LAIMA.

16326. Laimu tur par skaistu kailu meiteni, kas vienmēr
staigā cilvēkam līdz. /V. Juoņus, Pustiņa./

16327. Veci ļaudis stāsta, ka esot trīs laimas. Pirmā
laima vēlot cilvēkam tikai to vislabāko, otra labu
un trešā tikai sliktu. Ko šās laimas sakot, tas uz
mata notiekot. /K. Celmiņš, Lubāna./

16328. Tā arī meitām pirmā laima esot vislabākā, otra
laba, bet trešā slikta, tādēļ arī tautas dziesma
saka:
"Ej, māsiņ, neatsaki
Pirmajām tautiņām,
Pirmajām tautiņām
Laime durvju vērējiņa." /K. Celmiņš, Lubāna./

16329. Kad svešs cilvēks iet caur sētu, jāmet tam pakaļ
akmens, tad Laimīte paliks mājā.
/J. Apsalons, Sērpils./

16330. Tā Laime ir tām sievām palīdzējusi bērnu raizēs.
/J. F. Bankava sprediķu grāmata, 1725./

16331. Agrākos laikos, kas bērns piedzimis, tad nedēļniecei
parādījusies Laimes māte un noteikusi, cik liels
izaugs bērns (to viņa parādījusi ar roku). Arī citu
laimi vai nelaimi Laimes māte pateikusi.
/A. Aizsils, Kalsnava./