LAULĪBAS.

I. Vispār.
II. Dodoties uz laulībām.
III. Pie altāra.
IV. Pēc laulībām.
V. Slimības.
VI. Laulības sapnī.

I. Vispār.

16493. Laulībā nevar bez naudas doties, tad būs trūcīga
dzīvošana. /A. Aizsils, Kārķi./

16494. Precēties nedrīkst vecā mēnesī.
/O. Darbiņš, Birži./

16495. Vecā mēnesī nevajaga laulāties, tad ir tukšs mūžs.
/K. Biša, Vijciems./

16496. Kas jaunā mēnesī laulājas, tam sieva ātri pieblīzt.
/K. Jansons, Plāņi./

16497. Jauniķi nepalaist "los", tad visu mūžu paliks kopā.
/A. Medne, Kuršu kāpas./

16498. Ko pēcpusdienā laulā, tiem daudz bērnu dzem.
/K. Jansons, Plāņi./

16499. Ja brūte un brūtgāns ejot izšķiras, citiem ceļu
griezdami, tad viņi drīz izšķirsies.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

16500. Pa to laiku, kamēr jaunajam pārim laimes vēl,
brūtgāns nedrīkst atlaist brūtes roku, citādi
laulībā neies labi. /A. Aizsils, Lubāna./

16501. Laulības gultas galvgali vajaga griezt uz to pusi,
kur saule lec, tad laimīgi dzīvošot laulībā.
/Latviešu Avīzes, 1862. 36./

II. Dodoties uz laulībām.

16502. Ejot pie altāra nedrīkst atpakaļ skatīties, tad
jaunība tiekot nožēlota. /I. Zariņš, Skrīveri./

16503. Braucot uz baznīcu laulāties, brūtei un brūtgānam
jābrauc pa vienu pašu ceļu, pretējā gadījumā viņiem
būtu jāšķiras. /E. Brīnums, Rūjiena./

16504. Kad braucot uz laulāšanu, zaķis pārlec pār ceļu,
tad jaunajam pārim gaidāmas visādas nelaimes.
/B. Daņilovs, Kacēni./

16505. Kod brauc uz bazneicu lauluotūs, krysta muote jem
leidza sīru. Tyuleit pēc laulobem jei puorlauž vīnu
sīra gobolu uz pusem un īdūd bryutei un bryutgonom,
lai jī sovā dzeivē daleitu arī bādas un prīku uz
pusem. /L. Švandere, Mērdzene./

16506. Kod uz bazneicu brauc lauluotūs, bryute aizsīn
prīkšautu zam sukņas. Kad jai pīdzimst meita, tad
tymā vajag jū īteit, lai jei byutu vysim pa prīšku,
arī vysi meitu tod īvāruos.
/L. Švandere, Mērdzene./

16507. Ja laulāties braucot satiek žīdu, tad ies laimīgi
dzīvojot. /A. Aizsils, Lazdona./

16508. Ja kāzeniekiem uz baznīcu braucot ceļā notiek kāda
nelaime, tad arī jaunajam pārim dzīvē bieži
atgadīsies kādas likstas. /E. Kampare, Skrunda./

16509. Brūte ar brūtgānu, kad brauca uz baznīcu, tad ko
pirmo ceļā sastapa, tam meta pīrāgus.
/G. Pols, Bauska./

16510. Brūtei braucot uz baznīcu, uz krustceļiem jāizmētā
cimdi jeb prievītes, kas pacelšot, tas priecāšoties,
un tādēļ viņai būšot priecīgs mūžs visā dzīvē.
[Sal. kāzas.] /G. Pols, Vecgulbene./

16511. Pie laulības nekad nedrīkst iet ar lienētām lietām,
nedrīkst ņemt no otra ne nazi, ne nēzdogu, ne arī
kaut kādu citu lietu, citādi laulībā esot jākaujas
ar trūkumiem. /RKr. 6./

16512. Ja ejot pie laulības, aizmirst kādu lietu mājās,
kuru ir nodomāts paņemt līdz, tad dzīve nebūs
laimīga. /A. Ernstsons, Vaiņode./

16513. Kod jauniči brauc uz bazneicu pi lauleibys un kod
bazneickungs jūs lauluoj, a svjacis, kuri dag uz
oltora, ka dag spūdri, itei pīzīmēj, ka jus dzeivja
byus cīši loba. A kod svjacis dag un dzīst, tod
pīzīmēj, ka jauniču dzeivja byus tymsa un naloba,
jī dreizi vai numiers, vai nūzašķiers.
/V. Podis, Rēzekne./

