KREKLS.

14975. Krekli jāizgriež pēc pusdienas, tad tie labi pieguļ
pie miesas. /E. Korne, Meirāni./

14976. Krekli jāgriež vecā mēnesī, tad blusas nekož.
/K. Biša, Vijciems./

14977. Jauni krekli jāšuj jaunā mēnesī, lai tik ātri ne-
noplīstu. /A. Dragone, Palsmane./

14978. Krekli jāšūn jaunā mēnesī, jo tad tie ir izturīgāki.
/A. Podniece, Ogre./

14979. Krekli jāšūn vecā mēnesī, tad viņi būs izturīgi.
/M. Rulle, Lubāna./

14980. Ja kreklu šuj vecā mēnesī, tad nejūk laukā šuves.
/E. Zirnītis, Lubāna./

14981. Krekli nav jāšūn jaunā mēnesī, tad jūk šuves ārā.
/E. Līdeka, Lubāna./

14982. Krekli jāšuj vecā mēnesī, lai strādājot tie nekāpj
uz augšu. /V. Miķelāns, Rubeņi./

14983. Krekli jāšuj vecā mēnesī, tad nelien ārā no biksēm.
/V. Alke, Jaungulbene./

14984. Ja kreklus šuj tad, kad putni iet pavasarī, vai
arī rudenī, tad aug utis. /V. Alke, Jaungulbene./

14985. Krekli jāšuj vecā mēnesī, tad tie ir mīksti, un
viņos neaug blusas. /E. Laime, Tirza./

14986. Jaunā mēnesī nedrīkst šūt jaunu kreklu, lai neaugtu
utis. /J. A. Jansons, Piņķi./

14987. Krekli jāšūn vecā mēnesī, tad neaug blusas un utis.
/G. Stankeviča, Dzelzava./

14988. Kad jaunā mēnesī kreklu šujot, tad esot vienmēr
viņā daudz blusu, ja vecā - maz.
/E. Muzikante, Burtnieki./

14989. Jaunā mēnesī nevajaga kreklu šūt, tad utes augot.
/A. Šeitiņš, Taurene./

14990. Vecā mēnesī vajaga šūt jaunus kreklus, tad neaugs
blusas. /V. Līce, Līgatne./

14991. Krekls jāšuj vecā mēnesī, lai blusas neaug.
/M. Pelēce, Cirsti./

14992. Krekli jāšuj vecā mēnesī, lai valkājot āda neniez.
/J. Vilnītis, Jumurda./

14993. Krekli jāšuj vecā mēnesī, lai valkājot āda neniez.
/J. Vilnītis, Jumurda./

14994. Kad šuj jaunu kreklu, tad piektdienā nedrīkst to
pabeigt, jo tad kukaiņi aug.
/E. Vīksne, Vecpiebalga./

14995. Jaunā mēnesī nešuj kreklu, jo kodi apēdīšot.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

14996. Jaunā mēnesī šūtos kreklos augot utis, vecā ne.
/Atbalss k. 1897. K. J. Druste./

14997. Krakli un bikses (yuzas) juošyun vacā mēnesī, lai
naierst un lai nav kustūnes (utu, blusu).
/B. Spūlis, Vārkava./

14998. Nu reita šyuts krakls kuop uz augšu.
/A. Borozinska, Barkava./

14999. Kad kreklu šuj, tad diegu pavedienu nebūs ugunī
nodedzināt, citādi utis nākot kreklā.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

15000. Ja kreklu šujot diegs sasitas mezglā, tad pašūtais
krekls būs laulājamais krekls. /A. Plaudis, Kosa./

15001. Meitas nedrīkst vilkt mugurā jaunu kreklu, pirms
tas netiek izmazgāts, jo tad tās tiek ņemtas ļaužu
valodās. /E. Krafte, Iļģuciems./

15002. Ja jaunas meitas grib gūt ballē lielu piekrišanu,
tad velkot tīro kreklu mute jānoslauka krekla mu-
guras apakšpusē. /E. Rotmane, Jaunauce./

15003. Kad jaunu kreklu pirmo reizi velk mugurā, tam
vajaga izmest cauri ogli, lai nebūtu aizmirsīgs.
/K. Corbiks, Līvbērze./

15004. Jaunu kreklu pirmo reizi mugurā velkot, vajaga
pārmest krustu, lai tas būtu stiprs valkājot.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

