KŪTS.
15970. Ja viņi [latvieši] grib kūti celt,
tad vispirms
izmeklē to vietu, vai tā laba vai ļauna. Starp
citiem līdzekļiem noliek tur arī kādas lupatas un
augus un skatās, kādas skudres tur uzgājušas.
Melnās skudres ir labas, bet sarkanās mīzenes ir
skaidra liecība par vietas nederību.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten II, 1777, 143./
15971. Uz tās vietas, kur grib jaunu kūti
celt, jānosloga
egles miza un jāpatur tā kādas dienas. Ja tad zem
mizas ir skudras, tad lopi dzīvos, ja gliemeži -
nobeigsies. /R. Grauduma, Lizums./
15972. Lopu kūtis vajaga būvēt uz
grunts zemes, tad lopi
labi padodas. [Sal. stallis.]
/Zemes Spēks, 1932. 28, 477./
15973. Kūts pamats jārok tādā
vietā, kur atrod trīs peles
alās, tad tā ir laimīga vieta.
/K. Jansons, Skulte./
15974. Kad ceļ jaunu kūti un tad saimnieks
vai kāds
būvmanis apzogas, tad jaunai kūtij nav svētības.
Ja arī kūts būs pilna lopu, tad tomēr tie būs
jāpārdod vai jāizdod. /H. Skujiņš, Smiltene./
15975. Kūts slieksnī izkaltā caurumā
esot jāieliek
dzīvsudrabs un ar pīlādža (sērmaukša)
koku atkal
jāaizsit, tad lopi labi izdodoties.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
15976. Lai nenāktu ļaunais kūtī,
tad, kūti ceļot, liek
dzīvsudrabu katrā stūrī. /E. Zirnītis, Lubāna./
15977. Jaunā kūtī, pirms avis vēl
nav iegājušas, ienes
grunčus, jeb arī vasarā steidzas ienest kūtī
pirmo
siena klēpi, lai aitas atdodas.
/J. R. Dambergs, Ēdole./
15978. Govis laižot jaunā kūtī,
kūts durvīs jāiesprauž,
nevienam neredzot, kniepadata, jo tad lietuvēns
nemoca lopus. /M. Veidenberga, Vecmokas./
15979. Ja ieved lopus citā kūtī, tad
jāizkaisa pa kūti
sāls, lai visi ļaunie gari iznīktu.
/P. Eglīte, Priekuļi./
15980. Kod taisa klāvu
dēļ guvis, nikod navajag taisēt
durovys uz saulis rīteišonys. Itys pīzīmēj,
ka
taidā klāvā guvei gryuts dzeivout, uz juos kotru
nakti litūns juojēs. /V. Podis, Rēzekne./
15981. Kūtij durvis jābūvē pret
rītiem, lai raganas nelien
iekšā. /M. Veidenberga, Vecmokas./
15982. Gavēnī sveša cilvēka pavisam
nelaida kūtī
ieskatīties, jo tas bija tas laiks, kad no ļaunas
acs visvairāk lēcas.
/Bērzaune. Zemes Spēks, 1928, 158./
15983. Ja laiž svešus cilvēkus kūtī,
tad lopiem piemetas
lēkme. /E. Cimbule, Lauri./
15984. Uz lopu kūts durvīm jāuzgriež
lietuvēna krusts,
lai lietuvēns lopus nejādītu.
/K. Corbiks, Tukums./
15985. Uz kūts durvīm jāvelk lietuvēna
krusts, lai lopus
lietuvēns nemoca. /M. Biša, Vijciems./
15986. Lai pasargātu lopus no lietuvēna,
uz kūts durvīm
jāuzvelkot trīs lietuvēna krusti.
/H. Skujiņš, Smiltene./
15987. Lai naktīs lopus nemocītu lietuvēni,
tad vakarā
lopus ēdinot jāpiesit trīs salmi pie kūts durvju
stenderes. /A. Bērziņa, Aloja./
15988. Stallī, uz kura durīm uzvilkts lietuvēna
krusts,
nekad lietuvēns nemocīs lopus.
/P. Jaunzemis, Nīca./
15989. Uz kūts durvīm vajaga lietuvēna
krustu uzvilkt, tad
lietuvēns lopus nemocīs.
/K. Corbiks, Vecsvirlauka./
15990. Lai pasargātu lopus un zirgus no lietuvēna,
zem kūts
sliekšņa vajagot pabāzt lietotu izkapti.
/H. Skujiņš, Smiltene./
15991. Lai lopiem nekas ļauns nenotiktu, tad izkapti
vajag
palikt zem kūts sliekšņa. /Z. Akmentiņa, Lubāna./
15992. Ja izkapti paliek zem kūts sliekšņa
- velns netiek
kūtī. /J. A. Jansons, Jaunrauna./
15993. Kūts kaktā jāaprok kāda
miruša cilvēka mati, salieti
ar vaskiem un jauna, tikko piedzimuša bērna plēvē
aptīti, tad kūtī nenāks vairs neviena ragana.
/P. Broks, Varakļāni./
15994. Kluovā juotur
colonka (atspole) aiz sejas, lai gūvis
byutu veiklas. /C. Apšenieks, Bērzpils./
15995. Ja kūtī aiz sijas aizbāž
no meža atvestu pīlādža
stibu, tad ar to var pasargāt no lietuvēna.