16514. Ja braucot uz baznīcu jeb arī no baznīcas salūzt
brūtes pāra rati vai kas cits, tad brūtei jeb
brūtgānam būs jāmirst. /V. Pavāre, Iecava./

16515. Ja ziemā, kāzu dienā uz baznīcu braucot sniegs
snigst, tad būšot bagāta dzīve.
/A. Strode, Rudzēti./

16516. Uz baznīcu brauca brūtgāns ar māsu, kad māsas
nebija, tad ar citu jaunavu. Brūte brauca ar savu
brāli jeb ar citu radinieku tā vietā. Abiem brauca
līdza arī kādi pavadoņi. /J. Rubenis, Bērzaune./

16517. Uz laulāšanos ejot nav nei brūtgānam nei brūtei
atvadoties jādod it nevienam roka, lai roku dodot
viņiem neiedotu nekādu ļaunumu; tāpat jādara no
laulāšanās mājā pārnākot.
/A. Bīlenšteina man., 1867. g./

16518. Brūtes pāris, uz baznīcu laulāties braucot, nedrīkst
braukt ar raudu zirgu, jo tad būs asarains mūžs.
/V. Bērziņa, Priekule./

16519. Ja brūtes ratos uz baznīcu pie laulības braucot,
ieliek tādu zirņu pāksti, kurā 9 zirņi, tad zirgiem
smagi vilkt. /A. L.-Puškaitis./

16520. Lai turīga dzīve būtu, tad brūtei priekš laulāšanās
jāieliekot brūtgānam ķešā sāls ar maizi. Tas
jāizdarot nevienam neredzot. /D. Dama, Smiltene./

16521. Ja brūtgāns ar brūti neiet pie altāra cieši kopā
saspiedušies, tad tiem būs jāšķiras.
/A. Ēdelmanis, Raņķi./

16522. Ja jaunam pārim uz altāru ejot jeb no altāra nākot,
viens paliek uz vietas stāvot un otrs apiet tam
apkārt, tad nākamībā tas stāvētājs valdīs par
gājēju. /A. Ozols, Vecpiebalga./

16523. Kad jauns pāris uz baznīcu iet, tad līgava nedrīkst
atpakaļ skatīties, lai bērniem nebūtu šķībi kakli.
/T. Ķenga, Jelgava./

16524. Ja braucot pie laulībām, zaķis pārskrien pār ceļu -
jaunais pāris drīz izšķirsies.
/V. Miķelāns, Dunava./

16525. Ja, uz laulāšanu braucot, līgavai jābrauc pār kādu
ūdeni (upi vai ezeru), viņai jāmet tur zieds. Ja
to nedara, tad bērni slīkst.
/J. Avotiņš, Vestiena./

16526. Kad brūte iet pie altāra, tad viņai jāpaņem līdzi
nauda, tad dzīvē vienmēr tās diezgan.
/A. Oše, Lubāna./

16527. Ja baznīcā ejot līgava uzbrien līgavainim uz kājas,
tad viņa būs dzimtā valdniece.
/P. Ortmans, Nogale./

16528. Ja, braucot pie laulībām, jaunais pāris izgāžas no
ratiem, uzsāktā dzīve drīz iznīkst.
/V. Miķelāns, Dunava./

16529. Ja pa kāzām uz baznīcu braucot gadās žīdu satikt,
tad tam jaunam pārim dzīvē nebūšot laimes; bet kad
satiekot nabagu, tad esot laba laime.
/A. Bīlenšteina rokraksts.
V. Boivics, 1862. g., Lubāna./

16530. Ja jaunam pāram braucot uz baznīcu kas nepieciešams
tiek mājā aizmirsts, tad viņu dzīvē kas ļauns
notiks. /V. Duka, Vidzemes Maliena./

16531. Kad braucot pie laulības, tad nevajagot skatīties
atpakaļ, jo tad bērnam šķība mute.
/R. Bērziņš, Džūkste./

16532. Jo uz baznīcu braukdami, līgava ar līgavaini
atsaver atpakaļ, tad tymā pat muojā dreizi otkoņ
byus kuozas. /M. Apels, Stoļerova./