15005. Tīru kreklu velkot jāaizmet krusts, citādi nav
sekmju. /K. Rasa, Kalnamuiža./

15006. Baltu kreklu velkot, jāmet krusts priekšā, tad
visu nedēļu labi iet. /P. Lapiņš, Vecpiebalga./

15007. Tīru kreklu uzvelkot, met krusta zīmi, lai neaug
blusas. /A. Sprūdžs, Varakļāni./

15008. Baltu kreklu mugurā velkot, jāmet krusts, lai velns
bēg projām. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./

15009. Kreklu velkot jāmet krusts, jo tad Dievs palīdz.
/K. Corbiks, Ozoli./

15010. Ja cilvēks velk jaunu kreklu, tad jāstāv pret
ziemeļiem, tad nemetīsies utes.
/A. Bērziņš, Rīga./

15011. Sestdien jaunu kreklu velkot, ja to uzvelk otrādi,
tad būs nākamā nedēļā kādas viesības.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

15012. Ja kreklu uzvelk netīšām uz kreiso pusi, tad
pārēdīsies. /E. Reinbacha, Vecpiebalga./

15013. Ja kreklu uzvelk netīšām uz kreiso pusi, tad dabūs
bārienu. /E. Reinbacha, Vecpiebalga./

15014. Ja krekls apvelkas otrādi, tad ies labi.
/A. Podniece, Ogre./

15015. Kad kreklam uzvelkot kreiso pusi, tad būšot jāpie-
dzeras. /T. Ziemele, Smiltene./

15016. Ja velkot kreklu mugurā, tas apvelkas ļaunā pusē,
tad dabūšot no kāda rājienu vai pat pērienu.
/P. Eglīte, Priekuļi./

15017. Sestdienas vakarā kreklam krūtis neaizpogā, lai
kara laikā var izbēgt. /K. Jansons, Plāņi./

15018. Kad pats kreklu knopē, tad nevar grāmatu iemācī-
ties. /R. Bērziņš, Džūkste./

15019. Ziemas svētku sestdienā kreklam vajag būt baltam,
lai būtu arī vecs, bet Lieldienā jaunam, lai būtu
vai zaļš. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

15020. Ziemas svētki saka: "Lai vecs (krekls), kad tik
balts", bet Lieldiena: "Lai zils, kad tik jauns."
/J. Rubenis, Ērgļi./

15021. Kad kreklu novelkot, tam apgriež otru pusi, tad ap
pirkstu nagiem āda plīst.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

15022. Ja kreklu novelkot apgriež uz kreiso pusi, tad
nagu vaļņi atskabardojas. /J. Rubenis, Ērgļi./

15023. Kad aiztiek uz ļauno pusi apmauktu kreklu, tad pie
pirkstiem metas atskabargas. /K. Jansons, Plāņi./

15024. Ja cita kreklam veleknī kreisā puse - tad nedrīkst
apgriezt labo, citādi pirkstiem metīsies atskabar-
gas. /V. Amoliņa, Vecpiebalga./

15025. Savalkātu otra kreklu nedrīkst sausu apgriezt no
kreisās puses uz labo, jo tad griezējam plīst pirk-
stiem atskabargas. Ja šo kreklu samērc un ar vāli
savelē, tad var griezt un nekas slikts nenotiek.
/E. Stīpniece, Vērene./

15026. Meitu, kas pamet pusē mazgātu kreklu, brūtgāns
atstāj. /A. L.-Puškaitis./

15027. Ja meita atstāj pusmazgātu kreklu, tad brūtgāns
atstāj tādu meitu. /A. Broža, Naukšēni./

15028. Meitu, kas pamet pusē mazgātu kreklu, brūtgāns
atstāj. /Bērziņš, Ropaži./

Krekls sapnī.

15029. Kad sapņos redz melnu kreklu, tad slikti klājoties;
kad redz baltu kreklu, tad labi klājoties.
/K. Boivičs, 1862. g.
A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./

15030. Ja sapnī redz sevi vai kādu citu kreklā, tad tas
nozīmē pāriešanu uz jaunu vietu. /P. Š., Rīga./

15031. Kad kāds vīrs uzvelk sapnī sarkanu kreklu, tad tas
dabū tiesas vīra amatu. /Āronu Matīss, Bērzaune./