LIELĀ PIEKTA.

II.. Īpašības.
III. Sakars ar darbu.
IV. Lielā piektā dzimis cilvēks.
V. Burvji un raganas.
VI. Ēdieni un dzērieni.
VII. Lopi, vistas un bites.
VIII. Zemes kopšanā.
IX. Medniecībā un zvejā.
X. Veselības un skaistuma kopšanā.
XI. Precību zīlēšanā.
XII. Sakars ar čūskām.
XIII. Cīņā ar mušām un kukaiņiem.
XIV. Putniņu un lietu atrašana.
XV. Slimību dziedēšana.

16844. Zaļās ceturtdienas vakarā pēc govu slaukšanas,
jāslauc tās tūliņ vēl otrreiz. Otrreiz slauktais
piens jāsalej kopā, tad jājem vēl drusku no katras
govs mēsliem, jāpieliek pie tā piena, tad jāuzber
vēl drusku milti, jāsamaisa viss labi un jāatstāj
līdz rītam. Lielās piektdienas rītā jāsadedzina
kāda lupata no kāstuvja, ar ko gavēnī piens kāsts,
un šie pelni atkal jāpieliek pie tā maisījuma. Tad
jāizdala tas maisījums visām govīm, lai katra govs
apēstu savu daļu. Tad govis būs pasargātas no visa
ļaunuma un dos daudz piena.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 203./

16845. Lielās piektas rītā priekš saules jāizslauka
istaba, mēsli jāaiznes uz augstāko apkārtnes kalnu
un jāsadedzina, uzsaucot: "Nāciet!" Rītā
sadedzinātos pelnos atradīs pēdu un pēdā graudu.
Kādas labības grauds tas būs, tāda labība vislabāk
izdosies nākošā vasarā.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205./

16846. Lielās piektas rītā priekš saules burvis saliek
nešļavu vīzē un velk to pie auklas pa kaimiņa
tīrumu sacīdams: "Lai zaļo purvi, meži! lai dzelto
tīrumiņi!" /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205./

16847. Lielajā piektā, gaismai austot, vajaga izslaucīt
visas istabas un mēslus aiznest pār robežu otra
zemē, lai vasarā neuzmāktos dunduri, lapsenes, odi
un citi kukaiņi. Kas to izdarīs, tas gada laikā
būs pasargāts no visādiem kaitīgiem kukaiņiem: viņi
gan salasīsies pie robežas, bet pāri par to neies.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 207./

16848. Ja lielās piektdienas rītu priekš saules lēkta
speķi ēd, tad tai gadā neredz čūskas.
/L. Berkholcs, Vaive./

16849. Lielā piektdienā govis jāper ar peramo slotu, tad
vasarā mušas neēd.
/C. Ķelle, Jānišķu pag., Lietuva./

16850. Lielās piektdienas rītā mājās jāsalasa visādi veci
sprunguļi un pastalas un jāpārsviež tie pār robežu,
tad tanī gadā nenāk mājās čūskas.
/V. Krieviņš, Daugmale./

16851. Lielās piektdienas rītā jāmazgājas uz austrumiem
tekošā ūdenī, tad visu gadu būs vesels.
/K. Deķis, Blīdiene./

16852. Cik čūsku Lielā piektdienā nosit, tik grēku Dievs
piedod.
/Latvis, 1933., 13. apr. B. Daņilovs, Kacēni./

16853. Lielo piektdienu jāizslauka istaba un mēsli
jāaiznes uz krustceļa, tad mājā nav blusas.
/M. Veidenberga, Vecmokas./

16854. Lielo piektdienu, saulei lēcot, jāsalasa žagari un
kādā vietā jānoliek, tad čūskas pulcējas tai vietā
un nemaisās apkārt. /M. Veidenberga, Vecmokas./

16855. Lielās piektdienas rītu, priekš saules lēkšanas,
ar ledusgabalu vajag govīm saberzēt muguras. Tad
visu to gadu neviens šīs govis nevar apburt.
/K. Juchnevice, no Doņu Annas, Liepāja./

16856. Lielās piektdienas un pirmās lieldienas rītu,
priekš saules lēkšanas, jāizslauka istaba un tās
gruži jānes cita saimnieka druvā nosviest, lai
nākamo vasaru mušas mājā nebūtu.
/K. Juchnevice, no Doņu Annas, Liepāja./

16857. Ja lielās piektas rītā salasa skaidiņas un ieber
ugunskurā, tad vasarā uziet daudz putnu ligzdu.
/Latvis, 1933. g. 13. apr./

16858. Ja divās piektdienās priekš lieldienas vij pātagu
un pabeidz lielā piektdienā, tad ar tādu pātagu var
visas žurkas no mājas izdzīt.
/Latvis, 1933. g. 13. apr./

16859. Lielā piektā jāēd svētie rutki (mārrutki) un jādod
arī lopiem, lai nepiesistos nekāds ļaunums.
/Latvis, 1933. g. 13. apr./

16860. Lielās piektas rītā priekš saules lēkšanas jāēd
žāvēta cūkas gaļa, tad neredz čūsku.
/Latvis, 1933. g. 13. apr./

16861. Lielās piektas un lieldienas rītā priekš saules
lēkšanas jāiet skaidiņas lasīt, tad tai gadā pacels
daudz naudas un arvien būs laime.
/Latvis, 1933. g. 13. apr./

16862. Lielās piektas rītā jāiet, cik agri vien spējams,
tekošā ūdenī mazgāties, tad nemetas nekāda kaite.
/Latvis, 1933. g. 13. apr./

16863. Lielās piektas rītā jāsteidz izslaucīt istaba un
mēsli jāaiznes un jānober uz krustceļiem, tad tanī
istabā nebūs blusu. /Latvis, 1933. g. 13. apr./

16864. Septiņas piektdienas priekš lieldienas jāvij
pātaga un lielā piektas rītā ar to jāizkapā visas
vietas, kur dzīvo blaktis, prusaki, blusas, žurkas
un citi mudži. Jāpiesauc to mudžu vārdi, kurus grib
aizdzīt, un arī tā vieta, uz kurieni tos domā dzīt,
tad tie drīzumā visi izzudīs.
/Latvis, 1933. g. 13. apr./

16865. Ja lielās piektas un lieldienas rītā priekš saules
no paspārnēm ar žagaru izdzenā putnus un tad to
žagaru aiznes uz mežu un nomet, tad zvirbuļus var
aizdzīt uz mežu. No meža uz māju nākot, nedrīkst
atpakaļ skatīties. /Latvis, 1933. g. 13. apr./

16866. Lielās piektas rītā jāmazgā govīm muguras ar ledus
gabaliņu, tad vasaru dunduri viņas nemocīs un viņas
nebizos. /Latvis, 1933. g. 13. apr./

16867. Lai lopi labi padotos, tad gavēnī maizi cepot,
vajaga arvien sakasni paglabāt, tā sakrātos
sakašņus izmērcēt un ar tiem lielās piektas rītā
priekš saules padzirdīt govis.
/E. Zommere, Rauna./

16868. Tie cilvēki, kas dzimuši lielā piektā tai stundā,
kad Pestītājs pie krusta miris, nedrīkst vieni
paši kapsētā rādīties, jo tie redzot tur mirušo
dvēseles, un tās viņus mācot nost.
/E. Zommere, Rauna./

16869. Ja lielā piektdienā kurot uguni tā nodziest, tad
mājās gaidāmas bēres. /O. Eglīte, Glūda./

16870. Lielā piektā izlej lopu kūtīs katoļu priesteru
svētīto ūdeni, lai tur raganas nenāktu un govīm
pienu nenoņemtu. /A. Bīlenšteina rokraksts./

16871. Lielā piekta ir tik svēta, ka to nevar diezgan
izsvētīt, tādēļ katoļu mācītājs visu to dienu guļ.
/A. Bīlenšteina rokraksts no Jaunauces./

16872. Lielā piektā priekš saules jānogriež pirkstiem
nagi, tad acis nesāp. [Sal. acu sāpes.]
/A. Bīlenšteina rokraksts no Kandavas./

16873. Kas dzimis lielajā piektā, tas māk burt.
/L. Bičole, Zemgales Mežamuiža./

16874. Lielā piektā, kā arī par visu gavēņa laiku,
nedrīkst neko pacelt, ko zemē atrod, jo tad burvji
staigā apkārt un izmētā savas nešļavas.
/A. Bīlenšteina rokraksts no Jaunpils./

