17751. Līdumam vislabāki der tāds lapu mežs, kur aug ozoli,
oši un citi retāki koki. Arī alkšņiem vajaga drusku
labākas zemes. Skuju mežu vēl var līst, ja tur vēl
aug paegļi. Bet kur paegļi vairs neaug, tur nav
nekāda tīruma zeme. /P. Š., Rauna./

17752. Zemes labumu noteica pēc kokiem un citiem augiem,
kas mežā auga. Pēc vecu ļaužu novērojumiem egle un
priede aug vājā zemē, bet kur izaug alkšņi un citi
lapu koki, tur zeme ir laba. /Kr. Pāvuliņa./

17753. Līdumi jācērt vecā laikā, tad nav tik lielas
ataugas. /L. Ērģelniece, Ķemeri./

17754. Jaunā mēnesī nedrīkst līst krūmāju, tad krūmi vēl
vairāk aug. /P. Zeltiņa, Jaunpils./

17755. Kad kaimiņš līdumu nokrauj, tad gudrinieki slēpjas
kur tuvumā krūmos gaidīdami, kamēr viņš aiziet.
Tad viņi paņem no līduma kādu ogli, aiznes uz savu
māju un priecīgi domā, ka nu esot no viņa visu
svētību paņēmuši, jo dievi esot ugunī.
/Šilings, 1832. g., Tirza./