I. Dažādi ticējumi.
17560. Ja peles linus cērt - būs dārgi lini.
17561. Nevajaga linu tīrumā mīzt, tad bērni mīžot gultā.
II. Zemes aršana un ecēšana.
17563. Liniem zemi noecēju
III. Linu sējas vieta.
IV. Linu sējas laiks.
17566. Lai uzzinātu, kad sēt linus, lai tur neaugtu
17567. Sērmaukša kociņš jāmet ūdenī, ja tas grimst, tad
17568. Lini jāsēj tādā dienā, kad zaļš elkšņa koks grimst
17569. Lini jāsēj kadiķu ziedu laikā, tad tie labi izdodas.
17570. Lini jāsēj paegļu ziedu " kūpēšanas " laikā, jo tas
17571. Lini jāsēj ievas ziedu laikā, tad labi izdodas.
17572. Linus sēj, kad ābeles zied, pilnā un dilstošā
17573. Lini jāsēj tad, kad kadiķi kūp un pie debesīm ir
17574. Lini jāsēj kadiķu ziedu laikā, tad tie labi izdodas.
17575. Bandenieka linu druva
17576. Lini jāsēj mierīgā laikā, tad aug vienādi un biezi.
17577. Lini jāsēj miglainā rītā, tad viņi tīri aug.
17578. Ja linus sējot apmācies laiks, tad būšot gari lini.
17579. Lini jāsēj, kad laiks apmācies, tad viņi labi aug
17580. Linus sējot, vēro gaisu, runā par birkavu un
17581. Lini jāsēj, kad debess strīpaina, tad izaug gari
17582. Kad šķiedrainā gaisā sēj linus, tad tie izaug gari.
17583. Lini jāsēj, kad mākoņi šķiedraini.
17584. Lai lini augtu strīpām un garām šķiedrām, tad
@ 17585. Lyni juosēj kad debesīs garoni muokuli, kai lynu
17586. Lini jāsēj, kad gar debess malu ir mākoņu švītras
17588. Kad debesis ir svītrainas (kad ir "linu gaiss",
17589. Kad linus sēj, tad gaisam jābūt švītraini
17590. Linus vajaga sēt vai nu priekš saules lēkta, vai
17591. Lini jāsēj kalendara svaru dienā, lai viņi būtu
17592. Kad linus sēj, tad gaisam jābūt svītraini
17593. Lini jāsēj tad, kad mākoņi ir garās strīpās, jo
17594. Lini jāsēj tad, kad mākoņi pie debesīm ir
17595. Lini jāsējot, kad debesis noklātas baltiem, šauriem,
17596. Lini jāsēj tad, kad gaisā mākoņi iet garās strīpās,
17597. Lini jāsēj tad, kad mākoņi švītraini, tad laba
17598. Lini jāsēj, kad šķiedraini mākoņi, tad aug
17599. Lini jāsēj, kad debesīs ir garām strīpām balti
17600. Lini jāsēj tad, kad mākoņi šķiežnaini, tad būs
17601. Lini un griķi jāsēj miglainās dienās, tad viņi ir
17602. Lai lini augtu gari, tad tie jāsēj tādā dienā, kad
17603. Lini jāsēj vecā mēnesī, tad tie aug vienādi.
17604. Lini jāsējot vecā mēnesī, jo tad augot tievāks
@ 17605. Lini juosēj vacā mēnesī, lai byutu meiksti spaļi
17606. Lini jāsēj veca mēneša galā, tad būs šķieznoti.
17607. Lini jāsēj vecā mēnesī, tad būs laba šķiedra.
17608. Vecā mēnesī vajaga linus sēt, jo tad neaug nezāles.
17609. Ja jaunā mēnesī sēj linus, tad labi aug, ar lielām
17610. Lini pavasarī jāsēj tanī datumā, kurā rudenī pirmo
17611. Lini jāsēj tai nedēļas dienā, kurā rudenī pirmo
17612. Lini jāsēj vasaru pretim tādā dienā, kad ziemu ir
17613. Tanī nedēļas dienā lini jāsēj, kad rudenī sāk zeme
17614. Lini jāsēj tai nedēļas dienā, kurā rudeni bija
17615. Ja grib, lai labi lini izaug, tad jāsēj tādā dienā,
17616. Lini jāsēj tanīs dienās, kad ziemā atkals lijis.
17617. Linus vajaga sēt aukstā laikā, kad rokas salst,
17618. Lini jāsēj tādā dienā, kādā dienā pie kokiem ir
