LINI.

I. Dažādi ticējumi.

17559. Kad peles linu gubas sakodušas, tad dārgi lini
esot gaidāmi. /A. Gulbe, Burtnieki./

17560. Ja peles linus cērt - būs dārgi lini.
/E. Laime, Tirza./

17561. Nevajaga linu tīrumā mīzt, tad bērni mīžot gultā.
/V. Priedīte, Mālpils./

II. Zemes aršana un ecēšana.

17562. Arklā jūdzu kumeliņu
Ar rociņu glaudīdams,
Lai aug man smuidri lini,
Lai šķiedriņa mirdzēt mirdz. /LD 282774./

17563. Liniem zemi noecēju
Ar jaunām meitiņām,
Kāpostiņus apstatīju
Ar vecām sieviņām. /LD 28360./

III. Linu sējas vieta.

17564. Ja grib zināt, kur lini tanī gadā sējami, vai kalnā
vai lejā, tad saimniekam priekš sēšanas jāizvāra
vistu olas un, pirmo olu nolobot, jāapskatās, kur
ir bedrīte, olas galā vai sānos.
/K. Corbiks, Pampāļi./

IV. Linu sējas laiks.

17565. Linu sējamo laiku zīlē šā: Nogriež sērmūkšļa
zariņu, pāršķēlē to šķēdēniski pušu un iemet vienu
pusi ūdenī. Ja mizas puse stāv virs ūdens, tad vēl
nav sējas laiks, bet ja stāv otra puse, tad ir.
/K. Jansons, Skulte./

17566. Lai uzzinātu, kad sēt linus, lai tur neaugtu
nezāles, tad vajaga mest ūdenī sērmūkšļa kociņus:
ja tie grimst, tad vēl nevar sēt, ja negrimst, tad
var. /G. Pols, Vecgulbene./

17567. Sērmaukša kociņš jāmet ūdenī, ja tas grimst, tad
jāsēj lini, jo tad lini aug gari; ja negrimst, tad
nevajaga sēt. /M. Klause, Jaunpiebalga./

17568. Lini jāsēj tādā dienā, kad zaļš elkšņa koks grimst
ūdenī; ja peld pa virsu, tad linu nevar sēt.
/A. Sausā, Tirza./

17569. Lini jāsēj kadiķu ziedu laikā, tad tie labi izdodas.
/B. Daņilovs, Kacēni./

17570. Lini jāsēj paegļu ziedu " kūpēšanas " laikā, jo tas
ir viņu īstais laiks, lai tie labi varētu padoties.
/A. Gailis, no 68 g. v. K. Zvirgzdiņas, Trikāta./

17571. Lini jāsēj ievas ziedu laikā, tad labi izdodas.
/K. Meiers, Lubāna./

17572. Linus sēj, kad ābeles zied, pilnā un dilstošā
gaismā, kamēr mēness vēl ir spožs. Jaunā mēnesī
sēti lini dod daudz sēklu; vecā mēnesī sētiem ir
atkal labāka šķiedra. /S. Gūberts, 1688./

17573. Lini jāsēj tad, kad kadiķi kūp un pie debesīm ir
šķiedraini mākoņi. /I. Jansons, Īle./

17574. Lini jāsēj kadiķu ziedu laikā, tad tie labi izdodas.
/A. L.-Puškaitis./

17575. Bandenieka linu druva
Zied melnām galviņām;
Kam gulēja pie meitām
Linu sējas laiciņā. [Sal. velde.] /LD 28306./

17576. Lini jāsēj mierīgā laikā, tad aug vienādi un biezi.
/A. Kurzemniece, Taurkalns./

17577. Lini jāsēj miglainā rītā, tad viņi tīri aug.
/P. Zeltiņa, Jaunpils./

17578. Ja linus sējot apmācies laiks, tad būšot gari lini.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

17579. Lini jāsēj, kad laiks apmācies, tad viņi labi aug
un ir tīri no nezālēm. /P. Zeltiņa, Jaunpils./

17580. Linus sējot, vēro gaisu, runā par birkavu un
mārciņu gaisu. /K. Oļļe, Mazsalaca./

17581. Lini jāsēj, kad debess strīpaina, tad izaug gari
lini. /Z. Lāce, Veclaicene./

17582. Kad šķiedrainā gaisā sēj linus, tad tie izaug gari.
/V. Johansone, Liepa./

17583. Lini jāsēj, kad mākoņi šķiedraini.
/E. Skarnele, Kalncempji./

17584. Lai lini augtu strīpām un garām šķiedrām, tad
vajaga sēt, kad mākoņi šķiedraini.
/G. Pols, Dole./

@ 17585. Lyni juosēj kad debesīs garoni muokuli, kai lynu
šķīznas. /T. Beča, Preiļi./

