KURMIS.

I. Vispārīgi ticējumi.
II. Kurmis zīlē laiku.

I. Vispārīgi ticējumi.


15749. Ja kurmis pārejot pāri ceļam vai taciņam, tad viņš
nomirstot, jo viņš neesot gājis ceļu taisīt, kad
visi citi zvēri un putni taisījuši ceļu.
/K. Zīverts, Stende./

15750. Ja kurmim gadās priekš saules lēkšanas pār ceļu
iet, tad tas netiek pāri, bet tur nobeidzas. [Sal.
čūska.] /Āronu Matīss, Bērzaune.
P. Lodziņš, Sērpils. Fr. Mūrnieks, Lejasciems./

15751. Ja kurmis pāriet pār ceļu, tad tam ir jānobeidzas.
/K. Corbiks, Līvbērze./

15752. Ja kurmis pārskrien pār ceļu, tad viņam jānobeidzas.
/A. Korsaks, Ezere./

15753. Kad kurmis izceļ rakumu vai tāpat pāriet krustiem
ceļam pāri, viņš tūlīt nobeidzas.
/V. Bērziņa, Priekule./

15754. Ja no rīta uz ceļa atrod beigtu kurmi, tad
redzētājam labi neklāsies. /M. Kerzuma, Dzērbene./

15755. No nosista kurmja, kas paliek virs zemes, izaug
akmins. /K. Jansons, Plāņi./

15756. Kurmji aizbēg, ja viņu bedaklus izbaksta ar gaļas
žāvējamo šautru. /P. Š., Rauna./

15757. Gaļas cepamie iesmi un žāvējamie šautri jāiesprauž
dārzos, lai tos kurmji neizceļ.
/J. Rubenis, Ērgļi./

15758. Lai kurmis neraktu dārzājus, tie jāstāda piektdienā.
/M. Ramane, Brunava./

15759. Lai kurmji neizcilātu kāpostdārzu, tad jājāj uz
gaļas žāvējamās šautras ap kāpostu dārzu un
jāskaita: "Tiš, tiš, kurmīt, nāburg' dārzā, nenāc
manos kāpostos." /K. Skujiņš, Smiltene./

15760. Pa Vastalāju (Vastalāvjiem) jāpārnes no meža
ačgārni pīlādzis, no tā jāuztaisa iesmiņš un uz tā
jācep gaļa. Ja vasaru kurmis izceļ dobes, tad ar
šo iesmiņu jāizbada kurmja rakumi.
/R. Straudovskis, Lielplatone./

15761. Uz pīlādžu stibas jāizcep cūkas gaļa un jāapēd,
tad ar šo stibu jāizbada laukiem apkārt, tad kurmji
neraks. /J. A. Jansons, Olaine./

15762. Ja negrib, lai kāpostu dārzā vai kur citur tīrumā
kurmji ceļ zemi, tad arot lemeši jāapsmērē ar cūkas
taukiem, vai arī dzīvs vēzis jāiebāž kurmja alā.
Ja kurmis rok pļavā, tad tai vietā jāiesprauž bērza
lapu kronis, tad vairs neraks.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./

15763. Kurmjus var aizdzīt, pieliekot vistu mēslus viņu
rakumos. /A. Zvejniece, Piebalga./

15764. Ja kurmis cilājot sakņu dārzu, tad kurmja alā
vajagot iebāzt sērmūkša zaru; tad kurmis aizbēgot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

15765. Lai kurmji dārzājus neraktu, tad zemē jāsprauž
pīlādža zari. /T. Rigerte, Brunava./

15766. Kurmis aizbēgot arī tad, kad viņa alā iebāžot ar
petroleju aplaistītu koku. /H. Skujiņš, Smiltene./

15767. Ja grib iznīdēt no lauka kurmjus, tad vajag Lielajā
piektdienā mežā nogriezt pīlādžu bozīti; vienu galu
nodrāzt, uzbāzt uz tā cūkas gaļas gabaliņu,
apcepināt, apiet laukam trīs reiz riņķī un pēdīgi
iespraust bozīti lauka vidū.
/K. Corbiks, Jelgava./

