KŪĶU DIENA.

15920. Senāk kūķus vārījuši ēkā un maisot nedrīkstējuši
smeķēt, jo tiklīdz smeķējuši, tad apsprāgušas
visas cūkas. Priekš kūķu ēšanas vispirms visa saime
apgājusi ap istabu, papriekšu gājis saimnieks, tad
saimniece u. t. t. Iedami visi urkšķējuši kā cūkas.
Šādas ieražas ieturētas vēl nesen, tās arī
redzējusi mana mātes māte. /O. Darbiņš, Birži./

15921. Kūķu diena ir Ziemassvētku sestdiena. Tai vakarā
jāvāra grūdenis ar cūkas ausi.
/Mucukalns, Stende un Bērzaune./

15922. Kūķu vakarā vāra zīdeni ar gaļu.
/J. Rubenis, Ērgļi./

15923. Ziemassvētku vakaru lubānieši sauc kūča vakaru,
kad vārījuši zīdeni, kā vecas mātes vēl tagad dara.
/Z. Lancmanis, Lubāna./

15924. Ziemassvētku sestdienas vakars Cesvainē tiek
nosaukts par kūķu vakaru un tad tur vārot cūkas
galvas pusi ar ausi. /K. Bika, Gaujiena./

15925. Koču vakarā krusti jāvelk uz durvīm, tad burvji
netiekot visu gadu istabā. /E. Līdeka, Lubāna./

15926. Kūķu vakarā lika uz visiem logiem un durvīm
sērmokšļu krustus. Uz nama durvīm vēl vilka ar
krītu trīs krustus, lai lietuvēns mājai ietu garām.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 1888, 28./

15927. Ja pirmā Ziemassvētku dienā, sauktā par kūķu dienu,
sukā galvu, tad būs daudz utu. /B. Puksts, Eglūna./

15928. Kūķu vakarā sagriež maizi un gaļu mazos gabaliņos
un liek sunim priekšā. Ja nu suns ēd maizi papriekšu,
tad nākamā gadā maize būs dārga; ja gaļu ēd
papriekšu, tad gaļa būs dārga.
/J. Rubenis, Ērgļi./

15929. Kam kūķu dienas vakarā, skatoties no āra caur logu,
nav galvas, tam būs drīz jāmirst. [Sal. Jaunsgads.]
/J. Lazdāns, Kalupe./

15930. Kūķu diena ir Ziemassvētku sestdiena, ar ko
izbeidzas advents. Agrāk tai dienā visu dienu
neēduši līdz pat vakariņām. Pirmo reiz ēduši
vakariņas un iesākuši ar kaļadu ēšanu. Kaļada ir
ļoti plāna kviešu miltu maizīte, kurā ir iespiesti
krustiņi un burti. Šī maizīte tiek baznīcā
nosvētīta. Gaļu un pienu kūķu dienā vēl nedrīkst
ēst. Agrāk likuši šinī vakarā zem galda auzas kādā
traukā, un tās vēlāk atdevuši zirgiem un govīm.
Kūķu dienā, starp ēdieniem vajadzējis būt kam
saldam, visvairāk vārījuši ķīseli.
/B. Eriņa, Latgale./

15931. Kūķu vakars iesākas, kad jau paliek tumšs un pie
debesīm iedegas vakara zvaigzne. Tad sapulcējas
visi saimes locekļi un saimnieks noskaita lūgšanas.
Tad viņš izdala visiem saimes locekļiem baznīckunga
atstāto "kaļadu", dievmaizi, kas ēdama kūķu vakarā.
Pēc tam var sākties kūķu ēšana. Kūķi ir sausi
novārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai saldu
ūdeni. Ēst gaļu vai pienu šinī vakarā būtu liels
grēks. Neviens joks, neviena jautra piezīme
neatskan visā kūķu vakarā, jo tas ir Latgales sētās
svinīgākais visā gadā. Pēc mielasta mājas māte
ienes istabā sienu, noliek to uz galda un pārsedz
ar baltu palagu, lai naktī būtu kur Pestītājam
piedzimt. Tad visi dzimtas locekļi pēc izvelk no
galdauta apakšas pa zāles stiebriņam. Kam gadās
visgarākais stiebriņš, tas dzīvos visilgāk; bet
kas izvelk īsāko stiebriņu, tas mirs agrāk par
citiem. /Rīts, 1934, 23. dec./

15932. Kūču dīnas vakarā vajaga pīlikt uz galda sīna,
apsegt tū ar goldautu, salikt viersā vakareņis,
kad paād tod vajaga nu goldauta apakšas vilkt
sīnu, kurš izvalk garu, tys dzeivuos ilgi, bet
kurs eisu, tys dreizi numiers.
/A. Garijone, Domopole./

15933. Kūču dīnas vokorā pēc vakareņom vajaga izīt uorā un
svīst nu kuojas tupeli. Uz kuru pusi tei nūkriss
ar papīdi, nu tuos puses dabuosi sīvu, a juo meitas
svīž, tod nu tuos puses dabuos veiru.
/A. Garijone, Domopole./

15934. Kūču dīnas vokorā napracātiem vajaga aizīt uz
skaidīni un pajemt molkas klēpi, atnest uz ustobu
un saskaitīt pagales, jo izit pa puoram, tod tymā
godā preciesīs, bet ja nā, tod nasaprecies.
/A. Garijone, Domopole./

15935. Kūķu naktī pulksten divpadsmitos iznes un izber uz
krustceļiem istabā saslaucītos netīrumus, bet meita
pati nostājas uz tiem virsū un klausās, kurā pusē
ries suns. Ja suns ieriesies trīs reizes austrumos,
tad jauniķis jeb vīrs ieradīsies no austrumu puses;
bet ja dienvidos, tad no dienvidiem u. t. t. To
pašu var darīt arī jaungada naktī.
/J. Valainis, Cecersku sādža./

