LĀDĒŠANA.

16732. Māte vai tēvs var dažreiz bērnu lielās dusmās
nolādēt. No tādiem lāstiem bērns var tūliņ pazust,
iekrist zemē jeb pārvērsties par kādu kustoni.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

16733. Nevajaga otru lādēt, tam ļaunu novēlot: "Ka tu
akls paliktu! Ka tu mēms paliktu! Ka tevi pērkons
nospertu! Ka tevi vilks parautu!" Ko otram vēl,
tas notiek arī pašam.
/J. Treimanis, Bērze, Jkr. V, 145. u. 146./

16734. 1771. gadā kāds zemnieks griežas pie Grobiņas
mācītāja, lai nolūdzot par viņu Dievu, ka viņam
nekaitētu kaimiņu lādēšana un ļauna vēlēšana.
/Kurzemes draudžu chron. II, 58./

16735. Ja kāds vēlē sliktu vai lād, viņam atbild: "Kū pa
muti izlaidi, tū pats nuosīs saraun."
/L Latkovskis, Latgale./

16736. 1801. gadā viena saimniece lūdz Grobiņas mācītāju
aizlūgt par viņu Dievu, jo saimes ļaudis to lādot.
/Kurzemes draudžu chronika II. 89./