LAITĪŠANA
(braucīšana, masaža).
16353. Laitīt senāk mācēja gandrīz katra
vecāka sieviņa
un ar laitīšanu lūkoja dziedēt dažādas
chroniskas
kaites: kaulu sāpes (reimatismu), stīvus locekļus,
nespēku un pat trieku. Vēlāku laitīšanu sajauca
ar
riebšanu jeb pūšļošanu un laikam gan bez iemasla
sāka izsmiet un atmest. /P. Š., Rauna./
16354. Braucīšanu izdarīja vecenes, kuras
pagastā tam
nolūkam vien stāvēja; viņas nodarbojās
arī ar
svecīšu likšanu, ragu likšanu, asins un dēļu
laišanu. Kad kāds bija "saraustījies" jeb "nabu
atstiepis", tad izkurināja pirti un tūlīt sūtīja
pēc braucītājas. Slimniekam vajadzēja kāpt
lāvā,
un braucītāja sameta labu garu, ņēma slotu rokā,
labi izpēra un tad sāka braucīt. Papriekšu sāka
no
kakla, tad braucīja citus locekļus un vispēdīgi
vēderu. Kad slimnieks bija izbraucīts, tad vidu
nosēja ar jostu. Vēderu braukot, to arī vārdoja
ar
vidus vārdiem. /K. Saržants, Blīdiene./