15768. Ja no kādas vietas grib kurmjus izdzīt, tad vajaga
dzīvu kurmi ar kreiso roku izsviest sev caur
kājstarpi. /K. Jansons, Plāņi./

15769. Ja kurmis puķu dobi bieži izceļ, tad tās kopēja
tiks tai gadā izprecēta. /L. Berkholce, Vaive./

15770. Kad kurmja alā ieliek dzīvu vēzi, tad kurmis aizbēg.
/P. Š., Rauna./

15771. Ja kur ir daudz kurmju, tad vajaga vienu saķert,
aizbērt tam sāli aiz ādas vai pakārt pulkstentiņu
kaklā, un tad palaist atkal alā vaļā. Tad tai vietā
izzudīs visi kurmji.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 197./

15772. Kad ierauga kurmi, tad vajag šo kurmi trīs reiz
noglaudīt, tad tam cilvēkam ir laimīga roka.
/A. Aizsils, Lubāna./

15773. Ja noķer kurmi, tad tas jānožņaudz, tad būs laime.
/K. Pelteris, Nītaure./

15774. Ja nožņaudz kurmi, tad netirpst rokas.
/A. Rozenberga, Vecpiebalga./

15775. Kad dzīvu kurmi ar roku spiež, tam rokas netirpst.
/K. Jansons, Plāņi./

15776. Ja ļauj deviņiem kurmjiem rokā nobeigties, tad ar
to roku varēs izārstēt katru slimnieku.
/L. Rone, Ikšķile./

15777. Vajaga kurmi paņemt rokā un nomirdināt, tad tā
roka būs derīga visādu slimību dziedēšanai. Vajaga
tik sabraucīt sāpi. /J. Banazis, Nīca./

15778. Ja kurmim ļauj nomirt rokās, tad pāriet reimatisms.
/J. A. Jansons, Olaine./

15779. Kas dzīvu kurmi ar roku spiež, tam zirgi labi
izdodas: spīd kā kurmji. /K. Jansons, Plāņi./

15780. Ja ar kreiso roku nožņaudz deviņus kurmjus, tad
zirgi labi barojas. /A. Oše, Lubāna./

15781. Dzīvs kurmis jānospiež ar rokām un ar to
jānoglauda zirgs. No glaudīšanas zirga spalva
paliek gluda un spīdīga. /E. Puķe, Ainaži./

15782. Zirga vīram ar cimdainu roku kurmis jāspiež, lai
tam zirgi spīd kā kurmji. /K. Jansons, Plāņi./

15783. Kurmis jānožņaudz un ar to vajag noglāstīt zirgu,
tad zirgs būs brangs un spīdēs kā kurmis.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./

15784. Kurmi noķerot, vajag ļaut tam nomirt uz rokas, jo
tad izdosies labi un brangi zirgi.
/J. A. Jansons, Piņķi./

15785. Ja atrod kurmi, tad ar to glauda zirgu, lai viņam
būtu mīksta spalva. /L. Bēķe, Madona./

15786. Kad deviņus kurmjus ar roku nožņaudz, tad zirgs
stāv brangs un spīdīgs. /V. Spandegs, Pociems./

15787. Kad saimnieks, vasarā zemi arot, uziet kurmi, tad
viņš to lūko noķert, iegriezt tam kādā vietā un ar
kurmja asinīm aptraipīt sev rokas. Tad viņš varot,
tikai ar rokām glaudīdams, izārstēt dažādas zirgu
slimības. /K. Priknis, Asūne./

15788. Ar kurmja asinīm saimniecei vajagot apsmērēt roku,
tad lopi labi izdodoties.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

15789. Pavasarī vajagot nosist kurmi un ar tā asinīm
pirkstus apsmērēt, tad ar pirkstiem varot katram
lopam vīveles izspaidīt. /K. Skujiņš, Smiltene./