16875. Dižo piektrītu viens maļ kambarī, otrs skrien
kreklos un basām kājām trīs reizes gar istabu
apkārt un prasa: "Ko tu mal?" Pirmais atbild:
"Mušas maļu." "Mal, mal, līdz tu samal!"
/J. K. Dambergs, Ēdole./

16876. Dižo piektrītu iznes istabas mēslus ārpus novada
un vēl izšauj ar plinti pakaļ, lai viss sliktums
iziet ārpus novada. /J. K. Dambergs, Ēdole./

16877. Dižo piektrītu priekš saules lēkšanas pārnes no
meža skudras mājā, savāra grāpī, ar to ūdeni noberž
piena spannīšus un slauktuves un tad aiznes to
lopiem dzert. Tad lopi pa vasaru iet uz ganiem tik
mudīgi kā skudriņas. /J. K. Dambergs, Ēdole./

16878. Dižo piektrītu noslauka kūts un istabas griestus
un nomazgā logus, lai mušas nav.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

16879. Dižo piektrītu priekš saules lēkšanas kūts durvīs
ievelk ar darvu krustu, lai laumas neiet iekšā.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

16880. Dižo piektrītu priekš saules lēkšanas iesmērē govīm
krustu ar ledus gabalu, lai tās nebizina.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

16881. Priekš piektām jāiedod govīm govju tērauds, laumas
sviests un dzīvsudraba smēre, tad būs labs sviests.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

16882. Ja lielpiektdienas rītā mazgā muti tādā upē, kur
mironis pāri vests, tad vasarā nenāk miegs.
/M. Zaķe, Dzērbene./

16883. Ja lielā piektdienā sukā matus, tad tie drīz sirmi
kļūšot. /P. Eglīte, Priekuļi./

16884. Ja grib aizsargāties pret raganām, tad lielās
piektdienas rītā jāaiziet uz mežu, ar 9 griezieniem
jānogriež pīlādzis, jāatvelk ačgārni uz māju un
jānoliek tajās vietās, kur raganas nāk.
/S. Spriņģe, Lielstraupe./

16885. Lielā piektdienā vajagot ēst gaļu, jo tad tam, kas
ēdot gaļu, vasarā čūskas nerādoties.
/P. Eglīte, Priekuļi./

16886. Lielajā piektdienā priekš saules jāsaslauka gruži
un jāpārber pāri kaimiņu robežai, tad vasarā mušu
nebūs. /M. Klēbacha, Sātiņi./

16887. Kad slimo ar kādu slimību, tad lielās piektdienas
rītā priekš saules jāmazgājas tādā strautiņā, kas
tek pret sauli. /Z. Pūtele, Sabile./

16888. Lai aizdzītu čūskas no mājām, tad lielā piektdienā
jāvelk žagari no mājām uz mežu.
/A. Ulmane, Jaunsvirlauka./

16889. Lai aizdzītu čūskas no mājām, tad Lielā piektdienā
jānoslauka no mājas pamatiem visi gruži.
/A. Ulmane, Jaunsvirlauka./

16890. Lielā piektdienā nedrīkst cirst kokus, jo tad tie
sajūtot sāpes. [Sal. krustdiena.]
/J. Jirgensons, Šķibe./

16891. Lielajā piektdienā nav jāguļ, tad mugura nesāp.
/A. Zvejniece, Lubāna./

16892. Lielajā piektdienā velns nav jāpiemin, tad visu
gadu gadu čūskas nerādās. /A. Zvejniece, Lubāna./

16893. Cik čūsku nosit lielajā piektdienā, tik grēkus
Dievs piedod. /L. Langole, Dundaga./

16894. Lielās piektdienas rītā, kas visi vēl guļ, ganam
jāpieceļas, jāiet pie tekoša strautiņa, jāiesmeļ
ūdens un jāiet visām govīm mazgāt muguras, ka
neviens neredz. Tad govis vasaru nebizos.
/I. Melngalve, Sabile./

16895. Lielā piektā, mazā gaismiņā saimniecēm pašām
jāizslauka nams, istabas, un saslaukas jādodot
ganam aiznest tai pagasta vai māju robežās, kur
laumas piemīt. Ja muļķībā taujātu, kādēļ tas
darāms, tad jāatbildot: "Nes, nes! Šovasar nemocīs
dunduri, spindzeles, knauši, spāres mūsu lopiņus!"
/LP. V, 1894, 1. J. Lēmanis, Liediķi./

16896. Lielpiektdienas rītā vajagot zem liepas matus sukāt,
tad mati augot kupli un gari.
/H. Skujiņš, Smiltene./

16897. Dižo piektdienas rītu aiznes uz kūti kvēlošas
ogles, lai burvji nestaigā pa kūti.
/J. Cinovskis, Snēpele./

16898. Lielā piektdienā vistas jāēdina stīpā, tad viņas
visas vienā vietā dēj. /K. Veinberga, Aumeisteri./

16899. Lai sagādātu savai dzīvei visādu izdošanos, tad
lielās piektdienas rītu priekš saules lēkšanas
skrien savam vai kaimiņa laidaram apkārt un saka:
"Man tas labums, tev tas sliktums, man tas labums,
tev tas sliktums!" /J. Cinovskis, Snēpele./

16900. Dižās piektdienas rītu dabū zirnājus, ledu un maisu.
Ar zirnājiem sapin govīm kājas, ar ledu nobrauka
muguras un ar maisu beidzot noslauka, šādus vārdus
sakot: "Lai tava muguriņa tik auksta, kā šis ledus,
un ēdi ganībās tik rāmi kā sapīta.!"
/J. Cinovskis, Snēpele./

16901. Lielās piektdienas rītu priekš saules lēkšanas ar
jaunu pātagu jāizkapā visas malas. Tad žurkas tur
nemājo. /J. Cinovskis, Snēpele./

16902. Lai nodrošinātu sev nākošu vasaru piena bagātību,
tad lielās piektdienas rītu priekš saules lēkšanas
paņem slauceni, aiziet pie upes vai kaimiņa dīķa,
smeļ ūdeni un, lejot uz savu māju pusi, saka: "Man
tas labums, tev tas sliktums!"
/J. Cinovskis, Snēpele./

16903. Lielās piektdienas nakti jāņem lupata un jāizvazā
pa ganīkli; pēc tam jāizmazgā šī lupata un ūdens
jādod govīm dzert. Tad esot daudz piena un kreima.
/J. Cinovskis, Snēpele./

16904. Lielajā piektdienā viss jāapkopj priekš saules
noiešanas. /A. Gulbe, Nogale./

16905. Lielajā piektdienā nedrīkst nevienu svešu laist
laidarā un arī pienu nedrīkst dot nevienam svešam,
jo tad raganas staigā apkārt. /A. Gulbe, Nogale./

16906. Kas lielā piektdienā dzimuši, tie var redzēt garus.
/A. Gulbe, Vandzene./

16907. Lielās piektdienas rītā jāpacilā uz vadža pakārts
striķis, lai čūskas nerādās. /A. Aizsils, Lubāna./

16908. Lielo piektdienu vajaga visas telpas izslaucīt un
mēslus nest prom no mājas, atpakaļ neskatoties,
tad peles no mājām iznīdēs. /A. Dudare, Panemune./

16909. Lielās piektdienas rītā krāsns slaukāmā slota
jānes uz kaimiņu robežām, tad govis dod daudz
piena. /A. Klause, Jaunpiebalga./

16910. Ja lielā piektdienā nakti plkst. 12tos aiziet uz
kapiem pēc smiltīm un uzber tās slepeni caur kūts
griestiem govīm uz muguras, tad govis vasarā nebizo.
/V. Holcmane, Vandzene./

16911. Lielās piektdienas rītā vajag slaucīt sētsvidu un
mēslus nest uz mežu, tad nenāks čūskas mājās.
/J. Pamplis, Garoza./

16912. Lielās piektdienas rītā burvji kāpj kokos un
kliedz; kas nu neēdis dzird burvja balsi, tam visu
gadu jāslimo un jāvaid. /P. Krievs, Lubāna./

16913. Ja grib novēlēt otra lopiem ļauna, tad lielās
piektdienas naktī paber zem sliekšņa sasmalcinātu
gaļu. /V. Joāss, Lubāna./

