ĻAUNĀ ACS.

18072. Cilvēks ar ļaunām acīm var samaitāt lopus un
cilvēkus, sevišķi bērnus. Samaitāto var izdziedināt,
ja uz tā lej ačgārni ūdeni, vai ja nogriež nemanot
samaitātajam kādu drēbes gabaliņu un to sadedzinot
apkvēpina slimo. /V. Kancāns, Asare./

18073. Ir tādi cilvēki, kas vai nu ar nelabām acīm, vai
ar nobrīnošanu padara citus slimus. Tādu slimnieku
vajaga nomazgāt un mazgājamo ūdeni izliet trīs reiz
caur pirts krāsni. /V. Pilipjonoks, Asūne./

18074. Ja kāds svešs, kam ir skaudīga acs, iet skatīt
kādam otru lopu, tad lopu īpašniekam vajaga paķert
no zemes un pārsviest tam no muguras.
/E. Jakobsone, Ventspils./

18075. Zemnieks baidās no ļaunās acs un skaudības, no kā
ciešot viņa labība un lopi. Ja kāds uzslavē viņa
lopus vai ko citu, tad viņš nomurkšķ kādus rupjus
vārdus pretī, kas to uzteikšanu padara nespēcīgu.
/A. W. Hupel, Top Nachrichten 1777. II, 140./

18076. Ja svešs cilvēks ar ļaunām acīm apbrīno kādu bērnu
jeb arī precinieku, tad māte tam nomazgā ģīmi un
trīs reiz nospļaujas. /V. Pilipjonoks, Asūne./

18077. Agrāk bijis viens tāds ļauns saimnieks, kas
nedrīkstējis pat uz saviem lopiem paskatīties. Ka
viņš uz saviem lopiem paskatījies, tad tiem
piemeties nelabums un tie nonīkuši.
/H. Skujiņš, Smiltene./

18078. Ja bērns no ļauna skata paliek slims, tad vakarā,
smeļot no sevis, vajaga iesmelt no akas ūdeni,
iemest tur trīs oglītes, nomazgāt līdz ar durvju
kliņķiem bērnam muti un rokas, mazgājot uz augšu.
Beidzot apģērbt bērnam tīras drēbes, tad tas kļūs
vesels. /A. Lazdāns, Kalupe./

18079. Mazus bērnus nevar rādīt svešiem cilvēkiem, jo
kāds var bērnus noskatīt ar ļaunām acīm, jeb arī
tos nobrīnot. Ja tomēr rāda, tad pašam vajaga bērnu
noskādēt, sakot: "Kas nu tur no tāda krāma ko
skatīties?" /E. Zommere, Rauna./

18080. Cilvēkiem, ar sarkaniem matiem, ir ļaunas acis: uz
kā tie paskatās, tam kaitē. /J. Lazdāns, Kalupe./

18081. Cilvēkiem ar plikām galvām ir ļaunas acis.
/J. Lazdāns, Kalupe./

18082. Ja bērns ir zīdīts trīs Lielās piektdienas, tad
viņam būs ļaunā acs, kas var cilvēkus padarīt
nelaimīgus. [Sal. Atzīdenis.] /P. Š., Rīga./

18083. Vacīji ļauds stuosta, ka ir cytam cylvākam naloba
acs. Kai pazavieras uz lūpa, tiuleņ lūps palīk par
navasalu un var nūspruogt. Bet ir būri, kuri nu
reizis var izļečeit. Pasceisim, pi vīna zemnīka
nazyna nu kuo aizlymuoja gūs, naād un grib jau
spruogt zemī. Ti natuoļi nu tuo zemnīka dzeivuoja
vīns būrs. Zemnīks tiuleņ pasaucja pi sevis tū
būru. Būrs apsavēra gūvi un tiuleņ pascēja, ka
slimeiba dakryta nu nalobos acs cylvāka. Būrs
tiuleņ pajamies žara ūglis un ti pībēra nu egleitis
skuju apguoja kiupynot runuodams septeņis burtus:
L. S. A. N. U. A. K. Kod būrs apkiupynuoja gūvi,
iznesja tū žaru aiz klāva un aproka syudūs, zemnīka
gūvja nu reizis tyka vasala un suoka ēst.
/V. Podis, Rēzekne./

18084. Kad cylvākam nu reizis tyka nalabi un jis palyka
navasals, tod buri runuoj, ka cylvāks palyka
navasals nu nalobas acs, tuo kurs uz juo pazavēra.
Kū vajaga dareit? Runuoj buri: vys pyrmuok vajaga
pajimt sītu un treis kvartus yudiņa puorlaist
yudinī treis ūglis. Kod ūglis yudinī suok virt un
peikstēt un nu treju ūglu byus seši, tūlaik buri
runuoj, ka itei slimeiba dokryta nu acs. Tyuliņ
burs pajam tū yudini ar vysim tīm ūgļim, apmozguoj
vysus četrus golus goldam un dūd novasalam
izmozguot treis reizis acs. Tūlaik pajam tū yudini,
iznas pi slīkšņa durovu, ļei un runuoj pats sevī:
"Taic, puorluodeita acs, lai jīt uz vacim mežym."
Kai burs izlai tū yudini, slyms nu reizis palīk
vasals, kai jam nikur nikuo nabeja.
/V. Podis, Rēzekne./

18085. Jo kas ar ļaunom acim pazavērs uz pučom, tuos
apzamess ar kukaiņiem. Jo tys pats pučes nūmozguos,
kukaiņi pazuss. /L. Švandere, Mērdzens./

18086. Cilvēkiem, kam vells piesities, esot skaudīgas
acis. Tādiem cilvēkiem nevajagot nekā rādīt,
sevišķi kustoņus ne, jo tie tad tūlīt saslimstot
un nonīkstot. /G. Pols, Baldone./

18087. Visiem cilvēkiem nevar rādīt mazus bērnus, teļus,
cāļus u. c., jo dažiem ir ļaunas acis un var
noskatīt. Ja tā ir noticis, tad, lai ļaunumu
novērstu, noskatīto kautkā vajaga vest sakarā ar
attiecīgo personu. /V. Vintere, Matīši./

18088. Ja kādam cilvēkam no skauģa acīm saslimst kustoņi,
tad vajagot izgriezt kādu gabalu no skauģa drēbēm,
sadedzināt un pelnus iedot kustonim, tad tas topot
vesels. [Sal. lopi.] /G. Pols, Baldone./

18089. Lai bērni no svešu ļaužu skatieniem nesaslimtu,
tad esot jābāž bērniem aiz zeķēm melnas ogles.
/G. Pols, Baldone./

18090. Govīm pret ļaunām acīm dod sūdu sulu dzert.
/K. Jansons, Gatarta./