15790. Lai būtu labi lopi, tad vajag neķert kurmi.
Noķertais kurmis ar kreisās rokas diviem pirkstiem,
mazo un lielo, jāpāržņaudz. Tad ar šo roku
jānoslauka jaunie augošie lopi.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

15791. Saimniekam jānožņaudz kurmis, un ar to roku, ar
kuru kurmis žņaugts, jāpaglauž govis, tad tās būs
brangas, ka spīd vien. /P. Broks, Varakļāni./

15792. Lai govis būtu labas, tad saimniekam jānožņaudzot
kurmis un ar to roku, ar kuru nožņaugts kurmis,
jāpaglaudot lopi, tad tie būšot tukli, ka spīdēšot
vien. /P. Broks, Varakļāni./

15793. Kas ar vienu roku noķer trīs kurmjus, t. i., uz
delnas augšpēdus tura kurmjus, kamēr tie nobeidzas,
tas ar to roku var govīm visas vainas izdziedināt,
govis apglaudot. /K. Jansons, Latgale./

15794. Ja kakls sāp, tad tas jāberzē ar kreisā rokā
nomērdētu kurmi. /A. Bērziņa, Aloja./

15795. Ja kreisā rokā paturot kurmi, kamēr viņš nosprāgst,
tad ar to roku varot dziedēt veļa kaulu.
/F. Heidene, Talsi./

15796. Ja ar vienu roku nožņaudz trejdeviņus kurmjus, tad
ar to roku var visas vainas dziedināt.
/E. Laime. Tirza./

15797. Kas noķer un nožņaudz trejdeviņus kurmjus, tas
spēj visas sāpes atņemt kā ar roku.
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./

15798. Ja ar kailu roku nožņaudz kurmi, tad ar to roku
var dziedēt visādas kaites.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 193./

15799. Ja noķer kurmi, tad to vajaga nožņaugt ar diviem
pirkstiem, jo tad, ar tiem pirkstiem
pieskaroties pie kāda slima cilvēka, slimais
paliek vesels.
/A. Salmāns, Balvi./

15800. Jānoķer kurmis un jātur kreisā rokā, kamēr
nomirst, tad jāsadedzina un jāsaberž pulverī, kurš
derīgs maziem bērniem pret klemmi un krītamo
kaiti; lopiem tas der pret asins kaiti.
/V. Strautiņš, Taurupe un Zelgauska./

15801. Ar kurmja deguna asinīm dziedina krītamo vainu.
[Sal. krītamā vaina.] /K. Jansons, Plāņi./

15802. Kad priekš dzeguzes atnākšanas nosit kurmi, tad tā
asinis derīgas krītamās kaites ārstēšanai.
/J. Steglavs, Jelgava./

15803. Kas dzīvu kurmi 3 reiz delnās apvāļā, tas var
vīvuļus izriebt. /K. Jansons, Pilda./

15804. Pēc kādas Latgales dziesmas (42121) kurmji ceļot
miglu. /LD 42121./

15805. Ja ķēķa priekšu saceļ kurmji, tad vienam no tās
mājas jāmirst. /J. Upmalis, Ļaudona./

15806. Kad kurmji dzen bedekļus no mājas uz lauku pusi,
tai mājā kāds mirs. /K. Kalniņa, Katvari./

15807. Ja kurmis rok pagalmu, tad gaidāma kāda nelaime,
dažreiz pat nāve. /M. Igaune, Galgauska./

15808. Ja kurmji pie mājas sadzen rakumus, tad kādam tās
mājas cilvēkam esot jāmirst.
/J. Jirgensons, Carnikava./

15809. Ja kurmis rok pie mājas sliekšņa, tad drīzumā
līķis būs jānes pāri. /V. Alke, Jaungulbene./

15810. Ja kurmis rokas mājās, tad kāds tur drīz mirs vai
kāds īss ceļš no mājām; ja rok apakš sliekšņa, tad
tas zīmējas uz visiem mājas iemītniekiem.
/A. Cirsis, Kalupe./

