KRAUKLIS.

14827. Lielās ceturtdienas vai Lielās piektdienas rītā
krauklim priekš saules jāaizskrien uz jūru, jāatnes
jūras ūdens un bērni ar to jānokristī, citādi
krauklēniem jāpārvēršas par kovārņiem.
/J. Ilsters. Etn. II, 1892./

14828. Dievs nolicis, ka krauklim jāizperinot bērni ziemā.
Kad bērni nedēļu veci, tad krauklim Lielās piekt-
dienas rītā priekš saules lēkšanas jāpārnesot tik
daudz jūras ūdens, ko bērniem nodzerties. Bet ja
dažu gadu gadoties, ka jūra viscaur aizsalusi un
krauklis nevarot ūdeni dabūt, tad viņa bērniem
jāpaliekot par kovārņiem.
/A. Lerchis- Puškaitis, Džūkste. LP III, 63./

14829. Lieldienas rītā priekš saules kraukļam knābī no
jūras katram savam bērnam ūdens jāatnes. Kuram viņš
ūdeni neatnesot, tas paliekot par kovārni. [Sal.
Lieldienas, vārna.] /K. Jansons, Plāņi./

14830. Kraukli tauta sauc par meli. /J. Jansons, Plāņi./

14831. Krauklis ķērc: "Brangs, brangs!"
/A. Miglava, Rīga./

14832. Kraukļi aiznes kākslī tos bērnus, kuri tēvu un
māti neklausa. /Manceļa Lettus un Langius./

14833. Kur skriesiet, melni kraukļi,
Bez saulītes vakarā?
- Māmiņai ziņu dod,
Dēliņš jūras dibenā. /LD 30796./

14834. Krauklīts sēd ozolā,
Runā svešu valodiņu;
Būs kungam karā iet,
Negulēt spilvenos. /LD 32123, 4./

14835. Kraukļu un vārnu brēkšana nozīmēja labu draugu
nāvi, karu un līdzīgas bēdu vēstis.
/P. Einhorns, 1627./

14836. Kam strādājot pār galvu plēsdamies pārskrien
kraukļi, tam būs drīz jāmirst.
/K. Jansons, Skulte./

14837. Ja pār māju laižas divi kraukļi ķērkdami un plēs-
damies, tad tur kāds mirs.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Bauska, arī Nereta./

14838. Kad kraukļi uz kādām mājām kaujas, tad tur kāds
mirs. /R. Bērziņš, Džūkste./

14839. Ja divi kraukļi laižas pār jumtu kaudamies, tad
vīram vai sievai jāmirst. /A. Tīsone, Dundaga./

14840. Ja dzird kraukli brēcam, tad mirs vīrietis; ja
vārnu - mirs kāda sieviete.
/J. Cinovskis, Alsunga./

14841. Ja uzlaižas uz jumta viens krauklis, tad apzīmētās
mājās mirs viens no neprecētiem; ja divi kraukļi,
tad viens no precētiem. /J. A. Jansons, Piņķi./

14842. Ja krauklis trīs reizes aplido, tad kādam jāmirst.
/A. Kāposts, Panemune./

14843. Ja kraukļi daudz salaižas pie mājām, - dzirdēs
jaunas ziņas. /E. Vasermane, Rīga./

14844. Krauklis, pār māju skriedams brēc, sagaidīdams
maitu vai mironi. /A. Cirsis, Kalupe./

14845. Ja gaisā kraukļi kaujas, tad kāds no pāra mirst.
/K. Lielozols, Nīca./

14846. Ja pār māju plēsdamies laižas kraukļu pāris, tad
jāšķiras kādam laulātam pārim.
/E. Jēpe, Palsmane./

14847. Kad trīs kraukļi gaisā kaujas, tad kāds ir nomiris.
/T. Rigerte, Panemune./

14848. Ja kraukļi virs kādām mājām skriedami kaujas, tanīs
mājās gaidāms mironis. /J. Zvaigzne, Rēzekne./

14849. Kad kraukļi pār māju skrien, tad vai nu kāds cil-
vēks tanī mājā mirs, jeb kāds lops sprāgs.
/J. Ilsters, Etn. II, 1892./

14850. Ja pār kādu māju pārlaižoties divi kraukļi krustām
pāri, tad saka, ka tanī mājā kāds miršot.
/E. Aizpurve, Lubāna./