17619. Lini jāsēj vējā, tad tie nav zāļaini.
17620. Lini jāsēj agri no rīta mēnešgaismā priekš saules
17621. Lini jāsēj spožā saulainā dienā, tad balti krekli
17622. Lini jāsēj gaišā saulainā dienā, tad viņi aug
17623. Lini jāsēj svaru dienā, lai tie svarīgi izaugtu.
17624. Lini jāsēj svaru dienās, tad izaugs svarīgi lini.
17625. Kas grib smagus linus, tam jāsēj svaru dienā.
17626. Linus vajaga sēt Urbāna dienā, tad ātri dīgst un
17627. Lini jāsēj astotās sējas nedēļas piektdienā.
17628. Lini jāsēj devītā sējas nedēļā, tad gari lini
17629. Kad rītos linu mārkas zied dzeltāniem ziediem, tad
17630. Kad grib vairāk gadu linus vienā tīrumā sēt, tad
17631. Sestdienā nevarot sēt linus, tad kukaiņi noēdot
17632. Sestdienā nedrīkst sēt linus, jo tad kukaiņi noēd
17633. Sestdien nedrīkst linus sēt, tad paliek tukšs
17634. Linus nedrīkst sēt vēža dienā, tad tie izaug tik
17635. Linus nedrīkst sēt tanīs nedēļas dienās, kurās tai
17637. Linus nevar sēt, rīta vai ziemeļa vējam pūšot, tad
V. Dažādi ticējumi sējas laikā.
17639. Lini jāsēj ar muguru pret ziemeļiem, tad labi
17640. Linus sējot, pastalām jāatlaiž auklas vaļā, jo tad
17641. Kad linus sēj, tad jālaiž pastalām auklas vaļā,
17642. Linus nebūs sēt, kad velējas, citādi lini uznākot
17643. Ja linu sējamā laikā velējas, tad linos brants
17644. Kad linus sēj, tad vāra sējējam vistas olas, un ja
17645. Linu sējējam olas jāēd, tad kuplas galviņas.
17646. Kad sēj linus, tad vajaga ēst olas, lai liniem
17647. Linus sējot, sējējam jāēd olas, jo tad linu
17648. Kad linus sēj, tad vajaga olas ēst, tad laba linu
17649. Kad uz linu sēšanu ejot nāk sējējam pretī kāds
17650. Bāliņš gāja linu sēt,
17651. Pirmos linus sējot, jāliekot drusciņ nauda kabatā,
17652. Lai lini augtu gari, ejot tos sēt, vajaga pakārt
17653. Linus sējot jākar balts palags sētuves vietā, no
17654. Kad saimnieks iet pirmo reizi linus sēt, tad
17655. Linus sējot vajaga iet kailām kājām , lai augtu
17656. Kad sēj linus, cik sieviete augstu ceļ svārkus,
17657. Linus sējot, dažs nogriež kādu kociņu rīkstes
17658. Linus sējot jāvelk mugurā Ģurģa dienas krekls, lai
17659. Lini jāsēj bez krekla un pie jostas jāpiesien garš
17660. Lai linos neaugtu lielkaulainas sūrenes, tad tie
VI. Linu augšana.
17662. Ja lins aug bez saules lietainā vasarā, tad viņš
17663. Ja linus laižot pārgatavēties, tā ka pogaļas
17664. Lai augtu gari lini, tad vīrieši gavēnī nedrīkst
17665. Linu tīruma vidū vajaga iespraust žuburu, lai aug
17666. Ikkatrs saimnieks ir, rītos agri apkārt savu linu
17667. Ja grib lai skaisti lini aug, tad jāravē sievām ar
17668. Audziet, mani gari lini,
17669. Pupi, pupi, gurni, gurni,
17670. Kad lini apsēti, tad tīruma malā iesprauž nolobītu
17671. Lai otram lini neaugtu, viņa laukā jānones kaķis,
VII. Linu druva.
17673. Garām gāju linu druvu,
17674. Garām gāju linu druvai,
17675. Linu lauku pāriedams
VIII. Linu plūkšana.
17677. Kad lini plūcami, tad jānogaida dienvid-rietumu
17678. Linus plūcot, linu saujas jāsviež pār plecu
17679. Ja rudenī, linus plūcot, mazākos atstāj
17680. Kas pēdējo linu sauju noplūc, tas arī nākošā gadā