16533. Ja laulāties braucot nojūdzas zirgs, tad būs
jāšķiras. /M. Brīdaka, Jaunroze./

16534. Ja laulāties braucot kāda kāznieka zirgs izjūdzas,
tad laulība nepastāvēs. /V. Saulīte, Mālpils./

16535. Ja brūtes pāri vedot uz baznīcu pretī brauc līķa
vāģi ar līķi, tad jaunais pāris ilgi nedzīvos.
/M. Dambe, Ozolnieki./

16536. Ja brūtes pārim uz baznīcu braucot, pārbrauc pār
ceļu ar līķi, tad viens no viņiem drīzumā mirs.
/E. Krafte, Iļģuciems./

16537. Kad, uz laulāšanu braucot, zaķis pārlec par ceļu,
tad jaunajam pārim gaidāma visāda nelaime, ja pat
nāve. /A. Žeibe./

16538. Kad iet pie laulības, tad vajag lupatiņā iesiet
maizi, sāli un naudu, tad nekad nebūs bez maizes.
/A. Bulle, Burtnieki./

16539. To dienu, kad laula, vajaga ielikt kabatā sāli,
maizi un grāmatas lapu - tad būs bagāts.
/K. Corbiks, Līvbērze./

16540. Laulājot brūtei vajaga būt kabatā gabaliņa maizes
un sāls, tad dzīvē netrūks pārtikas.
/Austrums, 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./

16541. Kad brūtes pāris brauc uz baznīcu pie laulības,
tad brūtei, brūtgānam nezinot, jāiebāž azotē maizes
kukulītis. Mājās pārbraukušai, tai tas jāapēd kopā
ar jauno vīru, tad būs laimīga dzīve.
/J. Steglavs, Jelgava./

16542. Kad brūtes pāri laulā, tad brūtei, brūtgānam
nezinot, jāiebāž azotē maizes kukulītis. Mājā
pārbraucot tas jāapēd jaunajam vīram ar sievu, jo
tad būs laimīga dzīvošana.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

16543. Pie laulības ejot kabatā jāieliek maizes gabaliņš
un nauda, tad visu mūžu netrūks maizes un naudas.
/M. Poriete, Lubāna./

16544. Pie laulāšanas ejot brūtei jāpabāž nauda labai
kājai zem zeķes, tad laulības dzīve būs svētīga.
/A. Raņķis, Garoza./

16545. Pie laulāšanas līgavai jāieliek kurpē, zem zeķes,
nauda, tad viņa valdot par naudas maku.
/K. Corbiks, Valgunde./

16546. Pie laulībām brūtei jāpabāž nauda zem labās kājas
zeķes, tad laulības būs svētīgas. /J. A. Jansons./

16547. Kad brūte brauc uz baznīcu pie laulības, tai
jāiebāž azotē sudraba naudas gabals un mājās
pārbraukušai tas jāliek izkrist, tad būs viegla
dzemdēšana. /J. Steglavs, Jelgava./

16548. Pie laulības ejot, brūtei jāpabāž nauda labajai
kājai apakš zeķes, tad laulības dzīve būs svētīga.
/J. Steglavs, Jelgava./

16549. Briutei un briutguonam, kad īt lauluotīs, tad
vajaga leidza jimt sukura gobolu. Kad sasalauluos,
tad sukura gobolu lai apād. /T. Nagle, Varakļāni./

16550. Ejot pie laulības, esot jāģērbj kājas baltās vilnas
zeķēs, un kurpēs jāliekot sudrabs, tad būšot
pilnīga dzīve. Kleitai kabatas nevarot būt, jo tad
vecai palikušai būšot jāiet ubagos.
/A. Jēgere, Rīga./

16551. Ja brūtei pie laulas nav nevienas vilnas skrandas
(drēbes) mugurā, tad viņai aitas nīkst.
/K. Jansons, Plāņi./

16552. Brūtei pie laulas ejot baznīcā nabagiem sidraba
nauda jāmet. /K. Jansons, Plāņi./

III. Pie altāra.

16553. Baznīcā iegājušiem ne brūtei, ne brūtgānam nebijis
brīv sēdēt, bet visu laiku bijis jānostāv kājās,
kamēr pie laulības veduši.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

16554. Pie laulāšanas ejot, jaunajam pārim jāsaķeras, lai
neviens neiziet caur viņu vidu, jo tad tie dzīvos
kā šķirti. /A. Žeibe./