14851. Kad divi kraukļi kaujas, tad kāds būs apprecējies.
/T. Rigerte, Panemune./

14852. Ja divi kraukļi laizdamies kaunas, tad tur mirs
vīrs vai sieva. /V. Arbidāns, Latgale./

14853. Kur gaisā kraukļi plēšas, tur laulāts pāris šķiras.
/M. Brante, Ainaži./

14854. Ja krauklis, pār istabu skrienot, taisni virs
skursteņa sāk krākt, tad tai mājā kāds mirs.
/J. Lazdāns, Kalupe./

14855. Ja kraukļi skriedami pār mājām kraukš, tad kāds no
mājniekiem mirs. /J. Fleišers, Skrunda./

14856. Kad krauklis skrej pa gaisu un ķērc, tad kādam ir
jāmirst no tās puses, kurp aizskrej krauklis.
/J. Cinovskis, Snēpele./

14857. Krauklis kliegdams skrien pār māju, tad kāds mirs.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

14858. Kad krauklis pār māju pārlaižas, tad tur kāds mirs.
/A. Zandere, Dole./

14859. Ja krauklis pārlaižas pār māju kraukšķinādams -
kādam no tās mājas iemītniekiem tanī gadā jāmirst.
/V. Putra, Kalsnava./

14860. Ja krauklis laižas pār kādu māju un krākdams met
kūleni, tad tai mājā kāds var mirt, bet visādā ziņā
kāds slimos. /V. Cepļaks, Eglūna./

14861. Ja krauklis skrien ķērkdams pār māju, tad tai gadā
tur nodeg kāda māja. /A. Salmāns, Balvi./

14862. Ja kraukļi skrien pār māju kliegdami, tad gaidāms
ugunsgrēks. /A. Aizsils, Zilupe./

14863. Kad kraukļi dikti krauc, tad būs ugunsgrēks, vai
arī kāds nomirs. /K. Lielozols, Nīca./

14864. Ja krauklis ķērkdams laižas pār kādu māju, tad
tanī mājā kāds nomiršot.
/K. Corbiks, Kroņa - Vircava./

14865. Ja krauklis laižas brēkdams pār māju, tad tur kāds
mirs jeb būs cita liela nelaime.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

14866. Kad kraukļi pār māju laižas, tad kāds tur mirs.
/K. Jansons, Plāņi./

14867. Ja krauklis laižoties klaukšķina, tad tur, kur
viņš laižas pāri, gaidāms mirons.
/M. Navenickis, Zasa./

14868. Kad krauklis laižas pie mājas kliegdams, tad kādam
jāmirst. /Z. Prauliņš, Aumeisteri. P. Š., Rīga./

14869. Ja krauklis skrien pār māju ķērkdams, tad vienam
jāmirst. /J. Upmalis, Ļaudona./

14870. Kur krauklis brēc, tur kāds mirs. /P. Š., Preiļi./

14871. Ja mājās gulēja slimnieks un pār istabas jumtu
pārskrēja krauklis, tad tā bija droša zīme, ka
slimais mirs. /P. Lodziņš, Sēļpils./

14872. Ja divi kraukļi kaudamies skrēja mājām pāri, tad
tur bez šaubām kāds mirs, kauču tur vēl nebūtu
neviena slima. /P. Lodziņš, Sēļpils./

14873. Ja divi kraukļi skrien pa gaisu kaudamies, tad
drīz kāds no precētiem mirs. /M. Ķaupelis, Nīca./

14874. Ja krauklis skriedams kliedz, tad kāds cilvēks
miris. /I. Indāns, Gārsene./

14875. Kad viens krauklis pārlido kramšķinādams, tad viņš
nes vēsti, ka kāds ir miris, kad lido divi kopā, -
miris kāds no pārniekiem (precējušamies).
/J. Apsalons, Sērpils./

14876. Ja dzird kraukli krimšķinām, tad kādam jāmirst.
/O. Darbiņš, Birži./

14877. Ja kraukli dzird kraucinot virs galvas, tad
bēdīgas ziņas dabūs dzirdēt. /V. Grīva, Lubāna./

14878. Ja krauklis krakšķina, tad kādam jāmirst.
/E. Lācis, Tirza./

14879. Kad krauklis ķērkdams laižas pāri mājai, tad lopi
saslims ar kādu sērgu. /M. Bērziņš, Vaidava./

14880. Kad krauklis kraucina, tad kāds cilvēks nomirs.
/R. Kalniņš, Lubāna./

14881. No kuras puses kraukli redz laižoties, no tās
puses sagaidāma bēru ziņa. /K. Corbiks, Rembate./

14882. Ja divi kraukļi kopā laižas un klankšķina, tad
šķirsies divi laulāti cilvēki un būs lielas žēla-
bas. /M. Navenickis, Zasa./