15936. Kyuču dīnas vokorā vajag izslaucīt ustubu un uz
izslaucītim māslim klausītīs. Kur dzierd suņu
rīšonu, tur byus kuozas, kur kači ņaud - kristības,
kur dauzuos - bēres. /T. Beča, Preiļi./

15937. Kūķu vakarā meitām jāizslauka istaba un jānostājas
uz izmēztiem mēsliem un jāklausās, uz kuru pusi
suņi rej, jo uz to pusi šās aizvedīs tautās.
(Iesūtītājs, A. Žeibe, nepareizi piezīmē, ka kūķu
vakars esot veca gada pēdējais vakars.)
/K. Graudiņš./

15938. Kurā mājā kūķu vakarā stipri suņi rej, tur nākošā
gadā būs kāzas. /St. Kokins, Eglūna./

15939. Lai uzzinātu savu dzīves biedri, tad koču naktī,
kad iet gulēt, jāpieliekot pie gultas mutes bļoda
ar ūdeni un dvielis ar ziepēm, tad pusnaktī sapnī
redzot to mazgājamies ūdenī.
/E. Aizpurve, Lubāna./

15940. Ja grib, lai vasarā zirgi nešķiras, tad kūķu vakarā
visas zirgu lietas jāsaliek rijā vienā vietā.
/J. Punka, Bērzaune./

15941. Kūķu vakarā izvelētās drēbes nav jāatstāj žūšanai
izžautas: ja Kūķa zirgi tās apbubina, tad lini
neaug. /J. Rubenis, Ērgļi./

15942. Kad kūķu nakts skaidra, tad rodas mundri lopiņi.
/J. Punka, Bērzaune./

15943. Ja gribēja, lai par vasaru vistas vienkopu dētu,
tad kūķu vakarā dzirnavu acī bija jāieber visāda
labība: auzas, rudzi, grūdeņa putraimi, kaņepes u.
t. pr. Svētku rītā tā bija no acs jāizgrābj un
vienkopu jāizber un še visas vistas uzreiz jālaiž
klāt. Tad saimniecei bija jāņam valgs un jāapstiepj
vistām apkārt.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 1888, 28./

15944. Kūķu dienas vakarā jātaisa sērmūkšu koka krustiņi
un tie jāiedur uz apcirkņu kokiem un ar krītu
jāuzvelk krusti uz visām mājas durvīm, tāpat arī
zirgu stallī uz redeļu kokiem. Tas viss jādara,
lai ļauni gari nestaigātu un mājās rastos Dieva
svētība. /V. Strautiņš, Zelgauska./

15945. Ja Ziemassvētku sestdienā ved mājā žagarus, tad
vasarā čūskas nāks mājā. /L. Reiteris, Lubāna./

15946. Kūķu vakarā jāvāra kūķi jeb zīdenis ar cūkas
pusgalvi. /A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./

15947. Koču dienas vakarā, kad visi sēd pie galda un ēd
vakariņas, vajaga citiem nezinot izzagties ārā,
apskriet trīs reizes ap istabu un skatīties pa logu
iekšā, un ja kādu no mājniekiem redzēs bez galvas
sēžam, tad tam būs jāmirst. /I. Kažoka, Lubāna./

15948. Koču vakarā, kad izvāra cūkas galvu, tad cūkas
smeceri iedod ganam, ganu ar visu smeceri iebāž
maisā un velk no kalna lejā, tad cūka nākošā vasarā
mierīgi ēd. /A. Aizpurve, Lubāna./

15949. Koču vakarā jāiet uz kūti govju skatīties. Ja govs
guļ uz labajiem sāniem, tad būs vērsītis, ja uz
kreisajiem, tad telīte. /A. Aizpurve, Lubāna./

15950. Gredzens jāpiesien matā un jātur glāzē, ja gredzens
sāk kustēties, tad domas piepildās. Tas jādara koču
vakarā. /R. Kalniņš, Lubāna./

15951. Koču vakarā mēsli jāiznes laukā, un tad ap pusnakti
no kuras puses suns ries, no tās puses nāks
brūtgāns vai brūte. /R. Kalniņš, Lubāna./

15952. Koču vakarā pie gultas jāpienes bļoda ar ūdeni,
kurš sapnī nāks mazgāties, tas būs jāprecē.
/R. Kalniņš, Lubāna./

15953. Koču vakarā jāiet meitām uz aitu kūti, jānoķer
vucens un jāpārsēstas tam jāteniski pāri, un pie
sveces gaismas jāskatās spogulī, tad ko redzēs,
tas apprecēs. /V. Joāss, Lubāna./

15954. Kūķu vakarā jāķer zediņi, ja saķer para skaitu,
tad apprecēsies, ja nepāra - neapprecēsies tanī
gadā. /A. Aizsils, Lubāna./

15955. Ziemsvētku sestdienas vakarā lai meitas slauka
istabu no visiem četriem stūriem. Mēslus lai izber
krustcelēs, un lai gaida, kamēr kāds suns sāks riet.
Cik reizes suns ries, pēc tik gadiem apprecēsies.
/A. Zālīte, Bērzpils./

15956. Koču vakarā, kad cep maizi, tad vajag paņemt mīklu
un izcept mazu kukulīti un palikt zem spilvena,
kas sapnī maizi apēdīs, tas apprecēs.
/R. Kalniņš, Lubāna./

15957. Koču vakarā uz mājas durvīm jāvelk krusti, tad
ļauni gari mājā neiet. /R. Kalniņš, Lubāna./