15811. Ja kurmis dzen alas uz celiņa vai arī istabā, tad
tais mājās kāds mirs, vai no tām mājās kāds
aizies. /J. Pamplis, Garoza./

15812. Ja kurmis pie mājas sliekšņa ceļ bedaklu, tad tur
kādam jāmirst. /P. Š., Rauna./

15813. Ja kurmis istabā ceļ zemes, tad kādam jāmirst.
/J. Vilnītis, Jumurda./

15814. Ja kādās mājās kurmji izrok celiņus, tad tur kāds
mirs, jo kurmis ceļ kādu no mājām ārā.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

15815. Ja kurmis pie mājas pakša ceļ, ta no tās mājas
kāds izies vai mirs. /K. Jansons, Plāņi./

15816. Kad kurmis ceļ pie istabas vai klēts, tad vai nu
saimnieks mirst, vai iet no mājām ārā.
/R. Bērziņš, Džūkste./

15817. Ja kurmis izceļ rakumu pie mājas pakša, mājās kāds
mirs. /V. Bērziņa, Priekule./

15818. Ja kurmji ceļ gar pamatu, tad vajaga paņemt nabaga
nūju un saberzēt kurmju cēlumu ar nūju; tad kurmji
vairs neceļ. /J. Banazis, Nīca./

15819. Ja kurmis dzen smiltis istabā, tad tanī istabā
kādam jāmirst. /A. Dragone, Palsmane./

15820. Kad kurmis ceļ cēlumus priekš nama durvīm, tad
tajās mājās jeb tuvos rados kāds mirs.
/J. Ķikuts, Nīca./

15821. Kad kurmis rokas pie durvīm, tad tanī mājā vienam
jāmirst. /M. Ķikuts, Nīca./

15822. Ja ap māju daudz rok kurmis - sagaidāma nelaime.
/A. Jugane, Beļava./

15823. Ja kurmis pie mājas rok, tad kāds mirs jeb
apprecēsies. /M. Vilciņa, Pope./

15824. Ja kurmis palodā rok, kādam no mājniekiem jāmirst.
/V. Hāzena, Nītaure./

15825. Kad kurmis rok dzīvokļa priekšā, tad ir vai nu
jāmirst, vai no tā dzīvokļa jāiziet.
/L. Strute, Šķibe./

15826. Ja kurmis ceļ pie istabas, tad tā ir zīme, ka
saimniekam no šīm mājām jāiet projām.
/V. Līce, Līgatne./

15827. Kad kurmis rokot paviļas jeb slieksni, tad kādam
no tās mājas jāaiziet uz atpakaļ nenākšanu.
/A. Gulbe, Burtnieki./

15828. Ja kurmis dzen smiltis pie mājas durvīm, tad kādam
no šīs mājas būs jāaiziet. /A. Dragone, Palsmane./

15829. Ja kurmis ceļ istabas padurvē, tad kādam no tās
mājas jāiziet. /K. Jansons, Plāņi./

15830. Ja kurmji ap māju rok, tad saimniekam būs no mājas
jāiziet. /J. Vilnītis, Jumurda./

15831. Ja kurmji daudz izdzen, tad tam iedzīvotājam drīzi
jāiziet no mājas. /A. Bulēne, Rīga./

15832. Kad kurmis uzaris šķērsām pār staigājamo ceļu,
nākamo gadu būs no šīs vietas jāaiziet.
/V. Oinaskova, Ungurpils./

15833. Kad kurmji sāk celt rakumus pie durvīm jeb uz
mājas celiņiem, tad no tās mājas būs saimniekam
jāiziet. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

15834. Ja kurmji mājā rok, tad tie izrok saimnieku no
mājām. /E. Laime, Tirza./

15835. Kad kurmis ceļ istabā, tad saimnieku izdzen no
mājām. /R. Bērziņš, Džūkste./

15836. Jo kūrms zemi rūk, tad nabyus loba raža.
/M. Apeļš, Stoļerova./

15837. Jo kūrmoļs zemi rūk, nabyus loba raža.
/Jaunais Vords, 1932. V./

15838. Ja kurmis pavasarī rok zemi, tad būs vāja labības
raža. /J. Zvaigzne, Rēzekne./

II.Kurmis zīlē laiku.


