17756. Līķa-vātis dabon bērns tāpat kā liels, kad uzmiez
virsū līķa ūdenim. Kad bērnam ir līķa-vātis, tad
trīs piektvakarus cērt mežā apsi, kuru tad nocērt
un pārvelk adžgānis (ne resgaliskis) mājās, kur to
sacērt un sadedzina. Plēnītes sagrūž ar cūku
taukiem un odžu pulveri (nosit odzi un sadedzina)
par smēri, ar ko smērē vātis.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

17757. Līķa-vātis dabon lieli kā mazi, kad uzmiez līķa
ūdenim; viņas ir lielas retas pumpas miesas pašā
virsū, suņu-nagla aug arī uz iekšu. Saplucina zāli,
tai vietā plūktu, kur līķa ūdens izliets, un
apmazgā, tad uzsmērē sāļu sviestu. Uzlej arī kapa
smilktīm karstu ūdeni, sarauga un apmazgā.
/A. Rozentāle, Saldus./

17758. Līķa-vātis sapūš jeb sarauga. /Ķilevica, Saldus./