17586. Lini jāsēj, kad gar debess malu ir mākoņu švītras
un debess augšā ir gaiši mākoņi.
/M. Navenickis, Zasa./
17587. Lini jāsēj, kad šķiedrains gaiss, tad lini
šķiedraini. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

17588. Kad debesis ir svītrainas (kad ir "linu gaiss",
Raunā), tad jāsēj lini, lai viņi aug šķiedraini.
/P. Š., Rauna. J. Rubenis, Ērgļi.
Z. Lancmanis, Lejasciems./

17589. Kad linus sēj, tad gaisam jābūt švītraini
mākoņainam. Ja linus sēj tādā laikā, kad gaiss
pliks, bez mākoņiem, tad arī tīrums būs pliks,
lini lāgā neaugs. /P. Atspulgs, Rauna./

17590. Linus vajaga sēt vai nu priekš saules lēkta, vai
arī pēc saules rieta, tad viņi nekritīs veldē.
/A. Korsaks, Ezere./

17591. Lini jāsēj kalendara svaru dienā, lai viņi būtu
svarīgi, sējot gaiss jāizmeklē šķiedrains, lai
būtu laba šķiedra. /K. Jansons, Plāņi./

17592. Kad linus sēj, tad gaisam jābūt svītraini
mākoņainam. Ja tos sēj tādā laikā, kad gaiss pliks,
bez mākoņiem, tad arī tīrums būs tukšs.
/Latvis, 1929. VII, 26./

17593. Lini jāsēj tad, kad mākoņi ir garās strīpās, jo
tad aug gari lini. /S. Dzilna, Lubāna./

17594. Lini jāsēj tad, kad mākoņi pie debesīm ir
šķiedraini, tad lini būs labām šķiedrām.
/A. Zvejniece, Piebalga./

17595. Lini jāsējot, kad debesis noklātas baltiem, šauriem,
gariem mākoņiem, tad tie labi izdodoties.
/M. Priedīte, Meirāni./

17596. Lini jāsēj tad, kad gaisā mākoņi iet garās strīpās,
jo tad aug gari lini. /I. Kažoka, Lubāna./

17597. Lini jāsēj tad, kad mākoņi švītraini, tad laba
šķiedra. /E. Šneiders, Alūksne./

17598. Lini jāsēj, kad šķiedraini mākoņi, tad aug
šķiedraini lini. /E. Laime, Tirza./

17599. Lini jāsēj, kad debesīs ir garām strīpām balti
mākoņi, tad labi padodas lini.
/M. Priedīte, Meirāni./

17600. Lini jāsēj tad, kad mākoņi šķiežnaini, tad būs
daudz labas šķieznas. /A. Aizsils, Vietalva./

17601. Lini un griķi jāsēj miglainās dienās, tad viņi ir
ļoti ražīgi. /V. Krieviņš, Daugmale./

17602. Lai lini augtu gari, tad tie jāsēj tādā dienā, kad
pie debesīm ir svītraini mākoņi.
/A. Dragone, Palsmane./

17603. Lini jāsēj vecā mēnesī, tad tie aug vienādi.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

17604. Lini jāsējot vecā mēnesī, jo tad augot tievāks
kauls un biezāka šķiedra. /J. Putniņš, Bērzpils./

@ 17605. Lini juosēj vacā mēnesī, lai byutu meiksti spaļi
un škīzna bīzuoka. /B. Spūlis, Vārkava./

