KRAMPJI.

14807. Krampim ir labas balderjāņa saknes, tās jāsažāvē
un jādzer tējā. /J. Banazis, Nīca./

14808. Pret krampjiem derot vārpu zāļu saknes.
/K. Jansons, Plāņi./

14809. Pret krampjiem der pioniju ziedi.
/A. Aizsils, Lubāna./

14810. Lai izdziedētu krampjus, tad no baznīcas biķera
jānokasa nedaudz alvas un ar ūdeni jāiedzer.
/T. Ķenga, Jelgava./

14811. Krampja slimībā dod slimajam siltu zirga sūdu sulu.
/K. Jansons, Plāņi./

14812. Kad bērnam krampji nāk, tad tam dod trīsdeviņu
atrautu alkšņa zariņu tēju. /K. Jansons, Plāņi./

14813. Kad bērnam pirmo reizu klemme (krampji), norauj
krekliņu, kas tam mugurā, pārsviež pāri jumtam,
sadedzina un iedod drusciņu no atlikušajiem pelniem.
/Bergmane, Dundaga./

14814. Kad krampis pirmo reizi sarauj kādu locekli, tad
vajaga sadedzināt to kreklu, kas pašreiz mugurā,
un pelnus iedzert, jo tad vairs neatkārtojas.
/E. Jēpe, Palsmane./

14815. [Kad bērnam ir krampji], tad jem gabaliņu no krek-
la, kurā kāds nomiris, sadedzina un iedod bērnam
pelnus. /Ķilevica, Saldus./

14816. Kad bērnam ir klemme, pārplēš krekliņu pa vidu
pušu, izgriež no labās puses spēdeli, sadedzina un
iedod bērnam pelnus. Bērnam iedod arī kniploku
zupi ar zīdalu. /Rašmane, Saldus./

14817. Kad krampis pirmo reizi sarauj kādu locekli, tad
vajaga dzert melna kaķa asinis, jo tad vairs neat-
kārtojas. /E. Jēpe, Palsmane./

14818. Pie krampjiem dod bērnam iekšā mella kaķa asinis,
iegriež astē un iepilina asinis glāzītē. Bērnu
kvēpina arī svētītu zāļu dūmos. Tādas ir dilles vai
citas zāles, kuras katoļu mācītājs apsvētījis: tās
uzliek uz sarkanām oglēm pannā jeb šķīvī.
/P. Š., Rauna./

14819. Lai izdzītu krampjus, tad jāņem meža kaķa tauki un
ar melna gaiļa spalvu jāuzsmērē uz nabu tai laikā,
kad krampji sāk celties. /T. Ķenga, Jelgava./

14820. Bērnam, kam klemme, dod iekšā pulvērģi no atkritu-
šās nabiņas, kuru sagrauzdē un sagrūž. tādu nabiņas
pulvērģi dod arī, kad bērns apbrīnots, kad sabaidī-
jies u. t. pr. /K. Pētersons, Lielsatiķi. Ķilevica
un A. Rozenšteine, Saldus./

14821. Kad klemme (kad rausta krampji), mazajam uzģērbj
kaut kādu nomiruša bērna drēbes gabalu, krekliņu,
cepurīti, drāniņu, vai arī sadedzina mellu svēt-
putna spalvu un iedod no pelniem.
/Kuplais, Kuldīga./

14822. Pie krampjiem māte iepilina bērnam mutē asinis no
viņa (t. i. bērna) mazā pirkstiņa.
/Ūdre, Tetelminde./

14823. Lai izdziedētu krampjus, tad jādzer siltas asinis
no tāda cilvēka, kuram galva nocirsta.
/T. Ķenga, Jelgava./

14824. Dzeramo bērnam, kam klemme, sarauga šādiem vārdiem:
"Atstāj, tu nešķīstais gars no (Annas)! (trīs reiz
sakāms). Atsaki tu (Anna) vellam." - "Jā, es atsa-
ku" (trīs reiz sakāms). "Kas tur klauvē?" - "Laid
iekšā1" (trīs reiz sakāms). - "Svēts gars mūsu
Pestītājs nāk iekšā" (trīs reiz sakāms). Pie pēdē-
jiem vārdiem jāmet krustu ar nogalīti.
/A. Rozenšteine, Saldus./

14825. Kad bērniem krampis (t. i. klemme), pirmākā zāle
ir sutekļi t. i. simtkāji, kas dzīvo miklās ista-
bās un ārā zem akmeņiem. Jem trīsreiz deviņus
sutekļus, uzlej viņiem vārotu ūdeni, izkāš caur
lupatu un dod bērnam kā tēju ar sukuru. Katrai
tējai trīsreiz deviņi sutekļi jemami.
/Špāne, Ventspils./

14826. Kad bērnam krampji, viņu piektvakaros kvēpina ar
svētītu ūdeni un svētītām zālēm; to dara apakš
saules (kad saule laižas). /Rašmane, Saldus./