16914. Lielajā piektdienā nav velns jāpiemin, lai vasarā
nerādās čūskas. /V. Joāss, Lubāna./

16915. Lielās piektdienas rītā jāpacilā uz vadža pakārts
valgs, lai čūskas nerādās. /V. Joāss, Lubāna./

16916. Lielo piektdien jāiet galvu sukāt uz apīņu dārzu,
tad augot gari mati. /A. Pliens, Meirāni./

16917. Lielā piektā burvji cērt mežā malku. Kas pirmais
to troksni dzird, tam tai gadā jāmirst.
/H. Skujiņš, Smiltene./

16918. Lielpiektdienas rītā vajagot iet uz upi mazgāties,
tad nemetīšoties putnu raibumi; bet ja tādi jau
esot, tad tie noiešot. /K. Mežulis, Bilska./

16819. Ja lielā piektdienā no meža mājā žagarus nes, tad
čūskas mājā nāk. /T. Rigerte, Brunava./

16920. Lielā piektā nevar silta ēdiena ēst, lai mute jēla
nepaliek. /J. Jansons, Plāņi./

16921. Lielpiektdienas rītā vajagot priekš saules iziet
trīs māju ganību par rasu, piesienot pie kājas
autu, pēc tam izmazgāt to govju dzērienā, tad piena
esot kā palu. /J. Jansons, Plāņi./

16922. Lielās piektdienas rītā jāiet ar izkapti trīs reiz
ap māju un kūtīm, lai raganas un ļaunos garus
atturētu no sevis un lopiem.
/J. Ceplenieks, Austrums, 1889, 1194./

16923. Lielā piektā un zaļā ceturtā nedrīkst lauzt augošus
kociņus, jo tad kokiem sāpot. Ja tais dienās lauztu
kociņu pārnesot mājās, tad nākot no meža dzīvnieki
mājā. /A. Vaskis, Tukums./

16924. Lielā piektdienā medībās ejot var velnu redzēt.
/K. Lielozols, Nīca./

16925. Lielā piektdienā, saulei lecot, seja jāmazgā
strautā, lai nebūtu slinks. /K. Lielozols, Nīca./

16926. Ja lielo piektdienu ejot medībās, tad velnu redzot.
/K. Lielozols, Nīca./

16927. Kas Lielā piektdienā dzimis, tas visus miroņus
redz un visu, kas cilvēku acīm ir apslēpts.
/K. Lielozols, Nīca./

16928. Cilvēks, kas dzimis Lielajā piektdienā, var novēlēt
otram ko grib (labu, ļaunu). /A. Šmitens, Lībagi./

16829. Pa lielo piektdienu navajaga kaut ko sist ar āmuru,
jo tad līdzot Jēzu piesist pie krusta.
/P. Jaunzemis, Nīca./

16830. Lielajā piektdienā jāved gruži uz lauka, tad nenāk
mājās nekādi kukaiņi. /A. Šķēre, Skaistkalne./

16831. Lielo piektdienu jāienes skudras un jāieliek gultā,
tad nāks daudz puiši. /L. Druķe, Virbi./

16932. Lielo piektdien jāizslauka istaba un mēsli jāizber
uz krustceļa, lai iziet no mājām blusas un citi
kukaiņi. /L. Druķe, Virbi./

16933. Ja lielās piektas vakarā kārpas apsmērē mēneša
gaismā, tad tās noiet. /E. Rullis, Virbi./

16934. Lai vilki nenestu aitu no ganiem projām, tad
Lielajā piektā nedrīkst ēst gaļu.
/V. Miķelāns, Asare./

16935. Lielās piektdienas rītā jāaiznes vista ar gaili uz
pļavu, tad vasarā neiet labībā.
/V. Alke, Jaungulbene./

16936. Lielā piektā nedrīkst kokus ne griezt, ne lauzt,
tad kokiem sāp. /M. Štāle, Kaltene./

16937. Lai govis nebizotu, tad lielās piektdienas rītā vai
vakarā bez saules ar ledus gabalu jānorīvē govij
mugura. /E. Laime, Tirza./

16938. Lielā piektdienā nedrīkst nevienu koku cirst, jo
šajā dienā visiem kokiem sāp un tek asinis.
/A. Leimane, Mārsnēni./

16939. Lielā Piektdienā no mājām jāizvelk kāds zars
ačgārni, tad čūskas mājās nenāk.
/V. Vecvanags, no 60 g. v. A. Pidriķa, Sauka./

16940. Lielā Piektdienā nedrīkstot matus sukāt, tad
vasarā mežā ejot redzot vienmēr čūskas.
/A. Podniece, Ogre./

16941. Lielajā piektdienā vajaga agri celties, tad visu
gadu ir čakls strādnieks. /I. Upenieks, Skrunda./

16942. Dižo piektnakti nevajaga atstāt drēbes laukā, lai
nenobur. /I. Upenieks, Skrunda./

16943. Dižo piektrītu vajaga tekošā vietā priekš saules
mazgāties, lai visu gadu ir jautrs.
/I. Upenieks, Skrunda./

16944. Kad Lielo piektdien peldina zirgus, tad vasaru
nekož dunduri. /J. Stirna, Skrunda./

16945. Kad par Lielo piektdienu pārnes no meža kādu
zariņu, tad tanī gadā lien odzes sētā.
/J. Stirna, Skrunda./

16946. Ja Lielās Piektdienas rītā ir nolikts kaut kas pie
kūts durvīm, tad tur ir bijis burvis un govis
nobūris; lai govis atburtu, tad viņas ir jāstumj
atmuguriski no kūts ārā. /K. Steinbergs, Skrunda./

16947. Kad Lielo Piektrīt mazgājas upes ūdenī, tad tam
cilvēkam to gadu nelīp lipīgas slimības.
/J. Stirna, Skrunda./

16948. Lielo piektdienu navajag nekā nest istabā, tad tur
nebūs ne peles, ne prūši.
/J. Kasparovics, Skrunda./

16949. Dižo piektrītu vajag agri piecelties un pārvilkt
par krustceļiem žagarus, lai pa vasaru redzētu
daudz putniņu lizdiņas. /I. Upenieks, Skrunda./

16950. Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz
otra saimnieka zemes, tad to gadu nav ne blusas,
ne mušas. /J. Fleišers, Skrunda./

16951. Ja dzimis lielā piektdienā, tad tam uz kapiem
rādās miroņi. /J. Fleišers, Skrunda./

16952. Ja Lielo piektrītu saulei lecot nomazgājas
strautā, kas tek pret sauli, tad visu gadu nenāk
miegs. /A. Edelmanis, Raņķi./

16953. Lielā piektā jānes dadzis mājā, tad raganas nenāk
mājā. /A. Sausā, Tirza./

16954. Lietus lielā piektdienā nes auglību.
/Latvis, 1930, III, 19./

16955. Ja lielā piektdienā pūš ziemeļa vējš un kokam ar
āmuru trīs reizes piesit, - tas nākamā gadā nokalst.
/K. Kaufmanis, Linde./

16956. Lai augtu gari mati, tad Lielās piektdienas rītā
bez saules jāejot zem apīņiem un jāķemmējot, tad
augot gari mati, tādi, kādi esot apīņi.
/E. Aizpurve, Lubāna./

16957. Lielā piektā jāiet uz apīnieku galvas sukāt, tad
augot gari mati. /A. Sāvītis, Lubāna./

16958. Lai augtu gari mati, tad Lielās piektdienas rītā
bez saules jāiet mati sukāt zem apīņiem.
/E. Aizpurve, Lubāna./

16959. Sešas gavēņu piektdienas vajagot vīt pātagu un
Lielās piektdienas rītā pabeigt, tad ar šo pātagu
izpērt visas paspārnes un pātagu aiznest uz kādām
krustcelēm, tad žurkas tanī mājā vairs nemājos.
/E. Aizpurve, Lubāna./

16960. Lielās piektdienas rītā agri jāslauka istaba un
mēsli jāizber uz ceļa, vislabāk uz krustcelēm, tad
mūdži vairs nenāks. /E. Aizpurve, Lubāna./

16961. Ja Lielās piektdienas naktī atrod tādu zārk
dēlīti, kam zara caurums, tad baznīcā pa šo caurumu
var saskatīt visas raganas. /E. Aizpurve, Lubāna./

16962. Lielās piektdienas rītā burvji mežā izejot šaut un
sakot: "Kas šāvienu dzird, pie tā lai paliek." Un
kas šāvienu dzird, tam jāmirstot.
/E. Aizpurve, Lubāna./

