KRĪTAMĀ VAINA.

15381. Kad staigā par kapu vietām, tad piemetas krītamā
kaite (krītamais). /J. Steglavs, Jelgava./

15382. Kad pār nestavām pāri kāp, tad gadās krītamā kaite.
/J. Steglavs, Jelgava./

15383. Ja tur stāv, kur suns vārtījies, tad piemetas krī-
tamais. /A. L.-Puškaitis./

15384. Kur vista dzer ūdeni un ja tās pilītes, kas nokrīt
atpakaļ, kāds iedzer, tad tam ceļoties krītamā
kaite, kas neesot vairs izdziedējama.
/E. Aizpurve, Lubāna./

15385. Krītamā vaina ceļas no bailēm un bēdām. Viņu dziedē
ar svikliem. /P. Š., Skaista./

15386. Ar klemmi bērns mirst, ar krītamo ne.
/A. Rozenšteine, Saldus./

15387. Ja ir saslimis ar krītamo kaiti, izārstēt var, ja
no saules rieta līdz otram saules lēktam (nakti)
savērpj, izauž, pašuj un uzvelk jaunus kreklus.
/V. Miķelāns, Asare./

15388. Vienā dienā jāsavērpj, jānoauž un jāizšuj krekls,
tad ar šā krekla palīdzību varot dziedēt krītamo
slimību. /O. Darbiņš, Birži./

15389. Krekliņu vai citu ko, ko bērns valkājis pie plikas
miesas, aiznes, nosviež pie krusta ceļiem (ielām);
slimība tad atstājas no bērna un pielīp uzjēmējam.
/K. Pētersons, Ventspils./

15390. Lai izārstētu cilvēkam krītamo kaiti, jādod viņam
saules rietā dzert to ūdeni, kas zirgam pēc dzer-
šanas iztek caur nāsīm. /J. Vīksne, Lubāna./

15391. Krītamo kaiti var izārstēt, ka paņem no tāda zirga
spalvas, kam vīveles, ieliek tās baltmaizē un apēd.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

15392. Krītamā vainā jāsadedzina slimā drēbes un pelni
jādod iedzert. /K. Jansons, Plāņi./

15393. Krītamā vainā jāsadedzina slimnieka krekla paduses,
un pelni nezinot jādod tam nodzert.
/K. Jansons, Plāņi./

15394. Ja grib izdziedēt krītamo vainu, tad vienā pašā
dienā jāsavērpj lini, jāizauž audeklā, jāsašuj
kreklā, kurš tad jāuzvelk slimajam.
/P. Š., Preiļi./

15395. Kad bērnam krītamais (klemme, krampji), dod nabi-
ņas pulveri krūšu pienā. Kad pirmo reizi krītamais,
norauj bērniņam krekliņu (pietiek ar gabaliņu),
pārsviež jumtam pāri, sadedzina un iedod pelnus.
/Ūdre, Tetele. Birkvalde, Lielsatiķi./

15396. Kad cilvēkam pirmo reizi ceļas krītamā kaite, tad
vajaga viņam novilkt kreklu un pārplēst uz pusi.
Tai kreklā vajag iesiet akmeni un trīs reizes
sviest pāri jumtam, tad krītamā kaite atstāj.
/M. Ķaupelis, Nīca./

15397. Kad reiz vienam puišam uznākusi krītamā vaina, tad
viena vecenīte likusi to noģērbt kailu, izgriezusi
kreklam no paduses drēbes gabalu un to sadedzinā-
jusi. Kad vaina atsitusies, tad iedevusi puisim
ieņemt sadedzinātās drēbes pīšļus. No tās reizes
puisis bijis vesels uz visiem laikiem.
/H. Skujiņš, Smiltene./

15398. Krītamo (klemmi) glābj ar gabaliņu no otras puses,
kuru sažaudētu un sarīvētu dod bērnam iekšā.
/K. Pētersons, Tetele./