15839. Ja pavasarī kurmis dārzā saceļ daudz rakumus, tad
tas norāda, ka būs sausa vasara.
/K. Corbiks, Lielsesava./

15840. Ja redz, ka kurmis izrok virs zemes kupačas, tad
nākošā dienā būs mīkstāks laiks.
/K. Corbiks, Lielauce./

15841. Kad kūrmi ceļ zemi, tad byus solts laiks.
/O. Rubyns, Vārkava./

15842. Kad kurmis ziemā ceļ zemes, tad drīz sniegs
laidīsies. /J. Vilnītis, Jumurda./

15843. Ja kurmji ceļ vēlā rudenī rakumus pļavās un
dārzos, tad gaidāms vēls pavasaris.
/L. Reiteris, Lubāna. Latvis, 1929. VII, 26./

15844. Ja rudenī tīrumos kurmji ceļ rakumus, tad būs
auksta ziema un vēls pavasaris.
/A. Podniece, Ogre./

15845. Ja kurmis ceļmalā dzen smiltis, tad gaidāms
lietus. /V. Poriete, Palsmane./

15846. Ja kurmji savus rakumus ceļ augstāki nekā
parasts, tad būs lietus. /M. Greize, Dole./

15847. Ja rudenī vēlu kurmji ceļ rakumus, tad būs vēls
pavasaris. /V. Poriete, Palsmane./

15848. Kad ziemā kurmis ceļ zemi, tad gaidāms atkusnis.
/J. Skara, Jaunpiebalga. J. Ķikuts, Nīca./

15849. Kurmis, rudenī daudz vietās zemi uzceldams,
norāda, ka nebūs cieta ziema. [Sal. sliekas.]
/Latv. Av. 1858, 75./

15850. Ja kurmji izcilā zemi, tad sagaidāms silts laiks.
/A. Brāka, Meirāni./

15851. Ja kurmji pusdienas laikā ļoti rokas, gaidāms
lietus. /L. Seržante, Aloja./

15852. Ja kurmis ceļmalā dzen smiltis, tad gaidāms
lietus. /A. Dragone, Palsmane./

15853. Ja kurmji ziemā zemi rok, tad tas uz atkusni.
/N. Dārziņa, Ranka./

15854. Ja kurmis ir izcēlis zemi, tad gaidāms lietus.
/N. Stepanovs, Nīca./

15855. Ļoti daudz kurmju cēlumi rāda bargu ziemu.
/P. Jaunzemis, Nīca./

15856. Kad kurmis stipri ceļ, tad gaidāms lietus.
/K. Zvirgzdiņa, Trikāta./

15857. Ja ziemu kurmis izdzen zemes uz sniega, tad
gaidāms mīksts laiks. /J. Avotiņš, Vestiena./

15858. Kad kurmis rok, tad lietus būs.
/A. Vilciņš, Līgatne./

15859. Ja kurmis ziemā rok, tad mīksts laiks būs.
/A. Vilciņš, ļīgatne./

15860. Ja kurmis pavasarī agri rok, būs agrs un silts
pavasaris. /A. Aizsils, Lubāna./

15861. Ja kurmis ziemā rok, būs īsa ziema.
/A. Aizsils, Lubāna./

15862. Kad kurmis ziemā rok, - sagaidāms mīksts laiks
(atkusnis). /M. Rulle, Lubāna./

15863. Kad kurmji daudz bedeklu piedzen, tad būs
atkušņaina ziema. /H. Skujiņš, Palsmane./

15864. Ja kurmis rok pēc saules, tad slikts laiks
gaidāms. /A. Bērziņa, Aloja./

15865. Kad kurmis arumus ceļ, tad drīz būs lietus.
/E. Vīksne, Vecpiebalga./