/J. Ikreviča, Virbi./

14625. Lapu koki jācērt jaunā mēnesī un skuju koki vecā
mēnesī, tad koki labi izžūst un netrūd.
/P. Biša, Vijciems./

14626. Lapu koki jācērt vecā, skuju koki jaunā mēnesī,
tad kokos ķirmji nemetas. /T. Rigerte, Brunava./

14627. Lapu koki jācērt vecā mēnesī, bet skuju - jaunā,
lai ir viegli. /E. Medene, Meirāni./

14628. Lapu koki jācērt vecā mēnesī, tad pagatavotās lie-
tas nemaitājas. /A. Aizsils, Zilupe./

14629. Koki ēku būvei jācērt: lapu koki vecā, skuju jaunā
mēnesī, tad esot viegli un izturīgi.
/G. Pols, Staburags./

14630. Lapu koki jācērt vecā mēnesī, trešā dienā. Skuju
koki jaunā mēnesī, ar trešā dienā.
/K. Mūlenbacha man./

14631. Lietu kokus vajag cirst vecā mēnesī, tad tie neiz-
kalst un nečīkst. /K. Rasa, Stiene./

14632. Ja vecā mēnesī cērt kokus, tad tiem neaug atvases.
/E. Rullis, Virbi./

14633. Vecā mēnesī cirsti koki ir stipri, jaunā cirsti
nestipri. /E. Rullis, Virbi./

14634. Vajaga kokus cirst vecā mežā, tad atvases neaug.
/I. Upenieks, Skrunda./

14635. Kokus būvmateriālam nedrīkst cirst vecā mēnesī,
tad koki žūstot sarausies un saplaisās.
/V. Bērziņa, Priekule./

14636. Ja kokus cērt dilstošā mēnesī, tad iznāk taisni
dēļi. /A. Zvejniece, Piebalga./

14637. Jaunā mēnesī jācērt lapu koki un vecā skuju koki,
tad viņi iztur par baļķiem un lietas kokiem.
/P. Zeltiņa, Jaunpils./

14638. Ja lapu koku cērt jaunā mēnesī, tad viņš dzen at-
vases un nekalst. Lapu koks jācērtot vecā mēnesī,
tad viņš izkalstot viegls kā plauks.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

14639. Jaunā mēnesī vēlams griezt lapu kokiem zarus, lai
griezums ātrāk saaugtu.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

14640. Lapu koki jācērt jaunā mēnesī, tad labi izkalst.
/A. Ozoliņa, Lubāna./

14641. Lapu koki cērtami vecā mēnesī, jo tad tie labi iz-
žūst, bet jaunā mēnesī cirst, tie nežūst, bet
piepē. /M. Velvele, Straupe./

14642. Lapu koki jācērt vecā mēnesī, jo tad tie ir viegli
un lietas kokiem labi noderīgi.
/J. Vilnītis, Jumurda./

14643. Lapu koku malka, vai vispār koki, jācērt vecā mē-
nesī, tad ilgi nepūst un ātri izkalst.
/I. Kažoka, Lubāna./

14644. Lapu koki jācērtot vecā mēnesī, tad nedzenot atva-
ses. /A. Lāce, Lubāna./

14645. Lapu koki jācērt vecā mēnesī, tad no viņiem
pagatavotās mēbeles ātri nemaitājas.
/A. Aizsils, Zilupe./

14646. Ja lapu kokus cērt vecā mēnesī, tad tie ātri
izžūst. /V. Johansone, Liepa./

14647. Lapu koku baļķi jācērt vecā mēnesī, bet skuju koku
- jaunā, jo tad tie ir izturīgi.
/A. Užāne, Skujene./

14648. Lapu koki jācērt tad, kad mēness ir ragos un jāgāž
ar galotni dienvidiem, tad iznāk izturīgi lietas
koki un viņi nekad neplaisā.
/H. Skujiņš, Smiltene./