17606. Lini jāsēj veca mēneša galā, tad būs šķieznoti.
/M. Navenickis, Zasa./

17607. Lini jāsēj vecā mēnesī, tad būs laba šķiedra.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

17608. Vecā mēnesī vajaga linus sēt, jo tad neaug nezāles.
/E. Laķis, Ozoli./

17609. Ja jaunā mēnesī sēj linus, tad labi aug, ar lielām
bauzēm. /J. Ikreviča, Virbi./

17610. Lini pavasarī jāsēj tanī datumā, kurā rudenī pirmo
reizi sniegs snieg. /V. Loze, Drusti./

17611. Lini jāsēj tai nedēļas dienā, kurā rudenī pirmo
reizi sniegs snidzis. /K. Lielozols, Nīca./

17612. Lini jāsēj vasaru pretim tādā dienā, kad ziemu ir
atkala; tad lini aug gari. /A. Dragone, Palsmane./

17613. Tanī nedēļas dienā lini jāsēj, kad rudenī sāk zeme
salt. /K. Jansons, Plāņi./

17614. Lini jāsēj tai nedēļas dienā, kurā rudeni bija
pirmā atkala (pliksala). /M. Navenickis, Zasa./

17615. Ja grib, lai labi lini izaug, tad jāsēj tādā dienā,
kad rudens atkala līst. /A. Brože, Naukšēni./

17616. Lini jāsēj tanīs dienās, kad ziemā atkals lijis.
/K. Oļļe, Mazsalaca./

17617. Linus vajaga sēt aukstā laikā, kad rokas salst,
tad tie labi izdodas. /A. Šietiņš, Taurene./

17618. Lini jāsēj tādā dienā, kādā dienā pie kokiem ir
pirmās atkalas. /G. Stankeviča, Dzelzava./

17619. Lini jāsēj vējā, tad tie nav zāļaini.
/A. Aizpurve, Lubāna./

17620. Lini jāsēj agri no rīta mēnešgaismā priekš saules
lēkta, tad labi padodoties.
/Z. Grīnberga, Sigulda./

17621. Lini jāsēj spožā saulainā dienā, tad balti krekli
esot. /M. Priedīte, Meirāni./

17622. Lini jāsēj gaišā saulainā dienā, tad viņi aug
balti un bez zālēm. /A. Ozoliņa, Lubāna./

17623. Lini jāsēj svaru dienā, lai tie svarīgi izaugtu.
/J. E., 1889., Valmieras apkārtne./

17624. Lini jāsēj svaru dienās, tad izaugs svarīgi lini.
/J. Apsalons, Sērpils./

17625. Kas grib smagus linus, tam jāsēj svaru dienā.
/K. Corbiks, Tetele./

17626. Linus vajaga sēt Urbāna dienā, tad ātri dīgst un
aug. /K. Corbiks, Tetele./

17627. Lini jāsēj astotās sējas nedēļas piektdienā.
/M. Navenickis, Zasa./

17628. Lini jāsēj devītā sējas nedēļā, tad gari lini
augot. /H. Skujiņš, Smiltene./

17629. Kad rītos linu mārkas zied dzeltāniem ziediem, tad
visulabākais linu sējas laiks. Tas notiek visvairāk
starp 9. un 8. sējas nedēļu.
/O. Treimane, Jaunrumba./

17630. Kad grib vairāk gadu linus vienā tīrumā sēt, tad
katru gadu jāsēj vienu dienu uz priekšu: vienu gadu
pirmdienā, otru otrdienā u. t. t. [Sal. labība.]
/J. Rubenis, Ērgļi./

17631. Sestdienā nevarot sēt linus, tad kukaiņi noēdot
mazos asniņus. /Z. Grīnbergs, Sigulda./

17632. Sestdienā nedrīkst sēt linus, jo tad kukaiņi noēd
mazos asniņus. /M. Breikša, Līgatne./

17633. Sestdien nedrīkst linus sēt, tad paliek tukšs
tīrums. /A. Sausā, Tirza./

17634. Linus nedrīkst sēt vēža dienā, tad tie izaug tik
mazi kā vēži. Ja, turpretim, sēj svaru dienā, tad
izaug labi un smagi. /A. Leimane, Mārsnēni./

17635. Linus nedrīkst sēt tanīs nedēļas dienās, kurās tai
gadā iekrīt Ģertrūdes, Māras un Jāņa dienas. Šīs
dienas ir zāļu dienas, un viņās sētie lini būs
zāļaini. /K. Oļļe, Mazsalaca./
17636. Linus nevar sēt ziemeļu vējā, tad tie aug
pārdagaini (vidū vietvietām sakaltuši).
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