17681. Linus plūcot, uz noplūktā lauka nedrīkst mīzt, jo
17682. Ja beidz linus plūkt, tad pēdējā sauja jāuzsviež
17683. Linus plūcot, pēdējais bars jārauj saimniecei un
17684. Kad pilnā mēnesī plūc linus, tad tie ir šķiedraini.
17685. Ja linus plūcot gadās pretī akmens, tad sagaidāms
17686. Kad linus ravē, tad vajagot ravēt taisnus barus;
17687. Dažos apvidos linu plūcēji cits citu per ar linu
17688. Ja linus plūcot peles čiep, tad dārgi lini.
17689. Ja linus plūcot peles pīkst, tad būs dārgi lini.
17690. Lini jāplūc pēc tās dienas, kad iesēti. p. p. ja
17691. Kad linus rauj, tad viena sauja jāuzsien uz
17692. Ja meitām, linus plūcot, linu pēdas līkas, tad
17693. Linus plūcot, vajaga izplūkt taisnu baru, lai vīra
17694. Kad linus plūcot, pakaļējie savus barus papriekš
17695. Linus noplūcot, kam tiek pilna sauja, tam šai gadā
17696. Beidzot linu raušanu, šaujas jāsviež gaisā, lai
17697. Linu plūkšana jānobeidz tīruma malā, pie kam pēdējo
17698. Kad linus beidza plūkt, tad sacīja: "Lini podā,
17699. Linus plūcot, jāsviež linu sauja trīs reiz gaisā,
17700. Kad lini noplūkti, tad ņem saujas, sviež gaisā un
17701. Pēc linu plūkšanas jāsviež linu sauja trīs reiz
17702. Kad linus noplūc, jāsviež saujas gaisā. Kam sauja
IX. Linu mērkšana.
17704. Linus mērcot, mārkā jāiemet pelni, tad lini būs
17705. Pirmais linu vezums jāgāž mārkā pret vasaras pusi,
17706. Lini izmirkst mīksti, ja pirmo vezumu gāž mārkā
17707. Ja linus mērcot, mārkā gāšana iznāk no ziemeļa
17708. Linus mērcot 3 saujas linu jāiemet mārkā pret
17709. Rudenī lini jāmērc pilnā mēnesī, lai labāki
17710. Linus nevar mērkt tanī nedēļas dienā, kad tie sēti,
17711. Linus nevar mērkt ziemeļu vējā, tad tie nemirkst.
17712. Linu vezumi pie mārka jāgāž pret vēju, tad lini
17713. Linus mārkā gāžot, pirmo vezumu vajaga gāzt no
17714. Linus mērcot, paņem trīs saujas linu un iesviež
17715. Linus mērcot, pirmo vezumu nevar gāzt pret
17716. Linus mārkā mērcot, pirmais vezums jāgāž pret
17717. Ja linu mārkā ir kaļķains ūdens, tad jādara tā:
17718. Tanī nedēļā priekš Miķēļiem, linus nedrīkst mārkā
17719. Ja lini pēc noslodzīšanas trešā dienā izceļ slogus,
X. Linu klāšana un kraušana.
17721. Linu nedrīkst klāt ar galvām uz ziemeļiem, tad lini
17722. Kad linus gubās liek, tad pirmais klēpis jāliek
17723. Linu gubas un labības stirpas žurkas nekapā, kad
XI. Linu malšana.
XII. Linu sukāšana.
XIII. Linu vērpšana.
17727. Linus nebūs vērpt diegiem piena mēnesī.
XIV. Lini sapnī.
17729. Ja sapnī kāds plūc, maļ, kulsta, sukā, vai vērpj
17730. Kad sapnī linus sien gabalos, tad kāds cilvēks
17559. Kad peles linu gubas sakodušas, tad dārgi lini
esot gaidāmi. /A. Gulbe, Burtnieki./
/E. Laime, Tirza./
/V. Priedīte, Mālpils./
17562. Arklā jūdzu kumeliņu
Ar rociņu glaudīdams,
Lai aug man smuidri lini,
Lai šķiedriņa mirdzēt mirdz. /LD 282774./
Ar jaunām meitiņām,
Kāpostiņus apstatīju
Ar vecām sieviņām. /LD 28360./
17564. Ja grib zināt, kur lini tanī gadā sējami, vai kalnā
vai lejā, tad saimniekam priekš sēšanas jāizvāra
vistu olas un, pirmo olu nolobot, jāapskatās, kur
ir bedrīte, olas galā vai sānos.