/J. A. Jansons, Olaine./
15996. Ja kūts uzcelta tādā vietā,
kur ir ūdens ādere, tad
govīm vienmēr skuteles klāt. /K. Jansons, Skulte./
15997. Kūts paviļās govs rags jāiemūrē,
lai ar govīm labi
iet. /K. Jansons, Plāņi./
15998. Lāčus veda kūtī, lai
lopus atstātu nelabi gari.
/L. Blimbergs, Babīte./
15999. Kad ar lāča vilnu izkvēpina kūtis, tad
nevar noburt
lopus. /J. Stirna, Skrunda./
16000. Lai iznīdētu kūtī ļaunos
garus, tad tur jāved vai
nu lācis vai āzis; tas līdz arī pret slimībām.
/J. A. Jansons, Nītaure./
16001. Ja suns kūtī kasās, tad otrā
dienā govis bizos.
/V. Ķiņķeris, Madona./
16002. Ja ar lopiem neklājas labi, tad tur skauģi
vai
raganas ir kādas lietas paslēpuši. Tur nu ir
jāizvadā lācis, tad tur būs atkal viss labi.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
16003. Pie kūts jānoliek dadzis, lai ragana
skriedama
uzduras. /L. Lupiķis, Dzelzava./
16004. Kad ļaudis agrāk vadājušies,
tie turējuši divi
gaiļus: jauno un veco. Veco tie kāvuši jaunā kūtī
uz sliekšņa, lai būtu labas govis.
/A. Ģēģere, Annenieki./
16005. Kūtī nevar runāt par lopu kaušanu,
jo citādi draud
liels ļaunums priekšā. /V. Arbidāns, Latgale./
16006. Ēzdams nedrīkst iet kūtī,
jo tad žurkas govīm
nodzen spalvu. /A. Podniece, Lielvārde./
16007. Ja kūtī ēd, būs liels
sliktums.
/V. Arbidāns, Latgale./
16008. Kad iet uz kūti, tad nevajaga ēst,
lai lopi nebadās.
/J. Stirna, Skrunda./
16009. Kūtis jāizslauka ar Jāņudienas
meijām, tad mušas
nedzīvo kūtīs. /A. Aizsils, Lubāna./
16010. Kad mēslus beidza mēzt, tad pakaisīja
kūti, un
darbinieki tur turēja brangu pusdienu uz lopu un
graudu izdošanos.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 1888, 28./
16011. Izmēžot kūti, uz klona vajaga
uzkaisīt sāli, lai
raganas un citi ļauni gari neapmetas kūtī.
/K. Poga, Penkule./
16012. Kad jaunās kūtīs lopi labi neiedodas,
tad pēc sūdu
vešanas labi esot jāiztīrī, jāizmēž
un jādabūj no
baznīcas mēsli un tur jāizkaisa.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
16013. Kamēr pavasarī no kūts nav
mēsli izvesti, tikmēr
govis dod daudz vairāk piena, bet kad mēslus izved,
tad tūlīt noraun pienu. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
16014. Kūts mēsli jāved vecā
mēnesī, tad labi satrupot.
/A. Lāce, Lubāna./
16015. Kad kūts izmēzta, tad no visām
mājas druvām kūtī
labības graudi jāizbārsta, lai govis piena nenoraun.
/K. Jansons, Smiltene./
16016. Kad no kūts izved mēslus, tad govīm
notrūkst piens,
un lai tā nebūtu, tad no padurves saslauka mēslus
un drusku atmet kūtī atpakaļ.
/A. Bulle, Burtnieki./
16017. Kad izmēž kūti, tad jāpakaisa
ar nātrēm, lai
skauģiem un burvjiem acis izkostu.
/L. Reiteris, Lubāna./
16018. Kad kūts izmēsta, tad tā jāizkaisa
vispirms ar
nātrēm, tad ar salmiem, pēc tā tik var lopus
laist
iekšā. /P. Š., Umurga./
16019. Kad kūts izmēsta, tad kūtī
pret sauli sāls
jāizbārsta. /K. Jansons, Plāņi./
16020. Kad govu kūts izmēsta, tad siers
jāēd, lai govis
pienu nenoraun. /K. Jansons, Plāņi./
16021. Kūtī, kad mēsli izvesti, mātēm
jādod siers, lai ar
lopiem veiktos. /A. Skrūze, Saikava./
16022. Pēc kūts iztīrīšanas
tanī vakarā nav jāslauc govis,
jo tad piens mazinoties. /P. Š., Rauna./
16023. Pēc kūts iztīrīšanas
tanī vakarā nav jāslauc govis.
/P. Broks, Varakļāni./
16024. Kad kūts deg un lopi neiet no kūts
ārā, tad vajag
trīs reiz izsviest mēslus no kūts, tad lopi iet ārā.
/A. Bulle, Burtnieki./
16025. Ugunsgrēka laikā no kūts jāizsviež
trīs reizes
mēsli, tad govis labi no kūts iznāks.
/Z. Lāce, Veclaicene./
Kūts sapnī.
16026. Kad sapnī no kūts izmēž mēslus,
tad būs sliktums
pie lopiem. /Āronu Matīss, Bērzaune./