LAUSKA.

16666. Lauskas esot dzīvi gari, kas aukstā laikā troksni
taisot. Viens vecītis esot reiz tādu lausku noķēris.
/V. Barkovskis, Latgale./

16667. Ja dzird salā ledu, kokus vai ko citu no aukstuma
plīstam, tad saka, ka tur sitot lauska puika ar
pātadziņu. Ja ir ļoti stiprs sals, tad strādā pats
vecais lausks.
/E. Brencis, Alūksne. Rkr. 15, 123./

16668. Stiprā salnā lausks cirvīšus met.
/K. Mūlenbacha vārdnīca II, 430./

16669. Kad ziemā stipri salstot, sāk ēkās un sētās koki
spakšēt, tad saka: "Cirīšus met". /P. Š., Rauna./

16670. Kad ziemā no liela aukstuma sāk lauskis spert sētās
un ēkas pakšos, tad pēc trim dienām būs atlaida.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

16671. Kad lauskis sper, tad būs mīksts laiks.
/L. Bulītis, Krape./

16672. Ja ziemā stipri lausks lauž (Dievs svaida cirvīšus,
sals sprēgā) - gaidāms atkusnis.
/J. Jakāns, Bebrene./

16673. Kad lauskis sper, tad bērniem stāsta, ka lauskis
cirīšus sviež gar pakšiem, vai gar sētu.
/P. Leitāns, Skujene./

16674. Salainā laikā ja lauskis sper, - laiks atlaižas.
/A. Biedriņa, Rīga./