/K. Corbiks, Pampāļi./
17565. Linu sējamo laiku zīlē šā: Nogriež sērmūkšļa
zariņu, pāršķēlē to šķēdēniski pušu un iemet vienu
pusi ūdenī. Ja mizas puse stāv virs ūdens, tad vēl
nav sējas laiks, bet ja stāv otra puse, tad ir.
/K. Jansons, Skulte./
nezāles, tad vajaga mest ūdenī sērmūkšļa kociņus:
ja tie grimst, tad vēl nevar sēt, ja negrimst, tad
var. /G. Pols, Vecgulbene./
jāsēj lini, jo tad lini aug gari; ja negrimst, tad
nevajaga sēt. /M. Klause, Jaunpiebalga./
ūdenī; ja peld pa virsu, tad linu nevar sēt.
/A. Sausā, Tirza./
/B. Daņilovs, Kacēni./
ir viņu īstais laiks, lai tie labi varētu padoties.
/A. Gailis, no 68 g. v. K. Zvirgzdiņas, Trikāta./
/K. Meiers, Lubāna./
gaismā, kamēr mēness vēl ir spožs. Jaunā mēnesī
sēti lini dod daudz sēklu; vecā mēnesī sētiem ir
atkal labāka šķiedra. /S. Gūberts, 1688./
šķiedraini mākoņi. /I. Jansons, Īle./
/A. L.-Puškaitis./
Zied melnām galviņām;
Kam gulēja pie meitām
Linu sējas laiciņā. [Sal. velde.] /LD 28306./
/A. Kurzemniece, Taurkalns./
/P. Zeltiņa, Jaunpils./
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
un ir tīri no nezālēm. /P. Zeltiņa, Jaunpils./
mārciņu gaisu. /K. Oļļe, Mazsalaca./
lini. /Z. Lāce, Veclaicene./
/V. Johansone, Liepa./
/E. Skarnele, Kalncempji./
vajaga sēt, kad mākoņi šķiedraini.
/G. Pols, Dole./
šķīznas. /T. Beča, Preiļi./
un debess augšā ir gaiši mākoņi.
/M. Navenickis, Zasa./
17587. Lini jāsēj, kad šķiedrains gaiss, tad lini
šķiedraini. /J. Jurjāns, Jaungulbene./
Raunā), tad jāsēj lini, lai viņi aug šķiedraini.
/P. Š., Rauna. J. Rubenis, Ērgļi.
Z. Lancmanis, Lejasciems./
mākoņainam. Ja linus sēj tādā laikā, kad gaiss
pliks, bez mākoņiem, tad arī tīrums būs pliks,
lini lāgā neaugs. /P. Atspulgs, Rauna./
arī pēc saules rieta, tad viņi nekritīs veldē.
/A. Korsaks, Ezere./
svarīgi, sējot gaiss jāizmeklē šķiedrains, lai
būtu laba šķiedra. /K. Jansons, Plāņi./
mākoņainam. Ja tos sēj tādā laikā, kad gaiss pliks,
bez mākoņiem, tad arī tīrums būs tukšs.
/Latvis, 1929. VII, 26./
tad aug gari lini. /S. Dzilna, Lubāna./
šķiedraini, tad lini būs labām šķiedrām.
/A. Zvejniece, Piebalga./
gariem mākoņiem, tad tie labi izdodoties.
/M. Priedīte, Meirāni./
jo tad aug gari lini. /I. Kažoka, Lubāna./
šķiedra. /E. Šneiders, Alūksne./
šķiedraini lini. /E. Laime, Tirza./
mākoņi, tad labi padodas lini.
/M. Priedīte, Meirāni./
daudz labas šķieznas. /A. Aizsils, Vietalva./
ļoti ražīgi. /V. Krieviņš, Daugmale./
pie debesīm ir svītraini mākoņi.