16555. Laulājot brūtei itin cieši jāsaspiež brūtgāna roka,
lai viņai visu mūžu par vīru būtu virsroka.
/A. Bīlenšteina man., 1867. g./

16556. Jo līgava ar līgavaini naīt cīši kūpā, tad vīnim
byus slykta dzeive. /M. Apels, Stoļerova./

16557. Kurš no jaunā pāra, pie altāra stāvot, ir sārts,
tas ilgāki dzīvos, kurš bāls - pirmais mirs.
/H. Skujiņš, Smiltene./

16558. Pie altāra stāvot pēc salaulāšanas brūtei navajaga
pirmai sākt runāt ar brūtgānu, bet gaidīt, kamēr
tas sāk runāt, jo tad vīrs visu mūžu izpildīs
sievas vēlēšanās. /V. Priedīte, Mālpils./

16559. Jaunajam pārim stāvot pie altāra, starp viņiem
nedrīkst atrasties starpa, caur kuru kāds var redzēt
cauri, bet pārim jāturas cieši kopā, lai jaunajā
dzīvē kāds cits nevarētu iemaisīties.
/T. Ķenga, Jelgava./

16560. Jo līgava ar līgavaini pī oltuora stuovūt puorsamej
vītuom, tad tys, kurs beja lobojā pusē un puornuocja
kreisjā, valdīs par tū, kas beja kreisjā.
/M. Apels, Stoļerova./

16561. Pie laulāšanas jaunajai sievai jāpaliek kāja tālāk
par nākošā vīra kāju, tad viņa vienmēr būs mājā
valdniece. /T. Ķenga, Jelgava./

16562. Ja laulājoties uzbrien otram uz kājas, tad tas ir
valdinieks par otru. /T. Dzintarkalns, Talsi./

16563. Ejot pie mācītāja baznīcā, pūlas viens otram uzkāpt
uz kājas; kuram tas izdodas, tas visu mūžu tad ir
galvenais noteicējs, kamēr otrs ir it kā zem
tupeles. /T. Dzintarkalns, Talsi./

16564. Pēc laulāšanās brūtei jāmanās uzmīt uz brūtgāna
kājas, lai visu mūžu varētu viņu apakš kājām mīt.
/A. Bīlenšteina man., 1867. g./

16565. Pa laulībām, ja brūtgāns jeb brūte viens otram
uzmin uz kājas, tad uzminējs dzīvē valdīs. [Sal.
kāzas.] /K. Krastiņš, Jaunpiebalga./

16566. Kad sieva grib tikt vīram par valdnieci, tad pie
altāra laulājot jāuzmin tam uz kājas, un pie galda
pirmo reiz ēdot jāuzsēžas uz svārkiem, tad to panāk.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

16567. Ja brūtgāns pie laulības pasteidzas pirmais brūtei
uzmīt uz kājas, tad tas dzīvē valdīs par sievu,
bet ja brūte ātrāki uzmin, tad tā valdīs par vīru.
/K. Alksnis - Zundulis, Naudīte./

16568. Kad baznīckungs lauloj puori, tad jo bryuguonu
apsadz ar bryutes tuļi [šķidrautu], tad sīva vysod
turēs viersu par veiru. /T. Beča, Preiļi./

16569. Jo lauluojūtīs baznīcā, līgava izmyn līgavaiņam uz
kuojas, tad sīva vaļdēs par veiru.
/M. Apels, Stoļerova./

16570. Ka sieva grib valdīt par vīru, tad viņai pie
laulāšanas jāuzmin ar labo kāju brūtgānam uz kreiso
kāju. /M. Eglīte, Vijciems./

16571. Ja pie laulības līgava uzmin līgavainim uz labo
kāju, tad turpmākā dzīvē viņa valdīs par vīru.
/M. Iniņberģe, Rīga./

16572. Brūtei pie laulībām pēc "jā" vārda pateikšanas
jāpavelk brūtgāns 3 reizes pie sevis klāt, tad
vēlāk sieva būs vīra valdniece.
/V. Priedite, Bauska./

16573. Ejot laulāties, līgavai pie altāra jākāpj ar kreiso
kāju, tad būs laimīga dzīve. /I. Kažoka, Lubāna./

16574. Tas no jaunā pāra pirmais mirs, kam mācītājs
laulājot laulājamo gredzenu atstāj puspirkstā.
/H. Skujiņš, Smiltene./