14649. Lapu koki jācērt vecā mēnesī, lai nenopiepotos.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

14650. Ja lapu kokus cērt vecā mēnesī, tad aug atvases.
/V. Baltais, Lubāna./

14651. Ziemu malka jācērt vecā mēnesī, lai pavasarī lapas
neplauktu. /A. Dragone, Palsmane./

14652. Ja lapu koku malku cērš vecā mēnesī, tad malka
viegla, bet ja cērš jaunā, tad malka smaga.
/R. Vucene, Lubāna./

14653. Lapu koki malkai jācērt vecā mēnesī, skuju koki
jaunā mēnesī. /J. Rudītis, Jaunpiebalga./

14654. Kad vecā mēnesī kokus cērt, tad ķirmji tos izgrauž.
/Lagzdiņa, Sabile./

14655. Pirmo reizi ziemā mežā koku cērtot, pirmā skaida
jāsviež projām, lai vasaru nenāk uz mājām ķirmiņi
[čūskas]. /K. Lielozols, Nīca./

14656. Ja vecā laikā koku cērt, tad tas ir viegls, ja
jaunā, tad smags. /I. Jansons, Īle./

14657. Lapu koki jācērt vecā laikā (vecā mēnesī), skuju
koki jaunā laikā, tad stāv abi simtu gadu un vēl
ilgāki, un ir tad nevar ne ar cirvi iecirst, ugunis
vien met. [Sal. lapu koki un skuju koki.]
/K. Mūlenbacha man. R. Kalniņš, Udze./

14658. Lapu kokus ēku būvei nedrīkst cirst jaunā mēnesī,
skuju kokus vecā mēnesī, tad tie ātri pūst.
/I. Indāns, Gārsene./

14659. Skuju koku malka jācērt jaunā mēnesī, tad ātri
izkalst. /I. Kažoka, Lubāna./

14660. Skuju koki jācērt jaunā mēnesī, jo tad viņi labi
deg un kalst. Ja turpretī cērt vecā mēnesī, tad
viņi būs arvien mitri un smagi un nekam nederīgi.
Lapu koki turpretī jācērt vecā mēnesī.
/K. Vieglais, Krape./

14661. Skuju koki jācērt jaunā mēnesī, tad viņus neēd
ķirpji un viņi ir viegli. /A. Aizsils, Zilupe./

14662. Skuju koki jācērt jaunā mēnesī, lai nenopiepotos.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

14663. Skuju koki jācērt jaunā mēnesī, tad viņus neēd
ķirmji un viņi ir viegli. /A. Aizsils, Zilupe./

14664. Ja jaunā mēnesī cērt skuju kokus, tad tiem metas
piepes galos. /H. Skujiņš, Smiltene./

14665. Skuju koki jācērt vecā mēnesī un galotnes jālaiž
uz jūras pusi, tad tie koki ir izturīgi.
/A. Vaskis, Tukums./

14666. Ja skuju kokus cērt vecā mēnesī, tad viņi ir smagi
un kukaiņi tos maitā. /J. Bikša, Daugmale./

14667. Skuju koki jācērt vecā mēnesī, tad tie labi kalst.
/A. Ozoliņa, Lubāna./

14668. Skuju koki jācērt vecā mēnesī, tad viegla malka.
/V. Baltais, Lubāna./

14669. Ja skuju kokus cērt jaunā mēnesī, tad neaug atvases
un tie arī ātri izžūst. /V. Johansone, Liepa./

14670. Skuju koki jācērt jaunā, bet lapu koki vecā mēnesī.
Citādi tie pūst. /J. Rinkuss, Prauliena./

14671. Būvēm skuju koki jācērt jaunā mēnesī.
/V. Saulīte, Mālpils./

14672. Skuju koki, cirsti jaunā mēnesī, ir sausi un viegli
un būvēm labi noderīgi, bet vecā mēnesī cirsti tie
nekad neizkalst un dedzināšanai neder.
/J. Vilnītis, Jumurda./

14673. Skuju koki jācērt jaunā mēnesī, lapu koki vecā
mēnesī, tad stāv sausi. Ja cērt skuju kokus vecā
mēnesī un lapu kokus jaunā, tad pieaug piepes un
nocirstais koks laiž atvases.
/E. Gaile, Trikāta, arī Rūjiena./