/A. Dragone, Palsmane./
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
kauls un biezāka šķiedra. /J. Putniņš, Bērzpils./
un škīzna bīzuoka. /B. Spūlis, Vārkava./
/M. Navenickis, Zasa./
/M. Brīdaka, Jaunroze./
/E. Laķis, Ozoli./
bauzēm. /J. Ikreviča, Virbi./
reizi sniegs snieg. /V. Loze, Drusti./
reizi sniegs snidzis. /K. Lielozols, Nīca./
atkala; tad lini aug gari. /A. Dragone, Palsmane./
salt. /K. Jansons, Plāņi./
pirmā atkala (pliksala). /M. Navenickis, Zasa./
kad rudens atkala līst. /A. Brože, Naukšēni./
/K. Oļļe, Mazsalaca./
tad tie labi izdodas. /A. Šietiņš, Taurene./
pirmās atkalas. /G. Stankeviča, Dzelzava./
/A. Aizpurve, Lubāna./
lēkta, tad labi padodoties.
/Z. Grīnberga, Sigulda./
esot. /M. Priedīte, Meirāni./
balti un bez zālēm. /A. Ozoliņa, Lubāna./
/J. E., 1889., Valmieras apkārtne./
/J. Apsalons, Sērpils./
/K. Corbiks, Tetele./
aug. /K. Corbiks, Tetele./
/M. Navenickis, Zasa./
augot. /H. Skujiņš, Smiltene./
visulabākais linu sējas laiks. Tas notiek visvairāk
starp 9. un 8. sējas nedēļu.
/O. Treimane, Jaunrumba./
katru gadu jāsēj vienu dienu uz priekšu: vienu gadu
pirmdienā, otru otrdienā u. t. t. [Sal. labība.]
/J. Rubenis, Ērgļi./
mazos asniņus. /Z. Grīnbergs, Sigulda./
mazos asniņus. /M. Breikša, Līgatne./
tīrums. /A. Sausā, Tirza./
mazi kā vēži. Ja, turpretim, sēj svaru dienā, tad
izaug labi un smagi. /A. Leimane, Mārsnēni./
gadā iekrīt Ģertrūdes, Māras un Jāņa dienas. Šīs
dienas ir zāļu dienas, un viņās sētie lini būs
zāļaini. /K. Oļļe, Mazsalaca./
17636. Linus nevar sēt ziemeļu vējā, tad tie aug
pārdagaini (vidū vietvietām sakaltuši).
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
tie neaug labi.
/V. Amoliņa, no K. Jansones, Olaine./
17638. Kad sāk linus sēt, tad vispirms vajaga izsviest
trīs saujas sēklu pret ziemeļiem, jo tad kukaiņi
tos augot nemaitā.
/A. Gailis, no 68 g. v. K. Zvirgzdiņas, Trikāta./
padodas. /A. Aizsils, Vietalva./
liniem ir garas šķiedras. /K. Corbiks, Jelgava./
lai velkas līdzi pa zemi, tad gari lini aug.
/E. Šneidere, Alūksne./
kā savelēti. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./
metas. [Sal. sējas laiks.] /K. Jansons, Plāņi./
tās labi lobās, tad augs gari lini.
/R. Straudovskis, Lielplatone./
/K. Corbiks, Tetele./
būtu tādas galviņas kā olas.
/K. Corbiks, Jaunsvirlauka./
galviņas izaug tikpat lielas. /A. Ķirse, Ruba./
raža. /C. Ķelle, Jānišķu pag., Lietuva./
cilvēks, tad sējot sēklas nezin kur aizskrien.
/K. Jansons, Skulte./
Sermuls ceļu pārtecēja;
Audzin, Dievs, man liniņus
Sermuliņa baltumiņu. /LD 28314./
lai labi lini padotos. /J. Jansons, Plāņi./
kaķi valgā un to valgu piesiet pie sētuves.
/K. Jurjāne, Penkule./
šī palaga tad arī jāsēj. Jāņem līdz uz tīrumu
brandvīns, kas ieliets garā pudelē. Tad lini ir
gari un labi. /A. Aizsils, Meirāni./
jānovelk bikses, lai aug labi lini.
