LABRENČA DIENA, UGUNS DIENA

I. Sakars ar riju un uguni.
II. Sakars ar laiku.
III. Sakars ar augiem.
IV. Sakars ar kokiem.
V. Sakars ar pienu.
VI. Sakars ar āboliem.
VII. Sakars ar kazām un lopiem.
VIII. Sakars ar ēņiem.

(10. aug.).

I. Sakars ar riju un uguni.

16199. Līdz Lārančam rijā kū-
la tik ar dienas gaismu un veci
cilvēki neļāva priekš tās dienas ar
uguni kult, jo ta ēkas degot. Pēc
Lāranča cēlās gaiļos un kūla ar
uguni.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./

16200. Lārancis esot cepts uz
oglim, tādēļ Lārancī nedrīkstot
uguni kurināt.
/H. Skujinš, Bilska./

16201. Labrenča dienu sauc arī
par uguns dienu. Ja šai dienā ga-
dās labību kult, tad kuļ bez uguns.
Ja tai dienā nes uguni rijā, tad
izceļas ugunsgrēks mājā.
/E. Volters, Rēzekne. Mate-
riali (kriev.),1890, 74./

16202. Labrenča dienā nekuri-
nājuši uguni, izņemot tikai pašu
rītu; lai nebūtu nekāda ugunsgrē-
ka un lai Labrencim nebūtu jā-
deg uz restēm. Labrencī jāpļau-
jot alkšņu atvases, lai tās vaiŗs ne-
augtu.
/A. Vaskis, Tukums./

16203. Uguns dienā (Lārancī)
nesa ūdens spaini rijā, lai uguns-
grēks negadās.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./

16204. Lārancī nekurināja rijas
krāsni un nekūla rijas.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./

16205. Ja Labrenča dienā kuri-
nāja rijas krāsni, tad tūliņ vaja-
dzēja likt uz krāsns ūdens trauku.
/A. Aizsils, Kalsnava./

16206. Labrenča dienā uz rijas
krāsni lika ūdeni un meitieši ve-
lējās, tad nedegot.
/A. Aizsils, Kalsnava./

16207. Priekš Labrenčiem ag-
rāk rijās uguni nenesa, lai mājas
nedegtu.
/A. Aizsils, Vietalva./

16208. Uguns dienā nevar rīko-
ties ar uguni, tad var izcelties
ugunsgrēks.
/E. Zirnītis, Lubāna./

16209. Labrenča dienu sauc
par uguns dienu.
/P. Dreimanis, Krustpils./

16210. Labrenča dienu saukuši
par ugunsdienu.
/M. Navenickis, Zasa./

16211. Labrencī lējuši spaini
ūdens uz rijas krāsns, lai nedeg.
/J. Rubenis, Ērgļi./

16212. Labrenča dienā, tad ri-
jas nekurinājam un nekuļam, lai
ugunsgrēks mājas neposta.
/No Kolkas jūŗmalas. "Ziņas
un stāsti par Dieva valstības
lietām". IV,1852. Aizliegts izd./

16213. Labrencis bija uguns
svētki, Labrencī nedrīkstēja rijās
strādāt ar uguni, jo tad caur ugu-
ni ejot mājas bojā.
/G. Pols, Vecgulbene./

16214. Ja Labrenčos rijas krās-
ni kurinājuši, tad rija nodegusi.
/H. Skujiņš, Smiltene./

16215. Ja Labrencī pagadās rijas
krāsni kurt, tad ūdens ķīpīts uz
krāsns jāuzliek.
/M. Iniņberģe, Rīga./

16216. Labrenču vakarā vaja-
got rijas krāsns priekšā gaili, vai
jēru nokaut, tad tai gadā esot no
uguns pasargāti.
/F. Pārups, Zante./

16217. Kas Labrenča dienā kuļ
un uguni uzkuŗ, tam tai ziemā
tāda ēka ar uguni noslīkstot. Ja
tomēr krāsnis jākuŗ, tad ūdens
spaini liek aizkrāsnī.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

16218. Labrenča dienā nedrīkst
riju kurt, nedz arī uguni nest ci-
tādi kā rijā, jo tā diena ir uguns
diena. Ja kādreiz tas nepiecieša-
mi vajadzīgs, tad papriekšu jālej
uz rijas krāsns spainis ūdens. Ja
Labrenča dienā līst lietus, tad to
ruden maz ugunsgrēku. Tā dara
arī Jaunjelgavas apkaimē, bet te
bija riju kurot u. t. t. spainis
ūdens tikai jāuzliek uz rijas
krāsns.
/V. Strautiņš, Zelgauskā./

