LAMĀŠANĀS.

16391. Ja no lamāšanās grib atkratīties, tad jāsaka: "Sūds
tev uz mēles!" /P. Š., Rīga. K. Jansons, Plāņi./

16392. Kad divas sievas salādas, var uziet uz ļaunām pēdām.
Tādā lāstu vietā uzejot, cilvēku sajem auksti
drebuļi. Bērns kad rāpojas vai iet tur cauri, tiek
kā nemanīgs. Tādā reizā sarauga ūdeni un dod iekšā
tik lielam, kā mazam. Raugāmie vārdi ir šādi:
"Trejdeviņas burvenes, trejdeviņas raganas,
skreita uz Mello jūru! Tur jūs ēdiet, tur jūs
dzeriet, tur jūs sprāgstiet pa vidu pušu!"
/A. Rozenšteine, Saldus./

16393. Bērnu, kas uzgājis uz nelabām pēdām (runā arī no
viesuļa), svēpē ar svētītām zālēm. Uzber ogles uz
vecu pastalu, uzkaisa zāles, aizdedzina un tur
bērnu virs dūmiem. Lai dūmi neietu garām, virs
bērna tur drānu. /K. Pētersons, Tetele./

16394. Kas pāriet par karstām pēdām, kur kāds lamājas,
tam kājas satūkš.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna./

16395. Kad gadās pāriet pa tām pēdām, kur bārušies, tad
pieķeras kāds sliktums. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

16396. Kad divi cilvēki lamājas, tad nevajaga iet pār
viņu pēdām, citādi gājējs dabū kādu ļaunu kaiti.
/P. Š. Rauna un Smiltene. H. Skujiņš, Aumeisteri.
K. Jansons, Trikāta./