17637. Linus nevar sēt, rīta vai ziemeļa vējam pūšot, tad
tie neaug labi.
/V. Amoliņa, no K. Jansones, Olaine./

V. Dažādi ticējumi sējas laikā.

17638. Kad sāk linus sēt, tad vispirms vajaga izsviest
trīs saujas sēklu pret ziemeļiem, jo tad kukaiņi
tos augot nemaitā.
/A. Gailis, no 68 g. v. K. Zvirgzdiņas, Trikāta./

17639. Lini jāsēj ar muguru pret ziemeļiem, tad labi
padodas. /A. Aizsils, Vietalva./

17640. Linus sējot, pastalām jāatlaiž auklas vaļā, jo tad
liniem ir garas šķiedras. /K. Corbiks, Jelgava./

17641. Kad linus sēj, tad jālaiž pastalām auklas vaļā,
lai velkas līdzi pa zemi, tad gari lini aug.
/E. Šneidere, Alūksne./

17642. Linus nebūs sēt, kad velējas, citādi lini uznākot
kā savelēti. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

17643. Ja linu sējamā laikā velējas, tad linos brants
metas. [Sal. sējas laiks.] /K. Jansons, Plāņi./

17644. Kad linus sēj, tad vāra sējējam vistas olas, un ja
tās labi lobās, tad augs gari lini.
/R. Straudovskis, Lielplatone./

17645. Linu sējējam olas jāēd, tad kuplas galviņas.
/K. Corbiks, Tetele./

17646. Kad sēj linus, tad vajaga ēst olas, lai liniem
būtu tādas galviņas kā olas.
/K. Corbiks, Jaunsvirlauka./

17647. Linus sējot, sējējam jāēd olas, jo tad linu
galviņas izaug tikpat lielas. /A. Ķirse, Ruba./

17648. Kad linus sēj, tad vajaga olas ēst, tad laba linu
raža. /C. Ķelle, Jānišķu pag., Lietuva./

17649. Kad uz linu sēšanu ejot nāk sējējam pretī kāds
cilvēks, tad sējot sēklas nezin kur aizskrien.
/K. Jansons, Skulte./

17650. Bāliņš gāja linu sēt,
Sermuls ceļu pārtecēja;
Audzin, Dievs, man liniņus
Sermuliņa baltumiņu. /LD 28314./

17651. Pirmos linus sējot, jāliekot drusciņ nauda kabatā,
lai labi lini padotos. /J. Jansons, Plāņi./

17652. Lai lini augtu gari, ejot tos sēt, vajaga pakārt
kaķi valgā un to valgu piesiet pie sētuves.
/K. Jurjāne, Penkule./

17653. Linus sējot jākar balts palags sētuves vietā, no
šī palaga tad arī jāsēj. Jāņem līdz uz tīrumu
brandvīns, kas ieliets garā pudelē. Tad lini ir
gari un labi. /A. Aizsils, Meirāni./

17654. Kad saimnieks iet pirmo reizi linus sēt, tad
jānovelk bikses, lai aug labi lini.
/R. Eglentāle, Reņģe./

17655. Linus sējot vajaga iet kailām kājām , lai augtu
kupli lini. /I. Upenieks, Skrunda./

17656. Kad sēj linus, cik sieviete augstu ceļ svārkus,
tik gari augs lini. /J. Atteka, Nīca./

17657. Linus sējot, dažs nogriež kādu kociņu rīkstes
garumā, sagriež un sapin tā zarus gredzenā, un,
noskaitot īpašus pātarus, iedur to savā apsētā
linu tīrumā, cerēdams, ka šāds darbs dos viņam
garus un kuplus linus. /Balss, 1878, 23./

17658. Linus sējot jāvelk mugurā Ģurģa dienas krekls, lai
labi lini izdodas. /K. Jansons, Plāņi./

17659. Lini jāsēj bez krekla un pie jostas jāpiesien garš
lūks, lai lini augtu tīri un gari. /P. Š., Rauna./

17660. Lai linos neaugtu lielkaulainas sūrenes, tad tie
jāsēj plikam naktī. [Sal. kaņepes.]
/K. Jansons, Plāņi./

VI. Linu augšana.

17661. Kad īsti garus linus grib uzaugot, tad vastlāvja
vakarā kaut kur esot jāizbrauc un pēc linu sēšanas
jāiesprauž apsētā linu tīrumā labi gara bērzu
rīkste, tad augot tikpat gari lini kā tā bērza
rīkstīte. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