16219. Labrenčos un Miķeļos
nedrīkst kurināt rijas krāsnis, lai
nenotiktu ugunsgrēks, jo tanīs
dienās pa rijām pūķi svin dzīras
un tie atriebjas, ja viņus traucē.
Tanīs dienās arī "Uguns māmiņa"
grib atpūsties no saviem darbiem.
/Alksnis-Zundulis, Dobele./

16220. Kas Lārencī gribējis ri-
jas krāsni kurināt, tam rijā vaja-
dzējis ienest divus spaiņus ūdens
un vienu pirts slotu.
/R. Jansons, Plāņi./

16221. Labrenču dienā spainis
pilns ar ūdeni rijā ieliekams, tad
ugunsgrēks tai rijā neizceļoties.
/P. Iklavs, Salenieši./

16222. Guns dienā (10. VIII) jā-
tur uz krāsns spainis ar ūdeni-
tad nedegs mājas.
/J. Apsalons, Sērpils./

15223. Labrenčos, jeb uguņdie-
nā nedrīkst nekad uguni kurt; ja
kur, tad notiks nelaime.
/M. Iniņberģe, Rīga./

16224. Labrenča dienā priekš
saules noiešanas nemaz mājās ne-
drīkst taisīt uguni, nedz ari rijas
krāsni kurt, pat nedrīkst pipēt.
Ēdiens jāvāra ārpus mājas. Tas
jādara tādēļ, lai mājas paliktu pa-
sargātas no ugunsgrēka un citām
nelaimēm. Ja tai dienā lietus līst,
tad tanī gadā būs maz ugunsgrē-
ku, bet ja ir jauks laiks, tad būs
daudz.
/Mucukalns, Stende./

16225. Ja Labrenča dienā kuŗ
uguni, tad tanī gadā būs uguns-
grēks.
/A. L.-Puškaitis./

16226. Labrenča dienā uguni
nevar kurt mājā, lai tanī mājā ne-
izceltos ugunsgrēks.
/O. Muceniece, Ventspils./

16227. Labrenča dienā nekuri-
na krāsns, lai neizceltos uguns-
grēks.
/J. E., 1889, Valmiera./

16228. Ja Labrenča dienas ritā
izdzēš uguni, tad visu gadu nece-
ļas ugunsgrēks.
/J. Fleišers, Skrunda./

16229. Labrenča dienā nedrīkst
uguni kurt, citādi notiek mājās
ugunsgrēki.
/L. Berkholce, Vaive./

16230. Labrenču dienā uguni
uzkur, lai nebūtu ugunsgrēka.
/J. Niedre, Džūkste./

16231. Ja Labrencī saule spīd,
- jāliek ūdens spainis uz rijas
krāsns, lai gadā neizceltos uguns-
grēks.
/J. A. Jansons, Priekuļi./

16232. Ja Labrenču dienā sauss
laiks, tad nākošā rudenī daudz
ugunsgrēku.
/P. Iklavs, Salenieši./

16233. Ja Labrenču dienā
skaidrs laiks, tad tai gadā daudz
ugunsgrēku.
/R. Bērziņš, Džūkste./

16234. Ja Lārancī lietus nelīst,
tad tai rudenī būs pulka uguns-
grēku.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./

16235. Kad Lārancī lietus līst,
nākamā gadā būs maz uguns-
grēku.
/H. Skujiņš, Smiltene./

16236. Ja Labrencī līstot lietus
dienu, tad tani gadā esot daudz
ugunsgrēku.
/J. Jansons, Plāņi./

16237. Ja Labrenčdienā spīd
saule, tad būs daudz ugunsgrēku.
/A. Broža, Naukšēni./

16238. Ja Labrenčos līst lietus,
tad daudz ugunsārēku, bet ja ne-
list - tad maz.
/M. Driņķe, Ranka./

16239. Ja Lārancī līst lietus, ta
tai gadā maz ugunsgrēku; bet ja
ir sauss laiks, ta ir pulka uguns-
grēku.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./

16240. Ja Labrenča dienā saule
spīd, tad rudenī daudz ugunsgrē-
ku. Ja lietus līst, tad no uguns-
grēkiem nav ko bīties.
/M. Sikle, Nīca./

