KRUSTS.

15587. Kapa krustu taisīja vīriem no oša koka, sievām no
paegles. Vīru krusts bija tāds: , sievu krusts
tāds: . /K. Treurs, Sarkanmuiža./

15588. Krustu liek katoļi vairāk kājgalī, luterāņi vairāk
galvas galā, bet notiek arī otrādi.
/S. Novickis, Ilūkste, RKr. 11./

15589. Mirušam krustu liek pie kājām, lai pastarā dienā
augšāmceļoties varētu pieķerties.
/G. Pols, Baldone./

15590. Agrāk bērinieki likuši uz krustiem naudu, bet
tagad to vairs nedara. Neesmu arī dabūjis zināt,
kāda iemesla dēļ to darījuši.
/J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 173./

15591. Kad krustām noliek darba rīkus, tad velnam tai
brīdī galva sāp. /K. Jansons, Plāņi./

15592. Tā ka velni visvairāk rādās uz krustceļiem, sevišķi
pusnaktīs un pusdienās, tad dievbijīgi ļaudis liek
tādās vietās krustu. Krustus ceļ visvairāk lauku
svētīšanai. Viņus uzstāda arī vecāki kam nav bērbu,
jeb kam bērni mirst. /V. Juoņus, Pustiņa./

15593. Pirmo nakti mirona dvēsele guļ krusta galā.
/LD 27615-20./

15594. Ja no salmiem jeb skaliņiem saliekas krusts istabā,
tad tai mājā kāds mirs. /V. Cepļaks, Eglūna./

15595. Ja zemē nomestas skaidiņas ir sataisījušās krustā,
tad jātaisās būs uz bērēm. /V. Alke, Jaungulbene./

15596. Ja ko strādājot priekšmeti nejauši saliekas
krustiski, kāds mirs. /L. Grīnberga, Nereta./

15597. Kad krustus taisa, vienalga, vai smiltīs, vai
rotaļādamies, tad māte mirst. [Sal. kaps, kapsēta.]
/A.Mednis, Garoza./

15598. Ja viens krusts nopūst, tad otru vairs uz tā kapa
neliek, lai viņā saulē nebūtu div krusti jānes.
/L. konv. vārdnīca, 15452./

15599. Kreklu mugurā velkot, vakarā gulēt ejot, krusta
zibeni redzot, ļaudis pie krūtīm krustu met.
/K. Jansons, Trikāta./

Krusts sapnī.

15600. Ja sapnī redz baltu krustu, tad būs laime; ja redz
melnu krustu, tad nelaime. /P. Š., Preiļi./