16963. Ja Lielās piektdienas rītā ar žagaru izbada
paspārnes un tad žagaru aiznes uz mežu, tad zvirbuļi
nemājojot. /E. Aizpurve, Lubāna./

16964. Ja Lielās piektdienas rītā izrauj žoga mietu,
caurumā ieliek vistas olu un mietu atkal ieliek
atpakaļ, tad vanagi vasarā vistas un cāļus neķerot.
/E. Aizpurve, Lubāna./

16965. Lielā piektdienā iet pie skudru pūžņa, noliekties
un ļaut, lai skudras seju apdzelta: tad esot balts,
tāpat arī ieteic pudeli ar ūdeni Lielā piektdienā
ielikt skudru pūznī un Lieldienu pirmā dienā ar šo
ūdeni mazgāties. /E. Aizpurve, Lubāna./

16966. Lielā piektdienā jānoķer divi sikspārņi, jāiemet
skudru pūznī un jāiet uz mājām, neskatoties atpakaļ.
Pūznī dzirdamas jaukas dziesmu un muzikas skaņas,
vēlāk kauc arī suņi. Bet tam nav jāpiegriež nakāda
vērība. Otrā dienā atrod kāsīti un skruķīti: ar
kāsīti var visu pievilkt, ar skruķīti visu atstumt.
/E. Aizpurve, Lubāna./

16967. Lielā piektdienā vajagot noķert vardi un pusnaktī
iemest skudru pūznī. Ausis jāaizbāž cieti un
jāskrej uz mājām. Ja dzirdēsi pīkstēšanu, paliksi
kurls. Otrā rītā atradīs kāsīti ar kruķīti otrā
galā: ko gribēsi, to pievilksi, ko negribēsi, to
atstumsi. /E. Aizpurve, Lubāna./

16968. Ja Lielā piektdienā tanī brīdī, kad baznīcā zvana,
pūš dienvidvēji, tad zvana tos iezvana un visu
vasaru būs silts laiks. /E. Aizpurve, Lubāna./

16969. Lielā piektdienā vajag kurmju rakumus aiznest un
ierakt kaimiņu daļā, tad paša druvās kurmji vairs
nerokot. /E. Aizpurve, Lubāna./

16970. Lielo piektdien gaili kauj un asinis ierok zemē,
lai paša lopiem klātos labi, bet kaimiņiem būtu
par sliktu. /E. Aizpurve, Lubāna./

16971. Ja Lielā piektdienā dabūjot nosist čūsku: cik
čūsku dabūjot nosist, tik grēku Dievs piedodot.
/E. Aizpurve, Lubāna./

II.. Īpašības.


16972. Lielā piektdienā priekš saules lēkta, zem eglēm
jāsukā galva, lai nesāpot. /J. Nīders, Alūksne./

16973. Lielā piektdienā maize jācep, lai tā vasarā nepel.
[Sal. gavēnis, maize.] /K. Jansons, Vijciems./

16974. Pēc iespējas ilgi jāguļ Lielās piektas rītā, jo
šai rītā burvji cilvēkus aizkliedz.
/M. Zeltiņa, Vējava./

16975. Lielās piektdienas rītā, kas pēc saules lekšanas
pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu, tas nozīmē,
ka nekad nevar pietiekoši izgulēties; arvien
gribas gulēt. /K. Corbiks, Sīpele./

16976. Lielā piektdienā nedrīkst gultā atgulties, jo tad
visu gadu miegs nākot. /M. Smeilis, Galgauska./

16977. Lielā piektdienā meitas izslauka istabu tik tīri,
ka lai neviena mēsliņa nepaliktu, iznes mēslus
laukā, nostājas uz mēsliem un klausās, kurā pusē
suņi ries, no tās puses atbrauks viņu precinieki.
/J. Rupjais, Asūne./

16978. Lielā piektdienā pēc istabas izslaucīšanas, mēsl
līdz ar slotu jāaiznes uz krustceļu un tur jānomet,
lai viss ļaunums izput uz visām pusēm kā mēsli.
/J. Dzintarkalns, Talsi./

16979. Lielo piektdienas rītu jāiztīra istaba un mēsli
jāaiznes uz krusta ceļa, tad neceļas nekādas
pasakas. /L. Ērģelniece, Ķemeri./

16980. Lielo piektdienu neviens nestaigā pa citu mājām
Katrs mēģina dienu pavadīt savās mājās.
/M. Auziņa, Rīga./

16981. Lielās piektdienas rītā nevajagot pa āru staigāt,
tad raganas vazājas. /A. Zandere, Kandava./
16982. Lielā piektdienā nedrīkst iet ciemos, jo tad nāk
mājās raganas. /R. Kroģers, Vāne./

16983. Lielā piektdienā kraukļi nesot no jūras ūdeni un
kristot savus bērnus. /J. Niedra, Džūkste./

16984. Lielo piektdienu vajaga paņemt vienu kukuli maizes
un nolikt to lādes dibenā. Ja pērkons uznāk, tad
vajaga to ēst, - tad neiespers mājās.
/K. Corbiks, Līvbērze./

16985. Ja lielpiektdienā pa mīkstām vietām staigā, tad
visu gadu piektdienās pa līkstoņām ejot stieg.
/K. Jansons, Plāņi./

16986. Ja grib dabūt visu to, ko acumirklī vēlas, tad
Lielā piektdienā jānoķer divas sapārojušās vardes,
tās jāiemet skudru pūznī un, atpakaļ neskatoties,
jāiet uz mājām. Pūznī tūdaļ dzird varen jauki
dziedam un spēlējam un vēlāku suņus kaucam. Otrā
dienā skurdu pūznī atrod mazu kāsīti un kruķīti.
Ar šo kāsīti var visu, ko tik vēlas, pievilkt un
ar kruķīti atstumt. /A. L.-Puškaitis./

III. Sakars ar darbu.

16987. Lielā piektdienā nav brīvu ar cirvi un nazi
rīkoties, tad Pestītājam krustu taisot. Šajā dienā
nav brīvu nolauzt ne to mazāko zariņu no dzīva koka,
jo viņam tad tekot asinis. [Sal. krustdiena.]
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

16988. Lielā piektdienā nedrīkst lauzt nevienu zariņu, ne
plūkt zālītes, jo tad tek viņām asins. [Sal. Krustdiena.]
/K. Preiss, no 79 g. v. M. Zvirgzdiņas, Vecgulbene./

16989. Lielā piektdienā nedrīkst kokus lauzt, jo šinī
dienā no tiem tek asinis. /J. A. Jansons, Nītaure./

16990. Ja Lielā piektdienā griež, vai lauž kādu stādu,
tad stādam asinis tek. [Sal. Krustdiena.]
/J. A. Jansons./

16991. Lielajā piektdienā nedrīkst sijāt ar sietiņu, tad
labi neizdodas. /L. Strute, Šķibe./

16992. Lielajā piektdienā nedrīkst vilnu vērpt, jo tad
aitām maz vilnas. /L. Andersone, Jelgava./

16993. Gans lielajā piektdienā nedrīkst ar nazi strādāt,
jo tad govis tinot astes ap kokiem un raujot nost.
/A. Laksevice, Talsi./

16994. Ja lielā piektdienā meitas strādā, tad vasarā
pērkonis virs galvas rūks. /M. Iniņberģe, Rīga./

16995. Lielā piektdienā nedrīkst šūt, tad pērkons nosper.
/A. Zandere, Kandava./

16996. Maizi nedrīkst iejaukt Lielā piektdienā, jo tad
visu gadu maize stipri pelēs.
/V. Bērziņa, Priekule./

16997. Lielajā piektdienā nedrīkst galvu sukāt, tad
notiekot kāda nelaime. /K. Corbiks, Annenieki./

16998. Lielā piektdienā nedrīkst galvu sukāt, lai neaugtu
utis. /A. Lillenurms, Veclaicene./

16999. Lielā piektdienā nedrīkst galvu sukāt, tad utis
aug. /J. A. Jansons, Rīga./

17000. Lielā piektdienā nedrīkst galvu sukāt, jo tad galva
sāp. /J. A. Jansons, Ilūkste./


IV. Lielā piektā dzimis cilvēks.


17001. Kas Lielā piektdienā dzimis, tas var garus redzēt.
/P. Zeltiņa, Rīga./

17002. Tas, kas dzimis lielajā piektdienā, var redzēt
garus. /H. Siliņa, Dobele./

17003. Kas Lielā piektdienas rītā dzimis, tas garus var
redzēt. /Legzdiņa, Sabile./

17004. Kas Lielā piektrītā dzimis, tas var garus redzēt.
/A. Draviņa, Stende./

17005. Kas Lielā piektdienā dzimis, tas redz mirušo garus.
Bērēs tas redz mirušā garu kamola veidā pa bļodām
veloties un ēdienu smeķējot. /F. Rozenbacha, Nīgrande./