/R. Eglentāle, Reņģe./
kupli lini. /I. Upenieks, Skrunda./
tik gari augs lini. /J. Atteka, Nīca./
garumā, sagriež un sapin tā zarus gredzenā, un,
noskaitot īpašus pātarus, iedur to savā apsētā
linu tīrumā, cerēdams, ka šāds darbs dos viņam
garus un kuplus linus. /Balss, 1878, 23./
labi lini izdodas. /K. Jansons, Plāņi./
lūks, lai lini augtu tīri un gari. /P. Š., Rauna./
jāsēj plikam naktī. [Sal. kaņepes.]
/K. Jansons, Plāņi./
17661. Kad īsti garus linus grib uzaugot, tad vastlāvja
vakarā kaut kur esot jāizbrauc un pēc linu sēšanas
jāiesprauž apsētā linu tīrumā labi gara bērzu
rīkste, tad augot tikpat gari lini kā tā bērza
rīkstīte. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./
ir piezīdies (spaļainu šķiedru).
/H. Skujiņš, Smiltene./
žvadzot, tad sēklu gan esot pulka, bet lini esot
viegli. /H. Skujiņš, Smiltene./
matus griezt. /E. Laime, Tirza./
gari lini. /Z. Lancmanis, Lejasciems./
lauku staigādams, elka dievu pielūdzis ar šiem
vārdiem: "Labrīt, mīļais linu lauks, Esi auglīgs
labs un jauks! Viņš dod šogad labi plaukt, No
kājām līdz pat matiem augt."
/J. F. Bankavs, Spred. grām., 1725./
gariem brunčiem un lai brunčaste vilktos pa zemi.
/A. Broža, Naukšēni./
Mirkstiet balti ezerā;
Es meitiņas vizināju
Metenīša vakarā. /LD 28288./
Līdz ar mani līgojās;
Kam nav pupu, kam nav gurnu,
Tām neauga gari lini. /LD 28376./
kārkla žagaru, lai lini labi mirkst, spaļi iet
laukā u. t. t. /K. Jansons, Launkalne./
jāiedzen mietiņš un kaķis jāpiesien, skaitot:
"Mūsējam lini, otram nekas kā zāle!"
/K. Straubergs, Br. Zeme, 1934. 31. dec./
17672. Garām gāju linu druvu,
I vaiņaga nepacēlu;
Liniņš mani nolamāja:
Miegulīte, snaudulīte. /LD 28343./
Cepuŗ nesu rociņā;
Tur būs mani brūni svārki,
Sievai samta cepurīte. /LD 28344./
Cepurīti cilādams;
Tur būs manai līgaviņai,
Pilna sauja sudrabiņa. /LD 28345./
Nosaņēmu cepurīti:
Te guļ mani balti krekli,
Te dzerama sīka nauda. /LD 28365./
17676. Jo zaļākus linus noplēšot, jo viņam esot smagāka
šķiedra. /H. Skujiņš, Smiltene./
vējš un jānoplūc trīs linu saujas, kas jānostāda
uz lauka, lai lini būtu mīksti un labi vērpšanai.
/P. Bīlands, no K. Melngaiļa, Pastende./
atpakaļ; ja pogas krīt uz paša pusi - nākošā gadā
vēl plūks, ja saknes - ne. /E. Laime, Tirza./
nenoplūktus, tad vīram jeb sievai būs plika galva.
/V. Miķelāns, Dunava./
plūks tajā pašā tīrumā. /M. Bukava, Valmiera./
no atlikušajiem liniem mīļā Māra dvieļus auž.
/J. Cinovskis, Snēpele./
augstu gaisā, lai augtu gari lini.
/H. Dravniece, Alūksne./
pēdējā sauja jāsviež gaisā, lai citu gadu augtu
gari lini. /A. Mencis, Puikule./
/I. Stirna, Skrunda./
drīzi krusta bērns. /A. Brāka, Meirāni./
ja ravēšot līkus barus, tad dabūšot līku vīramāti.
/J. Daizis, Nīca./
saujām. /P. Retēlis, Latvis, 1930. 21. aug./
/I. Aušēvica, Piebalga./
/A. Bērziņa, Aloja./
iesēti trešdienā, tad jāplūc sākot no ceturtdienas
u. t. t. Tad ies viegli spaļi laukā pie
kulstīšanas; bet ja plūks priekš iesēšanas dienas,
tad spaļi grūti izkulstāmi.
/J. Apsalons, Sērpils./
muguras, lai mugura nelīkst.
