LEIŠI.

16784. 18. gadsimtenī leišu zemnieki vēl dabūja no Rīgas
tirgotājiem tā saukto zemnieku pārtiku
(Bauernahrung). Tirgotāji deva leišiem naudu uz
priekšu par labību, liniem un citām mantām. Dažreiz
tā nauda gan bija jāpazaudē, bet parasti jau
tirgotāji labi pelnīja. Tā kā daži tirgotāji arī
piemānīja zemniekus, tad pēdīgi valdība aizliedza
tādu zemnieku pārtikas maksāšanu.
/I. E. Broce, Rig. Stadtblatter, 1896, 341-3./

16785. Leišu apģērbs nav vis nejauks, īpaši sieviešu
apģērbs. Tik vien tas ir nepatīkams ieradums, ka
viņi kājas aptin ar lupatām un pastalām. Sievietēm
ir īsas raibas kleitas un jakas, turklāt balti jeb
raibi spīdēdami priekšauti, kas diezgan smuki
izskatās. Galvu viņas aptin ar raibiem lakatiem.
Nereti sievas un meitas apcērpj sev galvas matus
īsus. Kaklu viņas mīļo appuškot ar pērļu šņorēm,
pie krūtīm viņām ikreiz kāda lietiņa, ko viņas par
spēcīgu tur, ka no nelaimēm varot izsargāt. Vīriem
ir gari svārki. Leišu sievietes ir daudz mudīgākas
nekā vīrieši. Sievietes ar izskatās gudrākas nekā
vīrieši. Viltības viņām netrūkst un skaistas meitas
un sievas nereti var redzēt. Savus bērnus leitis
uzskata kā puķes laukā, kas neģērbtas un nemazgātas
tomēr jauki zied. Un lai gan bērniņi maz vien tiek
kopti un audzināti, tad tomēr netrūkst skaistu
bērniņu ar sarkaniem vaidziņiem kā āboliem rudenī.
Bērni ziemā tāpat ģērbjas kā vasarā, proti tik ar
krekliņu vien. Ar basām kājām viņi brien pa sniegu
un viņiem par to nekas nekait.
/Latv. Avīzes, 1868, 117./

16786. Ka leiši būtu gardēži, to viņiem nevar vis pārmest.
Viņu gardumi ir tikai miežu plāceņi, gaļa, piens
un slikts alus. Leitis reti stipri piedzeras.
Turienes latvieši turpretī stipri upurē šim elkam.
/Latv. Avīzes, 1868, 124./

16787. Leiši un latvieši savā starpā nemīļojas, bet viens
otru pulgo un nicina. Leiši nicina latviešus, tādēļ
ka tie leišos iespiedušies un ievilkušies, un ka
viņi nav katoļi. Latvieši atkal nicina leišus, ka
tie tumši un kūtri ļaudis.
/Latv. Avīzes, 1868, 124./

16788. Pie dancošanas un dziedāšanas rodas liela starpība
starp leišu zemes latviešiem un leišiem. Pie
leišiem puisieši danco tikai savā starpā un tik pēc
viena paša meldiņa. Latvieši turpretī danco
puisieši un meitieši kopā pēc vācu modes.
/Latv. Avīzes, 1868, 124./

16789. Leišu meldiņi skan bēdīgi, pavisam citādi nekā
latviešu dziesmas. Jau no tālienes var izšķirt, vai
dziedātāji ir leiši vai latvieši.
/Latv. Avīzes, 1868, 124./

16790. Žīdam leišos ir īsta tēvija... Te viņš ir, tā sakot,
daudz riktīgāks, daudz pilnīgāks žīds nekā Vidzemē
un Kurzemē... Andelēdamies žīds izturas tik gudrs,
ka zemnieks ikreiz domā, ka viņš žīdu piekrāpis un
ne žīds zemnieku... Žīds tik labi māk saimniecei
izskaidrot, ka tā arī tiešām tic, ka dabūjusi to
preci par pusnaudu, kamēr tā varbūt otrtik daudz
maksājusi nekā pilsētas kaufmanis būtu prasījis.
/Latv. Avīzes, 1868, 125./

16791. Vergošanas laikā leitis bija iemācījies melot un
savu sirdi nevienam nerādīt. Šo amatu viņš arī vēl
tagad labi māk... Leiši labprāt arī zog un ar lielu
gudrību. /Latv. Avīzes, 1868. 117./

16792. Kad leiši dzied, tad būs lietus.
/A. Šķēre, Kurmene./

16793. Ja vakarā leiši ģīgā, rītā būs lietus.
/V. Bērziņa, Priekule./