16241. Ja Labrenča dienā lie-
tus līst, tad būs maz ugunsgrēku.
Bet ja skaidrs - tad gaidāms
daudz ugunsgrēku.
/A. Aizsils, Kalsnava./

16242. Ja Labrenča dienā ne-
līst lietus, tad tai gadā daudz
ugunsgrēku.
/L. Berkholce, Vaive./

16243. Ja Labrenča dienā lietus
līst, tad būs maz ugunsgrēku.
/M. Veidenberga, Vecmokas./

16244. Ja Labrenčos saule spīd,
tad daudz ugunsgrēku.
/Bieziņš, Ropaži./

16245. Ja Labrencī nelīst lie-
tus, tad tai gadā deg daudz ēkas,
sevišķi rijas.
/A. Zavicka, Sātiņi./

16246. Js Labrenču dienā sau-
le spīd, tad uz priekšu būs daudz
ugunsgrēku.
/M. Iniņberģe, Rīga./

16247. Ja uguns dienā lietus
(10. augustā, Labrenčos), tad ma-
zāk būs ugunsgrēku tanī gadā.
/A. Cirsis, Kalupe./

16248. Ja Labrenču dienā sau-
le spīd, tad rudenī daudz uguns-
grēku; ja lietus līst, no ugunsgrē-
kiem nav ko bīties.
/J. A. Jansons, Gaujiena./

16249. Labrenca dienā un Jā-
kupa dienā kaudzes nemeta un
šķūni siena nebāza, tad pērkons
iespeŗot kaudzē vai šķūnī.
/A. Aizsils, Kalsnava./

16250. Uguns dienā jāmazgā
auti, tad ugunsgrēks nenotiek.
/P. Krievs, Lubāna./

16251. Labrenču dienā darītu
darbu pērkons nospeŗ, tam jāsa-
deg. [Sal. Krustdiena.)
/P. Iklavs, Salenieši./

16252. Mujānieši iet Labrenča
dienā uz Zilo kalnu.
/Baznīcas vizit., 1637./

II. Sakars ar laiku.

16253. Skaista Labrenča diena
liecina par skaistu rudeni.
/Latvis, 1932, 3094./

16254. Trīs dienas priekš un
trīs dienas pēc Lāranča ir pirmās
salnas.
/H. Skujiņš, Smiltene./

16255. Ja Lārencis ir sauss, tad
tanī gadā būs daudz pērkona
ugunsgrēku; ja slapjš, tad būs
auglīgs rudens.
/K. Jansons, Plāņi./

16256. Ja kāds Labrača dienā
staigā pa tīrumiem un pļavām,
tad sējumi un zāle sadegs kā
ugunī.
/E. Volters, Rēzekne.Mate-
riali (kriev.),l89Q, 74./

16257. Ja nedēļu pēc un priekš
Lāranča nav salnu, ta būs vēls un
silts rudens.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./

16258. Ja Lāranča nakti ir sal-
na, tad būs agrs rudens.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./

16259. Dievs pa Labrenci auk-
sto akmeni iemet ūdenī un pa Mā-
ŗu viņš izjem.
/J. Lautenbachs./

16260. Labrenčos (uguns dienā)
jānoņem sīpoli, un ar šo dienu sā-
kas rudzu sēja. (No Jāņiem līdz
Labrenčiem 47 dienas.)
/A. Zālīte, Bērzpils./

III. Sakars ar augiem.

16260. Labrenčos (uguns dienā) jānoņem sīpoli, un ar šo
dienu sākas rudzu sēja. (No Jāņiem līdz Labrenčiem
47 dienas.) /A. Zālīte, Bērzpils./

16261. Uguns dienā jānoņem sīpoli un no tās dienas var ēst
ābolus. /M. Navenickis, Zasa./

16262. Ja Lārencī tik ildzīt saule spīd, kamēr zirgam var
mugurā uzlekt, tad otru gadu lieli apiņi.
/K. Jansons, Plāņi./

16263. Palīdzi, Labrenci, rijiņu kult, cel augstu dūmiņus,
zemu dzirkstelītes. /LD 28774./

16264. Lārancī raka pirmos kartupeļus.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

16265. Svāta Laura dīnā nazuoles juopļaun, tad viņas
vairuok naaugs. /T. Nagle, Varakļāni./

16266. Ja Labrenča dienā ar, tad uz tā aruma zāle neaug.
/L. Berkholce./

16267. Kad Labrenča dienā sienu pļaun, tad priekš
iesākšanas kāds kušķītis zāles jāsadedzina, citādi
nākamā gadā nebūs zāles. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