14674. Jaunā mēnesī cirsti skuju koki un vecā mēnesī lapu
koki izturīgāki pūšanā. /M. Navenickis, Zasa./

14675. Skuju koki jācērt jaunā, bet lapu koki vecā mēnesī,
tad būs izturīgi būvkoki. /J. Apsalons, Sērpils./

14676. Koki jācērt jaunā mēnesī, tad izaugs ātri jauns
mežs. /J. Andersons, Sātiņi./

14677. Lai būvkoki būtu viegli un izturīgi, tad skuju koki
jācērt jaunā un lapu koki - vecā mēnesī.
/G. Pols, Baldone./

14678. Koki ir jāapgriež jaunā mēnesī, tad ataugs kupli.
[Sal. mati.] /V. Bērziņa, Priekule./

14679. Ja grib, lai kokiem aug atvases, tad viņi jāapgriež
jaunā mēnesī. /V. Johansone, Liepa./

14680. Skuju mežs jāgriež jaunā mēnesī, tad sausa malka.
/A. Zvejniece, Lubāna./

14681. Kokus vajagot cirst jaunā mēnesī, tad saknes (cel-
mi) laidīšot atvases. /I. Ozoliņa, Rīga./

14682. Vecā mēnesī nedrīkst cirst kokus lietas kokiem, jo
tad viņi ir smagi. /L. Ērģelniece, Ķemeri./

14683. Byuvei kūki juolaiž skuju kūki jaunā, lopu vacā
mienesī, tod lobuok yzkolst un muoja tik uotri
napyust. /A. Borozinska, Barkava./

14684. Egles jācērt jaunā mēnesī, priedes pilnā, bērzi un
alkšņi vecā mēnesī. /P. Š., Preiļi./

14685. Koki ēku celšanai jācērt pie pilna mēneša, citādi
ķirmji izgrauž. /Z. Sēle, Sloka./

14686. Kokus būvmaterialam vajaga cirst pilnā mēnesī, tad
koki būs elastīgi un izturīgi.
/V. Bērziņa, Priekule./

14687. Ja koku nocērt pilnā mēnesī, tad uz viņa celma aug
atvases, ja tukšā, tad neaug.
/A. Krūmiņa, Vijciems./

14688. Decembrī un janvarī koki guļ, tad viņus var cirst
vecā un jaunā mēnesī. /E. Laime, Tirza./
14689. Būvju koki jācērt decembrī. /E. Laime, Tirza./

14690. Janvarī cirsti koki ir izturīgi un lietojami ēku
celšanai, jo tajos nemetas ķirmji (cirmeņi).
/A. Zvejniece, Lubāna./

14691. Visi lietas koki jācērt ziemu.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

14692. Ja vecā mēnesī cērt koku, tad tas ir viegls.
/J. Fleišers, Skrunda./

14693. Lietas koki jācērt vecā mēnesī, tad tie viegli un
netrup. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

14694. Jaunā mēnesī nedrīkst cirst lietas kokus, tad tie
saraujas. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

14695. Lietas koku no kājas laižot nedrīkst tam roku pie-
likt, lai tas nesaplaisā. /K. Jansons, Smiltene./

14696. Kad pie mājas dārzos nocērt vecus kokus, tad cir-
tējs drīz nomirs, vai mājā notiks cita kāda
nelaime. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./

14697. Koks cērtot jāgāž pret vēju, tad viņš kalzdams ne-
saplaisās (balkās, blankās, dēļos).
/J. Apsalons, Sērpils./

14698. Lietas koki laižami pret vēju zemē, tad tie kalstot
neplaisās. /Brīvā Zeme, 1932., 213./

14699. Būvkoki jācērt jaunā mēnesī un koks jālaiž pret
vēju, tad viņš ir stiprs un neplaisā.
/A. Aizsils, Lubāna./

14700. Ja kokus laiž pret vēju, tad tie būšot sīksti.
/I. Ozoliņa, Rīga./

14701. Lietas kokus un baļķus cērtot, vajaga tos laist
pret ziemeļiem. /P. Š., Puze./

14702. Būvkoki jācērt tā, lai tie kristu pret ziemeļiem,
jo tad tie ir cieti un neplaisā.
/M. Velvele, Straupe./

14703. Kad koku cērtot galotni nogāž uz ziemeļiem, tad
koku neēd ķirpji. /G. Stankeviča, Dzelzava./

14704. Lietas un būvkoki cērtot jāgāž pret ziemeļiem, tad
ir izturīgi un tik ātri nepūst.
/A. Pliens, Meirāni./

14705. Kokus cērtot, vajaga gāzt uz rīta pusi, jo tad nav
ķirmgraužu. /J. Tupesis, Nīca./

14706. Ja nolaiž koku ar tievgali uz ziemeļu pusi, tad
koks zemē stāvot labi žūst, bet ja laiž pret dien-
vidiem, tad koks nežūst.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