17006. Kas Lielā piektdienā dzimis, tas cilvēks savā mūžā
redz visādus spokus un mošķus. /K. Matisons, Talsi./

17007. Kas Lielā piektdienā dzimis, tas nevarot kapos iet,
jo mironi visi skrienot pretī. /A. Bundža, Rubene./

17008. Kas Lielo piektdienu dzimis, tam kapos visi gari
nāk pretim. /E. Metuzāls, Valmiera./

17009. Kas Lielā piektdienā dzimis, tā zirgs nevarot
kapos ievilkt. /A. Bundža, Rubene./

17010. Kas Lielā piektdienā dzimis, tas esot liels burvis,
viņa lāsta vārdi katrureiz piepildoties.
/A. Bundža, Rubene./

17011. Cilvēks, kas dzimis Lielajā piektdienā, var novēlēt
otram, ko grib, labu un ļaunu. /A. Šmitēns, Talsi./

V. Burvji un raganas.

17012. Lielās piektdienas uz Zaļās ceturtdienas naktīs
skrien apkārt zīlnieki un raganas cita lopiem
labumu atņemt un sevim pienu piegādāt.
/A. Bīlenšteina man. no Puzes, 1862./

17013. Lielā piektdienā jāaizslēdz visas kūtis un klētis
pa novakarēm, jo tad raganas staigājot apkārt.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

17014. Ja kaut kur kāds atron nešļavu (iebūrumu), tad tā
jāuzglabā līdz Lielai piektdienai, kurā dienā tā
jāieliek ratu rumbā un jānoslīcina avotā vai akā.
Burvis no tā slāpst nost un skrien uz to māju, kur
nešļavu nonesis, un no turienes grib kaut ko dabūt,
vai nu uguni, pelnus u. c., ja tos dabon, tad tas
paliek atkal vesels. Tādēļ šādā reizē nekādam
svešam neko nedod. /A. L.-Puškaitis, Vējava./

17015. Lielās piektdienas rītā burvji mežā cērt; kurš
pirmais šo skaņu dzird, tam jāmirst.
/A. L.-Puškaitis, Vējava./

17016. Lielās piektdienas rītu burvji iziet šaut un saka:
"Kas šāvienu dzird, pie tā lai paliek!" - un kas
to dzird, tam jāmirst. /R. Bērziņš, Džūkste./

17017. Kad Lielo piektdienu dzird saucam, tad sprāgst lopi.
/R. Bērziņš, Džūkste./

17018. Lielā piektdienā burvji klieguši visā galvā mežā.
Ja atbildēts pretim, tad notikuši pašiem nelaime.
/K. Str., no 80 g. v. Cerbuku mātes, Kraukļi./

17019. Lielo piektdienu ņem zirni un iestādi maitas acī,
tā ka viņš ap Jāņiem zied; Jāņu rītu izrauj zirni
un paņem savu laulības gredzenu un trīs zirņu
lapas, tad skaties caur lapām un gredzenu un
redzēsi visas raganas; visām ir piecas slauktuves
rokā. /R. Bērziņš, Džūkste./

17020. Lielā piektdienas rītā visas raganas baznīcā; ja
skatās caur tādu zirņu ziedu, kas tanī rītā
izplaucis, tad šīs raganas var ieraudzīt ar
slaucenēm rokās. /J. A. Jansons./

17021. Lai zinātu, kura ir ragana, tad Lielajā piektdienā
jāiet baznīcā un jāskatās caur zirņa ziedu, tad
raganai uz pleciem būs slauktuves.
/K. Corbiks, Jelgava./

17022. Lielā piektdienā ir visas raganas baznīcā. Ja tad
baznīcā skatās caur tādu zirņa ziedu, kas tanī
dienā tikko uzziedējis, tad tās ierauga ar
slaucenēm uz rokas. /A. L.-Puškaitis./

17023. Ja Lielās piektdienas naktī atron tādu zārka dēlīti,
kam zara caurums, tad var redzēt visas raganas, ja
baznīcā caur caurumu skatās. /A. L.-Puškaitis./

17024. Ja grib redzēt raganas, tad Lielās piektdienas rītā
jāskatās caur zara caurumu. /K. Corbiks, Jelgava./

17025. Sviestu, kas kults no apburta piena, var pazīt,
kad to griež ar trejās Lielās piektdienas kaltu
nazi. Pie naža tad arvienu paliek asins pilīte
karājamies. Tādēļ raganas arvienu steidz dot savu
nazi. /A. L.-Puškaitis./


VI. Ēdieni un dzērieni.

17026. Lielā piektdienā daži no vecākiem līdz zvaigznei
nekā neēd, citādi luterāņi netur gavēni. Katoļi
ļoti stingri izpilda savu ticību un nes tai par
upuri pat savu tautību, ierašas u. t. t.
/S. Novickis, Ilūkste, Rkr. 11./

17027. Lai bēdas un asaras nebūtu, tad Lielā piektdienā
ir jāēd auksti vārīti zirņi un nedrīkst kurt uguni.
/G. Pols, Baldone./

17028. Ja Lielā piektdienā auzu ķīsēli ēdot, tad lācis
auzu neēdot. /J. Bitaks, Litene./

17029. Lielā piektdienā nedrīkst siļķu ēst, tad visur,
kur vien iet, uz ceļa rādās čūskas.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

17030. Lielā piektdienā nevajaga silta ēdiena ēst, lai
vasarā lūpas nenosprēgā. /K. Jansons, Plāņi./

17031. Lielpiektdien jāēd priekš saules jēla cūkas gaļa,
tad čūskas neredzot. /E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

17032. Lielās piektdienas rītā priekš saules lēkta jāapēd
gabaliņš speķa, tad tai vasarā neredzēs čūskas.
/E. Bukava, Smārde./

17033. Lielā piektdienā jāēd svētie rutki (jūras rutki)
un arī jādod lopiem, lai nepiesistos nekāds ļaunums.
/A. Žeibe./

17034. Lielā piektdienā alus jābrūvē, tad visu gadu
trūkuma neredz. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

17035. Lielā piektdienā var ēst gaļu, kad saule nogājusi.
/K. Corbiks, Valgunde./

17036. Lielās piektdienas rītā priekš saules lēkšanas
deva visiem cūkas gaļu ēst, lai mušas neskrien
mutē. /P. Š., Kandava./

17037. Bērni, kas zīduši 3 Lielās piektdienas, izaug par
burvjiem un raganām. [Sal. atzīdenis.]
/K. Corbiks, Jelgava./

17038. Bērns jāzīda ar mātes krūti septiņas lielās
piektas, tad tāds cilvēks var redzēt visus garus
un pesteļus. /L. Kleinberga, Sniķere./


VII. Lopi, vistas un bites.


17039. Lielās piektdienas rītā priekš saules jāņem no sava
ceļa trīs saujas zemes un jānobrauka govij trīs
reizes no ragiem uz asti un jāaiznes uz krustceļiem,
pie kam jāsaka šie vārdi: "Saņem tu manu ļaunumu!"
/E. Baltiņš, Raiskums./

17040. Lielā piektdienā jāskrien ap laidari un tad
jāatgriež mugura pret sauli un jākliedz urrā.
/A. Žeibe un K. Graudiņš./

17041. Lielās piektdienas rītā jāiet ar izkapti trīs reiz
ap māju un kūtīm, lai raganas un ļaunus garus
atturētu no lopiem un sevis.
/Austrums, 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./

17042. Lielā piektdiena ir īsti izdevīga burvjiem un
raganām, tādēļ nevajaga neviena sveša cilvēka
laist kūtī. Ja tur atrastu kādu svešu lietu, p. p.
lupatu, olu, tad tā ir zīme, ka kāds pestelis grib
pastrādāt nedarbu.
/Austrums, 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./

