LAIKS.

I. Vispārīgi.
II. Auksts laiks.
III. Labs laiks.
IV. Slikts laiks.

I. Vispārīgi.


16307. Senāk laika noteicēji bija: gailis un zvaigznes
naktī, bet dienā ēnas garums. /G. Pols, Bauska./

16308. Augšāmceļamo laiku aprēķinājuši pēc gaiļa
dziedāšanas. Kad gaili nav dzirdējuši dziedam, tad
pēc zvaigznēm. Tā noskaitījuši, cik augstu jau
sietiņš uznācis, kā stāv greizie vāģi un politars.
Dienā vērojuši laiku pēc paša pakrēšļa.
/J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 1894, 151./

16309. Kāds laiks ir piektdien, tāds arī svētdien. [Sal.
piektdiena.] /V. Saulīte, Mālpils./

16310. Karstam laikam vienmēr seko pērkona negaiss.
/J. A. Jansons, Bīriņi./

16311. Ja pēcpusdienā ir pārāk skaidrs laiks, tad nākošā
dienā būs lietus. /A. Bauers, Ranka./

16312. Ja ir skaļš laiks, tad sagaidāms lietus pēc trim
dienām. /L. Krastiņa, Baldone./

16313. Ja vakaros pēc saules noiešanas zālē nav rasas,
tad otrā dienā sagaidāms lietus.
/Latvis, 1927, 1793./

16314. Galdnieka S. barometrs izrādījās vienkāršs egles
žuburītis, piestiprināts pie dzīvojamās ēkas ārējās
sienas. Eglītes galotne ar naglu piestiprināta pie
sienas, un tanī pusē, kur zariņš, apvilkts
pusriņķis un sadalīts grados. Sausā laikā zariņš
liecoties uz augšu, bet lietainā uz zemi. Vētrās
un negaisos zariņš salocoties stipri zemu. tā esot
iespējams laiku noteikt trīs dienas uz priekšu.
Tādam pašam nolūkam arī Raunā tika lietots egles
zariņš. /Latvis 1927, 1793. P. Š. Rauna./

16315. Lauksaimnieka T. Barometrs izrādījās vienkāršs
akmens, kas atradās nojumā pie mājas. Tuvojoties
lietainam laikam, akmens paliekot mitrs, bet sausam
laikam pastāvot, esot sauss. /Latvis, 1927, 1793./

II. Auksts laiks.

16316. Sapnī salts laiks ir nelaimīgā dzīvošanā.
/M. Ārons, Bērzaune./

16317. Ja pārlieku aukstā laikā iemet krāsnī cūku mēslus,
tad paliek siltāks. /J. Fleišers, Skrunda./

III. Labs laiks.

16318. Ka vokorā nu skūrstīnim kop stovu dyumi, ka ūdi
līgsmi doncoj, ceiruli dzīd, bezdeligas lidinej
augši gaisā un ka ziernyukļi naguļ teiklā, tad
reitā byus jauks laiks. /I. Armans, Vārkava./

16319. Labs laiks ir gaidāms, kad bezdelīgas un cīruļi
augstu lidinās, kad vālodze dzied mīlīgā balsī,
kad pret sauli uz zemi skatoties redz zirnekļa
audumus, kas rīta ziemelis pūš, kad saulei uzlecot
spožu staru nav, kad lietum līstot priežu mežos
zilgana migla ceļas, kad migla rītos uz zemi nokrīt.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

16320. Jauks laiks ir gaidāms, kad saule rietēdama neieiet
mākonī; kad dūmi no skursteņa taisni kāpj augšā;
kad migla krīt uz zemi. /A. Grigāns, Gārsene./

16321. Kad var tālu atbalsi dzirdēt, kad bezdelīgas augstu
laižas, kad rīta migla krīt uz zemi, kad dūmi
viegli paceļas, kad saule vakarā skaidri noriet,
tad gaidāms jauks un sauss laiks.
/Zemes Spēks, 1932, 25, 426./

IV. Slikts laiks.

16322. Ja ir slikts laiks ar lielu vētru savienots, tad
saka: nu jau pati velna māte nosprāgusi.
/J. A. Jansons, Mežotne./

16323. Ja pa sapņiem bargu laiku redz, tad tas nozīmē
vispārēju pārmaiņu visiem. /L. Ozole, Rīga./

16324. Kad laiks draņķē, tad ir nomiris burvis, ragana,
vecs puisis vai veca meita.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š. jun., Vidzeme./

16325. Slikts laiks ir gaidāms, kad zirgi pieguļā klanās,
kad govis stipri bizo, kad suns zāli ēd, kad kaķis
lien krāsnī gulēt jeb skrāpējas ap kokiem, kad
vārnas stipri brēc, kad vālodze brēc ķērstēdama,
kad zvirbuļi krūmos gari dzied, kad bezdelīgas
zemu skrien jeb skriedamas spārnus ūdenī mērcē,
kad čūskas ir žirgtas, kad dēles (lēles) pa zemes
virsu lodā, kad zirnekļi stipri strādā tīklus
auzdami, kad odi kozdami uzmācas cilvēkam, kad
spārnainās skudres skraida, kad priekš saules
uzlēkšanas rīta puse ir stipri sarkana, kad saulei
uzlecot ir lieli stari, kad saulei virsū sarkans
stabs, kad rīta migla gaisā uzkāpj, kad ziemeļos
mākoņi ceļas, kad saulei noejot vējš ceļas, kad
vējš pūš gaudodams, kad dūmi no skursteņa uz zemi
dodas, kad uguns pie katla dibena ķeras, kad ziemu
no jumtiem palāses pil, kad gaisa kuģim [sal. lielā
laiva] gals jūrā, kad cilvēks jūtas noguris, kad
večiem krusti sāp.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./