16575. Ja brūte gribēs valdīt par savu vīru, tad viņai
laulājoties jānostājas tā, lai vismaz kāja būtu uz
priekšu izlikta. /A. Aizsils, Kārķi./

16576. Ja pie altāra laulājot nokrīt gredzens, tad būs
grūts mūžs. /A. Bērziņš, Rīga./

16577. Kurš no jaunlaulātiem pirmais pie altāra nobāl,
tas pirmais mirst. /E. Jēpe, Palsmane./

16578. Kurš no laulājamiem baznīcā stiprāki pasaka "jā"
vārdu, tas valdīs pār otru. /V. Līce, Līgatne./

16579. Juo lauluošonas laikā uz oltora nūdzīst svece, tad
vīns nu salauluotajim dreiži vīn nūmiers.
/B. Spūlis, Vārkava./

16580. Kad pie altāra stāvot, brūte paceļ kreiso kāju uz
priekšu, tad tā valdīs par savu vīru.
/L. Daugaviete, Smiltene./

16581. Pa laulāšanas laiku jātur nauda kreisās kājas zeķē,
lai dzīvojot nekad netrūktu naudas.
/L. Daugaviete, Smiltene./

16582. Laulājoties brūtei stingri jāturas brūtgānam klāt,
tad visu mūžu nodzīvos kopā. /E. Eglīte, Jelgava./

16583. Kad jaunais pāris iet pie altāra, tad kas pirmais
uzliek kāju uz tepiķa (altāra priekšā), ir dzīvē
noteicējs. /K. Lercha, Cesvaine./

16584. Kad laulībās pie altāra stāvot, brūte paceļ kreiso
kāju uz priekšu, tad viņa būs valdniece par vīru.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

16585. Mācītājam rokas kopā liekot, sievai vajag manīties
uzlikt savu roku vīra rokai virsū.
/E. Miķelsone, Dzelzava./

16586. Ja brūtei tanī brīdī, kad laulā, mainās sejas
izteiksme, tad visu mūžu viņai klājas slikti.
/K. Krastiņš, Krustpils./

16587. Ja baznīcā jauniešus laulājot, brūtes pusē nodziest
svece, tad viņa pirmā mirs; ja tā nodziest brūtgāna
pusē, tad tas mirs pirmais. /A. Salmāns, Balvi./

16588. Juo lauluošonas laikā uz oltora sveces slikti dag,
tī ni dag, ni dzīst, tad salauluotūs dzeive byus
nalaimīga un arī "ni degs, ni dziss."
/B. Spūlis, Vārkava./

16589. Juo lauluošonos laikā vysas sveces baznīcā uz
oltuora dag labi, tad salauluotūs dzeive bys
laimīga. /B. Spūlis, Vārkava./

16590. Ja laulājot aizmirst aizdedzināt sveces, tad
jaunajam pārim nebūs bērnu.
/A. Ernstrons, Vaiņode./

16591. Ja pie altāra laulājot nokrīt gredzens, tad būs
grūts mūžs. /A. Tišone, Dundaga./

16592. Ja kam pie laulības nokrīt gredzens, tam slikta
nozīme. /L. Biedriņa, Jelgava./

16593. Ja brūte laulājot ir jautra un smejas, tad viņai
dzīvē neies labi. /V. Duka, Vidzemes Maliena./

16594. Ka laulojūt apdzyst svece, tad bazneickungs, kurais
lauluoja, miers. /H. Z. Valainis, Eglūna./

16595. Kad kādu pāru laulā, tad tam, kas grib, lai viņi
savā mūžā ķildojas, vajaga palikt zem baznīcas
sliekšņa nazi, lai viņi savā mūžā pastāvīgi kautos.
/M. Ķaupelis, Nīca./

16596. Par ko laulājoties domā, tas vislabāk izdodas.
/A. Broža, Naukšēni./

16597. Ja pa laulāšanas laiku mājā notiek kāds nejaušs
troksnis, traucējums, tad gaidāma liela nelaime
laulāto dzīvē. /K. Biša, Vijciems, 1927./

16598. Laulājamiem pie altāra ir jāstāv cieši kopā. Kas
spēj starp viņiem ieraudzīt plaisu, tas var visu
mūžu tiem sagādāt naidu un bēdas.
/P. Ortmans, Nogale./

