KRĀSNS.
I. Krāsns mūrēšana.
II. Krāsns kurināšana.
III. Krāsns sapnī.
I. Krāsns mūrēšana.
14907. Ceplis jāmūrē vecā mēnesī,
tad stiprāks un neie-
viešas kustoņi. /M. Navenickis, Zasa./
14908. Krāsns jāmūrē vecā
mēnesī, tad izzudīs prūši un
circeņi. /K. Lielozols, Nīca./
14909. Krāsns jāmūrē vecā
mēnesī, tad neaug circeņi un
brusaki. /A. Aizpurve, Lubāna./
14910. Krāsns jāmūrē vecā
mēnesī, tad tā silta un izturī-
ga. /E. Līdeka, Lubāna./
14911. Krāsns jāmūrē jaunā
mēnesī, tad tā būs silta.
/V. Pilipjonoks, Asūne./
14912. Krāsns mūrēšana ir izdarāma
vecā laikā, lai nemes-
tos prūši. /A. Ulmane, Jaunsvirlauka./
14913. Vecā mēnesī nevar mūrēt
krāsnis, tad tanīs dzīvo
prusaki. /A. Šķēre, Skaistkalne./
14914. Ja vecā mēnesī mūrē
sienas, krāsnis, tad nemetas
kukaiņi. /A. P. Čakars, Ranka./
14915. Cepļa koktā lobajā styurī
myurej trejs ūlas.
/T. Beča, Preiļi./
14916. Ieres jātīra vecā mēnesī,
jo tad viņas tik ātri
nepiesēr. /L. Aizpurve, Lubāna./
14917. Vecā mēnesī jāslauka krāsns,
lai circeņi un prūši
nemetas. /A. Ulmane, Jaunsvirlauka./
14918. Krāsns jāslauka vecā mēnesī,
tad aizkrāsnē circeņi
neaug. /V. Poriete, Palsmane./
14919. Krāsns jāslauka vecā mēnesī,
lai nepiekvēptu un
nestāv mitra. /E. Līdeka, Lubāna./
14920. Ieres jāslauka vecā mēnesī,
lai tik drīz nepiekvēpst.
/E. Medene, Meirāni./
14921. Mājai ierus vajaga slaucīt vecā
mēnesī, tad tie
neaizdegas. /A. Šeitiņš, Taurene./
14922. Krāsns jāslauka vecā mēnesī,
tad tīrāki var izslau-
cīt. /L. Švandere, Mērdzene./
14923. Ja no cepļa stūra izkrīt ķieģeļa
gabals, tad no
tās dzimtas vienam būs jāiet svešumā vai arī
ilgāku
laiku no mājām projām. /J. Zvaigzne, Rēzekne./
14924. Ja atstāj neslaucītu krāsns priekšu,
tad brauc
melnām mutēm precinieki. /A. Šķēre, Kurmene./
14925. Ja krāsns labi nevelk, tad būs pērkona
lietus.
/E. Laime, Tirza./
14926. Ja krāsni kurinot metas dzirksteles, tad
sagaidāms
lietus. /E. Bole, Rīga./
II. Krāsns kurināšana.
14927. Kad rudenī krāsnis sāk kurināt un pirmo
reizi
iekurina nedēļas nepāru dienā, tad krāsns
sasprēgā.
/K. Corbiks, Ārlava./
14928. Divi nedrīkst kopā krāsni kurināt,
citādi tie sa-
strīdēsies. [Sal. istabas slaucīšana.]
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./
14929. Krāsnī uguni kurot, vispirms jāpārkrusta,
tad velns
nenodzēsīs. /Br. Puksts, Eglūna./
14930. Kad kurinot tievos galus pa priekšu bāž
krāsnī,
tad uguns nāk ārā. /J. Treimans, Bērze./
14931. Ja žagaram tievo galu bāž plītē,
tad govīm teļi
dzimst otrādi. /J. Cinovskis, Snēpele./
14932. Kad malku krāsnī bāžot,
tad jābāžot resgalis pa
priekšu, lai bērni ačgārni nedzimtu.
/H. Skujiņš, Smiltene./
14933. Kad krāsns izkurējusies, spelte nav
jāpamet vaļā,
citādi nomirstot acis paliek vaļā.
/A. L.-Puškaitis./
14934. Ja krāsnī pēc izkurināšanas
paliek degoša pagale,
tad būs viesi. /H. Skujiņš, Smiltene./
14935. Ja krāsnī pēc izkurēšanās
vēl paliek viena vai
vairāk pilnīgi nesadegušas pagales (nūdaguļi),
tad
drīzumā nāks viesi. Pēc pagaļu skaita un
lieluma
spriež arī par viesu daudzumu un vecumu.
/V. Kancāns, Asare./
14936. Kad krāsnī malkai degot nokrīt
kāda pagale uz
sāniem, tad todienu būs viesis.