17662. Ja lins aug bez saules lietainā vasarā, tad viņš
ir piezīdies (spaļainu šķiedru).
/H. Skujiņš, Smiltene./

17663. Ja linus laižot pārgatavēties, tā ka pogaļas
žvadzot, tad sēklu gan esot pulka, bet lini esot
viegli. /H. Skujiņš, Smiltene./

17664. Lai augtu gari lini, tad vīrieši gavēnī nedrīkst
matus griezt. /E. Laime, Tirza./

17665. Linu tīruma vidū vajaga iespraust žuburu, lai aug
gari lini. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

17666. Ikkatrs saimnieks ir, rītos agri apkārt savu linu
lauku staigādams, elka dievu pielūdzis ar šiem
vārdiem: "Labrīt, mīļais linu lauks, Esi auglīgs
labs un jauks! Viņš dod šogad labi plaukt, No
kājām līdz pat matiem augt."
/J. F. Bankavs, Spred. grām., 1725./

17667. Ja grib lai skaisti lini aug, tad jāravē sievām ar
gariem brunčiem un lai brunčaste vilktos pa zemi.
/A. Broža, Naukšēni./

17668. Audziet, mani gari lini,
Mirkstiet balti ezerā;
Es meitiņas vizināju
Metenīša vakarā. /LD 28288./

17669. Pupi, pupi, gurni, gurni,
Līdz ar mani līgojās;
Kam nav pupu, kam nav gurnu,
Tām neauga gari lini. /LD 28376./

17670. Kad lini apsēti, tad tīruma malā iesprauž nolobītu
kārkla žagaru, lai lini labi mirkst, spaļi iet
laukā u. t. t. /K. Jansons, Launkalne./

17671. Lai otram lini neaugtu, viņa laukā jānones kaķis,
jāiedzen mietiņš un kaķis jāpiesien, skaitot:
"Mūsējam lini, otram nekas kā zāle!"
/K. Straubergs, Br. Zeme, 1934. 31. dec./

VII. Linu druva.

17672. Garām gāju linu druvu,
I vaiņaga nepacēlu;
Liniņš mani nolamāja:
Miegulīte, snaudulīte. /LD 28343./

17673. Garām gāju linu druvu,
Cepuŗ nesu rociņā;
Tur būs mani brūni svārki,
Sievai samta cepurīte. /LD 28344./

17674. Garām gāju linu druvai,
Cepurīti cilādams;
Tur būs manai līgaviņai,
Pilna sauja sudrabiņa. /LD 28345./

17675. Linu lauku pāriedams
Nosaņēmu cepurīti:
Te guļ mani balti krekli,
Te dzerama sīka nauda. /LD 28365./

VIII. Linu plūkšana.

17676. Jo zaļākus linus noplēšot, jo viņam esot smagāka
šķiedra. /H. Skujiņš, Smiltene./

17677. Kad lini plūcami, tad jānogaida dienvid-rietumu
vējš un jānoplūc trīs linu saujas, kas jānostāda
uz lauka, lai lini būtu mīksti un labi vērpšanai.
/P. Bīlands, no K. Melngaiļa, Pastende./

17678. Linus plūcot, linu saujas jāsviež pār plecu
atpakaļ; ja pogas krīt uz paša pusi - nākošā gadā
vēl plūks, ja saknes - ne. /E. Laime, Tirza./

17679. Ja rudenī, linus plūcot, mazākos atstāj
nenoplūktus, tad vīram jeb sievai būs plika galva.
/V. Miķelāns, Dunava./

17680. Kas pēdējo linu sauju noplūc, tas arī nākošā gadā
plūks tajā pašā tīrumā. /M. Bukava, Valmiera./

17681. Linus plūcot, uz noplūktā lauka nedrīkst mīzt, jo
no atlikušajiem liniem mīļā Māra dvieļus auž.
/J. Cinovskis, Snēpele./

17682. Ja beidz linus plūkt, tad pēdējā sauja jāuzsviež
augstu gaisā, lai augtu gari lini.
/H. Dravniece, Alūksne./

17683. Linus plūcot, pēdējais bars jārauj saimniecei un
pēdējā sauja jāsviež gaisā, lai citu gadu augtu
gari lini. /A. Mencis, Puikule./