16599. Ja brūte grib par brūtgānu valdīt, tad baznīcā pie
altāra tai jāuzmin trīs reizes brūtgānam uz kreisās
kājas. /A. Zvejniece, Lubāna./

16600. Ja laulājot sieva (līgava) nostājas kādu pussoli
vīram (brūtgānam) priekšā, tad sieva valdīs par
vīru. /A. Aizsils, Kārķi./

16601. Ja laulājot līst lietus tanī dienā, tad līgavai
jāraud visu mūžu. /Edm. Zirnītis, Lubāna./

16602. Ja brūte pie altāra laulājot stāvot vīram nepareizā
pusē, tad viens no viņiem ātri miršot. Brūtei
vajagot stāvēt brūtgānam pie kreisās rokas.
/D. Dama, Smiltene./

16603. Ja kāds no jaunsalaulātiem grib valdīt viens par
otru, tad vajagot, kad nāk mājā no laulībām, uzmīt
uz zābaka pirkstgala. /G. Pols, Bauska./

16604. Pi lauleibys bryutei ar lobu kuoju juomyn uz
bryuguona kreisuos kuojys, tod vysu laiku veirs
byus zam sīvys tupeļis. /A. Borozinska, Barkava./

16605. Juo jaunive, izīdama pi veira, grib ka veirs juos
klausītu, tad jai, asūt pi oltora uz deča, juoizmyn
jauničam uz kuojas. /B. Spūlis, Vārkava./

16606. Baznīcā, pie altāra stāvot, vajaga brūtei, kamēr
mācītājs laulā, brūtgānam uzmīt uz kājas, tad vēlāk
sieva par vīru valdīs.
/R. Bērziņš, Džūkste. J. Treimanis, Bērze./

16607. Ja sieva pie laulāšanas uzmin vīram uz kājas, tad
tā dzīvē būs vīra valdniece. /K. Corbiks, Tukums./

16608. Ja sieva grib valdīt par vīru, tad baznīcā pēc
laulībām viņai jāuzmin vīram uz kājas.
/K. Corbiks, Jelgava./

16609. Ja pēc laulāšanas brūtgāns papriekšu uzmin brūtei
uz kājas, tad viņš būs sievas kungs un otrādi.
/P. Einhorns, P. Š., Rauna. E. Linge, Salaspils.
J. Rubenis, Ērgļi. A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

16610. Ja kādu laulību grib izjaukt, tad baznīcā laulājot
jāsaka: "Nočīksti kā baznīcas durvis!"
/K. Jansons, Plāņi./

16611. Ja grib, lai jaunais pāris nesadzīvo, tad pa
laulāšanas laiku vajaga brūtei ar brūtgānu ar adatu
iedurt. /A. Zandere, Kandava./

16612. Ja kādu meitu brūtgāns atstājis un grib laulāties
ar citu, tad pie laulāšanas agrākā brūte ņem asaras
no labās acs un met tās brūtgānam par kreiso plecu,
tad tas tūliņ atgriežas pie vecās brūtes.
/F. Heidene, Talsi./

16613. Tas, kam pie laulības kāja ir visvairāk uz priekšu,
būs tajās mājās priekšgājējs.
/R. Bērziņš, Džūkste./

16614. Kod jauniči lauluojam un baznīckungs jūs uzvad uz
deča, kur skaita lauleibys lyugšonu, kas nu jauniču,
vai jauničs vai jaunivja, pyrmīs izļiks kuoji uz
deča, tys vysod jims viersu, vai sīva vai veirs.
/V. Podis, Rēzekne./

IV. Pēc laulībām.

16615. Līgavaiņam ar līgavu, nu baznīcas ejut, juotur
dagūšas sveces un juosaver. Kuram pyrmajam svece
nūdziss, tys pyrmajs miers. /M. Apels, Stoļerova./

16616. Laulājamam pārim no baznīcas ejot, kuram pirmāk
apdziest svece, tas pirmāk mirs.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

16617. Ja puisis vienu meitu ir atstājis un ar otru nupat
salaulājies, tad atstātai meitai jāpāriet pār ceļu,
pa kuru nāks jaunais pāris no baznīcas laukā. Tad
laulātie labi nedzīvos. /A. Aizsils, Lubāna./