/A. Broža, no I. Riekstiņas, Naukšēni./
viņas dabūs līku vīra māti. /H. Siliņa, Dobele./
māte neaprunā. /K. Corbiks, Līvbērze./
izplūc, tad tīrot liniem trūkst gali.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./
jāmirst, kam netiek pilna sauja, tam vēl nākošo
gadu jāplūc lini. /A. Skrūze, Saikava./
nākamā gadā būtu gari lini.
/V. Spandegs, Pociems./
sauju nosit pie ceļa gala un saka: "Lini saujā,
spaļi malā." /E. Lācis, Tirza./
spaļi malā, gulbja baltumu, siksnas stiprumu."
/J. Rubenis, Ērgļi./
ja visas reizas nokrīt stāvu, tad izies to gadu
tautās. /K. Corbiks, Jelgava./
saka: "Šogad bija šitādi, nākoš' gad' lai aug
tādi!" /A. Skrūze, Saikava./
gaisā, un ja visas reizes nokrīt stāvus, tad rudenī
tautās iešana neizbēgama. /K. Corbiks, Ezere./
krīt ar galvām uz leju, tam jāmirst.
/E. Lācis, Tirza./
17703. Linus vajagot sestdienā mērkt, tad viņi ātri
izmirkstot. /J. Līnis, Taurene./
mīksti un spīdoši. /Z. Lāce, Veclaicene./
tad lini drīz izmirks. Ja gāšana iznāk pret ziemas
pusi, tad trīs klēpji jāsviež pret vasaras pusi,
tad var gāzt vezumu arī pret ziemeļiem.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./
pret dienvidiem. /K. Jansons, Plāņi./
puses, tad papriekšu trīs saujas jāiesviež no
dienvidu puses, citādi lini nemirkst un ir cieti.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
ziemeļiem, lai lini mīksti izmirkst.
/K. Jansons, Plāņi./
izmirktu un kulstot spaļi atlēktu.
/A. Dragone, Palsmane./
tad labi nemirkst. /E. Laime, Tirza./
/E. Laime, Tirza./
ātri mirkst. /E. Laime, Tirza./
vasaras pusi; ja nevar piebraukt, tad iemest pirmās
trīs saujas, tad lini ātri izmirkst.
/K. Biša, Vijciems./
tās mārkā pret dienvidiem. Tad lini mirkst mīksti.
/A. Leimane, Mārsnēni./
ziemeļiem, jo tad tie labi nemirkst.
/A. Gailis, no 68 g. v. K. Zvirgzdiņas, Trikāta./
dienvidiem jeb vakariem, tad tie drīzāk izmirkst.
/Zemes Spēks, 1932. 28, 477./
Pavasarī jāsaved paegļi, jāsagāž linu mārkā un
jātur visu vasaru. Linu mērcamā laikā paegļi
jāizvelk un jāmērc lini, tad lini būs eļļaini un
mīkstu šķiedru. /H. Skujiņš, Smiltene./
mērkt, jo tad tie nemirkst.
/Zemes Spēks, 1932. 28, 477./
tad lini togad būs dārgi. /V. Miķelāns, Rubeņi./
17720. Linus klājot tievgaļi jāgriež pret ziemeļiem, tad
tie labāki izstāvas. /I. Indāns, Gārsene./
netulājas (šķiedra neatlec). /E. Laime, Tirza./
tukšumu (ziemeļu) pusē, tad peles linus nesakapā.
/L. Rudzīte, Vijciems./
pirmo klēpi liek pret ziemeļiem.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./
17724. Kad linus kaltē rijā, tā tūliņ karstus, siltus
nevar malt, jo tā plaukaina šķiedra paliek. Lini
vienu dienu papriekšu jāatdzesē un tad tik viņus
var malt. /H. Skujiņš, Smiltene./
17725. Lini sukāšanai jāvelk pa zemi, jo tad tie esot
smagāki. /J. Putniņš, Bērzpils./
17726. Linu sūkājamā suseklī dod līdz trīs šķipsni linu
gurstītē. [Sal. dzirkles.] /K. Jansons, Plāņi./
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
17728. Sapnī kad strādā ar liniem: plūc, vērpj etc., tad
dzīvē labi izdodas. /A. Aizsils, Kalsnava./
linus, tad tam drīzi rados sagaidāmas bēres.
/A. Liepiņa, Lubāna./
nomirst, vai kāds lops nosprāgst.
/M. Ārons, Bērzaune./