15399. No mācītāja palūdz no baznīcas altāra segas trīs
diedziņus un vienu glāzīti dievgalda vīna;
diedziņi jāsadedzina pulverī un jāieber vīnā, vīns
labi jāsaskalo un trīs reizēs jāizdzer, tad krītamā
kaite vairs nebūšot. /Etn. 1891. g. I, 110./

15400. Kad caur koku šekumu izaudzis kāds cits koks, tad
šis pēdējais jāsadedzina un viņa pelni jādzer, tad
krītamā kaite nozūdot. /M. Ārons, Bērzaune./

15401. Ja kāds slimnieks radinieks mirst, tad mirušā ūdeni
vajaga iedot cilvēkam, kam ir krītamā kaite. Ja ar
to nepietiek, tad jāizrok kāda miroņa galva, tur
uz galvas kausa atrodas īpaši burti - to visi zinot.
Šos burtus vajag nokasīt un to pulveri iedot
slimajam, tad tā nelaime atstās cilvēku.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

15402. Ja cilvēks ir slims ar krītamo kaiti, tad tam
vajaga mazgāties tādā ūdenī, kurā ir mazgāts mirons,
un krītamā kaite būs projām.
/V. Krieviņš, Daugmale./

15403. Valgs, ar kuru cilvēks pakāries, jāsadedzina, un
šie pelni noder krītamās kaites ārstēšanai (jādzer
ar ūdeni). /V. Miķelāns, Asare./

15404. Ja kādam ir krītamā kaite, jāatrod pieci vai sep-
tiņi pelēni, jāsagrauzdē, jāsasmalcina un jādod
slimniekam ar ūdeni vai pienu iedzert.
/K. Lielozols, Nīca./

15405. Pret krītamo kaiti lieto čūskas galvas pelnus.
Ieņemot šos pelnus pa naža galam katru dienu. Šīs
zāles jālieto ilgāku laiku. /E. Vēvere, Ļaudona./

15406. Kad kam krītamā vaina, tad dzīvam kaķam pret to
vietu, kur sirds, esot jāizgriež ādas gabaliņš,
jāsadedzina un pelni jāiedod.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

15407. Kad kādam ir krītamā vaina un vājums uziet, tad
vajaga ņemt melnu kaķi, uzgriezt uz astes krustu
un tad tam vājajam tās asinis jāiedod.
/J. Jansons, Rīga. Zeltenietis, Valmiera./

15408. Ja kādam ir krītamā kaite, tad jādabūn melns kaķis
bez neviena baltuma, jāpārgriež pēdējais krusta
kauls un iztekošās asinis jāizdzer, tad slimība
pāries. /M. Macpāne, Alsunga./

15409. No krītamās vainas palīdz melna kaķa asinis, bet
kaķim vajaga būt pavisam melnam. Tāpat der arī
kurmja asinis. /F. Brīvzemnieks, 1831. VI, 193./

15410. Cilvēkam, kam esot krītamā kaite, jāpaņemot tas
zemes piciņš, kurš kustas no kurmja kustināts un
jāapēdot, tad tiekot vaļā no krītamās kaites.
/E. Aizpurve, Lubāna./

15411. Krītamai ligai esot derīgas kurmja, kā arī melna
gaiļa asinis. Vēl labāks ir pulveris, taisīts no
kurmja, kas jānoķer gavēnī priekš dzeguzes un dzīvs
jāsagrauzdē. /K. Miļnus, Žeime./

15412. Ja ir krītamā vaina, tad vajaga dzert kurmja asinis.
/J. A. Jansons, Piņķi./

15413. Ja cilvēks slimo ar krītamo kaiti, tad vajag dabūt
kurmi un izvārīt zupā. Šo virumu dod ar visa kurmja
gaļu, tad slimnieks paliek vesels.
/L. Dragūne, Meirāni./

15414. Vajaga dzert kurmju asinis, tad var izārstēt krī-
tamo kaiti. /J. Atteka, Nīca./

15415. Kad bērnam krītamais, nokasa vecu dzelžu rūsi un
dod iekšā, dod arī mella kraukļa asinis jeb sade-
dzina sarkanu zīda drānu un dod iekšā no pelniem.
/Rašmane, Saldus./