14883. Ja krauklis pārskrien krustā pār māju, tad tanī
mājā kāds drīzumā mirs. /K. Līdeka, Meirāni./

14884. Ja kāda saimnieka laukā kraukļi staigā krimzdami,
tad tanīs mājās kāds domā laulātu pāri šķirt caur
nāvi. /V. Miķelāns, Dunava./

14885. Ja divi kraukļi skriedami sasitas kopā, tad laulāts
pāris šķiras, no kuriem viens mirst.
/I. Indāns, Gārsene./

14886. Kad kraukļi pārā pār māju laižas, tad laulāti ļau-
dis šķiras. /K. Jansons, Plāņi./

14887. Ja laižas divi kraukļi pār māju un saskrien kopā,
saknābjas un pēc tam aizskrien katrs uz savu pusi,
tad kāds mirs, bet ja kraukļi aizskrien abi uz
vienu pusi, tad saimnieki dzīvos ilgu mūžu.
/M. Zaube, Rīga./

14888. Kad divi kraukļi skrīn par kaidu sātu un kaunās,
tod tymā sātā miers veirs vai sīva.
/A. Garijone, Domopole./

14889. No kuras puses krauklis kliegdams laižas, no tās
puses tas nes sliktas ziņas.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

14890. Ja kraukli redz laižamies, tad no tās puses, no
kuras atlaidās, dabūsi kaut ko jaunu dzirdēt.
/V. Miķelāns, Rubeņi./

14891. Kad divi kraukļi skrien kopā sizdamies, tad tanī
apkaimē gaidāmas kāzas.
/J. Ilsters. Etn. II, 1892./

14892. Kad divi kraukļi skrien pār jumtu, tad tai mājā
būs kāzas. /J. Lazdāns, Kalupe./

14893. Ja pie loga sēd melni kraukļi, tad tam jāmirst,
pie kā loga kraukļi sēdējuši.
/A. Šulcs, Krievijas pierobeža./

14894. Ja krauklis izperē bērnus Zaļās ceturtdienas rītā,
tad tie ir krauklēni, bet ja pēc tam, tad -
kovārnēni. /A. Zālīte, Bērzpils./

14895. Ja atrod kraukļa lizdu ar bērniem, tad no zariem
vajaga aptaisīt ap to sētu. Otrā dienā tur vairs
bērnu nebūs. Kraukļu māte būs atnesusi bērniem
tādu zāli, kas tos padarījusi neredzamus. Nevajaga
acīm ticēt, bet sameklēt ar rokām putnēnus un
izņemt no mutes brīnuma zāli. Krauklēnus tūliņ
varēs redzēt un pašam būs tāda zāle rokā, kas
padara cilvēku neredzamu. [Sal. kaķis.]
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 205./

14896. Kad kraukļa bērnus pakar ačgārniski pie lizdas,
tad kraukļam uznāk tāds žēlums un kauns, ka viņš
atnes tādu zālīti, kas padara bērnus neredzamus.
Ar šo zālīti arī cilvēks paliek neredzams.
/P. Š., Rauna./

14897. Kraukļi kliedz uz lietu.
/Atbalss k. 1897. P. Dreimanis, Ogre./

14898. Ja kraukļi ķērc, tad gaidāmi negaisi: vasaru
lietus, ziemu puteņi. /L. Kluce, Jaungulbene./

14899. Ja krauklis ziemā ķērc, gaidāms mīksts laiks.
/K. Lielozols, Nīca./

14900. Kraukļi peldas pavasarī uz siltu laiku.
/M. Sikle, Nīca./

14901. Krauklis nāk pie mājas, klajumā un krauc uz lietu.
/M. Spilva, Druviena./

14902. Ja kraukļi laižas no meža klajumā, tad būs atkus-
nis. /M. Antons, Lubāna./

14903. Kad kraukļi gaisā plēšas, tad gaidāms lietus.
/I. Mennika, Ainaži./