14707. Ja cērtot kokiem ļauj krist uz dienvidpusi, tad
tie neplīstot. /I. Ozoliņa, Rīga./

14708. Lai koki neplaisātu, tad tos vajagot gāzt tā, lai
spice nebūtu saules ceļā. /K. Skujiņš, Bilska./

14709. Jauna mēneša grūtībās nevar kokus cirst. Ja tad
koku nocērt, tad koks ir gatavais smērkoņa (koks
neizkalst). /H. Skujiņš, Smiltene./

14710. Kad pie mājām dārzos nocērt vecus kokus, tad
cirtējs drīzi mirs, vai mājā notiks cita kāda
nelaime. /B. Daņilovs, Kacēni./

14711. Lai nocirsto koku vietā neaugtu atvases, tad tie
priekš ciršanas jānomizo. /K. Meiers, Lubāna./

IV. Koku lapas zīlēšanā.

14712. Kad agri plaukst koki, tad agri jāsēj agrīnas la-
bības. /M. Navenickis, Zasa./

14713. Kad kokiem lapas ilgi stāv, tad būs gara ziema, bet
kad ātri nobirst, tad īsa. /K. Pavasare, Mujāni./

14714. Kad rudenī kokiem ilgi lapas stāv, tad to gadu maz
cilvēku mirst. /V. Līce, Līgatne./

14715. Ja rudenī kokiem lapas ilgi nenobirst, tad būs
gara ziema, bet ja otrādi, tad īsa.
/L. Pogule, Gatarta./

14716. Ja rudenī kokiem lapas nobira agri un visiem reizē,
tad bija sagaidāma dziļa un agra ziema.
/A. Aizsils, Meirāni./

14717. Kad rudeņos kokiem lapas priekš Miķēļiem nobirstot,
tad nākamais pavasaris būšot silts.
/H. Skujiņš, Smiltene./

14718. Ja rudenī kokiem agri lapas nobirst, tad ir mīksta
ziema. /K. Jansons, Aumeisteri./

14719. Ja rudenī kokiem vispirms pazares nodzeltē, tad
nākošā gadā jāiesāk sēt vecā mēnesī, ja galotnes,
tad jaunā. /K. Jansons, Plāņi./

14720. Kad koki rudenī sāk birt no galotnes, tad ziemā
mirs vairāk jauni cilvēki; ja tie birst no pazarēm,
tad mirs vairāk veci cilvēki.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

14721. Ja kokiem lapas birst no galotnes, tad sniegs
pavasarī kusīs no virsas ar sauli, bet ja lapas
birst no apakšas, tad sniegs kusīs ar ūdeni.
/A. Krūmiņa, Vijciems./

14722. Ja kokiem lapas no apakšas nobirst, tad labība
otrā gadā nenogatavosies, ja viss koks paliek dzel-
tens, tad nogatavosies. /Z. Lāce, Veclaicene./

14723. Ja rudenī koki stipri nodzeltē, tad gaidāms labs
gads. /Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./

14724. Ja kokiem lapas dzeltē no apakšas, tad garš rudens,
bet ja no virsotnes - tad īss.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

14725. Ja kokiem lapas sāk dzeltēt no apakšas, tad būs
agra ziema; bet ja no augšas, tad vēla ziema.
/A. Jēkabsone, Cēsis./

