KUSTOŅU DIENA.

15885. Kustoņu dienas ir Vastlāvs, Ģertrūde un Benedikts.
Nedrīkstot kokus cirst un mājā vest, jo tad mājā
nākot čūskas. /H. Skujiņš, Smiltene./

15886. Kustoņu diena ir Ģertrūdes un Bindus diena.
/K. Ulmans, 1872. g./

15887. Lielā kustoņu diena ir Bindus un mazā Ģēdurtas
diena. /E. Zommere, Rauna./

15888. Plāņu pagastā pēc vecām parašām vēl tagad
saimnieces cītīgi vēro Ģertrūdes jeb kustoņu
dienu, un līdz tai ar slotu rūpīgi noslauka kūts
griestus un sienas, kur sametušies zirnekļu tīkli
un citi netīrumi. Ja to līdz minētai dienai
neizdarot, tad vasarā no mušām nevarot glābties.
/Latvis, 1929., 16. martā./

15889. Kustoņu dienā, Ģertrūdē, slauka no griestiem
zirnekļu tīklus, lai vasarā nebūtu istabā mūsu.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

15890. Kustoņu dienā (Ģertrūdē) vajag kūtīs no griestiem
noslaucīt mušas un iznīcināt, lai vasarā viņas
kūtī tik daudz neierastos.
/K. Zvirgzdiņa, Trikāta./

15891. Kustoņu dienā (17. martā) jāizslauka mājās ēkām
griesti, mēsli jāsaber papīrā un jāuzliek uz
krustcelēm, tad vasarā nebūs mušu.
/V. Alke, Jaungulbene./

15892. Bindus jeb lielā kustoņu dienā jāņem slota, visām
ēkām jānoslauka griesti un sienas, tie gruži visi
jāsagrābj, jāaiznes pie mājas robežas un lidz ar
visu slotu jāpārsviež nāburga daļā. Uz māju nākot,
nevajaga atpakaļ skatīties. Ja visu tā izdara, tad
tai mājā vasarā nav mūsu. /E. Zommere./

15893. 29. martā esot tā sauktā kustoņu diena, tad lāči
griežoties uz otriem sāniem. Tanī dienā nedrīkstot
galvu sukāt - augot kustoņi. /J. Nīders, Alūksne./

15894. Ja kustoņu dienā (29. martā) šujot, tad vasarā
čūskas redzot. /J. Nīders, Alūksne./

15895. Kustoņu diena bijusi sestā un septītā augustā.
/M. Navenickis, Zasa./

15896. Benedikta diena ir kustoņu diena, kad visi kustoņi
uzmostas no ziemas miega.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

15897. Benediktā lācis vien neuzceļas, bet apgriežas uz
otriem sāniem. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

15898. Kad kustoņu dienā malku ved mājā, tad čūskas mājā
nāk. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

15899. Kustoņu dienā (25. martā) nedrīkst nekādus
dzīvniekus mājā vest, citādi vasarā čūskas mājā
nākot. /H. Zeltkalns, Lubāna./

15900. Kustoņu dienās nedrīkst ne sienu, ne malku vest
mājā, jo tad vasarā čūskas vazāšoties pa māju. Ja
citādi nevar iztikt, tad viens klēpis siena vai
malkas jāsviež atpakaļ uz meža pusi.
/E. Zommere, Rauna./

15901. Kustoņu dienā kokus nedrīkst mājā nest, tad čūskas
nāk. /E. Skarnele, Kalncempji./

15902. Kur kustoņu dienā sietu kustina, tur tai gadā ir
daudz mušu. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

15903. Tanīs nedēļas dienās, kad bijušas kustoņu dienas,
nevajaga neko ne sēt, ne stādīt, jo tad kukaiņi
noēd visus asnus. /E. Zommere, Rauna./

15904. Kustoņu dienā nevajagot kāpostus stādīt, tad
spradži noēdot. /A. Krūmiņa, Valka./

15905. Kustoņu dienā nevajagot govis laist pirmo reizi
ārā, jo tad ļoti bizojot. /A. Krūmiņa, Valka./

15906. Katra pirmdiena un ceturtdiena ir kustoņu diena.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

15907. Kustoņu dienas esot otardienas un piektdienas.
/H. Skujiņš, Smiltene./

15908. Kustoņu dienās nestāda kartupeļus, jo ta viņi
paliek cirmuļaini. /H. Skujiņš, Smiltene./

15909. Kustoņu dienās nedrīkstot art.
/H. Skujiņš, Smiltene./

15910. Kustoņu dienās, Ģēdurtā un Bindā, nedrīkst velēties,
jo tad visu gadu utis ēd nost.
/E. Zommere, Rauna./
15911. Kustoņu dienā varot dabūt kustoņu vainu. Visas
rokas paliekot jēlas. /H. Skujiņš, Aumeisteri./