17684. Kad pilnā mēnesī plūc linus, tad tie ir šķiedraini.
/I. Stirna, Skrunda./

17685. Ja linus plūcot gadās pretī akmens, tad sagaidāms
drīzi krusta bērns. /A. Brāka, Meirāni./

17686. Kad linus ravē, tad vajagot ravēt taisnus barus;
ja ravēšot līkus barus, tad dabūšot līku vīramāti.
/J. Daizis, Nīca./

17687. Dažos apvidos linu plūcēji cits citu per ar linu
saujām. /P. Retēlis, Latvis, 1930. 21. aug./

17688. Ja linus plūcot peles čiep, tad dārgi lini.
/I. Aušēvica, Piebalga./

17689. Ja linus plūcot peles pīkst, tad būs dārgi lini.
/A. Bērziņa, Aloja./

17690. Lini jāplūc pēc tās dienas, kad iesēti. p. p. ja
iesēti trešdienā, tad jāplūc sākot no ceturtdienas
u. t. t. Tad ies viegli spaļi laukā pie
kulstīšanas; bet ja plūks priekš iesēšanas dienas,
tad spaļi grūti izkulstāmi.
/J. Apsalons, Sērpils./

17691. Kad linus rauj, tad viena sauja jāuzsien uz
muguras, lai mugura nelīkst.
/A. Broža, no I. Riekstiņas, Naukšēni./

17692. Ja meitām, linus plūcot, linu pēdas līkas, tad
viņas dabūs līku vīra māti. /H. Siliņa, Dobele./

17693. Linus plūcot, vajaga izplūkt taisnu baru, lai vīra
māte neaprunā. /K. Corbiks, Līvbērze./

17694. Kad linus plūcot, pakaļējie savus barus papriekš
izplūc, tad tīrot liniem trūkst gali.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

17695. Linus noplūcot, kam tiek pilna sauja, tam šai gadā
jāmirst, kam netiek pilna sauja, tam vēl nākošo
gadu jāplūc lini. /A. Skrūze, Saikava./

17696. Beidzot linu raušanu, šaujas jāsviež gaisā, lai
nākamā gadā būtu gari lini.
/V. Spandegs, Pociems./

17697. Linu plūkšana jānobeidz tīruma malā, pie kam pēdējo
sauju nosit pie ceļa gala un saka: "Lini saujā,
spaļi malā." /E. Lācis, Tirza./

17698. Kad linus beidza plūkt, tad sacīja: "Lini podā,
spaļi malā, gulbja baltumu, siksnas stiprumu."
/J. Rubenis, Ērgļi./

17699. Linus plūcot, jāsviež linu sauja trīs reiz gaisā,
ja visas reizas nokrīt stāvu, tad izies to gadu
tautās. /K. Corbiks, Jelgava./

17700. Kad lini noplūkti, tad ņem saujas, sviež gaisā un
saka: "Šogad bija šitādi, nākoš' gad' lai aug
tādi!" /A. Skrūze, Saikava./

17701. Pēc linu plūkšanas jāsviež linu sauja trīs reiz
gaisā, un ja visas reizes nokrīt stāvus, tad rudenī
tautās iešana neizbēgama. /K. Corbiks, Ezere./

17702. Kad linus noplūc, jāsviež saujas gaisā. Kam sauja
krīt ar galvām uz leju, tam jāmirst.
/E. Lācis, Tirza./

IX. Linu mērkšana.

17703. Linus vajagot sestdienā mērkt, tad viņi ātri
izmirkstot. /J. Līnis, Taurene./

17704. Linus mērcot, mārkā jāiemet pelni, tad lini būs
mīksti un spīdoši. /Z. Lāce, Veclaicene./

17705. Pirmais linu vezums jāgāž mārkā pret vasaras pusi,
tad lini drīz izmirks. Ja gāšana iznāk pret ziemas
pusi, tad trīs klēpji jāsviež pret vasaras pusi,
tad var gāzt vezumu arī pret ziemeļiem.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./

17706. Lini izmirkst mīksti, ja pirmo vezumu gāž mārkā
pret dienvidiem. /K. Jansons, Plāņi./

17707. Ja linus mērcot, mārkā gāšana iznāk no ziemeļa
puses, tad papriekšu trīs saujas jāiesviež no
dienvidu puses, citādi lini nemirkst un ir cieti.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