14726. Kad koki agri rudenī nodzeltē, tad gaidāms agrs
pavasaris. /J. Skara, Jaunpiebalga./

14727. Ja priekš Miķēļa dienas kokiem nobirst lapas, tad
būs agrs pavasaris. /P. Š., Druviena./

14728. Ja rudenī koki stipri nodzeltē, tad gaidāms auglīgs
gads. /L. Daugaviete, Smiltene./

14729. Ja rudenī ilgi koki dzeltē, tad nākošā gadā laba
miežu raža. /A. Vilciņš, Līgatne./

14730. Ja kokiem lapas dzeltē no augusta vidus, tad otrā
gadā laba vasara. /F. Gruzīte, Lubāna./

14731. Ja koki sāk dzeltēt no galotnes, tad būs garš
rudens. /L. Neimane, Ikšķile./

14732. Ja koki vienādi nodzeltē, tad būs vienāda ziema.
/V. Loze, Drusti./

14733. Ja pie mājas celiņa malā pēdējais koks rudenī ātrāk
nodzeltē kā citi, tad mājā gaidāmas bēres.
/M. Driņķe, Ranka./

14734. Ja ziemu mežā koki ilgi stāv piesniguši, tad būs
bagāts gads. /A. Korsaks, Ezere./

14735. Ja rudenī kokiem ilgi lapas, tad pavasarī zāle
vēli augot. /E. Līdeka, Lubāna./

14736. Ja kokiem rudenī nenobirstot lapas un stāvot visu
ziemu, tad būšot karš. /A. Krūmiņa, Valka./

14737. Kad rudenī kokiem ilgi lapas stāv, tad to gadu
pulka cilvēku mirst. /R. Bērziņš, Džūkste./

14738. Ja rudenī kokos paliek lapas, tad nākošā gadā būs
maz ābolu. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

14739. Ja mājā uz rudens pusi kādam no lapu kokiem ātrāki
lapas nodzeltē, tad tanī gadā kāda meita tur būs
brūte. /A. Krūmiņa, Vijciems./

14740. Pie kuras mājas rudenī kāds koks paliek koši
sarkans, tur gaidāmas kāzas. [Sal. kļavs.]
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

14741. Ja māju tuvumā atrodas kāds koks, kam vasarā
paliek sarkanas lapas, tad mājās gaidāmas kāzas
jeb kristības. /K. Corbiks, Sesile./

14742. Ja kokiem lapas nelaikā nosarkst, tad mājā kāds
mirs. /E. Laime, Tirza./

14743. Ja rudenī kāds koks pie mājas lapas ātrāk nobirdi-
na, tad tanī mājā kāds drīz mirs.
/L. Pogule, Gatarta./

14744. Ja lapotus kokus pārsteidz sals, tad nākošā gadā
daudz mirs. /J. Cinovskis, Snēpele./

14745. Kad rudenī pie kokiem piesalst lapas, tad mirst
daudz cilvēku. /K. Lielozols, Nīca./

14746. Ja skuju kokiem birst skujas, tad nākošā mēnesī
būs plūdi. Ja jaunā mēnesī, tad nākošā jaunā, ja
vecā, tad nākošā vecā mēnesī.
/A. Āboliņš, Alūksne./

14747. Kad skujas birst rudenī, tad veci mirst.
/A. Mūrniece, Cēsis./

14748. Ja koki kādreiz stipri lokās un šņāc, tad nevajag
apakšā stāvēt, jo tad koki sarunājas un ja kāds
apakšā stāv, tad to nosit. /L. Pogule, Gatarta./