15416. No krītamās kaites var izdziedēties, ja slimnieks
izrauj dzīvam krauklim sirdi un dzer tā kraukļa
asinis. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 194./

15417. Krītamā vainā kraukļa asinis jādzer.
/K. Jansons, Plāņi./

15418. Kam krītamā vaina, tam slepeni ir jāiedod kurmja
asinis. /P. Š., Smiltene./

15419. Kad bērnam krītamais, tad tur kreisajā rokā dzīvu
kurmi, kamēr nobeidzas; viņa asinis tad iepilina
pienā un iedod bērnam. /Brauferte, Elēja./

15420. Cilvēkam ar krītamo kaiti devuši ēst tā cilvēka
mazā pirkstiņa asinis, kas to kaiti pirmo reiz
redzējis. /M. Navenickis, Zasa./

15421. Bērnam, kam krītamais, kas sabaidījies, dod iekšā
gaiļa seksti, gaiļa asinis, mazgā arī ūdenī, kurā
ieliktas kapa smiltis. /Birkvalde, Lielsatiķi./

15422. Krītamā vainā jālieto zemes vēzis.
/K. Jansons, Plāņi./

15423. Caur zirga galvas kausa kreiso aci izaugusi zāle -
lai tā būtu kāda būdama - ir derīga krītamai
kaitei. Tā ir jāsavāra un jādzer iekšā.
/J. Ilsters./

15424. Krītamo vainu dziedē ar vībotnēm, kuras jāizrauj
ar visu krūmu un jāvāra tējā. /P. Š., Preiļi./

15425. Kad krītamā kaite ir, tad vajaga savārīt balto
jurģeņu saknes un to tēju dzert.
/M. Ķaupelis, Nīca./

15426. Krītamo vainu dziedē ar boldrijāna ziediem.
/P. Š., Preiļi./

15427. Ar krītamo kaiti nokritušais jāpavelk no vietas,
tad ātrāk piecelsies. /J. Jakāns, Bebrene./

15428. Krītamā vainā slimais no šaujas pats savus mīzalus
dzer. /K. Jansons, Plāņi./

15429. Krītamā vainā jāēd trejdeviņu māju maize.
/K. Jansons, Gatarta./

15430. Cilvēkam, kam esot krītamā kaite, lai tiktu vaļā
no tās, jāpaņemot sūniņas, kuras atrodas pie ozolu
zariem, bet viņas jādabūnot tanī brīdī, kad zibens
kaut kur sperot. /E. Aizpurve, Lubāna./

15431. Lai izārstētu krītamo sērgu, jāņem sakne no lielas
rozes un jānēsā pie miesas. Sakne jārok pie veca
mēneša svētdienas pēcpusdienā.
/T. Ķenga, Jelgava./

15432. No atrastas pakavu naglas taisa tievu gredzenu.
Slimajam tas pastāvīgi jānēsā pirkstā. Kad slimība
parādās ar krampjiem, tad slimajam jālūko tas
gredzens pārlauzt. Ja izdodas pārlauzt, tas slim-
nieks izdziedējas no savas kaites.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 193./

15433. Krītamo sērgu var izārstēt šādi: Koka gabaliņus
(nepārnieku skaitlī) no pliederu koka (ceriņu vai
arī kliederu) apkar ap kaklu. Pliederam jāaug
ganībās un koka gabaliņi nedrīkst būt uz zemi
gulējuši. Kociņi jānēsā tik ilgi ap kaklu, līdz
lentīte, uz kuras tie uzvērti, pati pārtrūkst. Pēc
tam koka gabaliņi jāiemet tekošā ūdenī.
/T. Ķenga, Jelgava./

15434. Kam ir krītamā vaina, tam jānēsā vara riņķis ap
kaklu. /P. Š., Rīga./