17043. Lielā piektdienā priekš saules jau lopi jāapkopj.
/K. Jansons, Plāņi./

17044. Lielpiektdienas rītā bez saules lopiem dzēriens
jādod, kamī jāiemet pa deviņi šņaucieni deviņu
reizu no deviņām druvām, kā rudziem, miežiem, auzām,
zirņiem, pupām u. t. t. /K. Jansons, Plāņi./

17045. Lai govis nebizenētu, tad Lielo piektdienu iemet
ķipītī kūstošu ledu un cūku rakumus. Tur nu
jāiemērc slota un tad ar to maisījumu govis
jānomazgā. Tad tās spīdēs kā ledus gabaliņi un būs
rāmas kā cūciņas. /A. Ansone, Skrunda./

17046. Lielās piektdienas rītā govīm muguras vajag
nosmērēt ar cūku rakumiem un noskalot ar aukstu
ūdeni, lai govis ēd tik rāmi kā cūkas, kad tās
rakņājas. /A. Pilskalns, Skrunda./

17047. Lielajā piektdienā visas saimnieces mazgā govis ar
zirnājiem un berž ar slotu, lai tās pa vasaru rāmi
ēd un nebizenē. /A. Zavicka, Sātiņi./

17048. Lielo piektdienu vajaga izrīvēt ar ledus gabalu
govīm muguras, tad tās nebizos.
/K. Corbiks, Līvbērze./

17049. Lielās piektdienas rītu jāberž govīm muguras ar
ledu, tad vasaru nebizos. /R. Bērziņš, Džūkste./

17050. Lai govis vasarā nebizotu, tad Lielā piektdienā
vajaga ar ledu berzt govīm muguras.
/G. Pols, Baldone./

17051. Lielo piektdienu govis vajaga nomazgāt no galvas
uz kājām, tad vasaru nebizos. /A. Zandere, Kandava./

17052. Lielo piektdienu priekš saules lēkšanas vajaga
govīm ar ledus gabaliņu nomazgāt muguru un ar
budēļu rīksti tās izpačāt, tad govis vasaru nebizo.
/L. Ērģelnieks, Ķemeri./

17053. Lielo piektu rītu jāmazgā govīm muguras ar ledus
gabaliņu, tad vasaru dunduri viņas nemocīs un viņas
nebizos. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./

17054. Lielās piektdienas rītā jāmazgā govīm mugura ar
ledus gabaliņu, lai dunduri vasarā govīm nekostu.
/J. A. Jansons, Gaujiena./

17055. Lielās piektdienas rītā priekš saules vajaga govīm
muguru ar sniegu berzēt, tad dunduri nekodīs.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

17056. Lielā piektdienā divām sievietēm jau priekš saules
jāiet uz kūti; viena sit govij trīs reizes pa
muguru ar svārkiem, kamēr otra mazgā govij muguru
ar sniegu un ledu un saka: "Še tev visu vasaru
sniegs un ledus!" Tas jāsaka trīs reizes, tad
vasarā govis nepaliks slimas un nebizos.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

17057. Ja lielās piektdienas rītā govīm par muguru pārvelk
čūskas nomauku, tad viņas nebizos.
/K. Jansons, Plāņi./

17058. Ja lielās piektdienas rītā govīm nomazgā muguru ar
gaļas sālījumu, tad viņas nebizo. [Sal. zaļā
ceturtdiena, Lūcija, Māras d.]
/K. Jansons, Plāņi./

17059. Lielpiektdienas rītā bez saules istaba jāizslauka
un mēsli jāaiznes uz otras mājas daļu, lai vasaru
lopi nebizo. /K. Jansons, Plāņi./

17060. Lielās piektdienas un Zaļās ceturtdienas rītos
saimnieces berž un tīrī visus piena traukus, un
vakaros dod lopiem dažādas zāles iekšā, tad tanī
gadā būs piena papilnam.
/A. Bīlenšteina man. no Puzes, 1862./

17061. Ja lielā piektdienā dod govīm ēst Jāņa dienas
vaiņagus, tad viņas nevar noburt.
/K. Jansons, Plāņi./

17062. Lielā piektdienā jātaisa sviests, lai govis visu
gadu labi pienu dod. /P. Zvirgzdiņš, Mārciena./

17063. Lopu dažādas slimības var ārstēt ar lielās
piektdienas vistu dētām olām. /G. Pols, Bauska./

17064. Ja Lielās piektdienas rītā priekš saules zirgu
noberžot ar maisu, tad dunduri nekožot.
/J. Līnis, Taurene./

17065. Lielās piektdienas rītā vajag vārīt cūkas galvu,
visus kaulus savākt un aprakt cūku ganībās, lai
cūkas rāmi ganās un rakņājas.
/A. Pilskalns, Skrunda./

17066. Lielo piektas rītu vajaga istabā saslaucītos mēslus
nest uz aploku izbērt; tad vasaru vistas iet uz
aploku kārpīties un neiet skādē.
/R. Bērziņš, Džūkste,./

17067. Lai vistas sētā nekārpītos, tad Lielās piektdienas
rītu jānes uz krustceļiem mēsli un jāizkaisa.
/R. Vītiņa, Tukums./

17068. Ja grib, lai vanags neķer cāļus, tad vajag lielās
piektdienas rītā izraut mietu no žoga un mieta
caurumā iemest vistas olu un tad caurumu atkal
aizbāzt ar to pašu mietu. Ja to dara, tad vanags
neaiztiks neviena cāļa.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

17069. Lielā piektdienā un zaļā ceturtdienā daži dara šo
to pie bitēm, lai tās laimīgi izdodas.
/A. Bīlenšteina man. no Puzes, 1862./

17070. Lielās piektas rītā priekš saules vajaga trīs reiz
savām bitēm apiet apkārt, iedurt Jāņa pīlēģa
krustu, noskaitīt tēva reizu, bet no sirds, un tad
teikt: "Dzīvo kā krekls mugurā!"
/J. Pločkalns, Skrunda.
F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 163./

17071. Lielās piektdienas rītā priekš saules jāiet trīs
reiz savām bitēm ar atslēgu buntu apkārt un
katrreiz jāsaka trīs reizes: "Augstāku nemetaties
kā mana bikšu bante!" Pēdējo reizi jālaiž izkrist
atslēgām caur azoti zemē; tad kad bites laidīs
bērnus, tie augstāku nemetīsies kā bikšu bante.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 163./

VIII. Zemes kopšanā.

17072. Lielā piektdienā jeb zaļā ceturtdienā rīta mazā
gaismiņā priekš saules lēkšanas, saimnieks iet no
puceņa (sērmūkšļa) koka griezt sējamo nūju.
Vislabāki to griezt tādā vietā, kur saiet triju
kungu robežas. Ar šādu nūju ir laimīga sēšana un
neviens skauģis nevar tādu sēju maitāt.
/A. Bīlenšteina man. no Puzes, 1862./

17073. Lielā piektdienā un zaļā ceturtdienā citi it agri
iznes ar klēpi mēslus uz lauka, lai lauki labi
trekni būtu. /A. Bīlenšteina man. no Puzes, 1862./

17074. Lielo piektdienu jādedzina kāpostu kājas un pelni
jāpārkaisa pār jauniem kāpostiem, tad tārpi neēdīs
kāpostus. /K. Corbiks, Līvbērze./

17075. Lielās piektdienas rītā ābeles jāper ar biksēm,
tad āboli aug lielāki. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

17076. Ja grib kādu noskaust, tad tam Lielā piektdienā
jāiesviež laukos smiltis, lai labību noēd kukaiņi.
/J. A. Jansons, Olaine./

IX. Medniecībā un zvejā.

17077. Lielās piektdienas rītā medniekam jānošaun krauklis
no kura viena spalva vienādi līdza jānēsā, lai
netrūktu putnu ko šaut. /K. Jansons, Plāņi./

17078. Ģēģeri lielā piektdienā izšauj savu bisi.
/A. Bīlenšteina man. no Puzes, 1862./

17079. Lielā piektdienā jānopin un jāieliek venteris
(murds), tad ķeras daudz zivju.
/F. Rozenbacha, Nīgrande./

X. Veselības un skaistuma kopšanā.

17080. Lielās piektdienas jeb zaļās ceturtdienas rītā
raida bērnus mazgāties tekošā ūdenī, lai tie būtu
tanī gadā veseli.
/A. Bīlenšteina man. no Puzes, 1862./

17081. Lielās piektdienas rītā jāiet, cik agri vien
iespējams, mazgāties tekošā ūdenī, tad nemetas
nekāda kaite un neraun brūnu. /A. L.-Puškaitis./