16618. Ja baznīcā no altāra projām ejot brūte ceļ labo
kāju, tad viņa par vīru valdīs, ja kreiso, tad vīrs
par sievu. /K. Kristape, Olaine./

16619. Pēc tam, kad ir salaulāts, sievai jāgriežas uz
rītiem un vīram viņa jāapgriež riņķī, tad sieva būs
zem vīra varas. Ja vīrs tā nedara, tad sieva bieži
paliekot stūrgalvīga un neklausot vīram.
/A. Jēģere, Rīga./

16620. Kas pēc laulībām no altāra atejot paliek stāvot un
liek otram apiet apkārt, tas būs valdītājs.
/V. Spandegs, Pociems./

16621. Pēc laulāšanas, kad no altāra ejot, brūtgānam
jāstāvot uz vietas un brūtei jāejot apkārt, tad
kopīgā dzīvē neķildošoties.
/H. Skujiņš, Smiltene./

16622. Laulībā valdīs tas, kurš, nākot no laulībām, otru
griezīs ap sevi. /K. Ķēze, Priekuļi./

16623. Kad pāris salaulāts, tad, kamēr iziet no baznīcas,
brūtei nevajag no brūtgāna atšķirties, ka kāds
cits neiziet viņiem pa vidu cauri, tad atšķiroties.
/L. Biedriņa, Jelgava./

16624. Kad salaulātam pārim no baznīcas izejot, kāds
izspraucas caur viņu vidu, tad tā laulība būs
nelaimīga un viņi dzīvos visu mūžu kā šķirti.
/A. Bīlenšteina man., 1867. g./

16625. Ja jaunsalaulāts brūtes pāris no altāra griežas uz
baznīcēnu pusi katrs uz savu pusi, tad tie nesatiks;
bet ja abi griežas uz vienu pusi, tad satiks.
/E. Puriņš, Skujene./

16626. Pēc laulību, ejūt nu baznīcas, jauničs ar jaunivi
nadreikst palaist pa sovu vydu nivīna cylvāka; jo
palaiž, tad dzeive - nalaimīga.
/R. Spūlis, Vārkava./

16627. Baznīcā burvji, kad jauno pāri laulāja, griezuši
nazi uz naža un spraudušies iziet caur vidu, lai
naidīgi dzīvojot un ejot katrs uz savu pusi.
/G. Pols, Vecgulbene./

16628. Kad pēc laulībām plikas rokas bez cimdiem sadod,
tad jāpaliekot cauru mūžu plikiem un nabagiem.
/Latv. Avīzes, 1824, 32./

16629. Pie laulāšanas visas jaunives bez izņēmuma iet ar
miršu vaiņagu galvā. Pēc laulāšanos miestiņā pie
baznīcas kādā istabā notiek sēdības, kuras
turpinājas vairāk stundas. Tiek sarīkots pirmais
mielasts, par kuru gādā svāti, paņemdami vajadzīgo
no kāzu mājām līdz. Sēdībās salasās daudz vietējo
nelūgto viesu, kuri arī tiek pacienāti. Netrūkst
arī muzikantu. /Latvis, 1925, 1072, Asūne./

16630. Salaulāti, nu brūtgāns ar brūti brauc vienos vāģos
kopā uz māju. /Mājas Viesis, 1861, 238./

16631. Kad jauniešiem, braucot no baznīcas mājā, nomūk
ritenis vai nojūdzas zirgs, tad viņu dzīve būs
nesaticīga. /A. Salmāns, Balvi./

16632. Salaulātie brauca kopā uz brūtes māju ar visiem
vedējiem un panāksniekiem. /J. Rubenis, Bērzaune./

16633. Ja no baznīcas nākot jaunam pārim kas pazūd, tad
nebūs laimīga sadzīvošana. /A. Zandere, Kandava./

16634. Ja jauniešiem, no laulāšanas mājā pārbraucot,
pārbrauc ar ecēšu pa ceļu (ko darīja visvairāk
burvji), tad tie plēsīsies savā starpā.
/A. Žeibe./

16635. Ja laulātam pārim, braucot no baznīcas, skaudinieki
pārmet kaķi pār ceļu, - dzīvē jāšķiras.
/A. Stemps, Jaunpiebalga./

16636. Ja no baznīcas nākot kāziniekiem kaķis pār ceļu
pārskrien, tad būs jaunam pārim slikta dzīve.
/A. Zandere, Kandava./