/St. Kokins, Eglūna./
14937. Ja pēc krāsns kurināšanas
paliek vēl neizdegušas
pagales, tad sagaidāmi tikdaudz ciemiņi, cik
atlikušas pagales. /A. Bulēne, Turaida./
14938. Ja no krāsns dzirkstis lec ārā,
tad jāgaida viesis.
/N. Dārziņa, Ranka./
14939. Ja no krāsns ogles sprāgst, būs
tāls viesis; ja
ogles sprāgst ar lielu troksni - dusmīgs viesis.
/B. Daņilovs, Kacēni./
14940. Ja krāsns kuras un lec dzirksteles, tad būs
viesis
no vecmātes. /A. Aizsils, Zilupe./
14941. Ja krāsnij izkuroties, dibenā pagales
atlikušas,
būs ciemiņi. /I. Mennika, Ainaži./
14942. Ja krāsnī palikusi neizdegusi gara
pagale, tad
gaidāms garš ciemiņš. /M. Zaķis, Stiene./
14943. Ja kurina krāsni un ja tajā pēc
izkurēšanās starp
oglēm paliek kāds pagales gals, tad būs ciemiņš.
Ja pagales gals ir garš, tad būs garš ciemiņš,
ja
īss, tad - īss ciemiņš. /M. Zariņa, Ogresgals./
14944. Ja no krāsns izlec ogle, gaidāms viesis.
/A. Aizsils, Zilupe./
14945. Kad malkas pagale izkrīt no degošas krāsns,
tad
gaidāms viesis. /P. Jaunzemis, Nīca./
14946. Ja krāsnī palikusi kāda resna,
neizdegusi pagale,
gaidāms slikts viesis. /K. Kalniņa, Katvari./
14947. Kod kurinuoj cepli
ustobā, un nu cepļa skrīn ūglis
uorā, vai molka soks saudēt itei ceplī, itei pīzī-
mēj, ka atbrauks da tevis dusmeigs gosts, vai
nalobs cylvāks. /V. Podis, Rēzekne./
14948. Ja uguns krāsnī čīkst,
tad viesi būs.
/E. Tokele, Sesava./
14949. Ja krāsns dibinā pēc izkurināšanas
paspīd ogle,
kāds drīzumā mirs. /J. Jansons, Rīga./
14950. Kad jau gandrīz izdzisušā krāsnī
pēkšņi kāds ogle
iekvēlojas, tad mirušu dzird. /E. Laime, Tirza./
14951. Ja krāsni kurinot paspīd kvēloša
ogle un atkal
nozūd, tad tais mājās kāds mirs.
/A. Mūrniece, Cēsis./
14952. Ja kādreiz krāsnī ogles iztaisa
krustu, tad tanīs
mājās kādam jāmirst. /E. Poriete, Lubāna./
14953. Kad krāsns izkurējusies, bet vēl
kāda atsevišķa
pagale nav izdegusi, tad drīzumā dzirdēs, kur kāds
nomiris. /J. A. Jansons, Sigulda./
14954. Kad krāsns izkurējusies, durtiņas
nav jāpamet vaļā,
citādi nomirstot acis paliek vaļā.
/B. Daņilovs, Kacēni./
14955. Ja kādā mājā krāsnī
kauc uguns, tad no tās mājas
kādam strādniekam būs jāaiziet.
/V. Krieviņš, Daugmale./
14956. Ja žagarus bāž ačgārni
krāsnī, tad visi lopi dzimst
otrādi. /K. Poga, Penkule./
14957. Ja malku bāž ar tievo galu pa priekšu
krāsnī, tad
kustoņiem grūtas dzemdības.
/L Lorberga, Valmiera./
14958. Ja krāsnī nevar uguni iekurināt,
tad tanī istabā
atrodas kāds samīlējies cilvēks.
/P. Zeltiņa, Rīga./
14959. Krāsni kurot jāliek pagales ar resno
galu papriek-
šu, lai vecas meitas dabū apprecēties.
/A. Gulbis, Nogale./
14960. Ja zari krāsnī degot pīkst, tad
ir dzirdami bāreņi.
/A. Salmāns, Balvi./
14961. Krāsns slaukāmā slota jātaisa
no Jāņudienas meijām,
tad maize neplaisā. /R. Kalniņš, Lubāna./
14962. Kas ar izperu maizes krāsni slauka, tas paliek
laisks. /K. Jansons, Plāņi./
14963. Ja ziemā krāsni maisot ogles skan,
tad laiks turē-
sies pie salas. /K. Corbiks, Kalnamuiža./
14964. Ja krāsnī dūmi nāk atpakaļ
(krāsns nevelk), tad
sagaidāmas laika maiņas.
/V. Grūnbergs, Jaunpiebalga./
14965. Ja krāsns priekšā kādu aprunā,
tad aprunātājam
metas čulgas uz mēles. /Z. Lāce, Veclaicene./
14966. Kad krāsnī spļauj, tad piemiež
gultu.
/A. Vimba, Alsviķi./
III. Krāsns sapnī.
14967. Ja sapnī redz krāsni sagāžamies, tad
mirst tēvs
vai māte. /P. Š. Rīga./