LIELĀ MĀRA (15. aug.).

16834. Par lielo Māru sauc Mārijas debesbraukšanas dienu.
/P. Š., Rauna./

16835. Vasaras Mārijas diena bija 15. augustā.
/R. Straudovskis, Lielplatone./

16836. 1637. gadā Konsistorija nolēmusi Mārijas
debesbraukšanas dienā Umurgas baznīcā nenoturēt
dievvārdus, tādēļ ka zemnieki tai dienā nesuši
baznīcā māņu upurus. /Bez paraksta./

16837. Lielajā Mārā jātīra visi kukaiņi un mušas no mājas,
tad tie vairs nenāks atpakaļ.
/A. Zālīte, Bērzpils./

16838. Lielā Mārā kāva aunu un to dienu sievietes
nevelējās. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

16839. Trīs dienas priekš Lielās Māras nevar sēt ziemas
labību, jo tad tai nebūs laimes.
/E. Volters, Ludza. Materiāli, 1890, 75./

16840. Lielās Māras dienā (15. aug.) pa pāriem jāiet
baznīcā, lai būtu laba raža. Agrāk veduši arī
lopus, sevišķi aitas, uz baznīcu svētīšanai. Tagad
vēl Ludzas apkārtnē Lielā Māra svētī labību.
/E. Volters, Jāsmuiža, Materiāli, 1890, 75./

16841. Lielās Māras diena (8. sept.) ir rudens vidus.
/J. Juškeviča, B. Z. II. piel. 1933. 274./

16842. Senāk no lielās Māras dienas saimnieks sāka krāt
tvāragu ziemai, ko dot cilvēkiem pie kartupeļiem;
to lika vērdelē, kur tas stāvēja visu ziemu. [Sal.
launags.] /G. Pols, Valka./