14749. Kad koki šņāc bez liela vēja, visvairāk ja apses
dreb, tad negaiss gaidāms. /K. Bika, Gaujiena./

14750. Ja mežā koki sāk šņākt, tad sagaidāms lietus.
/A. Aizsils Lubāna./

14751. Kad kokiem galotnes šalc, tad gaidāms lietus.
/K. Lielozols, Nīca./

14752. Kad koku lapas un zari stāv uz augšu, tad būs
skaists laiks. /K. Arājs, Virbi./

14753. Kad koku lapas un zari stāv uz leju, būs lietus.
/K. Arājs, Virbi./

V. Koku galotne zīlēšanā.

14754. Kokiem nevajaga galotnes lauzt, tad vecāki mirst.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

VI. Koki ar sarmu un sniegu.

14755. Kad koki sarmo, tad auksts laiks gaidāms.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

14756. Ja ziemā koki apledojuši un no sava smaguma lūst,
tad tāpat nelaime lauzīs cilvēkus.
/A. Aizsils, Veckalsnava./

14757. Ja koki piesarmojuši salā, tad sagaidāms lietus.
/K. Lielozols, Nīca./

14758. Ja ziemā mežā koki vienmēr pilni sniega, tad ir
slapja vasara. /V. Alke, Jaungulbene./

14759. Ja koki pilni ar sniegu, gaidāms mīksts laiks.
/K. Palteris, Nītaure./

14760. Ja ziemā bieži ir piesniguši koki, tad sagaidāma
slapja, lietaina vasara. /A. Liepiņa, Lubāna./

14761. Kad koki stāv kā piekrauti ar sniegiem, tad tanī
gadā daudz mirs. /K. Pavasare, Mujāni./

14762. Ja ziemu sniegs pulka jaunu kociņu nolauzis, tad
nākamā gadā jauni cilvēki mirst.
/A. Krūmiņa, Vijciems./

14763. Ja ziemā pārzāģējot koku zāģējums apsarmo, tad visā
drīzumā sagaidāms mīksts laiks.
/E. Kampare, Skrunda./

14764. Ja rudenī kokiem lapas nenobirst, tad būs auksta
un plika ziema. /M. Šķipsna, Gulbene./

14765. Ja ziemu kokos stāv ledus pilieni, tad būs slapja
vasara. /A. Podniece, Ogre./

14766. Ja ziemā kokos stāv ledus pilieni, tad sagaidāma
slapja vasara. /A. Zvejniece, Piebalga./

14767. Ja koki vējā zemu lokās, tad būs lietus.
/J. Jakāns, Bebrene./

VII. Koku miza.

14768. Ja uz pavasara pusi kokiem miza vaļā, tad sagaidāms
atkusnis. /A. Krūmiņa, Vijciems./

VIII. Koku sakars ar pērkonu.

14769. Koku, kuram divas serdes, sper pērkons.
/K. Jansons, Plāņi./

14770. Koka celmam nevajaga atstāt skabargas klāt, jo
pērkona laikā aiz tām velns varot paslēpties. Tāpat
arī iecirstu cirvi nevajagot kokā atstāt.
/J. Bajārs, Meņģele. LP V, 129./

14771. Ja ēkā iebūvē koku, kur zibens iespēris, jeb kam
ir divas galotnes, tad tāda māja nedegot.
/K. Pāvuliņa, Illūstrētais pielikums, 1935, 1./

IX. Koka gabali uz ceļa.

14772. Uz celiņa nokritušam kociņam vai skaidai nedrīkst
pāri kāpt, bet tie jāpaceļ un jānoliek, lai Laimai
būtu visi celiņi brīvi, tad viņa tur iegriezīsies.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

X. Koki sapnī.

14773. Kad sapnī kāds liels koks, ozols, kļavs vai kāds
cits, pie kādas mājas nolūst, nokalst, jeb to
nocērt, tad nomirst tās mājas saimnieks.
/Āronu Matīss no vecas māmiņas, Bērzaune./

14774. Ja sapņos cērt kokus, vai arī koki paši gāžas, tad
kāds mirs. Ja cērt ozolu, osi vai bērzu, tad mirs
vīrietis; ja cērt liepu, priedi vai egli, tad mirs
sieviete. /L. Ķesteris, Smiltene./

14775. Ja sapnī pie mājas kokam zaru nocērt, tad kāds
mirs no dzimts locekļiem. /M. Zaube, Rīga./

14776. Ja sapnī redz vīrieša kārtas koku ar saknēm izgā-
žamies, tad drīzumā mirs kāds vīrieša cilvēks, ja
sieviešu - sieviete. /A. Liepiņa, Lubāna./

14777. Ja sapinīs redz kādu koku cērtam, tad kāds mirs.
/P. Š., Rauna./

14778. Ja sapnī redz, ka koks nolūst, tad kāds mirs.
/R. Vucene, Lubāna./

14779. Ja sapnī redz mājas koku nolūstot, tad būs mironis.
/M. Navenickis, Zasa./

14780. Ja pa sapņiem redz savā mājā koku nolūstam, tad
kāds tur mirs. /E. Barbaka, Rīga./