LAIME JEB ZEMESSIEVA.

16339. Laimes jeb zemessievas pārmainot bērnus. Tā reiz
kādai sievai pārmainīts bērns. Augšbērns ļoti
bļāvis, bet arī tas bērns to darījis, kurš bijis
apakš zemes. Te atnākusi zemessieva (reiz teicēja
sacīja: Zemesmāte) un teikusi: "Še jem tavu bērnu;
tu manu nemaz nemīli, bet bļāvini vien!" Zemes
cilvēki esot resnāki, lielāku galvu un mazu augumu.
/Sermule, Līvbērze./

16340. Saimniecei pielicies bērns, kurš sākumā bijis it
vesels. Bet reiz atstājusi vienu, un no tā laika
sācis brēkt un brēkt. Galva bijusi liela un mīksta,
bet citādi visādi maziņš. Sadzīvojis tikai pusgada.
Varbūt, ka laimes, kas dzīvojot apakš zemes, būšot
bērnu pārmainījušas. /R. Pētersons, Tetelminde./

16341. Citreiz gan pārmainīti bērni, tādēļ gudras mātes
nekad nepametušas nekrustītu bērniņu vienu pašu un
tādēļ arī ātri - jau pēc nedēļas vedušas kristīt.
Kāda saimniece nopērusi reiz savu bērnu sētsvidū -
nezin ko bijis padarījis. Te ieskrienot viena pa
vārtiem un sakot: "Še tavs bērns! Es viņu tik labi
godēju [godāju?], bet tu manu sit un kauj."
Bērniņus pārmainot zemes ļaudis.
/Ķilevice, Saldus./