KRUSTMĀTE.

15567. Krustmāti nevar ņemt ar sliktām īpašībām, jo tās
pāriet arī krustbērnā. [Sal. kristīšana.]
/A. Berķe, Mētriene./

15568. Ja meita grib iet pie vīra, tad lai nebrauc kūmos
pirmai krustmeitai, bet jābrauc krustdēlam.
/J. Rupjais, Asūne./

15569. Ja meitai pirmais krustbērns ir puisītis, tad tā
drīz apprecēsies; bet ja ir meitene, tad paliks
veca meita. [Sal. krusttēvs.]
/E. Vēvere, Ļaudona./

15570. Ja pirmais krustbērns ir puika, tad tas ir krust-
mātei par laimi. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

15571. Ja meitai pirmais krustbērns meitene, tad paliek
vecmeita. /H. Siliņa, Dobele./

15572. Jo meita kristīs pyrmū kristameitu, tad byus daudzi
svuotu, bet pi veira naizīs dreiži; bet jo kristīs
kristdālu, tad izīs pi pyrmuobryuguona.
/T. Beča, Preiļi./

15573. Krustmāte, nesdama bērnu uz kristīšanu, nedrīkst
runāt, lai bērns augtu smuks un daiļš.
/A. Salmāns, Balvi./

15574. Bērna krustmāte (kristību dienā) nedrīkst liet uz
celiņa nekādus netīrumus, jo citādi viņas
krustbērns ir visu mūžu netīrs. [Sal. Kristīšana.]
/J. Pamplis, Garoza./

15575. Sieva uz grūtām kājām nevarot vest bērnu uz baznīcu
kristīt, jo tāds bērns esot nelaimīgs un tam esot
pulka bēdu jācieš. /A. Bīlenšteina rokraksts.
K. Boivics, 1862. g., Lubāna./

15576. Ja krustmāte ir grūta, tad bērnam būs liels vēders.
[Sal. kristīšana.] /K. Jansons, Plāņi./

15577. Ja krustmātei ir ziedi, tad krustāmam bērnam būs
sarkana padegunīte. Lai tas tā nenotiktu, tad
krustmātei no baznīcas atbraucot jāapsien sev ap
kāju sarkana prievīte, jeb arī bērna padegunīte
jānoslauka sava krekla piešuvī. [Sal. kristīšana.]
/K. Jansons, Plāņi./

15578. Nav labi, ja krustmāte pa mēnešziedu laiku nes bērnu
kristīt, tad tas būšot netīrīgs. Tādā gadījumā
krustmātei aiz zeķēm jāaizbāž ogles.
/A. Vaskis, Tukums./

15579. Krustmātei jāņem krustubās līdz kāda tērauda lieta,
lai bērnam uz sejas nav izsitumu.
/K. Jansons, Plāņi./

15580. Otrā rītā pēc krustībām krustmātei darbi jādara
ļoti izveicīgi un jāpamēģina no katra darba kaut
cik, lai krustbērns būtu darbīgs.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

15581. Kad krustmāte auklē bērnu, tas izaug liels un stiprs.
/P. Zeltiņa, Rīga./

15582. Krustmātei pādi dīdot vajaga apvilkt kuplus brunčus,
jo tad pādei būs kupls augums.
/V. Bērziņa, Prickule./

15583. Krustmātei pādi dōdot vajaga skaļi gavilēt, jo tad
pādei būs skaļa balss. /V. Bērziņa, Priekule./

15584. Krustmātei pādi dīdot vajaga skatīties pabeņķī, jo
tad pāde būs kaunīgas dabas.
/V. Bērziņa, Priekule./

15585. Krustmātei pādi dīdot vajaga to augsti mest gaisā,
jo tad pādei būs stalts augums.
/V. Bērziņa, Priekule./

15586. Ja ceļā satiek krustmāti, tad gājums labi izdosies;
bet ja precībās braucot satiek krustmāti, tad būs
nelaimīga laulība. /V. Pilipjonoks, Asūne./