16637. Ja jaunam pārim, braucot no baznīcas mājā, rati
apgāžas, tad jāšķiras būs.
/V. Duka, Vidzemes Maliena./

16638. Ja jaunais pāris brauc uz māju no laulības un
izkrīt no ratiem uz vienu pusi, tad viņi labi
dzīvos. Bet ja katrs uz savu pusi, tad kopdzīve
būs slikta. /J. Lazdāns, Kalupe./

16639. No (laulībām) baznīcas mājās braucot sviež katram
nācējam rausi pretim par dāvanu.
/M. Kalniņa, Vandzene./

16640. No baznīcas atbraukušai, līgavai jāiekāpj uz grīdas
noliktā zelta pulksteņa ķēdes riņķī, tad būs
laimīga dzīve. /A. Šķēre, Skaistkalnes apv./

16641. Ja jaunais paris pēc laulas priekš ēšanas nestaigā
vienādi aiz rokas un izšķiras, tad tie dzīvē
plēšas. /K. Jansons, Plāņi./

16642. Ja no laulībām braucot, notiek kāda klizma ceļā,
tad slikta dzīve. /Rom. Šmits, Birži./

16643. No baznīcas iznākot un pie vāģiem nonākot, jaunais
vīrs steidzās savu sieviņu celdams iecelt ratos.
Bet iekām vēl nebija iesākuši braukt, bija arī
viņš pats ar vienu lēcienu uzlēcis savam
pašaudzinātam zirgam mugurā un šāvās ar saviem
pavadoņiem priekšā, viņai ceļu rādīdami... Viņš
jāja ar pavadoņiem, turēdams rokā labu pletni,
senākā zobena vietā. Pātagas pliukšķēja, šāvieni
rībēja un visi rikšoja, kā katrs mācēja un cik
zirgi spēja. Uz kādu pusversti kāzu namam
tuvojušies, jātnieki uzreiz pazuda, jo viņiem
vajadzēja mājas vārtus ar zobenu sašķelt un trīs
reizes ap māju apjāt, iekām vēl brūte nebija
piebraukusi pie kāzu mājas durvīm. Tad brūtgāns
nolēca no zirga un izcēla savu sieviņu no vāģiem.
/Dundurs Pats, 1876, 845./

16644. Ja brūte, no baznīcas braucot, no vāģiem izkrīt,
tad tā mirst papriekšu kā viņas vīrs.
/L. Rudzīte, Vijciems./

16645. Ja brūte pēc laulāšanas apgriežot brūtgānu sev
apkārt, tad viņa būšot valdniece par savu vīru.
/Mājas Viesis, 1885, 20./

16646. Pēc salaulāšanas brūtgāns ar brūti nelaida rokas
vaļā, kā mācītājs bija salicis, kamēr izgāja no
baznīcas ārā. /P. Lodziņš, Sērpils./

16647. Kad jaunais pāris no baznicas iet ārā, tad sievai
vīram jāuzmin uz kājas purna, tad viņa par vīru
dzīvojot valda. /I. Kažoka, Lubāna./

16648. Pēc laulībām no baznīcas nākot nevar ļaut sievai
pirmai ierunāties, jo tad sieva valdītu vienmēr
par vīru. /A. Šķēre, Skaistkalnes apv./

16649. Ja pēc laulībām kāda meita uzmin līgavainim uz
kājas, jaunais pāris šķirsies.
/A. Šķēre, Skaistkalnes apv./

16650. Lai bārni suoktu dreiži runuot, tod vajag pēc
laulabom bryutei tyuleit outri kaut kū pasceit
bryutgonam. /L. Švandere, Mērdziene./

V. Slimības.

16651. No dažām slimībām, kas pielaulātas, kā kašķis,
drudzis, roze, augoni un pat utīm, nevar
izdziedēties, kamēr atrodas laulībā.
/F. Brīvzemnieks, VI, 1881, 194./

16652. Kam kašķis, tam nebūs laulāties, citādi kašķi vairs
nevarēšot nodzīt. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

16653. Ja laulāties iet ar kādu vainu, tad nekad netiek
vesels, saka: pielaulājot. /A. Zvejniece, Lubāna./

VI. Laulības sapnī.

16654. Ja sapnī laulājas, tad jāmirst.
/A. Aizsils, Prauliena./