LAITĪTĀJS.

16355. Ar laitīšanu un lēnu spiešanu viņi apmierina
sāpes, čūskas kodumu viņi izdziedē uzreiz,
izmežģījumus iegroza bez kāda grūtuma. Bet tādi
gudrinieki un sālspūtēji , un kā viņus sauc, atstāj
savu mākslu vienam pašam un tikai pēc savas nāves.
/A. V. Hūpelis, Top. Nachrichten II, 1777, 140./

16356. Izmežģījumus, augonus un citas tādas kaites viņi
dziedē - lai nesmejas par šo ziņojumu - tikai ar
aiztikšanu un lēnu laitīšanu, murminādami kādus
vārdus, kuriem viņi piešķir visu spēku. Daži dziedē
tikai čūskas kodumu, lietodami pie tam sausu
līdekas zobu. Citi dziedē tikai augonus un
izsitumus, atkal citi vienīgi zirgus un lopus. Šāds
gudrinieks tur savu mākslu ļoti slepeni un atklāj
to īsi priekš savas nāves tikai savam bērnam vai
draugam, jo citādi viņam esot grūtā nāvē jāmirst.
[Sal. burvis.]
/A. V. Hūpelis, Top. Nachrichten I, 1774, 560./