17082. Lielā piektdienas rītā vajaga nomazgāties tāda
strauta ūdenī, kurš pret sauli tek (uz rītiem),
tad slimības nelips un ģīmis būs smuks.
/A. Zandere, Dole./

17083. Lielajā piektdienā, priekš saules lēkšanas, jāiet
mazgāties tekošā ūdenī, tad vasarā nesūt kājas un
nenodeg ģīmis. /L. Ērģelniece, Ķemeri./

17084. Lielpiektdienas rītā bez saules strautiņā
jāmazgājas, tad vienmēr būs jautrs un spirgts.
/I. Prauliņš, Aumeisteri./

17085. Lielo piektdienas rītu jāmazgājas strautā, kurš
tek pret sauli; tad nesāpot kauli.
/K. Freimane, Talsi./

17086. Lielo piektdienu jāmazgājas upē pret straumi, tad
būs visu gadu vesels. /K. Corbiks, Līvbērze./

17087. Lielās piektdienas rītā vajaga iebrist pret straumi
upē un drusku apslapināties, tad nemetas nekādi
izsitumi ne pumpas uz miesas. /A. Smilga, Gaiķi./

17088. Lielā piektdienā jāmazgājas strautiņā, tad nemetīsies
pumpas. /J. A. Jansons, Rīga./

17089. Kas lielās piektdienas rītā iziet laukā un vāļājas
rasā, to tai gadā nepiemeklēs nekādas slimības.
/E. Bukava, Smārde./

17090. Lai vasaru nenodegtu, tad jāiet Lielā Piektdienā
pirms saules lēkta ar varžu kurkuļiem mazgāties.
/R. Vītiņa, Tukums./

17091. Lielpiektdienas rītā priekš saulītes vajagot upē
muti mazgāt, tad modrīgs esot.
/E. Ābole, Vijciems./

17092. Lielajā piektdienā agri jāceļas un laukā jāmazgājas,
lai būtu visu gadu mundrs.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

17093. Lielās Piektdienas rītā, saulei lecot, vajag
nomazgāt muti tādā upes līcītī, kas tek uz rītiem,
tad vasaru nenāk miegs. /V. Hāzena, Nītaure./

17094. Ganiem lielās piektdienas rītā priekš saules
lēkšanas jāskrien uz upi vai avotu nomazgāt muti,
tad nākošā vasarā ganos nenākot miegs.
/P. Kļaviņš, Jumurda./

17095. Lielā piektdienā meitām jāmazgājas strautiņā, tad
viņas būs skaistas. /A. Lillenurms, Veclaicene./

17096. Lielo piektdienu vajag ieliet ūdeni pudelē un
ielikt skudru pūznī; pirmo lieldienu vajag ar to
mazgāt muti, tad tiek balts.
/R. Bērziņš, Džūkste./

17097. Kad Lielā piektdienā priekš saulītes nomazgājoties,
tad dzeguze neaizkūkojot un nemetoties putnu
raibumi. /A. Krūmiņa, Smiltene./

17098. Lielo piektdienu priekš saules lēkšanas, nevienam
neredzot, vajag iziet un saplūkt rudzu asnus,
savārīt tos un izmazgāt galvu, tad aug gari mati.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

17099. Lielās piektdienas rītā meitām jāsukā mati apiņu
cerā, lai mati aug gari. [Sal. zaļā ceturtdiena.]
/K. Jansons, Plāņi./

17100. Lielpiektdienā no rīta uz akmina galva jāsukā, lai
gari mati aug. /K. Jansons, Plāņi./

17101. Lielā piektdienā nedrīkst galvas sukāt, lai mati
neizkristu. /K. Corbiks, Valgunde./

17102. Lielajā piektdienā nav jāsukā mati, jo tad vairs
nevar sapīt. /L. Ērģelniece, Ķemeri./

XI. Precību zīlēšanā.

17103. Kurā pusē lielās piektdienas rītā istabas mēslus
laukā berot dzird gaiļus dziedam, uz to pusi to
meitu izprecēs. /K. Jansons, Plāņi./

XII. Sakars ar čūskām.

17104. Lielo piektdienu navajaga no meža kokus mājā nest,
tad nāk čūskas mājā. [Sal. Bindus diena.]
/M. Auziņa, Rīga./

17105. Lielā piektdienā nedrīkst nekādu koku mājā vest,
jo tad čūskas nāk mājā. [Sal. kustoņu diena,
Bindus diena, Ģertrūdes diena, Gavēnis.]
/K. Krastiņš, Koknese./

17106. Lielo piektdienu nedrīkst nekā no meža nest mājā,
tad nāk čūskas mājā. /T. Dzintarkalns, Talsi./

17107. Lielajā piektdienā nedrīkst nest neviena zaļuma
mājā; ja to dara, tad lien mājā čūskas.
/K. Corbiks, Valgunde./

17108. Lielajā piektdienā nedrīkst nekādus zaļumus nest
no meža mājā, jo tad vakarā māju apciemo čūskas.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

17109. Lielajā piektdienā un Lielā ceturtdienā nedrīkst
nekā no meža nest mājā, jo tad čūskas nāk mājā.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

17110. Lielā piektdienā nedrīkst no meža nest mājās kādas
čužas, jo tanīs mājās tad iemetas čūskas.
/K. Corbiks, Valgunde./

17111. Lielā piektdienā nekā nevajaga nest no meža mājā,
jo tad čūskas nākot. /K. Kristape, Olaine./

17112. Lielo piektu nedrīkst no meža nekā mājā nest, jo
tad nāk čūskas pakaļ. /H. Siliņa, Dobele./

17113. Lielajā piektā nav brīv nest nekā no meža mājās,
jo citādi vasarā čūskas lien mājās.
/R. Bērziņš, Džūkste./

17114. Lielo piektdienu nedrīkst nest no meža žagarus,
lai nenāktu čūskas mājās. /J. A. Jansons, Piņķi./

17115. Ja lielā piektdienā no meža pārved malku, - vasarā
nāks čūskas. /K. Kaufmanis, Birzgale./

17116. Lielo piektdienu nedrīkst nest mājās atrastu mantu,
jo tad nāk mājās čūskas. /J. A. Jansons, Piņķi./

17117. Lielā Piektā nedrīkst neko nest no meža mājā, tad
vasaru nāk čūskas mājā. Pārnestais jānes ačgārni
uz mežu atpakaļ, tad var no čūskām glābties.
/L. Kleinberga, Svēte./

17118. Lielā piektdienā nedrīkst nevienu kociņu nest
istabā, jo tad tur radīsies dažādi mūdži.
/J. A. Jansons, Rīga./

17119. Lielā piektdienā nedrīkst nevienu kociņu nest
istabā, lai tur nerastos daudz kukaiņu.
/A. Lillenurms, Veclaicene./

17120. Lielās piektdienas rītā priekš saules lēkšanas
jāēd žāvēta cūkas gaļa, tad neredz čūsku.
/A. L.-Puškaitis./

17121. Lielās piektdienas rītā priekš saules lēkšanas
jāapēd bez maizes trīs speķa šķēles, lai vasarā
čūskas nerādās. /K. Jansons, Plāņi./

17122. Lielā piektdienā un divās mazās piektdienās pie
uguns sēdot jāpiemin čūskas, tad tās no tā cilvēka
bēgs kā no uguns. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

17123. Lielā piektdienā priekš saules lēkšanas jāpiemin
čūskas, tad viņu neredz visu vasaru.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

17124. Lielās piektdienas rītā jāskandina izkaptis, tad
čūskas nenāk mājā un lietuvēns zirgus nejāda.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

17125. Lielā piektdienā jāiet uz mežu čūskas sist: cik
čūsku nosit, tik grēku Dievs piedod.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

17126. Ja Lielo piektdienu jeb Lielceturtdienu nosit
čūsku, tad tā ir laba zāle. /L. Bumbiere, Talsi./

XIII. Cīņā ar mušām un kukaiņiem.

17127. Lielā piektdienā agri no rīta jāapber ap māju zāģu
skaidas, lai visādi kukaiņi nelied mājā.
/A. Berķe, Mētriene./

17128. Lielā piektdienā jāizslauka istaba un mēsli jāuzber
uz krustceļiem, tad utis, blusas un citi kukaiņi
aizies uz tā mājām, kas pirmais pārbrauks par šiem
mēsliem. /J. Krastiņš, Irlava./