17708. Linus mērcot 3 saujas linu jāiemet mārkā pret
ziemeļiem, lai lini mīksti izmirkst.
/K. Jansons, Plāņi./

17709. Rudenī lini jāmērc pilnā mēnesī, lai labāki
izmirktu un kulstot spaļi atlēktu.
/A. Dragone, Palsmane./

17710. Linus nevar mērkt tanī nedēļas dienā, kad tie sēti,
tad labi nemirkst. /E. Laime, Tirza./

17711. Linus nevar mērkt ziemeļu vējā, tad tie nemirkst.
/E. Laime, Tirza./

17712. Linu vezumi pie mārka jāgāž pret vēju, tad lini
ātri mirkst. /E. Laime, Tirza./

17713. Linus mārkā gāžot, pirmo vezumu vajaga gāzt no
vasaras pusi; ja nevar piebraukt, tad iemest pirmās
trīs saujas, tad lini ātri izmirkst.
/K. Biša, Vijciems./

17714. Linus mērcot, paņem trīs saujas linu un iesviež
tās mārkā pret dienvidiem. Tad lini mirkst mīksti.
/A. Leimane, Mārsnēni./

17715. Linus mērcot, pirmo vezumu nevar gāzt pret
ziemeļiem, jo tad tie labi nemirkst.
/A. Gailis, no 68 g. v. K. Zvirgzdiņas, Trikāta./

17716. Linus mārkā mērcot, pirmais vezums jāgāž pret
dienvidiem jeb vakariem, tad tie drīzāk izmirkst.
/Zemes Spēks, 1932. 28, 477./

17717. Ja linu mārkā ir kaļķains ūdens, tad jādara tā:
Pavasarī jāsaved paegļi, jāsagāž linu mārkā un
jātur visu vasaru. Linu mērcamā laikā paegļi
jāizvelk un jāmērc lini, tad lini būs eļļaini un
mīkstu šķiedru. /H. Skujiņš, Smiltene./

17718. Tanī nedēļā priekš Miķēļiem, linus nedrīkst mārkā
mērkt, jo tad tie nemirkst.
/Zemes Spēks, 1932. 28, 477./

17719. Ja lini pēc noslodzīšanas trešā dienā izceļ slogus,
tad lini togad būs dārgi. /V. Miķelāns, Rubeņi./

X. Linu klāšana un kraušana.

17720. Linus klājot tievgaļi jāgriež pret ziemeļiem, tad
tie labāki izstāvas. /I. Indāns, Gārsene./

17721. Linu nedrīkst klāt ar galvām uz ziemeļiem, tad lini
netulājas (šķiedra neatlec). /E. Laime, Tirza./

17722. Kad linus gubās liek, tad pirmais klēpis jāliek
tukšumu (ziemeļu) pusē, tad peles linus nesakapā.
/L. Rudzīte, Vijciems./

17723. Linu gubas un labības stirpas žurkas nekapā, kad
pirmo klēpi liek pret ziemeļiem.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./

XI. Linu malšana.

17724. Kad linus kaltē rijā, tā tūliņ karstus, siltus
nevar malt, jo tā plaukaina šķiedra paliek. Lini
vienu dienu papriekšu jāatdzesē un tad tik viņus
var malt. /H. Skujiņš, Smiltene./

XII. Linu sukāšana.

17725. Lini sukāšanai jāvelk pa zemi, jo tad tie esot
smagāki. /J. Putniņš, Bērzpils./

XIII. Linu vērpšana.

17726. Linu sūkājamā suseklī dod līdz trīs šķipsni linu
gurstītē. [Sal. dzirkles.] /K. Jansons, Plāņi./

17727. Linus nebūs vērpt diegiem piena mēnesī.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

XIV. Lini sapnī.

17728. Sapnī kad strādā ar liniem: plūc, vērpj etc., tad
dzīvē labi izdodas. /A. Aizsils, Kalsnava./

17729. Ja sapnī kāds plūc, maļ, kulsta, sukā, vai vērpj
linus, tad tam drīzi rados sagaidāmas bēres.
/A. Liepiņa, Lubāna./

17730. Kad sapnī linus sien gabalos, tad kāds cilvēks
nomirst, vai kāds lops nosprāgst.
/M. Ārons, Bērzaune./