16268. Labrenča dienā nevajaga linus plūkt, tad tiem nav
svara. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

16269. Labrenča dienā nedrīkst dārzā nevienu stādu izraut,
citādi visi augi nokaltīs. /K. Bruņinieks, Sēme./

IV. Sakars ar kokiem.

16270. Labrenča dienā cirstiem kokiem neaug atvases.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

V. Sakars ar pienu.

16271. No uguns dienas sāka krāt pienu ziemas pārtikai.
/M. Navenickis, Zasa./

16272. Lābrencī priekš saules lēkšanas taisīts sviests
stāv bez sāls vairāk kā gadu un noder par dziedināmu
līdzekli. /Z. Lancmanis, Adliena./

VI. Sakars ar āboliem.

16273. No Lāranča dienas sākot drīkst ēst ābolus.
/P. Š. Rauna. K Jansons./

16274. Labrenčos jāsāk ēst ābolus, priekš tam viņiem nav
laba garša. /Bērziņš, Ropaži./

16275. Labrenču dienā jāsāk ābolus ēst; pirms tam tiem
nav lāga garšas. /J. A. Jansons, Gaujiena./

16276. Ja priekš Lārenča ēd budžus (negatavus ābolus jeb
ogas), tad budži metas pakaļā.
/K. Jansons, Plāņi./

16277. Labrenčos nedrīkst nevienu augli raut; ja rauj,
tad citā gadā to tik daudz nebūs.
/M. Iniņberģe, Rīga./

16278. Ja Labrencī iet ābeļu dārzā, tad ābelēm septiņi
gadi nav ābolu. /K. Jansons, Plāņi./

16279. Lārencī nedrīkst apakš ābeles iet, lai ābeles
nekalst. /K. Jansons, Plāņi./

16280. Lārencī ābolus necep, lai ābeles nekalst.
/K. Jansons, Plāņi./

16281. Lārancī sāka ēst ābolus. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

16282. Labrenča dienā jāsāk āboļi ēst, priekš tam tiem
nav labas garšas. /M. Sikle, Nīca./

16283. Māte, kurai bērni miruši, nedrīkst priekš Labrenča
ēst ābolus, jo Labrenča naktī Dievs paciena
nomirušos bērniņus ar āboliem. Kura māte iepriekš
ēdusi tādus augļus, tās bērni paliek tukšā.
/J. Ceplenieks, Māņticība. Austrums, 1889./

VII. Sakars ar kazām un lopiem.

16284. Lārencī kavuši āžus. /K. Jansons, Plāņi./

16285. Labrenčos jākauj āži, jo tad tiem laba garša.
/J. A. Jansons, Gaujiena./

16286. Labrenčos jākauj āži, tad tiem laba gaļa.
/E. Bērziņš, Ropaži./

16287. Labrencī ēda kazas gaļu. /H. Bika, Gaujiena./

16288. Labrenču dienā auns jākaun, tad jēri izdodas.
/M. Ķimene, Mazsalaca./

16289. Lārancī kāva āzi. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

16290. Labrenča dienā jākauj āži, jo tad tiem laba gaļa.
/M. Sikle, Nīca./

16291. Labrenča dienā cūkas metuši aizgaldā.
/J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 1894, 151./

16292. Labrenčos skaita: "Jūgsim tēvam brūno zirgu,
brauksim Labrenčos uz tirgu."
/E. Grīslīte, Rīga./

VIII. Sakars ar ēņiem.

16293. Kurš cilvēks Labrenčdienā mirst, tā dvēsele spokojas.
/A. Broža, Naukšēni./

16294. Kurš cilvēks Labrenču dienā mirst, tā dvēsele
spokojas. /J. A. Jansons, Gaujiena./

16295. Kurš cilvēks Labrenčos mirst, tā dvēsele spokojas.
/E. Bērziņš, Ropaži./

16296. Kurš cilvēks Labrenča dienā mirst, tā dvēsele
spokojas. /M. Sikle, Nīca./

16297. Kurš cilvēks Labrenča dienā mirst, tā dvēsele
spokojas. /E. Bērziņš, Ropaži./