17129. Lai nebūtu istabā mušu un citu kukaiņu, tad lielās
piektas rītā priekš saules lēkšanas jāsaslauka visi
netīrumi un zirnekļa tīkli, un tie visi kopā ar
slotu jāpārsviež pār robežu.
/J. Cinovskis, Alsunga./

17130. Ja visādus mūdžus, kā: blusas, prusakus, žurkas u.
t. t. grib izdzīt, tad septiņi piekti vakaru priekš
Lieldienas jāvij pātaga un lielās piektdienas rītā
ar to jāizkapā visi pakši un visas vietas, kur
mūdži mājo, un pie tam jāpiesauc mūdžu vārdi un tā
vieta, uz kurieni tos grib aizdzīt, tad drīzā laikā
tie visi izzudīs. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./

17131. Lielo piektdienu jāsaslauka no mājām mēsli un ar
visu slotu jāaiznes uz kaimiņu lauka, tad visi
mūdži aiziet no mājām tur. /K. Corbiks, Tetele./

17132. Lielās piektdienas rītā, priekš saules lēkšanas,
vajaga istabā visus kaktus izslaucīt, slotu aiznest
un nolikt uz krusta ceļa, tad tai gadā istabā nav
nekādi kukaiņi. /Z. Sēle, Sloka./

17133. Kad Lielo piektdienu izslauka istabu un izber
mēslus uz ceļa, tad mūdži nenāk mājā.
/R. Bērziņš, Džūkste./

17134. Lielās piektdienas rītā jāsteidz agri izslaucīt
istabu un mēsli jānones un jānober uz krustceļiem,
tad tanī istabā nebūs blusu. /A. L.-Puškaitis./

17135. Lielās piektdienas rītā, priekš saules lēkta,
jāsaslauka mēsli un jāizkaisa krustceļos, lai
blusas neaugtu. /J. A. Jansons./

17136. Lai izskaustu prusakus, tad lielās piektdienas rītā
daži no tiem jāaiznes uz krustceļiem un tur
jāatstāj. Atpakaļ nākot pats nedrīkst atskatīties.
/J. A. Jansons, Nītaure./

17137. Ja prūšus grib izdzīt, tad trīs jānoķer lielā
piektdienā, jāiesien baltā lupatiņā ar deviņiem
mezgliem un jānoliek uz krustceļa, tad visi prūši
mājās iznīkst. /M. Iniņberģe, Rīga./

17138. Lielās piektdienas naktī slotas kātā piesien vecu
pastalu, apjāj trīs reiz ap istabu un prasa: "Vai
prūši mājā?" Ja tā darot, tad prūši no mājas
pazūdot. /K. Jansons, Plāņi./

17139. Lielo piektvakaru nav jācilā sieti, tad arī pa
vasaru istabā nav mušu. /A. Kundziņa, Talsi./

17140. Lielā piektvakarā nav jācilā sieti un jādedzina
uguns, lai istabā nerastos mušas.
/B. Blumbachs, Lībagi./

17141. Lielās piektdienas vakarā ja dedzina uguni, tad
vasarā sarodas daudz mušas.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
17142. Lielā piektdienā un zaļā ceturtdienā sievas
attaisa durvis un logus, paņem slotas rokās un
dzen mušas ārā, tad tai gadā nebūs daudz mušu
istabā. /A. Bīlenšteina man. no Puzes, 1862./

17143. Ja divās Lielās piektdienās vij pātagu un nobeidz
tikai trešajā, tad ar tādu pātagu var aizdzīt
visas žurkas. /A. L.-Puškaitis./

17144. Lielās piektdienas rītu un Miķēļa rītu priekš
saules lēkšanas jāiznes mēsli uz krusta ceļu, lai
tekaiņi (žurkas, peles), bēg no mājas prom.
/B. Blumbachs, Lībagi./

17145. Lielo piektdienu vajaga kurmja rakumus paņemt,
aiznest kaimiņa daļā, tur palikt apakš zemes, tad
nākošu vasaru druvās kurmis vairs nerokot.
/P. Iklavs, Sala./

17146. Lielo piektdienu vajag uz pīladzes zara uzmauktu
gaļu izcept un ar to badīt kurmja rakumus un teikt:
"Duru kurmjiem acis ārā!" tad kurmji vairāk nerok.
/M. Valdmane, Zaļā muiža./

17147. Lielās piektdienas rītā priekš saules lēkšanas
jāizbaksta rijas paspārnes, lai vasarā zvirbuļi
labības neēd. /K. Jansons, Plāņi./

17148. Lielo piektdienu pēc istabas izslaucīšanas vajaga
mēslus uz krustceļiem izbērt, tad mušu vasarā nebūs.
/A. Zandere, Kandava./

17149. Lielās piektdienas rītu vajaga visas paspārnes
izbadīt ar pažagu: tad nav zvirbuļu. [Sal. Jurģa
diena.] /R. Bērziņš, Džūkste./

17150. Lielo piektdienas rītu vajagot ar driģenēm šaut,
tad zvirbuļi labībā nekrītot. /J. P., Bramberģe./

17151. Zvirbuļus var izdzīt, kad Lielās piektdienas un
Lieldienas rītos priekš saules lēkšanas no
paspārnēm ar žagaru izdzenā minētos putnus un tad
žagaru aiznes uz mežu un tur nomet. No meža uz
mājām atpakaļ ejot, nedrīkst atskatīties. Visi
zvirbuļi nu atstāj mājas un aiziet uz mežu dzīvot.
/ Alksnis-Zundulis, Naudīte./

XIV. Putniņu un lietu atrašana.

(Sal. Pavasara, Māra, Lieldiena, Zaļā ceturtdiena.)
17152. Lielās piektdienas rītā priekš saules jālasa
skaidas, lai vasarā atrastu daudz putnu perēkļu.
/J. Rubenis, Ērgļi./

17153. Ja Lielās piektdienas rītā salasa skaidiņas un
ieber ugunskurā, tad uziet daudz putnu ligzdu.
/A. L.-Puškaitis./

17154. Lielās piektdienas rītā priekš saules nes skaidas,
lai laimētos uziet putnu perekļus.
/P. Dreimanis, 1889, Krustpils./

17155. Lielajā piektdienā priekš saules lēktas jāmazgājas
strautā, tad vasarā var atrast putniņu ligzdas ar
maziem putniņiem. /J. A. Jansons./

17156. Lielās piektdienas un Lieldienas rītos priekš
saules lēkšanas jāiet skaidiņas lasīt, tad to gadu
pacels naudu un arvienu būs laime.
/Alksnis-Zundulis, Dobele./

17157. Ja Lielajā piektdienā salasa sīkus žagariņus un
ienes istabā, tad nākotnē nesājs daudz ko pacels.
/A. Būmanis, Pampāļi./

17158. Lielās piektdienas rītā jāiet žagarienē, jāgrābj
gruži un jāiemet kaktā, tad togad būs laime uz
pacelšanu. /K. Corbiks, Jelgava./

17159. Lielās piektdienas rītā, priekš saules lēkta,
jāiziet laukā, jāsagrābj skaidienā gruži un
jāienes istabā, tad tai gadā dabūs daudz dāvanu.
/E. Bukava, Smārde./

XV. Slimību dziedēšana.


17160. Lielās piektdienas vakarā jāaiziet pie kāda ūdeņa,
kas tek uz vakariem, un tanī ūdenī jānomazgā kāda
slima vieta vai izsitumi, pēc tam jāatstāj zieds
un, atpakaļ neskatoties, jāiet uz mājām, tad slimā
vieta kļūs vesela. /A. Skreija, Nurmuiža./

17161. Ja lielā piektdienā baznīcā pie sola berzē kārpu,
tad viņa noiet. /K. Jansons, Plāņi./

17162. Lielā piektdienā, kā arī citās gavēņa piektdienās,
ja skaudīgs cilvēks izgājis no istabas, tad tā
krustiem jāpārslauka un mēsli jāsadedzina, tad
skauģis nevar nekā noskaust. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

17163. Lielās piektdienas un Lieldienas naktī nedrīkst
turēt mazgātas drēbes izžautas, citādi tai gadā
kāds no piederīgiem mirs. /T. Dzintarkalns, Talsi./

17164. Lielā piektdienā ačgārni sērmūkslis nogriezts mājā
jāvelk, lai vasaru suņi neplēš. /K. Jansons, Plāņi./