LAIME.

16332. Mīļa Laima rītiņā
Treju durvju virināja:
Govju kūti, aitu kūti,
Jaunu meitu maltuvīti. /LD 29177./

16333. Uz Laimītes raudājos,
Kam telītes man neaug.
Man Laimīte atbildēja:
Kam telītes kājām sper? /LD 29191./

16334. Ja sieviete nakti no miega uztrūkstoties dzird
vērpjam, tad viņai jāuzceļas un jāsaķer ratiņš aiz
ripas, tad viņai par brīnumu veiksies vērpšana. Tā
vērpēja ir Laime. /I. Rubenis, Ērgļi./

16335. Ceturtdienai izejot un piektdienai nākot esot
laimesmāte radījusies, ko sauc mīļa Māre. Viņa esot
dažreiz staigājusi apkārt brēkdama kā govs, zirgs,
aita, kaza jeb cūka. Kur viņu uzņēmuši, tur lopiem
gājis labi. /A. Bīlenšteina manuskripts.
J. Krampis, Skujene, 1865./

16336. Ja kaut kur iet, kad katru reizi jāpiesēž laime,
tas ir, iekāms iziet pa durvīm, jāapsēžas.
/K. Corbiks, Jelgava./

16337. Zīlīte, cielaviņa, stirna un citi nes laimi.
/J. Ceplenieks, Māņticība. Austrums, 1889. g./

16338. Ja kādam ir kāds svarīgs gadījums priekšā, nekad
nevajag laimes vēlēt uz izdošanos, tad neizdodas.
/L. Čapa, Rīga./